Landlord wins eviction for non-payment; tenant must leave without alternative housing due to statutory notice.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the tenant's defense and ordered eviction from the rental unit without providing alternative housing. The landlord successfully proved the tenant failed to pay rent and utilities for over three months, triggering statutory grounds for termination. The court ruled that the one-month written notice requirement was met, making the eviction legally mandatory under the Residential Tenancy Law.
Legislator headnote
AI generatedLikuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 pants; 28.2 panta otrā daļa: If a tenant fails to pay for more than three months despite having the opportunity to use utilities, the landlord may terminate the contract and evict without offering alternative housing, provided one month's prior written notice was given.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C32318211
Lietas arhīva Nr. C-0606-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2013.gada 16.septembrī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Anna Mihailova,
ar tiesas sēžu sekretāri Valsts amatpersona, tulci Valsts amatpersona,
piedaloties prasītājas /pers. A/ pārstāvim /pers. B/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ un AS „Garnets” prasībā pret /pers. C/ par īres tiesību izbeigšanu un izlikšanu no
dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Aprakstošā daļa
/pers. A/ un AS „Garnets” cēlušas prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret atbildētāju /pers. C/ par īres tiesību izbeigšanu un
izlikšanu no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, kurā, pamatojoties uz likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 28.2
pantu, Civilprocesa likuma 127., 128.pantiem, lūdz tiesu izbeigt 2000.gada 9.oktobra īres līgumu sakarā ar īres maksas un
pamatpakalpojumu maksas nesamaksās dēļ, izlikt /pers. C/ no dzīvokļa /adrese/ (divi), bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Prasības pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz 2008.gada 8.oktobra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu lietā
AS ,,GARNETS” ir ieguvusi īpašumā dzīvokļa īpašumu Nr. 53 ar kopējo platību 47,9 kv.m un pie dzīvokļa īpašuma piederošām
kopīpašuma 4790/292080 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala, kas atrodas Rīgas pilsētā, /adrese/,
kadastra numurs /numurs A/. AS ,,GARNETS” īpašuma tiesības tika nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.
/numurs/. Pirms Dzīvokļa īpašuma atsavināšanas AS ,,GARNETS” ir noskaidrojis, ka Dzīvokļa īpašumā savu dzīves vietu ir
deklarējusi viena persona, proti, atbildētājs /pers. C/. Ar 2010.gada 16.aprīļa pirkuma līgumu, kas tika apliecināts pie zvērināta notāra
Ingas Muciņas, AS „GARNETS” ir atsavinājis Dzīvokļa īpašumu /pers. A/ , kura savas īpašuma tiesības ir nostiprinājusi
zemesgrāmatā.
Uzskatot, ka Atbildētājs savu dzīves vietu bija deklarējis vienojoties ar iepriekšējo īpašnieku /pers. F/, personas kods /personas
kods/, līdz ar īpašnieka maiņu ir pamats šo deklarāciju anulēt. Saskaņā ar 16.04.2010. pirkuma līguma 8.punktu AS „GARNETS”
apņēmās izdeklarēt visas pierakstītas personas no Dzīvokļa īpašuma līdz 2010.gada 30.maijam un iesniegt Pircējam izziņu par to, ka
Dzīvokļa īpašumā nav deklarēta neviena persona.
Jau pirms minētā pirkuma līguma parakstīšanas AS ,,GARNETS” bija iesniedzis lūgumu Rīgas domes Personu dzīves vietas
reģistrācijas komisijā ar attiecīgu lūgumu anulēt Atbildētāja dzīves vietas deklarāciju Dzīvokļa īpašumā /adrese/, uz kuru tika saņemta
atbilde, ka /pers. C/, parakstot vienošanos par dzīvokļa privatizāciju /pers. F/03.03.2006. vienojas, ka jaunajam īpašniekam ir saistošs
pašreiz spēkā esošais dzīvojamās telpas īres līgums, līdz ar ko atbilstoši likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantu, ja dzīvojamā māja
vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās un fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie
dzīvojamās telpas īres līgumi.
/pers. C/ pilnvarotā persona /pers. F/, kura pārstāvēja Atbildētāju pārrunās ar AS ,,GARNETS” sedza visus izdevumus par Dzīvokļa
īpašuma īri, bet kopš 2009.gada 16.oktobra Atbildētājs pārtrauca segt īres un pamatpakalpojumu izdevumus. Atbildētāja pilnvarotā
persona /pers. F/ solīja noslēgt vienošanos par īres līguma izbeigšanu, bet solīto nav izpildījusi. Sazināties ar pašu /pers. C/ AS
,,GARNETS” nav izdevies.
Uz 2010.gada 10.jūniju parāds par īri un pamatpakalpojumiem sastāda Ls 1109,17 un ņemot vērā to, ka /pers. C/ nav atrodams, AS
,,GARNETS” laikrakstā „Latvijas vēstnesis” laidienā Nr. /numurs/ (/datums/) ir nopublicējis aicinājumu /pers. C/ samaksāt izveidojušos
parādu l (viena) mēneša laikā no brīdinājuma publicēšanas dienas, vienlaicīgi brīdinot atbildētāju, ka pretējā gadījumā tiks sniegta
prasība par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” noteikumiem. Līdz šodienai parāds
nav apmaksāts.
Kaut vai Atbildētājam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pakalpojumus, sakarā ar to, ka atbildētājs īres maksu
un maksu par pamatpakalpojumiem nemaksā vairāk nekā trīs mēnešus, t.i. no 2009.gada 16.oktobra, ir pamats izbeigt 2000.gada
9.oktobra dzīvojamās telpas īres līgumu.
Ņemot vērā to, ka Atbildētājs neatbilst nevienai no likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 36 1.panta pirmajā daļā minētajam īrnieku
kategorijām, viņš ir izliekams no Dzīvokļa īpašuma bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Tiesas sēdē prasītājas /pers. A/ pārstāvis /pers. B/ prasību uzturēja pamatojoties uz tajā minēto. Lūdza prasību apmierināt.
AS „Garnet” pārstāve uz tiesas sēdi nav ieradusies, par tiesas sēdes datumu, laiku un vietu viņai paziņots, nosūtot pavēsti atbilstoši
Civilprocesa likuma 56.panta pirmajai daļai.
/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradies, uz tiesas sēdi aicināts ar sludinājumu laikraksta „Latvijas Vēstnesis” /datums/ numurā.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 59. panta ceturto daļu iespējams izskatīt lietu bez atbildētāja
klātbūtnes.
Motīvu daļa
Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus,
tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. pantu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai
personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī
pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu
lietojumā. Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.
No lietas materiāliem pievienotās zemesgrāmatas nodalījuma noraksta redzams, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatā ir reģistrētas
/pers. A/ īpašuma tiesības uz dzīvokļa īapsūmu Nr/adrese/.
No LR Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta sniegtajām ziņām un
dokumentiem par namīpašumā reģistrētām personām redzams, ka dzīvoklī Nr/adrese/, savu dzīvesvietu ir deklarējis /pers. C/.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8. pantu, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas
īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā
likumā noteiktajā kārtībā.
Lietā nav iegūti pierādījumi par dzīvojamo telpu īres līguma noslēgšanu ar atbildētāju, taču prasītājs nav apstrīdējis, ka atbildētājs
ievietojies dzīvoklī tiesiski, un ir atzinis, ka starp pusēm pastāv īres tiesiskās attiecības, kas prasītājam ir saistošas.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28. pantu dzīvojamās telpas īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas var izbeigt tikai šajā likumā
paredzētajos gadījumos. Ja īrnieks pēc izīrētāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas
ceļā.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 1.punktu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot
īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs
mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās
telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 2.punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu,
izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs
mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar
dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājam pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš
rakstveidā jābrīdina īrnieks par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās
vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrajā daļā iekļautā norma atzīstama par imperatīvu un ir viens no priekšnoteikumiem
prasības par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu un izlikšanu, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu, celšanai
tiesā. Turklāt atbilstoši minētajai normai īrnieks ir jābrīdina tieši par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.
Lietas materiāliem ir pievienots 2010.gada 16.jūnija brīdinājums, kurā /pers. C/ brīdināts par parāda Ls1109.17 samaksu, norādot, ka
parāda nesamaksas gadījumā tiks celta prasība tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasība daļā par dzīvojamo telpu īres tiesisko attiecību izbeigšanu un izlikšanu ir pamatota
un apmierināma.
No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka atbildētājam aprēķināto īres un komunālo maksājumu kopsumma
sastāda L1109.17. Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs strīdus periodā būtu veicis maksājumus īres un komunālo pakalpojumu
samaksai, tomēr, prasītājas, lūdzot izbeigt īres tiesiskās attiecības, šo parādu nav lūgušas piedzīt.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama samaksātā valsts
nodeva Ls50 un Ls11 izdevumi par sludinājuma publicēšanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 8.panta, 41.panta pirmās daļas, 97.panta, 190.panta, 193.panta, 204.1panta, tiesa
nosprieda
apmierināt /pers. A/ un AS „Garnets” prasību pret /pers. C/ par īres tiesību izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām bez citas
dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Izlikt /pers C./, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas, kas atrodas /adrese/, ar visām viņam piederošām mantām bez
citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Garnet”, vienotais reģistrācijas numurs 50003476351, valsts
nodevu Ls50 (piecdesmit lati) apmērā.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, dzimušai /datums/ ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
Ls11 (vienpadsmit lati) apmērā.
Sprieduma daļā par piedziņu labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sagatavošanas dienas Rīgas
apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Pilns sprieduma teksts pieejams no 2013.gada 3.oktobra.
Tiesnese (personiskais paraksts) Anna Mihailova