C30631317 / C-2339-18 · Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

Lietas arhīva Nr. C-2339-18/5

ECLI:LV:RVPT:2018:0220.C30631317.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 20.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Rūķe

ar sekretāri V.Bergmani,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu SIA „MK Dizains” prasībā pret SIA “Z Company” par parāda un likumiskos procentu

piedziņu

konstatēja:

2017.gada 2.oktobrī SIA „MK Dizains” (turpmāk – prasītājs) iesniedzis tiesā prasību pret “Z Company” (turpmāk – atbildētājs) par

parāda un likumisko procentu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gadā SLA „?K Dizains” no vienas puses un SIA “Z COMPANY” no otras puses, mutiski vienojās,

ka prasītājs pārdos atbildētājam preces par savstarpēji atrunātu cenu. Rakstisku līgumu puses noslēgušas nebija un darījuma apliecinošs dokuments,

saskaņā ar pušu norunu, ir prasītāja izrakstītā un atbildētājam izsniegtā pavadzīme. Pamatojoties uz minēto norunu, prasītāja pārdeva atbildētājam preces

par kopējo summu 2230,47 EUR. Savas saistības pret prasītāju atbildētāja nav nokārtojusi pilnā apmērā un parāda summu apmaksājusi daļēji 94,31

EUR apmērā. Līdz ar to neapmaksātā parāda pamatsumma uz 2016.gada 24.maiju sastāda 2136,16 EUR.

Darījuma apmaksas kārtība atbildētājai bija zināma un tā tika norādīta uz pavadzīmes, t.i., veicot samaksu bezskaidrā naudā uz pavadzīmē norādīto

prasītājas norēķinu kontu.

Ņemot vērā faktu, ka atbildētājs savas saistības pret prasītāju nav izpildījis un par saņemtajām precēm atbilstoši pavadzīmei nav norēķinājies pilnā

apmērā, atbildētājam par maksājuma termiņa kavējumu, saskaņā ar Civillikuma normām ir aprēķināti likumiskie procenti, kas no 2014.gada 04.oktobra

līdz 2017.gada 18.septembrim sastāda 508.04 EUR. Līdz ar to, no atbildētāja piedzenamā kopējā parāda summa ir 2644,20 EUR

Prasītājs pamatojoties uz Civilprocesa likuma l., 5., 41., 44., 86., 127.- 131., 195.pantu, 82.panta otro daļu, Civillikuma 1401., 1402., 1412.,

1431., 1587., 1590., 165l., 1652., 1753., 1756., 1759., 1760., 1765., 1811.pantu:

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu 2136.16 EUR;

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam likumiskos procentus par laika periodu no 2014.gada 04.oktobra līdz 2017.gada 18.septembrim

508.04 EUR apmērā;

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam visus samaksātos tiesas izdevumus - valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus;

noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpil (izsoles dienai) no atbildētāja saņemt procentus - 8.00% (astoņi procenti) gadā no

piespriestās, bet neatmaksātās pamatparāda summas.

Atbildētājam 2017.gada 12.oktobrī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts paskaidrojumu sniegšanai līdz 2017.gada 13.novembrim.

Rakstveida paskaidrojumus par prasību atbildētājs nav sniedzis.

Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņoja neierašanās iemeslus, kā arī nelūdza atlikt tiesas sēdi. Uzaicinājums uz tiesas sēdi

atbildētājam nosūtīts uz juridisko adresi 2018.gada 4.janvārī.

Saskaņā ar Komerclikuma 139.panta otro daļu, par kapitālsabiedrības juridisko adresi uzskatāma tās vietas adrese, kurā atrodas

sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis). Tas nozīmē, ka sabiedrības juridiskā adrese ir tās vadības faktiskā atrašanās vieta un sabiedrības valdei

ir jābūt sasniedzamai sabiedrības juridiskajā adresē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas trešo punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti

ir izsniegti: 3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Tā kā tiesas pavēste atbildētājam nosūtīta Civilprocesa likuma 56.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā, tiesa atzina, ka atbildētājam ir

paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.

Ņemot vērā minēto un to, ka tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos gadījumus, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas

izskatīšanu, tiesa atzina par iespējamu civillietu izskatīt bez atbildētāja pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē,

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata un apstākļiem un sniedza paskaidrojumus.

Tiesa, noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi civillietas materiālus, atzīst, ka prasītāja

prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Lietā nodibināts, ka pušu tiesiskās attiecības regulē 2014.gada 4.septembra pavadzīme Nr. MKD 000152, saskaņā ar kuru prasītājs SIA

„MK Dizains” piegādāja atbildētājam SIA “Z Company” preces.

Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā nav strīda, ka pavadzīmēs norādītās preces norādītajā daudzumā un par norādīto summu atbildētājs ir saņēmis, ko apliecina atbildētāja

kā preču saņēmējas paraksts norādītajā datumā. Kā arī lietā nav strīds, ka atbildētājs samaksu par piegādāto preci veicis tikai daļēji EUR 94,31

apmērā. Saskaņā ar prasītāja veikto aprēķinu, atbildētājs nav atmaksājis pavadzīmē norādīto summu EUR 2136,16 apmērā, pavadzīmē

noteiktajā kārtībā un termiņā.

Saskaņā ar CL 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav dzēsts, līdz ar to ir secināms, ka

atbildētāja ir pielaidusi parāda samaksas nokavējumu. Tādējādi, tiesa atzīst par pamatotu un pierādītu, ka atbildētājs parādu pret prasītāju par

neapmaksāto pavadzīmi EUR 2136,16 apmērā nav samaksājis.

Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus, kas sastāda EUR 508,04, kas aprēķināti par laika periodu no 2014.gada 4.oktobra līdz

2017.gada 18.septembrim.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt, Civillikuma

1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu

(nokavējuma procentus), kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.

Civillikuma 1765. panta otrā daļa noteic, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība

nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā,

bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Tiesa atzīst, ka ir apmierināms prasītāja lūgums par likumisko nokavējuma procentu piedziņu par laika periodu no 2014.gada 4.oktobra līdz

2017.gada 18.septembrim EUR 508,04 apmērā no atbildētāja, jo atbildētājs ir pieļāvis maksājumu kavējumu, turklāt atbildētājs nav atzīstams par

patērētāju, tādēļ tiesai nav pamata apšaubīt Prasītājas veikto likumisko procentu aprēķinu, kuru atbildētājs nav apstrīdējis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā Civilprocesa likuma

96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības, proti – nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav cēlis

iebildumus par prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniedzis pierādījumus, ka būtu veikta parāda pilnīga

samaksa, no kā secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā

norādītos apstākļus, tādējādi ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētāja prasītāja labā pamatparādu EUR 2136,16 par saņemtajām precēm un

likumiskos procentus EUR 508,04.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka Prasītājs, ceļot prasību, samaksājis valsts nodevu EUR 340,51 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 3,20 apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī tā apmēru. Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 8 % punktus gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Ņemot vērā

prasības raksturu, saistības izpildes termiņu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu

laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu, lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas

aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa taisa aizmugurisku spriedumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.4 panta otrajai daļai atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.5 pantu, atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kas

taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, ievērojot likumā noteikto kārtību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 33,., 41., 97.,193., 195., 204.1, 208.1 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no SIA “Z Company” reģistrācijas Nr.40103446084, par labu SIA “MK Dizains”, reģistrācijas Nr.45403024800, pamatparādu EUR

2136,16, likumiskos procentus EUR 508,04 un tiesas izdevumus EUR 343,71, kopā EUR 2987,91 (divi tūkstoši deviņi simti astoņdesmit septiņus

euro un 91 centu), ieskaitot AS “Cidadele banka” kontā Nr.LV92PARX0013147470002.

Noteikt SIA „MK Dizains” tiesības saņemt no atbildētājas 8 (astoņu) % punktus gadā no parāda pamatsummas EUR 2136,16 par laiku līdz

sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus.

Noteikt, ka atbildētājai spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs aizmugurisku spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs nav tiesīgs aizmugurisku spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir

tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma sastādīšana noteikta uz 2018. gada 2. martu.

Tiesnese I.Rūķe