Court partially allowed a small claims debt recovery suit against a defendant for unpaid loan and interest.

Lietas Nr. C30468315

Lietas arhīva Nr. C-0437-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2015.gada 6.novembrī

Alūksnes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Puriņa,

rakstveida procesā izskatīja civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „E.P. Ieguldījumi” maza apmēra prasībā par naudas

piedziņu pret /pers. A/ un

konstatēja:

2015.gada 15.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts prasības pieteikums prasītājas maksātnespējīgās sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „E.P. Ieguldījumi” maksātnespējas administratores /pers. B/ pilnvarotās personas /pers. C/ maza apmēra prasībā pret atbildētāju

/pers. A/ par naudas piedziņu.

2015.gada 19.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu.

Pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, Rīgas apgabaltiesas

priekšsēdētāja 2015.gada 9.septembrī nolēmusi šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai (lietas 36.lapa). Ar Alūksnes rajona tiesas tiesneses

2015.gada 22.septembra lēmumu lieta pieņemta izskatīšanai (lietas 41.lapa).

Pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz atbildētāja elektronisku pieteikumu 2010.gada 29.martā starp SIA “icredit.lv” un atbildētāju tika noslēgts

Aizdevuma līgums Nr.2010-0269, saskaņā ar kuru atbildētājam tika izsniegts aizdevums 150 LVL jeb 213,43 EUR apmērā ar procentu likmi par

aizdevuma izmantošanu 26% mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas, kas izteikti komisijas maksas veidā, ar aizdevuma un procentu atmaksas

termiņu līdz 2010.gada 29.aprīlim.

Starp SIA “icredit.lv” un prasītāju 2012.gada 20.oktobrī noslēgts Cesijas līgums Nr.20121020 un tā pielikums, saskaņā ar kuru SIA “icredit.lv”

cedēja visas savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no augstāk minētā Aizdevuma līguma, prasītājai.

Atbildētājs saistības nav izpildījis pilnā apmērā.

Prasītāja lūdz tiesu:

1. piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai:

neatmaksātā aizdevuma summu 213,43 EUR,

aprēķināto komisijas maksu 167,19 EUR,

kopā 380,62 EUR;

1. noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus – 6% gadā, no galvenā parāda līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasības pieteikums pamatots ar Civillikuma 1587., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1793., 1805., 1806.,

1934.pantu un attiecīgajām Civilprocesa likuma normām.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

2015.gada 26.maijā prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa nosūtīta atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi,

nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai par iesniegto prasību līdz 2015.gada 24.jūlijam. Atbildētājam paziņots tiesas sastāvs, kas

izskatīs lietu, izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, kā arī atbildētāja tiesības un pienākumi civilprocesā (lietas 33.-34.lapa).

Atbildētam adresētais pasta sūtījums saņemts atpakaļ tiesā ar norādi: “Beidzies glabāšanas laiks” (lietas 35.lapa).

Atbildētājs tiesas noteiktajā termiņā paskaidrojumu tiesā nav iesniedzis. Prasības summas apmēru un aprēķinu nav apstrīdējis, lietas

iztiesāšanu tiesas sēdē nav lūdzis.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots

2015.gada 23.septembrī, nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu (lietas 43.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par

attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, bet otrā

daļa paredz, ka, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi,

fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai

dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta

sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai

norādītajā adresē.

Tādēļ tiesa uzskata, ka atbildētājs par prasību ir informēts un lietu var izskatīt rakstveida procesā.

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

No lietas 20.-21.lapā esošā Aizdevuma līguma “Īstermiņa kredīts” Nr.2010-0269 speciālās daļas redzams, ka 2010.gada 29.martā SIA

“icredit.lv” piešķīrusi atbildētājam aizdevumu 150 LVL jeb 213,43 EUR apmērā, ar aizdevuma atmaksas termiņu līdz 2010.gada 29.aprīlim.

No minētā izriet, ka starp prasītāju un atbildētāju ir noticis tiesisks darījums Civillikuma 1403.panta izpratnē.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu saprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošanu īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietas.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu,

bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noteiktā termiņa notecējuma.

Atbildētājam, saskaņā ar aizdevuma atmaksas grafiku (lietas 22., 25.lapa), bija pienākums veikt vienu maksājumu līdz 2010.gada

29.aprīlim, samaksājot kredīta summu 150,45 LVL jeb 213,43 EUR, komisijas maksu 39 LVL jeb 55,49 EUR, kopā 189 LVL jeb

268,92 EUR.

No lietas materiāliem redzams, ka SIA “icredit.lv” savas no Aizdevuma līguma izrietošās saistības ir izpildījusi, ieskaitot aizdevuma summu

150 LVL atbildētāja bankas kontā, ko apliecina pieteikumam pievienotais 2010.gada 29.marta maksājuma uzdevums Nr.61 (lietas 23.lapa).

Savukārt, atbildētājs nepildīja ar Aizdevuma līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus Aizdevuma līgumā noteiktajā kārtībā un

apmērā.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka atbildētājs līdz prasības celšanas dienai veicis maksājumus:

1. 2010.gada 1.septembrī 27,03 EUR apmērā, kas novirzīti daļējai līgumsoda dzēšanai;

2. 2010.gada 15.septembrī 28,46 EUR apmērā, no kuriem 22,06 EUR novirzīti līgumsoda dzēšanai un 6,40 EUR daļējai procentu dzēšanai;

3. 2010.gada 20.septembrī 42,69 EUR apmērā, no kuriem 4,27 EUR novirzīti līgumsoda dzēšanai un 38,42 EUR daļējai procentu dzēšanai;

4. 2010.gada 21.septembrī 1,42 EUR, kas novirzīti daļējai procentu dzēšanai;

5. 2011.gada 8.februārī 14,23 EUR apmērā, kas novirzīti daļējai līgumsoda dzēšanai;

6. 2011.gada 7.martā 21,34 EUR apmērā, kas novirzīti daļējai līgumsoda dzēšanai;

7. 2011.gada 4.jūlijā 14,23 EUR apmērā, kas novirzīti daļējai līgumsoda dzēšanai;

8. 2011.gada 3.augustā 7,11 EUR apmērā, kas novirzīti daļējai līgumsoda dzēšanai;

9. 2011.gada 6.septembrī 14,23 EUR apmērā, kas novirzīti daļējai līgumsoda dzēšanai;

10. 2011.gada 7.oktobrī 14,23 EUR apmērā, kas novirzīti daļējai līgumsoda dzēšanai;

11. 2011.gada 5.decembrī 28,46 EUR apmērā, kas novirzīti daļējai līgumsoda dzēšanai;

12. 2012.gada 3.februārī 14,23 EUR apmērā, kas novirzīti daļējai līgumsoda dzēšanai;

13. 2012.gada 2.martā 14,23 EUR apmērā, kas novirzīti daļējai līgumsoda dzēšanai;

Kopā aizdevuma atmaksai atbildētājs samaksājis 241,89 EUR. No minētā summas 195,65 EUR ieskaitīti līgumsoda dzēšanai, bet 46,24

EUR komisijas maksas dzēšanai.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma speciālās daļas 7.punktu aizņēmuma likme ir 26% no neatmaksātā Aizdevuma. Turpat norādīts, ka

piešķirtajam Aizdevumam aizņēmuma likmes vietā tiek piemērota Komisijas maksa, kas ir izteikta fiksētā naudas summā, un tā ir 39 LVL (55,49

EUR). Precīzas ikmēneša komisijas maksas maksājamās summas un termiņi norādīti Aizdevuma atmaksas grafikā, kas ir Līguma Pielikums Nr.1

un ir Līguma neatņemama sastāvdaļa. Līgumā arī norādīta kopējā summa, kas jāmaksā atbildētājam – 189 LVL (213,43 EUR). Saskaņā ar

aizdevuma atmaksas grafiku (lietas 22., 25.lapa) atbildētājam bija pienākums samaksāt procentus par laika periodu līdz 2010.gada 29.aprīlim

39 LVL jeb 55,49 EUR. Minētie noteikumi ir pretrunīgi – no vienas puses tiek noteikta aizņēmuma likme 26% apmērā, bet no otras puses

norādīts, ka aizņēmuma likmes vietā piemērota fiksēta komisijas maksa.

Tiesa uzskata, ka atbildētājs šajā lietā ir uzskatāms par patērētāju, t.i. fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu

iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību – Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts. Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā starp pusēm pastāv tiesiskās attiecības, kuras regulē Patērētāju

tiesību aizsardzības likums, kas ir speciālā tiesību norma attiecībā pret Civillikuma normām.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 2.1 daļas nosacījumiem neskaidri un neprecīzi līguma noteikumi tiek tulkoti par labu

patērētājam. Tādējādi tiesa uzskata, ka prasītāja konkrētajā aizdevuma līgumā ir noteikusi fiksētu komisijas maksu 39 LVL jeb 55,49 EUR.

Līdz ar to nav pamatota prasība daļā par līgumisko procentu 167,19 EUR apmērā piedziņu.

Ir redzams, ka no atbildētāja iemaksātajām summām komisijas maksas nomaksai ir novirzīti 46,24 EUR. Tā kā komisijas maksa līgumā ir

noteikta 55,49 EUR, prasītājas labā no atbildētāja piedzenama starpība starp nolīgto un nomaksāto komisijas maksu Starpība starp pielīgtajiem un

samaksātajiem līgumiskajiem procentiem ir 9,25 EUR.

Līdz ar to prasītājas labā no atbildētāja piedzenama nenomaksātā komisijas maksa 9,25 EUR apmērā.

No prasības pieteikumā ir redzams, ka no atbildētāja iemaksātajām summām prasītāja 195,65 EUR ir ieskaitījusi līgumsoda nomaksai, kas

sastāda 91% no pamatsummas.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitā daļa noteic, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai

pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz

patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja pieļautie saistību pārkāpumi, neapmaksājot saņemtos pakalpojumus, ir radījuši prasītājai

tiesības uz līgumsoda saņemšanu. Taču tiesas ieskatā līgumsoda apmēram ir jābūt samērīgam.

Eiropas Kopienu Padomes 1993.gada 5.aprīļa Direktīvas 93/13/EEK “Par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos” preambulā

norādīts, ka preču un pakalpojumu ieguvējiem jābūt aizsargātiem pret pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, jo

īpaši attiecībā uz iepriekš noformētiem standartlīgumiem. Noteikumu vienmēr uzskata par tādu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās, ja tas ir

sastādīts jau iepriekš un patērētājam tādēļ nav bijusi iespēja iespaidot to saturu (Direktīvas 3.panta 2.punkts). Direktīvas 6.pants dalībvalstīm

uzliek pienākumu noteikt, ka netaisnīgi noteikumi patērētājam nav saistoši. Efektīvu patērētāju aizsardzību var nodrošināt tikai tad, ja nacionālā

tiesa atzīst, ka tai ir kompetence novērst šāda veida noteikumus pēc savas iniciatīvas.

Nav strīda par to, ka aizdevums atbildētājam izsniegts noslēdzot distances līgumu. To paredz Aizdevuma līguma vispārīgie noteikumi

1.1.punkts (lietas 11.lapa). Līgumā (lietas 20.-23.lapa) nav atrunas par tā noteikumu apspriešanu. Bez tam pienākums maksāt līgumsodu ir

noteikts Aizdevuma līguma vispārīgajos noteikumos 7.4. punkts, kas ir attiecināmi uz šādu līgumu noslēgšanu vispār, ne tikai uz konkrēto

atbildētāju.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta piektajai daļai, līguma noteikums vienmēr ir uzskatāms par savstarpēji neapspriestu,

ja līgums sastādīts iepriekš un patērētājam līdz ar to nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka šādi līguma noteikumi, kas paredz neierobežotu līgumsoda maksimālo apmēru, kas noteikts procentuāli

no neatmaksātās summas un kopsummā var vairākkārtīgi pārsniegt aizdevuma pamatsummu, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

6.panta trešās daļas 4.punktu, uzskatāmi par netaisnīgiem līguma noteikumiem, jo uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli

lielu līgumsodu.

Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2011.gada 12.janvāra spriedumā, lietā Nr.SKC-25/2011, kur vērtēta līgumsoda

apmēra pamatotība, likumā nevar būt ietverta tāda līgumsoda būtība, ka parādnieks uzņēmies nevis konkrēti izmērāmu ,,pametumu”, bet

maksājumu, kas var augt līdz bezgalībai.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta astotajā daļā paredzētas sekas, kas iestājas, ja tiek konstatēti netaisnīgi līguma

nosacījumi, un proti, ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā no

līguma noslēgšanas brīža, bet līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie noteikumi.

Tiesas ieskatā, prasītājai ir tiesības līgumā ietvert līgumsodu par saistību pienācīgu nepildīšanu, bet līgumsoda apmēram jābūt samērīgam.

Likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību 21.pantā ir noteikts

līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014.gada

1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716.,

1717. un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.

No minētā izriet, ka šie nosacījumi attiecas arī uz konkrēto aizdevuma līgumu Nr.2010-0269 (saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārīgajiem

noteikumiem 12.1.punktu līgums ir spēkā līdz brīdim, kamēr klients pilnībā ir izpildījis savas saistības pret aizdevēju un prasība tiesā ir celta

2015.gada 15.jūnijā)

Civillikuma 1716.pantā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). (..) Līgumsods par saistību pienācīgu neizpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt

noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamat parāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1843.pantā ir paredzēts – ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos

procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši uz kapitāla

rēķinu un par to kvitējis. Citāda vienošanās par līgumsoda dzēšanas kārtību nav spēkā.

Prasītāja ir aizdevusi atbildētājai 150 LVL jeb 213,43 EUR, 10% no šīs summas sastāda 21,34 EUR. No atbildētāja prasītājai

samaksātajām summām līgumsodā ir ieskaitīti 195,65 EUR. Tiesa atzīst, ka samērīgs līgumsods par līguma neizpildīšanu īstā termiņā būtu 10% no

aizdotās summas jeb 21,34 EUR. Starpība starp 195,65 EUR un 21,34 EUR ir 174,31 EUR un minētā summa ieskaitāma pamatparāda dzēšanai.

Līdz ar to prasītājas labā no atbildētāja ir piedzenami nenomaksātā pamatparāda daļa 39,12 EUR (213,43 EUR -174,31 EUR).

Civillikuma 1793.panta 3.punkts nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

No lietas 26.lapā esošās Cesijas Līguma Nr.20121020 kopijas un lietas 27.lapā esošās pielikuma Nr.P 2010-0269 pie tā kopijas redzams,

ka 2012.gada 20.oktobrī SIA “icredit.lv” cedējusi visas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no parāda 213,43 EUR apmērā, prasītājai.

No lietas 24.lapa esošā paziņojuma redzams, ka prasītāja 2015.gada 5.jūnijā nosūtījusi atbildētājiem paziņojumu par SIA “icredit.lv”

prasījuma tiesību cesiju jaunam kreditoram maksātnespējīgajai SIA „E.P. Ieguldījumi”.

Līdz ar to tiesa atzīst prasītājas visu prasījumu tiesības, kas izriet no atbildētāja un SIA “icredit.lv” starpā pastāvošajām saistībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Prasītāja lūgusi atzīt tās tiesības saņemt likumiskos procentus no vēl nesamaksātās pamatparāda summas 213,43 EUR par laiku līdz

sprieduma pilnai izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pantā ir noteikts – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu

un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% procentus gadā no vēl nesamaksātās pamatparāda summas 39,12 EUR par laiku

no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma pilnai izpildei, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu, prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas ir bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Prasītāja ir cēlusi mantiska rakstura prasību. Prasība apmierināta daļēji par kopējo summu 48,37 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, valsts nodeva valsts labā par prasību, kas novērtējama

naudas summā līdz 2134 euro, ir aprēķināma 15% no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.

Līdz ar to no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva 71,14 EUR.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas jāmaksā saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir 2,92 EUR (izziņa lietas

2.lapā).

Kopā no atbildētāja valsts labā ir piedzenami tiesas izdevumi 74,06 EUR apmērā.

Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī

nosakāms šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190.,

193., 195., 204.1 , 250.18 - 250.27 pantiem, tiesa

nosprieda:

Daļēji apmierināt maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „E.P. Ieguldījumi” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu maksātnespējīgajai sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību „E.P. Ieguldījumi” (reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/) parādu 48,37 EUR (četrdesmit astoņi euro 37

centi), tajā skaitā, pamatparādu 39,12 EUR (trīsdesmit deviņi euro 12 centi), līgumiskos procentus 9,25 EUR (deviņi euro 25 centi).

Piedzītās summas iemaksājamas maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „E.P. Ieguldījumi” norēķinu kontā

Nr.LV86PRTT0260022390400, AS „PRIVATBANK”.

Prasību pārējā daļā noraidīt.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu valstij tiesāšanās izdevumus 74,06

EUR (septiņdesmit četri euro 06 cents), tajā skaitā, valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viens euro 14 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos

2,92 EUR (divi euro 92 centi).

Atzīt maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „E.P. Ieguldījumi” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos 6% (sešus procentus)

gadā no pamatparāda summas 39,12 EUR (trīsdesmit deviņi euro 12 centi) par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma pilnīgai

izpildei, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums sastādīts 2015.gada 6.novembrī.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Alūksnes rajona tiesā.

Tiesnese I.Puriņa