Court dismissed request to declare unauthorized construction because road repairs were legally mandated by prior court orders.

Lietas Nr. A420099125

A42-00991-25

ECLI:LV:ADRJVTN:2025:1008.A420099125.10.S

Administratīvā rajona tiesa

Valmieras tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2025.gada 8.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Guntars Ploriņš,

piedaloties pieteicējai /Persona A/, viņas pārstāvēm /Persona B/ un zvērinātai advokātei Inesei Lielpinkai,

atbildētājas Cēsu novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Cēsu novada būvvaldes pārstāvjiem /Persona C/

un /Persona D/,

trešās personas /Persona E/ pārstāvei /Persona F/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /Persona A/ pieteikuma par labvēlīga

administratīvā akta, ar kuru konstatētu patvaļīgu būvniecību viņas īpašumos /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/,

/Nosaukums C/, un novērstu patvaļīgās būvniecības sekas, izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja /Persona A/ vērsās Cēsu novada būvvaldē (turpmāk – būvvalde) ar lūgumu novērst nelikumīgos

ceļa būvdarbus, vienlaicīgi nodrošinot kaitējuma novēršanu viņas īpašumam. Būvvaldes inspektors 2024.gada

3.septembrī veica nekustamā īpašuma /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, apsekošanu un 2024.gada 4.septembrī

sastādīja atzinumu par būves pārbaudi Nr.27 (turpmāk – atzinums), konstatējot, ka noteiktajās ceļa servitūta

robežās ir izlīdzināta zemes nogāze. Savukārt pasākumi, kas veikti ar ceļa servitūta atjaunošanu, novēršot

šķēršļus, novācot uz servitūta ceļa uzstādīto metāla žogu, zālāju un kokus, izlīdzinot noteiktajās ceļa servitūta

robežās zemes nogāzi, nav saistīti ar būvniecības procesu.Nepiekrītot atzinumam, pieteicēja to apstrīdēja

būvvaldē, kur tās vadītāja ar 2024.gada 29.novembra lēmumu Nr.1-7/2024/389 (turpmāk – lēmums) atzinumu

atstāja negrozītu.

[2] Nepiekrītot arī lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot izdot

labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru konstatētu patvaļīgu būvniecību viņas īpašumos /Nosaukums A/ un

/Nosaukums B/, /Nosaukums C/, un novērstu patvaļīgās būvniecības sekas.

[2.1] Pieteicēja norāda, ka 2024.gada 13.augustā SIA /Nosaukums D/ valdes priekšsēdētājs un traktora vadītājs

/Persona G/ viņai piederošajos nekustamajos īpašumos /Nosaukums A/ (kadastra numurs /kadastra numurs/) un

/Nosaukums B/ (kadastra numurs /kadastra numurs/) veica ceļa izbūvi saskaņā ar /Persona H/ veikto

pasūtījumu. Konkrētie darbi veikti bez neviena dokumenta, neievērojot normatīvo aktu prasības būvdarbu

veikšanai, tai skaitā rupji pārkāpjot darba drošības prasības. Ceļa būvdarbu veicēji apgalvoja, ka viņi izpilda

2022.gada 1.decembra tiesas spriedumu. Jāpiebilst, ka par šo patvaļīgo tiesas sprieduma izpildi netika sastādīts

neviens dokuments, kā arī patvaļīgās tiesas sprieduma izpildes procesā nepiedalījās zvērināts tiesu izpildītājs.

Ceļa izbūves laikā pieteicējas īpašumā nocirsti 6 bērzi, līdz 15 cm caurmērā pie sakņu kakla zāģējuma vietā,

koku saknes izrautas, norakts grunts augšējais slānis un austrumu daļā daļēji uzbērts grants slānis. Savukārt

būvvaldes lēmumānorādīts, ka zemes nostumšana, apauguma noņemšana un koku ciršana, kas veikta pieteicējai

piederošajos īpašumos, neatbilst būvniecības procesam, šie darbi veikti noteiktajās ceļa servitūta robežās. Tomēr

konkrētais servitūta ceļš dabā nekad nav bijis izbūvēts un nekad nav eksistējis. Tātad, ja ceļa nav, tas arī nevar

tiesiski pastāvēt. To apstiprina arī ceļu būvinženiera /Persona I/ atzinums Nr.6-00043, kurā secināts, ka

īpašumos /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/ nav dabā esoša caurbraucama ceļa.

[2.2] Lēmumā norādīts, ka būvvalde pieteicējas iesniegumu izskatīja 2024.gada 17.oktobra un 21.novembra

būvvaldes sēdēs, iepazinās ar viņas iesniegtajiem videomateriāliem un 2024.gada 19.novembra Vidzemes rajona

tiesas lēmumu lietā Nr.C71324124, 2024.gada 28.oktobra Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vēstuli par

/Nosaukums C/ pilskalna /Nosaukums E/ aizsargjoslas daļas pārveidojumu pārbaudi, kā arī pieņēma zināšanai

mērnieka /Persona J/ servitūta ceļa noteikšanas aktu, kurā servitūta ceļš apvidū noteikts pamatojoties uz

2013.gada 3.oktobra tiesas spriedumu lietā Nr.C11129810. Tomēr pieteicēja vērš uzmanību, ka ar minēto

spriedumu nodibināts servitūts par labu nekustamajam īpašumam /Nosaukums F/ (kadastra numurs /kadastra

numurs/), nedodot atļauju izbūvēt ceļu. Tādēļ nav skaidrs, kā būvinspektors vizuāli novērtēja, kāds ceļš tiek

izbūvēts pieteicējas nekustamajos īpašumos un vai tas atbilst tiesas noteiktajām tiesībām uz servitūta ceļu.

2022.gada 9.jūnijā pieteicēja no Cēsu novada pašvaldības /Struktūrvienība A/ saņēma atbildi Nr.1-4/2022/300,

kurā norādīts, ka /Nosaukums C/ pagasta Zemes ierīcības projekta grafiskajā pielikumā īpašumu /Nosaukums A/

un /Nosaukums B/ atrašanās vietā ieprojektēti 3 zemes nogabali: koplietošanas zemes nogabals

1392/Nosaukums G/, rūpniecības zemes nogabals 88/Nosaukums H/ un piemājas saimniecības /Nosaukums A/

nogabals 4208. Šajā zemes ierīcības projektā nevienam projektētajam nogabalam, arī iepriekš minētajiem, nav

noteikts apgrūtinājums – ceļa servitūts. Tas apliecina, ka pieteicējai piederošajos nekustamajos īpašumos

vēsturiski nekad nav bijis noteikts servitūta ceļš.

[2.3] Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta pirmo daļa māju ceļa izbūve ir klasificējama kā būve un būvdarbi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumiem Nr.326 „Būvju klasifikācijas noteikumi”

(turpmāk – noteikumi Nr.326) izriet, ka māju ceļa izbūve pēc lietošanas veida ir klasificējama kā inženierbūve

(inženierbūves ir visas būves, kurām nav ēku pazīmju, noteikumu Nr.326 pielikuma 126.punkts), kurai atbilstoši

noteikumu Nr.326 pielikumam tiek piešķirts kods 21120102, nosaukums „Ielas, ceļi un laukumi ar mīksto

segumu” un tās skaidrojums – „ielas, ceļi un laukumi ar grants, smilts, šķembu, izdedžu, gumijas, tenisita vai

citu līdzīgu materiālu mīksto segumu”. Secīgi ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500

„Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 1.pielikumu tiek noteikts būvju un

inženierbūvju iedalījums grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz

cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Līdz ar to māju ceļš, kā arī pieslēgums esošajam ielu tīklam (piebrauktuve vai

iebrauktuve), izņemot valsts autoceļu, klasificējams kā 1.grupas inženierbūve un būvniecības procesam

nepieciešamos dokumentus un to saturu nosaka Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr.633

„Autoceļu un ielu būvnoteikumi” (turpmāk – Autoceļu būvnoteikumi) 71. un 72.punkts.

Turklāt ar Vidzemes apgabaltiesas 2013.gada 3.oktobra spriedumu noteiktā servitūta ceļa vieta atrodas valsts

nozīmes arheoloģiskā pieminekļa /Nosaukums C/ pilskalns (/Nosaukums E/) (valsts aizsardzības Nr./numurs/)

aizsardzības zonā. Līdz ar to atbilstoši likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 23.pantam saimnieciskā

darbība šajā zonā ir saskaņojama ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (turpmāk – Kultūras pārvalde).

Tomēr 2024.gada 28.oktobra atzinumā Nr.NKMP/2024/14.4-03/5739 minētā pārvalde norāda, ka ceļa izbūves

darbi veikti bez pārvaldē saskaņotas objekta dokumentācijas un spēkā esošas darbu atļaujas, objekta izbūves

darbi ir pārtraukti un objekts nav pabeigts. Ievērojot iepriekš minēto, darbu atsākšana nav pieļaujama bez

objekta dokumentācijas saskaņošanas un pārvaldes izsniegtas darbu atļaujas. Vienlaikus konstatēts, ka ceļa

servitūts zonā, kur veikti reljefa pārveidojumi, nav reģistrēts Valsts zemes dienesta informācijas sistēmā.

Tādējādi būvvalde, nepamatojot savu lēmumu ne ar vienu tiesību normu, norādījusi, ka zemes nostumšana,

apauguma noņemšana un koku ciršana, kas veikta pieteicējai piederošajos īpašumos, neatbilst būvniecības

procesam. Būvvalde kļūdaini apgalvo, ka konkrētie būvdarbi nav saistīti ar būvniecības procesu.

[3] Rakstveida paskaidrojumos tiesai būvvalde nepiekrīt pieteicējas pieteikumā norādītajiem iebildumiem,

uzskatot tos par nepamatotiem. Atzinumā nav konstatēta māju ceļa izbūve, kā arī nav konstatētas citas darbības,

kuras kvalificējamas kā būvdarbi. Būvinspektors konstatēja, ka zemes gabalā /Nosaukums B/ (kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums/) iespējamā ceļa servitūta daļā, ko klātienē uzrādīja pieteicēja, ir izlīdzināta

zemes nogāze. Būvinspektors veica vizuālo apsekošanu, kura neietver instrumentālu mērījumu veikšanu, un

sagatavoja atzinumu, pamatojoties uz vizuālajā apsekošanā redzamajiem apstākļiem un pieteicējas

norādītovietu. Būvinspektors nav konstatējis apsekotās vietas atrašanos īpašumā /Nosaukums A/, kas

skaidrojama ar vizuāli nekonstatētajām robežām starp pieteicējas īpašumiem /Nosaukums B/ un /Nosaukums A/.

Būvvalde arī iepazinās ar Kultūras pārvaldes 2024.gada 28.oktobra atzinumu Nr.NKMP/2024/14.4-03/5739

„Par /Nosaukums C/ pilskalna (/Nosaukums E/) aizsargjoslas daļas pārveidojumu pārbaudi” un izsaka viedokli,

ka tajā konstatētais nav pietiekams pamats būvinspektora atzinuma atcelšanai vai pārskatīšanai.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja un viņas pārstāves uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz tajā un

papildu paskaidrojumos norādītajiem apstākļiem. Būvvaldes pārstāvji pieteikumu neatzina, ņemot vērā lēmumā

un rakstveida paskaidrojumā norādītos apsvērumus. Savukārt trešā persona norādīja, ka konkrētajā gadījumā

nekādi būvdarbi nav veikti, bet notikusi šķēršļu novākšana atbilstoši tiesas spriedumiem, kas ir stājušies spēkā.

Turklāt ar Vidzemes apgabaltiesas spriedumu tieši pieteicējai bija uzlikts par pienākumu novērst šķēršļus, ko

viņa nav izdarījusi.

Motīvu daļa

[5] Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka būvvaldes būvinspektors, izskatot pieteicējas iesniegumu par patvaļīgo

būvniecību viņas īpašumos, 2024.gada 3.septembrī veica nekustamo īpašumu /Nosaukums B/ un /Nosaukums

A/ apsekošanu, par ko nākamajā dienā sastādīja atzinumu, konstatējot, ka noteiktajās ceļa servitūta robežās ir

izlīdzināta zemes nogāze un novērsti šķēršļi (metāla žogs, zālājs un koki). Kaut arī atzinumā minēts tikai

nekustamais īpašums /Nosaukums B/, nav šaubu, ka būvinspektors apsekojis arī to ceļa servitūta daļu, kas

atrodas nekustamajā īpašumā /Nosaukums A/, jo apsekošanu viņš veicis kopā ar pieteicēju, kura klātienē

uzrādīja ceļa servitūtu un trešās personas uzdevumā veiktās darbības. Būvvaldes viedoklis, ka minētās darbības

nav saistītas ar būvniecības procesu, kam pieteicēja nepiekrīt, uzskatot, ka viņas īpašumā veikta patvaļīga mājas

ceļa izbūve.

Tādējādi lietā strīds ir par to, vai nekustamajos īpašumos /Nosaukums B/ un /Nosaukums A/ ceļa servitūta

robežās novāktie koki, metāla žogs un zālājs, kā arī izlīdzinātā zemes nogāze ir saistīti ar būvniecības procesu

vai nē.

[6] Saskaņā ar noteikumu Nr.326 pielikuma 126.punktu inženierbūves ir visas būves, kurām nav ēku pazīmju,

tai skaitā arī transporta būves – autoceļi, ielas, ceļi un laukumi (noteikumu Nr.326 pielikuma 127. – 135.punkts).

Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikuma 3.1.20.apakšpunktam māju ceļi, kā arī pievienojumi esošajiem

pašvaldību ielu tīkliem un valsts vietējiem autoceļiem ir pirmās grupas inženierbūves.

Līdz ar to māju ceļš un pievienojumi esošajam ceļu tīklam, izņemot valsts autoceļu, klasificējams kā pirmās

grupas inženierbūve un tā būvniecību regulē Autoceļu būvnoteikumi.

[7] Saskaņā ar Autoceļu būvnoteikumu 64.1.apakšpunktu, 64.1 2.apakšpunktu un 71.punktu pirmās grupas māju

ceļu jaunu būvniecību, pārbūvi un nojaukšanu ierosina, vēršoties būvvaldē ar paskaidrojuma rakstu, kuram

pievienoti konkrēti dokumenti. Savukārt pirmās grupas māju ceļu atjaunošanai būvniecības ieceres dokumenti

nav nepieciešami.

Tādējādi secinājums par to, vai trešās personas uzdevumā veiktajiem darbiem ceļa servitūta robežās bija

nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju, ir atkarīgs no veikto darbu rakstura, proti, vai konkrētajā

gadījumā ierīkots jauns māju ceļš vai arī padarīts lietošanai derīgs (attīrīts no nesankcionēti uzstādītiem

šķēršļiem) jau esošs māju ceļš, kuru ir tiesības lietot trešajai personai.

[8] No izskatāmās lietas materiāliem konstatējams, ka starp pieteicēju un trešo personu jau ilgstoši pastāv

civiltiesisks strīds par ceļa servitūtu. Līdz ar to ir pamats ņemt vērā vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmumos

konstatēto.

[8.1] Ar Vidzemes apgabaltiesas 2013.gada 3.oktobra spriedumu civillietā Nr.C11129810 (stājies spēkā

2015.gada 21.aprīlī) pieteicējai piederošajiem īpašumiem /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/ nodibināts

apgrūtinājums – braucamā ceļa servitūts par labu trešajai personai piederošajam nekustamajam īpašumam

/Nosaukums F/ (kadastra numurs /kadastra numurs/), kā arī trešajai personai un /Persona K/ piederošajam ēku

īpašumam /Nosaukums F/ (kadastra numurs /kadastra numurs/), nosakot ceļa servitūtu atbilstoši sertificēta

mērnieka /Persona J/ 2012.gada 27.marta ceļu izvietojuma plānam – 4 metru platumā ar kopējo platību attiecīgi

410 m2 un 125 m2. Šajā spriedumā konstatēts, ka no digitālās kadastra kartes izkopējuma uz 2011.gada 1.maiju

un /Nosaukums C/ novada pašvaldības 2009.gada 20.maija protokola Nr.7 redzams, ka ceļš, ko prasītāji lūguši

nodibināt kā ceļa servitūtu, ir daļa no ceļa, kas savieno autoceļus P 30 ar P 33. Tāpat Vidzemes apgabaltiesa

konstatējusi, ka no Valsts zemes dienesta 2006.gada 23.februāra lēmuma Nr.10A-1C/60 „Par zemes piešķiršanu

īpašumā par samaksu /Nosaukums C/ pagastā” izriet, ka nekustamajam īpašuma /Nosaukums A/ viens no

lietošanas tiesību aprobežojumiem noteikts servitūts – tiesība uz braucamo ceļu, tātad pieteicējai par šāda veida

aprobežojumu bija zināms. Trešā persona un /Persona K/ norādīto ceļa servitūtu lietoja, lai piekļūtu savam

nekustamajam īpašumam /Nosaukums F/, taču no 2010.gada pieteicēja liegusi viņiem šķērsot savus nekustamos

īpašumus. Vidzemes apgabaltiesa arī pievienojās pirmās instances tiesas spriedumā atzītajam faktam, ka

prasītaisceļa servitūts ir daļa no jau dabā esoša ceļa, ko pierāda lietā esošie pieteicējai piederošo īpašumu

/Nosaukums A/ un /Nosaukums B/ zemes robežu plāni.

[8.2] Ar Vidzemes apgabaltiesas 2013.gada 3.oktobra spriedumu nodibinātie ceļa servitūti 2015.gada 24.jūlijā

kā lietu tiesība, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, ierakstīti pieteicējai piederošo nekustamo īpašumu

/Nosaukums A/ un /Nosaukums B/ zemesgrāmatās, tādējādi trešajai personai iegūstot tiesības ceļa servitūtu

izlietot jeb iegūstot ceļa servitūta tiesības valdījumu.

[8.3] Izskatot zvērinātas tiesu izpildītājas pieteikumu par Vidzemes apgabaltiesas 2013.gada 3.oktobra

sprieduma civillietā Nr.C11129810 izpildīšanas kārtību, Vidzemes apgabaltiesa 2021.gada 21.septembra

lēmumā lietā Nr.CA-0173-13 atzina par nepatiesu pieteicējas apgalvojumu, ka konkrētajā gadījumā

nepieciešams būvprojekts, jo ar 2013.gada 3.oktobra spriedumu konstatēts fakts, ka strīdus ceļš vēsturiski ir

pastāvējis un izmantots gan pirms, gan pēc nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/ ierakstīšanas

zemesgrāmatā, ko apliecina arī lietā esošie zemesgrāmatu nodalījumu noraksti. 2010.gadā pieteicēja sāka

ierobežot piekļuvi nekustamajam īpašumam /Nosaukums F/, uzstādot metāla barjeru uz strīdus ceļa, bet laika

periodā, kad notika tiesas process par ceļa servitūta nodibināšanu, viņa uz ceļa izveidoja uzbērumu no

melnzemes, akmeņiem un būvgružiem, uzstādīja metāla žogu un iestādīja kokus. Tādējādi pieteicēja ar savām

darbībām padarīja ceļu par neizbraucamu. Tiesa arī norādīja, ka, tā kā konkrētajā gadījumā nav šaubu, ka ceļa

servitūta valdījums tiek traucēts, trešajai personai ir tiesības prasīt tiesas ceļā servitūta valdījuma atjaunošanu un

pieteicējai ir pienākums atjaunot ceļu iepriekšējā stāvoklī.

[8.4] Ar Vidzemes apgabaltiesas 2022.gada 15.jūlija spriedumu lietā Nr.C71378321 (stājies spēkā 2022.gada

6.oktobrī) noraidīta pieteicējas prasība pret trešo personu un /Persona L/ par ceļa servitūta, kas nodibināts ar

Vidzemes apgabaltiesas 2013.gada 3.oktobra spriedumu un ierakstīts zemesgrāmatās, izbeigšanu. Vidzemes

apgabaltiesa vērtēja arī pieteicējas argumentu, ka tiesas nodibinātais servitūta ceļš dabā neeksistē un jauna ceļa

izbūve un ceļa daļas veidošanu nav iespējama, ko viņa balstījusi uz šādiem pierādījumiem: 1) zvērināta tiesu

izpildītāja /Persona M/ 2016.gada 2.maijā sastādītu aktu Nr.00077/090/2016-AKT ar pielikumiem; 2) sertificēta

mērnieka /Persona J/ 2016.gada 6.jūnijā sagatavoto servitūta ceļa noteikšanas aktu; 3) ceļu būvinženiera

/Persona I/ 2016.gada 7.jūnija atzinumu Nr.01/16 ar pielikumiem; 4) SIA /Nosaukums I/ 2016.gada 10.decembrī

sagatavoto topogrāfisko plānu; 5) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2016.gada 14.jūnija atbildi

Nr.05-01/1840. Novērtējot šos pieteicējas iesniegtos pierādījumus, Vidzemes apgabaltiesa atzina, ka viņas

apgalvojumi par to, ka tiesas nodibinātais servitūta ceļš dabā neeksistē un ir nepieciešama jauna ceļa izbūve, ir

pretrunā ar Vidzemes apgabaltiesas 2013.gada 3.oktobra spriedumā nodibināto faktu, ka prasītais ceļa servitūts

ir daļa no ceļa, kas savieno autoceļus P30 ar P33 un iet gar pieteicējas īpašumiem /Nosaukums A/ un

/Nosaukums B/, /Persona F/ īpašumiem /Nosaukums F/, kā arī gar citām personām piederošiem īpašumiem

/Nosaukums J/, /Nosaukums K/, /Nosaukums L/, /Nosaukums M/, /Nosaukums N/ un /Nosaukums O/. Atbilstoši

sertificēta mērnieka /Persona J/ 2012.gada 27.martā sagatavotajam apvidū esošo ceļu izvietojumu plānam

prasītais servitūta ceļš ir iezīmēts zemes robežu plānā un iet pa dabā esošu, faktiski izmantotu ceļu īpašumos

/Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, par ko izbraukuma tiesas sēdē pārliecinājušies visi lietas dalībnieki. Valdošā

īpašuma (/Nosaukums F/) īpašnieki jau pirms strīda rašanās par servitūta nodibināšanu šo ceļa servitūtu ir

lietojuši. Šādos apstākļos, kad tiesa nodibinājusi braucamā ceļa servitūtu par jau dabā esošu un faktiski lietotu

ceļu, Vidzemes apgabaltiesa atzina par nepamatotu prasītājas viedokli, ka servitūta ceļa ierīkošanai ir

nepieciešams būvprojekts. Arī 2013.gada 3.oktobra spriedumā Vidzemes apgabaltiesa nav uzlikusi lietas

dalībniekiem pienākumu izbūvēt jaunu ceļu. Vienlaicīgi tiesa konstatēja, ka pieteicēja nav pildījusi tiesas

spriedumu, ar kuru nodibināts strīdus servitūts – viņa servitūta ceļa braucamajā daļā iestādījusi kokus un

izveidojusi puķu dobes, ko apliecina arī zvērināta tiesu izpildītāja /Persona M/ 2016.gada 2.maija aktā

Nr.00077/090/2016-AKT un ceļu būvinženiera /Persona I/ 2016.gada 7.jūnija atzinumā Nr.01/16 norādītais, kā

arī Cēsu rajona tiesas nolēmumos (2014.gada 24.marta spriedums lietā Nr.111023313, 2016.gada 4.novembra

spriedums lietā Nr.111011816 un spriedums lietā Nr.111011716, 2016.gada 7.novembra spriedums lietā

Nr.111011616, 2016.gada 10.novembra spriedums lietā Nr.111012516, 2016.gada 11.novembra spriedums lietā

Nr.111011416 un 2016.gada 1.decembra spriedums lietā Nr.111012816) konstatētais, izskatot pieteicējas

sūdzības par /Nosaukums C/ novada domes /Struktūrvienība B/ lēmumiem sakarā ar viņas rīcību, aizsprostojot

servitūta ceļu uz mājām /Nosaukums F/. Šajā lietā Vidzemes apgabaltiesa arī norādīja, ka tas apstāklis, ka

kalpojošo īpašumu (/Nosaukums A/ un /Nosaukums B/) īpašniece (pieteicēja) rada šķēršļus ceļa servitūta

izmantošanai valdošajiem īpašumiem, padarot servitūta izlietošanu par neiespējamu, nevar būt par pamatu

uzskatam, ka servitūts ir izbeidzies ar atceļoša nosacījuma iestāšanos.

[8.5] Vidzemes apgabaltiesa izskatīja civillietu trešās personas prasībā pret pieteicēju par servitūta valdījuma

atjaunošanu, tā netraucētu lietošanu un ceļa atjaunošanu. Ar 2022.gada 1.decembra spriedumu civillietā

Nr.C71145422 (stājies spēkā 2023.gada 3.janvārī) Vidzemes apgabaltiesa prasību apmierināja un uzlika

pieteicējai par pienākumu viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās atjaunot servitūta ceļu, novēršot

šķēršļus, novācot uz servitūta ceļa uzstādītos pārvietojamos dekoratīvos sētas modulīšus, metāla žogu, zālāju un

kokus, izlīdzinot noteiktajās ceļa servitūta robežās zemes nogāzi. Vidzemes apgabaltiesai nebija šaubu, ka,

izskatot strīdu par servitūta noteikšanu, servitūta ceļš dabā pastāvēja, ko konstatēja gan Cēsu rajona tiesa

izbraukuma tiesas sēdē, gan Vidzemes apgabaltiesa ar spēkā stājušos 2013.gada 3.oktobra spriedumu (lieta

Nr.C11129810) un 2021.gada 21.septembra lēmumu (lieta Nr.C11129810), izskatot jautājumu par sprieduma

izpildīšanas kārtību. Turklāt ceļš redzams arī no lietā papildu iesniegtajiem pierādījumiem – 1994.-1999.gada un

2003.-2005.gada LĢIA kartes, kurā skaidri saskatāms nepārtraukts ceļš, kas savieno autoceļus P30 un P33,

virzoties arī caur atbildētājai piederošajiem īpašumiem, tāpat no muzeju apvienības /Nosaukums P/ iegūtās

fotogrāfijas, kurā redzams vēsturiskais ceļš, no pieteicējas 2010.gada 29.marta paziņojuma, ka /Nosaukums A/

mājas pagalms ir caurbraucams, arī lietā esošām 2010.gada 18.maija fotogrāfijām, kurās redzams, ka tajā brīdī

ceļš pastāvēja. Tāpat Vidzemes apgabaltiesai nebija šaubu, ka pašlaik ceļa posms, kas iezīmēts zvērināta tiesu

izpildītāja /Persona M/ 2016.gada 2.maija akta Nr. 00077/090/2016-AKT pielikumā esošajā plānā, vairs

neeksistē, jo tajā ierīkots zālājs, puķu dobe un atrodas dažādu koku jaunaudzes un žogs vīteņaugiem, kas

redzams arī no aktā pievienotajām fotogrāfijām. Šajā lietā nebija arī strīda par administratīvā pārkāpuma

protokolā Nr.PC 161677 norādīto faktu, ka 2016.gada 3.maijā pieteicēja pie īpašuma /Nosaukums A/

aizsprostojusi servitūta ceļu uz īpašumu /Nosaukums F/, uz ceļa uzstādot (pāri ceļam) koka sētu, novietojot

dažādas mantas, izveidojot zālāja sējumu, izveidojot uzbērumus, aizvelkot priekšā pāri ceļam PVC stieples

žogu, tādējādi apgrūtinot, liedzot pa servitūta ceļu pārvietoties kājāmgājējiem un braukt ar transportlīdzekli. Ar

zvērinātas tiesu izpildītājas /Persona N/ 2016.gada 6.jūnija aktu par fakta fiksēšanu īpašumā /Nosaukums A/

konstatēts, ka servitūta ceļa teritorijā atrodas puķu dobe, uzbērums un nobeigumā koku stādījums. Zvērinātas

tiesu izpildītājas /Persona N/ 2021.gada 8.jūnija aktā Nr.00043/088/2021-AKT īpašumā /Nosaukums A/

konstatēts, ka ceļa servitūts norobežots ar pārvietojamiem dekoratīviem sētas modulīšiem. Noteiktā servitūta

daļa pāriet zālājā, kas nobeidzas ar nogāzi, kas norobežota ar metāla žogu, bet aiz žoga nekustamā īpašuma daļā

saauguši koki. Arī 2021.gada 8.jūnija aktā Nr.00044/088/2021-AKT īpašumā /Nosaukums B/ konstatēts, ka

nekustamā īpašuma daļā, kurā jānodibina braucamā ceļa servitūts, ir zālājs, kas beidzas ar nogāzi, kas

norobežota ar metāla žogu, bet aiz žoga nekustamā īpašuma daļā saauguši koki. Ņemot vērā minēto apstākļu

kopumu, Vidzemes apgabaltiesa secināja, ka tieši kalpojošo īpašumu īpašniece, nepildot spēkā esošu spriedumu,

to ignorējot un veicot mērķtiecīgas un prettiesiskas darbības, lai liktu šķēršļus servitūta izlietošanai, atņēmusi

trešajai personai tiesīga servitūta valdījumu.

[8.6] Ar Vidzemes apgabaltiesas 2023.gada 7.novembra lēmumu civillietā Nr.C71245623 atstāts negrozīts

Vidzemes rajona tiesas 2023.gada 30.augusta lēmums, ar kuru nolemts piemērot Vidzemes apgabaltiesas

2022.gada 1.decembra sprieduma lietā Nr.C71145422 norādītās sekas: ja pieteicēja tiesas noteiktajā termiņā

neizpilda ar spriedumu noteiktās darbības servitūta ceļa atjaunošanai, trešā persona kā īpašuma /Nosaukums F/

īpašniece ir tiesīga minētās darbības izpildīt uz pieteicējas rēķina, pēc tam no viņas piedzenot nepieciešamos

izdevumus.

[8.7] 2024.gada 16.augustā Vidzemes rajona tiesā pēc pieteicējas prasības par ceļa servitūta aizstāšanu ar citu

ceļa servitūtu (lietā trešās personas statusā pieaicināta arī Cēsu novada pašvaldība) ierosināta lieta

Nr.C71324124. Ar Vidzemes rajona tiesas 2024.gada 19.augusta lēmumu apmierināts pieteicējas lūgums par

pagaidu aizsardzības piemērošanu un nolemts atlikt izpildu lietas izpildi saistībā ar sprieduma lietā

Nr.C71145422 izpildi, tomēr ar Vidzemes rajona tiesas 2024.gada 19.novembra lēmumu piemērotais pagaidu

aizsardzības līdzeklis atcelts. Tiesa konkrētajā gadījumā ņēma vērā, ka jau vairākās tiesu instancēs ir atzīts, ka

attiecīgais ceļš ir pastāvējis jau no 1973.gada, ceļa servitūts ir reģistrēts zemesgrāmatā. Vidzemes apgabaltiesas

2022.gada 1.decembra spriedumā noteiktais izpildīts 2024.gada 13.augustā, kad sastādīts akts par ceļa servitūta

atjaunošanu, kurā norādīts, ka ceļa teritorija nosprausta atbilstoši /Persona J/ 2012.gada 27.marta ceļu

izvietojuma plānam un nostiprināta ar koka mietiņiem posmā, kas nepieciešams tiesas sprieduma izpildei.

Savukārt ar Vidzemes rajona tiesas 2025.gada 28.jūlija lēmumu apmierināts /Persona F/ pieteikums par pagaidu

aizsardzību, nosakot pieteicējai: 1) pienākumu kā nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/

īpašniecei nekavējoties atjaunot servitūta ceļu, novēršot šķēršļus, t.i., novācot jebkurus uz servitūta ceļa

uzstādītos šķēršļus, tajā skaitā pārvietojamos dekoratīvos sētas modulīšus, malku, ķieģeļus, galdu, grilu un

krēslus; 2) aizliegumu jebkādā veidā aizšķērsot ceļa servitūtu, kas nodibināts ar Vidzemes apgabaltiesas

2013.gada 3.oktobra spriedumu civillietā Nr.C1112980 un kas apgrūtina pieteicējai piederošo nekustamos

īpašumus /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/ par labu trešajai personai piederošajam nekustamajam īpašumam

/Nosaukums F/.

[9] Izskatāmajā lietā pieteicēja atsaucas uz pierādījumiem, kas viņas ieskatā apliecina to, ka strīdus ceļš nekad

nav pastāvējis, taču vispārējās jurisdikcijas tiesas šos pierādījumus ir izvērtējušas un, novērtējot to savstarpējā

sakarībā, ir atzinušas, ka attiecīgais ceļš vēsturiski ir pastāvējis jau no 1973.gada un faktiski arī izmantots līdz

2010.gadam, kad pieteicēja liedza šķērsot viņai piederošos nekustamos īpašumus, traucējot ceļa servitūta

valdījumu, servitūta ceļa braucamajā daļā iestādot kokus un izveidojot puķu dobes.

Attiecībā par pieteicējas iesniegto ceļu būvinženiera /Persona I/ 2016.gada 7.jūnija atzinumu tiesa secina, ka tajā

konstatētais nekādā veidā neietekmē secinājumu par strīdus ceļa pastāvēšanu līdz 2010.gadam, bet gan apliecina

pieteicējas mērķtiecīgas un prettiesiskas darbības, liekot šķēršļus servitūta izlietošanai un atņemot trešajai

personai tiesīga servitūta valdījumu. Proti, pieteicēja jau no 2010.gada bija liegusi šķērsot viņai piederošos

nekustamos īpašumus, servitūta ceļa braucamajā daļā iestādot kokus un izveidojot puķu dobes. Tādēļ arī sešus

gadus vēlāk veiktajā apskatē /Persona I/ vairs nevarēja konstatēt īpašumos /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/

caurbraucamo ceļu.

[10] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā trešās personas uzdevumā ir veikta

māju ceļa atjaunošana, kurai nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti. Līdz ar to šie darbi arī nav

atzīstami par patvaļīgu būvniecību.

Turklāt tas, ka šīm darbībām, kuras pēc būtības novērš pieteicējas prettiesisko ceļa aizšķērsošanu, nav

nepieciešams būvprojekts, pieteicējai bija zināms jau no Vidzemes apgabaltiesas 2021.gada 21.septembra

lēmuma lietā Nr.CA-0173-13. Tāpat tieši pieteicējai ar Vidzemes apgabaltiesas 2022.gada 1.decembra

spriedumu civillietā Nr.C71145422 (stājies spēkā 2023.gada 3.janvārī) bija uzlikts par pienākumu viena mēneša

laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža atjaunot servitūta ceļu, novēršot šķēršļus, novācot uz servitūta ceļa

uzstādīto metāla žogu, zālāju un kokus, izlīdzinot noteiktajās ceļa servitūta robežās zemes nogāzi. Tomēr

pieteicēja ignorēja šo tiesas uzlikto pienākumu, tādēļ trešā persona bija spiesta atkārtoti vērsties tiesā un panākt,

ka tiesa nolēma piemērot Vidzemes apgabaltiesas 2022.gada 1.decembra sprieduma lietā Nr.C71145422

norādītās sekas: ja pieteicēja tiesas noteiktajā termiņā neizpilda ar spriedumu noteiktās darbības servitūta ceļa

atjaunošanai, trešā persona kā īpašuma /Nosaukums F/ īpašniece ir tiesīga minētās darbības izpildīt uz

pieteicējas rēķina, pēc tam no viņas piedzenot nepieciešamos izdevumus. Tātad trešās personas uzdevumā pēc

būtības ir veiktas tās darbības, kuras pieteicēja, ignorējot tiesas uzlikto pienākumu, nebija veikusi. Savukārt

pieteicējas iebildumi par servitūta ceļa lietderību un tiesu izpildītāja nepiedalīšanos strīdus darbos, nav vērtējami

izskatāmās lietas ietvaros, bet attiecīgajācivillietā (Nr.C71324124), kas joprojām ir aktīvā tiesvedības stadijā

Vidzemes rajona tiesā.

Līdz ar to izskatāmajā lietā nepastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga akta, ar kuru konstatētu patvaļīgu

būvniecību viņas īpašumos /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/ un novērstu patvaļīgās būvniecības sekas,

izdošanai, un viņas pieteikums ir pilnībā noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, kā arī 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona

tiesa

nosprieda

noraidīt /Persona A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru konstatētu patvaļīgu būvniecību viņas

īpašumos /Nosaukums A/ un/Nosaukums B/, /Nosaukums C/, un novērstu patvaļīgās būvniecības sekas,

izdošanu.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Tiesnesis G.Ploriņš