Court partially allows appeal, reducing fine from 50 to 30 Lats due to new law's retroactive application.

NORAKSTS Lieta Nr.42773309 (A00579-10/32)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2010.gada 30.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Paegle,

piedaloties pieteicējam – A.Z., atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Autotransporta inspekcijas pilnvarotajai pārstāvei I.T.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.Z., personas kods /personas kods/ (turpmāk – pieteicējs) pieteikumu par Autotransporta inspekcijas vadītāja 2009.gada 2.aprīļa lēmuma Nr.69 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 20.janvārī Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas inspektors T.L. sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BA411353 (turpmāk - protokols) par to, ka tajā pašā dienā plkst. 11:10, pieteicējs vadīja SIA „Cemex” piederošo automašīnu MB Actros 4140, ar valsts reģistrācijas numura zīmi (turpmāk – v/n) /reģistrācijas numurs/; veicot pārbaudi uz autoceļa A9 (Saldus rajonā, 97.kilometrā), konstatēts, ka pieteicējs var uzrādīt tekošās dienas tahogrammu un vēl 4 tahogrammas par iepriekšējām dienām, taču par pārējām 24 dienām tahogrammas, ne arī kādus citus darbību apliecinošus dokumentus, pieteicējs uzrādīt nevar. Protokolā norādīts, ka pieteicējs pārkāpis Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulas (EK) Nr.561/2006 (turpmāk - Regula Nr.561/2006) 7.punkta

a) i) apakšpunktu, un tādējādi pieteicējs izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4 panta 11.daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu (lietas 24.lapa). Protokolam pievienots kravu pārvadājumu kontroles akts Nr.099971 (lietas 25.lapa) un pieteicēja paskaidrojums (lietas 26.lapa).

[2] 2009.gada 4.februārī pieņemts lēmums Nr.11J/BA411353 (turpmāk – sākotnējais lēmums) par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības par LAPK

149.4 panta 11.daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, piemērojot naudas sodu Ls 50 (piecdesmit latu) apmērā. Atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi nav konstatēti (lietas 30.lapa).

[3] 2009.gada 2.martā pieteicējs sākotnējo lēmumu apstrīdējis, norādot, ka kravu pārvadājumu kontroles aktā Nr.099971 veikti vairāki neatrunāti labojumi, kas nozīmē, ka protokols sastādīts pirms kravu pārvadājumu kontroles akta. Protokolā lietoti saīsinājumi, bet sākotnējā lēmuma pamatojumā nepareizi norādīts, ka pieteicējs nav varējis uzrādīt tikai 5 no 29 tahogrammām; turklāt pieļautas arī citas kļūdas (nav norādīts pilns protokola numurs). Pieteicējs uzskata, ka atbildētājs nav ievērojis LAPK 274.panta otrās daļas 5.punktā noteikto, jo sākotnējā lēmumā nav norādījis atbildību pastiprinošus un mīkstinošus apstākļus. Lai gan sākotnējais lēmums ticis sūtīts pa pastu, tas nesatur atzīmi par nosūtīšanu. Pieteicēja ieskatā sākotnējais lēmums atceļams iestādes pieļauto procesuālo pārkāpumu dēļ (lietas 32.-34.lapa).

[4] 2009.gada 2.aprīlī pieņemts pārsūdzētais Lēmums, ar kuru sākotnējais lēmums atstāts negrozīts, bet pieteicēja sūdzība noraidīta. Pārsūdzētā Lēmuma (lietas 35.-39.lapa) pamatojumā ietverti šādi argumenti: [4.1] Pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, jo pārbaudes laikā nav varējis uzrādīt reģistrācijas diagrammas par 24 dienām, kā arī nav bijis darbību apliecinājuma ar iztrūkstošajām dienām. Līdz ar to vadītājam netika veikta pilnīga darba un atpūtas laika uzskaite. [4.2] Sākotnējā lēmumā pieļauta pārrakstīšanās kļūda, norādot, ka pieteicējs nav varējis uzrādīt tikai 5 tahogrammas. No lietā esošajiem materiāliem izriet, ka transportlīdzekļa vadītājs nevarēja uzrādīt 24 reģistrācijas diagrammas un varēja uzrādīt tikai 5 reģistrācijas diagrammas. Tā kā minētā pārrakstīšanās kļūda neietekmē lēmuma būtību, tad tā ir labojama. [4.3] Protokols sastādīts atbilstoši LAPK 248.panta nosacījumiem. Sākotnējais lēmums ir tiesisks un pamatots, tas pieņemts, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus. Pārkāpums kvalificēts pareizi un pieteicējam uzlikts minimālais iespējamais naudas sods, kas atzīstams par samērīgu ar pieļauto pārkāpumu. Savukārt apstrīdēšanas iesniegumā norādītie argumenti nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai.

[5] Pieteikumā (lietas 3. - 5.lapa) minēti tādi paši argumenti, kā apstrīdēšanas iesniegumā (sk. šā sprieduma 3.punktu). Papildus norādīts, ka pārsūdzētā Lēmuma pamatojumā nav izvērtēti visi sūdzībā uzskaitītie iestādes pieļautie procesuālie pārkāpumi, kā arī atkal nav ievērots LAPK 274.panta otrās daļas 5.punktā noteiktais.

[6] 2009.gada 11.jūnijā tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums, kurā norādīti pārsūdzētajā Lēmumā (sk. šā sprieduma 4.punktu) ietvertie argumenti. Atbildētājs paskaidro, ka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā pieteicēja atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi netika konstatēti (lietas 23.lapa).

[7] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu, balstoties uz pieteikumā norādītajiem apsvērumiem, kā arī atzina, ka ir pieļāvis pārsūdzētajā Lēmumā norādīto pārkāpumu. Papildus paskaidroja, ka iebildumi ir pret to, ka iestāde pavirši strādā. No iestādes puses pārkāpuma noformēšanā arī bijuši vairāki būtiski pārkāpumi, ko iestāde neatzīst. Pieteicējam nav saprotams, kāpēc iestāde dokumentos veic neatrunātus labojumus. Pieteicējs uzskata, ka procesuālajiem dokumentiem jābūt adekvāti un rūpīgi sagatavotiem. Ja iestāde prasa, lai privātpersonas strikti ievēro likumu, tad no iestādes arī jāprasa, lai tā rūpīgi un bez paviršībām noformētu dokumentus, lai amatpersonas rūpīgi pildītu dienesta pienākumus.

[8] Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina un lūdza to noraidīt, balstoties uz pārsūdzētajā Lēmumā minēto pamatojumu. Papildus paskaidroja, ka, ņemot vērā grozījumus LAPK, pieteicējam piemērotais sods ir samazināms uz Ls 30,00 (trīsdesmit latiem). Atbildētāja ieskatā pieteicējs administratīvo pārkāpumu ir izdarījis neuzmanības dēļ, taču tas neatbrīvo no administratīvās atbildības. Pieteicējam piemērots minimālais iespējamais sods. Kravu pārvadājumu kontroles akts ir iestādes iekšējais dokuments, ko izmanto statistikas pārskatiem. Tādējādi minētais dokuments nav administratīvais akts, tāpēc iestādei nav pienākuma labot kontroles aktā pieļautās kļūdas. Atbildētāja pilnvarotā pārstāve atzina, ka Kravu pārvadājumu kontroles akts ir procesuālais dokuments, kas atrodas administratīvā pārkāpuma lietā. Kravu pārvadājumu kontroles akta noformēšanu un prasības nereglamentē ārējais normatīvais akts. Atbildētājs atzīst, ka Kravu pārvadājumu kontroles akts nav rūpīgi sastādīts; tomēr galvenais lietā ir protokols. Iestādes pieļautās kļūdas nav uzskatāmas par būtiskām.

Motīvu daļa

[9] Uzklausot administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa nonāca pie secinājuma, ka pieteikums ir daļēji pamatots.

[10] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs ir izdarījis LAPK 149.4 panta 11.daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu, jo pieteicējs to atzīst (lietas 50.lapa). Pieteicējs uzskata, ka administratīvā pārkāpuma konstatēšanas un lietas izskatīšanas laikā iestāde ir pieļāvusi būtiskus procesuālos pārkāpumus, kuru dēļ pārsūdzētais Lēmums atceļams.

[11] Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē neapstrīdēja pieteikumā norādītos iebildumus par kļūdām un nepilnībām procesuālajos dokumentos. Atzina, ka ir pieļauti arī neatrunāti labojumi Kravu pārvadājumu kontroles aktā (sk. šā sprieduma 8.punktu). Līdz ar to secināms, ka lietā nav strīda arī par to, ka izskatāmajā gadījumā iestādes amatpersonas nav pietiekoši precīzi un rūpīgi noformējušas procesuālos dokumentus, turklāt tajos ir veikti neatrunāti labojumi (lietas 25.lapa). Tiesas ieskatā pieteicēja iebildumi ir pamatoti, proti, procesuālajiem dokumentiem ir jābūt precīzi un rūpīgi sagatavotiem. Ja iestāde prasa, lai privātpersonas strikti ievēro likumu, tad arī iestādei ir pienākums precīzi ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Neskatoties uz minēto, nepieciešams izvērtēt, vai iestādes pieļautie procesuālie pārkāpumi izskatāmajā gadījumā var būt par tiesisku pamatu pārsūdzētā Lēmuma atcelšanai.

[12] Ārvalstu juridiskajā literatūrā norādīts, ka likums pats par sevi negarantē to, ka tiks pieņemti administratīvie lēmumi, ievērojot procesuālos noteikumus. Prasību neievērošana attiecībā uz formu un procedūru ir pretrunā tiesiskuma principam. Tādēļ procesuālo normu neievērošanu vajadzētu uzskatīt par būtisku pārkāpumu ne tikai tad, ja to ievērošana būtu radījusi atšķirīgu lēmumu, bet arī tajos gadījumos, kad tiek pārkāptas svarīgas konstitucionālas procesuālās garantijas, jo īpaši tad, ja tas ir traucējis pilnvērtīgi īstenot savu aizstāvību (sk., piemēram, Mahendra Pal Singh.

German administrative law in common law perspective. Berlin, New York: Springer-Verlag, 1985., pp 74.). Dominē viedoklis, ka procesuālo tiesību neievērošana tiek atzīta par būtisku pārkāpumu vienīgi tad, ja procesuālajam pārkāpumam ir bijusi ietekme uz procesa gala rezultātu, tas ir, ja bija iespējams panākt labvēlīgāku rezultātu. Ja no materiālo tiesību normām izriet viennozīmīgs secinājums, ka procesa gala rezultāts būtu tāds pats, tad lēmums tiek atstāts spēkā, lai aizsargātu pārvaldes funkcionālo spēju un nodrošinātu Eiropas Kopienas tiesību aktu efektivitāti (sk., piemēram, Jurgen Schwarze.

European Administrative Law. Office for Official Publications of the European Communities, Luxembourg: 1992., pp.1430.). Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka, vērtējot procesuālo tiesību normu pārkāpumus un to ietekmi uz procesa rezultātu, ir jānoskaidro, vai šis pārkāpums varēja ietekmēt galīgā lēmuma saturu. Ja pārkāpums to varēja ietekmēt, tas uzskatāms par būtisku, proti, ir jāpastāv cēloņsakarībai starp procesuālo pārkāpumu un citāda lēmuma iespējamību (sk.

Senāta 2005.gada 15.marta sprieduma lietā Nr. SKA-59/2005 14. un 15.punktu). Ievērojot minēto un pārbaudot pieteikumā minētos iebildumus (lietas 3. – 5.lapa; sk. šā sprieduma 3. un 5.punktu) kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā no protokola satura pieteicējam ir bijusi saprotama pārkāpuma būtība; pieteicējam ir izskaidrotas procesuālās tiesības, ko apstiprina pieteicēja paraksts attiecīgajā protokola ailē (lietas 7.lapa); kā arī pieteicējam ir bijusi iespēja nekavējoties sniegt paskaidrojumu par konstatēto pārkāpumu (lietas 26.lapa), kā arī apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtos lēmumus.

Tiesa nekonstatē, ka atbildētājs jebkādā veidā būtu ierobežojis pieteicēja procesuālo tiesību īstenošanu. Ar lietas materiāliem ir pierādīta pieteicēja vaina LAPK 149.4 panta 11.daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un pieteicējs savu vainu atzīst (lietas 50.lapa); pieteicējam ir piemērots minimālais iespējamais sods. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav leģitīma pamata pārsūdzētā Lēmuma atcelšanai, jo iestādes pieļautie procesuālie pārkāpumi nav uzskatāmi par būtiskiem tādēļ, ka tie nevarēja ietekmēt pārsūdzētā Lēmuma saturu.

[13] Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Tā paša panta otrā daļa noteic, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Atbilstoši LAPK 33.panta pirmajā daļā noteiktajam, atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

1) ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto;

2) ja vainīgais novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu;

3) ja pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ;

4) ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais;

5) ja pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī vai sieviete, kam ir bērns vecumā līdz vienam gadam;

6) ja vainīgais ir labprātīgi pieteicies pirms izdarītā pārkāpuma atklāšanas. Tā paša panta otrā un trešā daļa noteic, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē mīkstina apstākļi, kas samazina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai, — diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi, kā arī personiski vai ģimenes apstākļi. Institūcija (amatpersona), kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt par mīkstinošiem arī apstākļus, kuri likumā nav minēti. Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmo daļu, atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:

1) ja prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt;

2) ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta; ja pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi noziegumu;

3) ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais;

4) ja pārkāpumu izdarījusi personu grupa;

5) ja pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos;

6) ja pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Atkarībā no administratīvā pārkāpuma rakstura institūcija (amatpersona), kas uzliek administratīvo sodu, var neatzīt to par atbildību pastiprinošu apstākli. Tā paša panta otrā daļa noteic, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina tādi apstākļi, kas pastiprina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai — diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi.

Pieteicēja atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatē. LAPK (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) 149.4 panta 11.daļā bija noteikts, ka par transportlīdzekļu vadītājiem noteiktā darba un atpūtas laika režīma neievērošanu vai par transportlīdzekļu vadītājiem noteiktā darba un atpūtas laika režīmu un braukšanas attālumu reglamentējošo noteikumu un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšanu, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem [..].

Pieteicējam ir piemērots minimālais iespējamais sods par 149.4 panta 11.daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Tiesa konstatē, ka uz šā sprieduma sastādīšanas brīdi ir izmainījies tiesiskais regulējums. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, par pārkāpumu, kādu pieļāvis pieteicējs, administratīvā atbildība ir paredzēta LAPK 149.38 panta devītajā daļā, kas noteic, ka par normatīvajos aktos noteikto transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku apliecinošo dokumentu, reģistrācijas karšu vai datu nesēju neuzrādīšanu, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz trīssimt latiem [..].

LAPK 8.panta otrā daļa cita starp paredz, ka aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas (sk. arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 9.aprīļa sprieduma lietā Nr.A42315306 SKA-118/2009 10.punktu). Atbilstoši LAPK 286.panta pirmās daļas 5.punktam, tiesa, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir tiesīga grozīt soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir grozāms pieteicējam piemērotais sods no Ls

50 uz Ls 30. Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 5.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

1. Apmierināt daļēji A.Z., personas kods /personas kods/, pieteikumu par Autotransporta inspekcijas vadītāja 2009.gada 2.aprīļa lēmuma Nr.69 atcelšanu.

2. Grozīt Autotransporta inspekcijas vadītāja 2009.gada 2.aprīļa lēmumu Nr.69 daļā par A.Z. piemēroto sodu, nosakot, ka par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.38 panta devītajā daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu A.Z. ir piemērojams naudas sods Ls 30 (trīsdesmit latu) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2010.gada 30.aprīlī.

Tiesnese (paraksts) R.Paegle

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _________________ R.Paegle Jelgavā, 2010.gada 30.aprīlī.