Court orders defendant to pay insurance company for water damage losses and court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of ERGO Insurance SE, ordering the defendant to pay €2,990.60 in damages and €357.66 in court costs. The plaintiff successfully argued that the defendant, as the apartment owner, was liable for water leakage damages caused by negligence. Consequently, the court awarded the claimed amounts and granted interest on the unpaid debt.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 93.–97., 193., 195. un 204.1 panti: The court must award the prevailing party the full amount of proven damages and court costs, including statutory interest on the principal debt until payment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RLPT:2019:0205.C29263118.3.S
Lietas Nr.C29263118
Lietvedības Nr.C-0809/19
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 5.februārī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese K.Vinte-Korme
ar tiesas sēžu sekretāri M.Zīverti,
piedaloties prasītājas ERGO Insurance SE Latvijas Filiāles pilnvarotajam pārstavim /pers. A/ un atbildētāja /pers. B/
pilnvarotam pārstavim /pers. C/,
2019.gada 7.janvārī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu ERGO Insurance SE Latvijas Filiāle prasības pieteikumu pret
/pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
ERGO Insurance SE Latvijas Filiāle Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā tika 2018.gada 16.februārī cēlusi
prasību pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu, lūgdama piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus 2990,60 euro
apmērā, tiesas izdevumus 357,56 euro apmērā un atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no
atbildētājas likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas.
Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/
atbildētājām pieder nekustamais īpašums /adrese A/.
Ka 2016.gada 13.decembrī tika saliets /pers. D/ piederošais un apdrošinātais dzīvoklis /adrese B/.
2017.gada 3.janvārī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” sastādīja aktu par konstatētajiem bojājumiem, kurā konstatēts
“Dzīvokļa Nr.91 virtuvē, virtuves skapī, karstā ūdens uzskaites mezgla noslēgarmatūras vītnes savienojuma atzara bojājums
no koplietošanas stāvvada. Bojājums 2016.gada 12.decembrī novērsts, atjaunojot vītni, uzstādot jaunu noslēgarmatūru
uzskaites mezglā”.
Kopējais dzīvoklim noplūdes rezultātā nodarīto zaudējumu apjoms saskaņā ar prasītājas atlīdzības nodaļas speciālista
sastādīto aprēķina kopsavilkumu ir 2990,60 euro.
Prasītāja norāda, ka ir konstatējama dzīvokļa īpašnieka atbildība par notikušo noplūdi, jo atbildētājs nav ar pienācīgu
rūpību izturējies pret saviem kā dzīvokļa īpašnieka pienākumiem, pirmkārt nav informējis apsaimniekotāju par
nepieciešamību pieslēgties kopējām komunikācijām, otrkārt, dzīvokļa īpašnieka rīcība ir radījusi traucējumus citiem,
nodarot zaudējumus.
Atbildētājs ir pilnībā atbildīgs par notikušo ūdens noplūdi un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Saskaņā ar
apdrošināšanas polises nosacījumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinājuma ņēmējam jāuzņemas pašrisks
99 euro apmērā. Tā kā prasītājai nav zināms vai apdrošinājuma ņēmējs ir veicis remontdarbus, jo apdrošināšanas atlīdzība
izmaksāta apdrošinājuma ņēmējam, personīgi, prasītāja uztur prasību par zaudējumu 2990,60 euro apmērā atlīdzību.
Prasītāja ir izmaksājusi apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas atlīdzību saistībā ar apdrošinātajam dzīvoklim
nodarītajiem bojājumie, līdz ar to atbilstoši likuma “Par apdrošināšanu” 40.panta pirmo daļu prasītāja pilnībā pārņem
apdrošinājuma ņēmēja prasījuma tiesības izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1770, 1773, 1775, 1779.pantu, Dzīvokļa īpāšuma likuma 4.panta pirmās daļas
1.punktu, Dzīvojāmo māju pārvaldīšnas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunktu, likuma “Par apdrošināšanas
līgumu” 40.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 1., 44., 34.pantu, 41.panta pirmo daļu, 74.pantu, 93.panta pirmo daļu,
127. un 195.pantu, Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas
apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” un Ministru kabineta
2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu”.
Tiesā 2018.gada 3.aprīlī atbildētāja paskaidrojumi par celto prasību, kuros viņš norāda, ka prasību neatzīt.
Paskaidrojumos norādīts, ka, atbildot uz prasītājas iesniegto pretenziju atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, 2016.gada
12.decembrī mājā notika ūdensvada avārija, kā rezultātā plīstot ūdensvada caurulei izveidojas avārijas situācija un iespējams
tika appludināts dzīvoklis /adrese B/. Iespējams, ka pie prasītājas ir vērsies avārijā cietušā dzīvokļa īpašnieks, kuram
prasītāja izmaksājusi pretenzijā norādīto kompensāciju un likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta kārtībā pārņēma
cietušā dzīvokļa īpašnieka prasījuma tiesības pret vainīgo personu.
Atbildētājs neapšauba prasītājas tiesības vērsties pie vainīgas personas, bet, lai, atsaucoties uz Civillikuma 1779.pantu
prasītu zaudējumu atlīdzību, prasītājai jāpierāda zaudējumu nodarīšanas fakts, apmērs, personas vainojama rīcība un
cēloniskais sakars starp vainojamu darbību vai bezdarbību un zaudējumu rašanos. Konkrētajā gadījumā jānoskaidro vai
zaudējumi radušies atbildētāja prettiesiskas rīcības dēļ.
Prasītāja nav pierādījusi nedz zaudējumu nodarīšanas faktu, nedz zaudējumu apmēru, jo atbildētājam nav izsniegti
nekādi pierādījumi.
Prasītāja rīkojas negodprātīgi, mēģinot piedzīt zaudējumus no atbildētāja, nepierādot viņa vainu zaudējumu
nodarīšanā.
Konkrētajā gadījumā ir iespējamas vismaz divas vainīgās personas, proti, veicot apstākļu izvērtēšanu par vainīgu
zaudējumu nodarīšanā varētu tikt atzīts atbildētājs, ja ūdensvada avārija notikusi viņa atbildības zonā. Tāpat par vainīgu
zaudējumu nodarīšanā var tikt atzīts mājas apsaimniekotājs vai īpašnieku kopums, ja avārija notikusi no bojātam kopējām
komunikācijām.
Prasītājai ir jāpierāda atbildētāja atbildība par zaudējumu nodarīšanu, nevis atbildētājam jāpierāda, ka viņš nav
vainojams zaudējumu nodarīšanā. Atbildētāja atbildība par avārijas rezultātā nodarītajiem zaudējumiem var iestāties tikai tad,
ja avārijas vieta bija uzskatāma par tā atsevišķu īpašumu, nevis kopējām ēkas komunikācijām.
Kā izriet no vienīga dokumenta, kuru prasītāja pievienojusi savai pretenzijai, avārijas cēlonis ir nolsēgarmatūras vītnes
savienojuma atzara bojājums no koplietošanas stāvvada. Līdz ar to atbildētāja ieskatā nav šaubu, ka noslēgarmatūras vītnes
savienojuma atzara bojājums no koplietošanas stāvvada nevar funkcionēt patstāvīgi un atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam
ir uzskatāms par kopīgo īpašumu. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka pie avārijas situācijas un tās sekām vainojams atbildētājs,
šajā gadījuma drīzāk izvērtējama ilggadēja apsaimniekotāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vaina.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un lūdza
to apmierināt.
Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasību neatzina un lūdza to noraidīt. Norādīja, ka akts par konstatētajiem bojājumiem
nav apstrīdēts.
Motīvu daļa
Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka
prasība ir pamatota un apmierināma tālāk norādīto motīvu dēļ.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar
pierādījumiem lietā, bet atbilstoši Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot
pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus
prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu
pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā
noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka 2016.gada 2.maijā starp prasītāju un /pers. E/ noslēgta privātpersonu īpašuma
apdrošināšanas polise, polises Nr.361168412, par ēkas nekustamā īpašuma /adrese B/ apdrošināšanu, kā apdrošināšanas
atlīdzības saņēmēju norādot /pers. D/ un apdrošinot nekustamo īpašumu un kustamo mantu. Minētais īpašums apdrošināts
uz laiku no 2016.gada 3.maija līdz 2017.gada 2.maijam ar šādiem apdrošināšanas riskiem: uguns, ūdens vada avārijas, dabas
stihijas, trešo personu prettiesiska rīcība. Pašrisks noteiks 99 euro apmērā (lietas 11.–12.lapa).
N o 2016.gada 13.decembra pieteikuma īpašuma apdrošināšanā izriet, ka 2016.gada 13.decembrī apdrošinājuma
ņēmējs /pers. E/ vērsās pie prasītājas ar atlīdzības pieteikumu par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem, norādot, ka
2016.gada 13.decembrī, atgriežoties mājas, konstatēts, ka notikusi dzīvokļa /adrese B/ saliešana, kā rezultātā cietušas visas
telpas un iedzīve, bojāta elektroinstalācija (lietas 13.lapa).
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2017.gada 3.janvārī taisījis aktu par konstatētajiem bojājumiem dzīvoklī /adrese B/
(lietas 14.lapa). No norādītā akta izriet, ka, piedaloties /pers. D/ un atbildētājam, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” darbinieki
konstatējuši, ka dzīvoklis /adrese B/, saliets no dzīvokļa /adrese A/, jo dzīvoklī Nr.91 virtuvē, virtuves skapī, konstatēts
karstā ūdens uzskaites mezgla noslēgarmatūras vītnes savienojuma atzara bojājums no koplietošanas stāvvada, kas
atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 3.pantam ir atsevišķs īpašums. Bojājums 2016.gada 12.decembrī novērsts, atjaunojot
vītni, uzstādot jaunu noslēgarmatūru uzskaites mezglā.
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle darbinieks 2016.gada 27 decembrī sastādījis nekustamā īpašuma /adrese B/,
apskates aktu un foto tabulu (lietas 15.–23.lapa). No norādītā akta izriet, ka prasītājas darbinieks konstatējis, ka apdrošinātā
dzīvokļa noliešana notikusi no augšējā dzīvokļa 11.stāvā. Aktā norādīts, ka bojājumi ir konstatēti dzīvokļa koridorā, istabā,
virtuvē un vannas istabā, ir bojāta griestu, sienu un grīdas apdare, bojāta sadzīves tehnika, plauktu komplekts un nedarbojas
elektrība.
No 2016.gada 28.decembra lokālās tāmes Nr.1 izriet, ka prasītāja ir aprēķinājusi, ka kopējā apdrošinātajam dzīvoklim
nodarītā zaudējumu summa ir 2244,60 euro.
Kā tiesas sēdē norādīja atbildētāja pārstāvis atbildētājs nedz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2017.gada 3.janvāra aktu
par konstatētajiem bojājumiem dzīvoklī /adrese B/, nedz prasītājas 2016.gada 27 decembra apskates aktu vai lokālo tāmi
nav apstrīdējis.
Saskaņā ar 2017.gada 17.janvāra lēmumu Nr.168412-3612-001 par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu prasītāja /pers.
D/ izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību 2990,60 euro apmērā, ieturot pašrisku 99 euro apmērā (lietas 28.–29.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.
Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis (Civillikuma 1779.pants).
Zaudējumu atlīdzības pienākums rodas sakarā ar neatļautu darbību (personas tiesību aizskārumu) un tās pamati ir: 1)
nodarītāja prettiesiska rīcība, 2) zaudējumu esamība, 3) cēloniskais sakars (Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. I daļa.
Mācību grāmata. TNA., Rīga, 2006., 172. un 246.lpp).
Dzīvokļu īpašuma likuma 3.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs
būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā
vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk arī — Kadastra
informācijas sistēma). Atsevišķā īpašuma elementi ir: 1) telpas vai telpu grupas robežās esošie konstruktīvie slodzi
nenesošie, nožogojošie un apdares elementi (tai skaitā iekšējās starpsienas, griestu, grīdu un sienu apdare, durvis); 2)
inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem; 3) inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves
aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas
daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi; 4) atsevišķo īpašumu norobežojošie logi un durvis.
Kā iepriekš norādīts, no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2017.gada 3.janvāra akta par konstatētajiem bojājumiem
dzīvoklī /adrese B/ izriet, ka dzīvoklis /adrese B/, saliets no dzīvokļa /adrese A/, jo dzīvoklī Nr.91 virtuvē, virtuves skapī,
konstatēts karstā ūdens uzskaites mezgla noslēgarmatūras vītnes savienojuma atzara bojājums no koplietošanas stāvvada,
kas atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 3.pantam ir atsevišķs īpašums. Ūdens uzskaites mezgla noslēgarmatūras vītnes
savienojuma atzars ir atsevišķa īpašuma elements, jo nodrošina ūdens patēriņa uzskaites skaitītāja stiprinājumu pie caurules,
līdz ar to nav pamatots atbildētāja pārstāvja arguments, ka tas ir kopīpašuma elements, jo šis ūdens uzskaites mezgla
noslēgarmatūras vītnes savienojuma atzars atrodas atbildētāja atsevišķā dzīvokļa īpašumā un bez šī elementa mājas kopējo
inženierkomunikāciju funkcionēšana netiek traucēta vai padarīta neiespējama. Atbildētājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”
2017.gada 3.janvāra aktu par konstatētajiem bojājumiem dzīvoklī /adrese B/ nav apstrīdējis un šis akts nav atzīsts par spēkā
neesošu. Tāpat atbildētājs arī pašā aktā nav izteicis iebildumus pret tajā konstatētajiem apstākļiem. Līdz ar norādīto tiesai
nav pamata apšaubīt tajā konstatētos faktus.
Tādējādi tiesa atzīst, ka lietas materiālos esošie pierādījumi apstiprina priekšnoteikumu esamību zaudējumu atlīdzības
pienākumam, proti, ir konstatēta atbildētāja prettiesiska rīcība, zaudējumu esamība un to apmērs, un cēloniskais sakars
starp atbildētāja prettiesisku rīcību un zaudējumiem, jo atbildētājs nav ar pienācīgu rūpību izturējies pret saviem kā dzīvokļa
īpašnieka pienākumiem, nodrošināt tā atsevišķā īpašumā esošo inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli tādā apmērā, lai
viņam pašam un pārējiem dzīvokļu īpašniekiem netiktu nodarīti zaudējumi. Atbildētājs lietā nav iesniedzis pierādījumus tam,
ka zaudējumi nodarīti citu personu rīcības dēļ, vai arī ūdens noplūde notikusi no kopīpašuma elementiem.
Līdz ar to, tiesa uzskata, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta pirmo daļu, dzīvokļa īpašnieks par
zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas
atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem
[..].
Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami zaudējumi 2990,60 euro apmērā, t.i.
prasītājas izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība.
2017.gada 10.februāri prasītāja nosūtījusi atbildētājam paziņojumu par zaudējumu atmaksu Nr.168412-3612-001,
norādot, ka zaudējumi jāatlīdzina līdz 2017.gada 27.februārim (lietas 33.lapa).
2017.gada 13.maijā atbildētājs nosūtījis prasītājai vēstuli, kurā formālu iemeslu dēļ, kas ir līdzīga satura kā lietā sniegtie
paskaidrojumi neatzīst pienākumu atlīdzināt zaudējumus. Taču, kā jau norādīts iepriekš atbildētājs nav apstrīdējis SIA
“Rīgas namu pārvaldnieks” 2017.gada 3.janvāra aktu par konstatētajiem bojājumiem dzīvoklī /adrese B/, kā arī nav
apstrīdējis nodarīto zaudējumu apmēru. Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvja celtās ierunas tiesa uzskata par atbildētāja
mēģinājumu izvairīties no sava pienākuma atlīdzināt prasītājai zaudējumus, jo atbildētāja celtās ierunas neapstiprinās ne ar
kādiem pierādījumiem lietā.
Tiesā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs būtu sedzis prasītājai nodarītos zaudējumus.
Līdz ar norādīto tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenami zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas
atlīdzības 2990,60 euro apmērā.
Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita
starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to
apmēru.
Ievērojot minēto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājas tiesības
saņemt no atbildētāja 6% gadā no nesamaksātā parāda līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses
visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi 357,66 euro apmērā.
Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro
apmērā, taču faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 4,30 euro saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu
saistītajiem izdevumiem (lietas 3.lapa). Tādējādi neapmaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1 euro apmērā ir
piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu
natūrā, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma
labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93. – 97., 193., 195. un 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, dzimuša /datums/, par labu ERGO Insurance Latvijas Filiāle, reģistrācijas Nr.40103599913,
zaudējumus 2990,60 euro un tiesas izdevumus 357,66 euro apmērā, kopā 3348,26 euro.
Noteikt ERGO Insurance SE Latvijas Filiāle, reģistrācijas Nr.40103599913, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. B/, dzimuša /datums/, likumiskos 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda
summas.
Piedzīt no /pers. B/, dzimuša /datums/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1 euro (viens euro, 00
centi), kas iemaksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, konts Nr.LV51TREL2190458019000,
saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā
Nr.C29263118.
Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās
dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu
apliecinošu dokumentu oriģinālus nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Lomonosova ielā 10,
105.kabinetā vai nosūtīt tiesai pa pastu. Pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu
izpildītājam.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese K.Vinte-Korme