Court convicts defendant for theft but denies civil compensation due to victim's failure to prove damages.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft and imposed a sentence of 180 hours of compulsory labor. Although the defendant admitted guilt and the victim claimed 15.13 euros in damages, the court found no evidence of actual loss because the defendant had already paid the victim one month after the incident. Consequently, the court refused to determine civil compensation within the criminal proceedings, ruling that the victim must pursue a separate civil lawsuit.
Legislator headnote
AI generatedKriminālprocesa likuma 350. un 351.pants; When a victim fails to substantiate the amount of claimed damages in the criminal complaint, the court may not determine compensation in the criminal proceedings, leaving the victim's right to claim damages for the civil procedure.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Krimināllieta Nr.11261067316
Lietas arhīva Nr.K20-0638-16/13
SPRIEDUM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājā 2016.gada 21.decembrī
Liepājas tiesa
tiesnese A.Eglija
piedaloties prokurorei I.Vanagai
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.
Tiesas sēdē tiesa
konstatēja
/pers. D/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un konkrēti:
2016.gada 4.jūlijā ap plkst.18:40 /pers. D/ atrodoties SIA ”Maxima Latvija” veikalā “Maxima”, Liepājā, Lielā ielā 13, mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma
izdarīt zādzību. Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /pers. D/ veikala tirdzniecības zālē paņēma 0,7 l pudeli viskija “Ballantaine” 15,13 euro vērtībā un par to
nesamaksājot, iznesa to no veikala tirdzniecības zāles caur kasu zonu.
Tādā veidā /pers. D/ nozaga SIA “Maxima Latvija” piederošo mantu par summu 15,13 euro.
Ar šādām savām darbībām /pers. D/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmā daļā.
Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. D/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas mazāk smaga nozieguma
izdarīšanā atzina pilnībā pie apsūdzībā norādītajiem apstākļiem, izdarīto nožēloja.
Apsūdzētais/pers. D/ izteica viedokli neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Arī prokurore tiesas sēdē pievienojās apsūdzētā viedoklim un izteica
viedokli pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt.
Ņemot vērā to, ka /pers. D/ tiesas sēdē savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā atzīst pilnībā, apsūdzētais ir piekritis tam, ka nav nepieciešams veikt
pierādījumu pārbaudi un tiesai, lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, kā arī ievērojot prokurores viedokli, tiesa, izskaidrojot
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolemj tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi
neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā personas raksturojošos datus.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētā vaina visā viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, apsūdzētā /pers. D/ darbības pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās
daļas ir kvalificētas pareizi un viņš sodāms. Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to
uzskaitījums nav nepieciešams.
Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta, tas ir, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,
apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētais /pers. D/ izdarījis mazāk smagu noziegumu.
/pers. D/ uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi sodīts trīs reizes, sodāmība nav dzēsta (lietas 30.-32.,43.-44.lapa), no Valsts policijas Kurzemes reģiona
pārvaldes raksturojas – pilsonis, nepabeigta vidējā izglītība, neprecējies, apgādībā mazgadīgs 10 mēnešus vecs bērna, strādā IK “/nosaukums/”, alkoholiskos
dzērienus lieto normas robežās, smēķē, attiecības ar kaimiņiem neitrālas, VP KRP Liepājas iecirknī ir reģistrēti kompromitējoši fakti (lietas 29.lapa).
Apsūdzētais tiesas sēdē norādīja, ka izdarīto ļoti nožēlo, kāpēc izdarījis zādzību nevarēja izskaidrot.
Par /pers.D/ atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst to, ka viņš izdarītajā vaļsirdīgi atzinies un nožēlo izdarīto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīga
nodarījuma recidīvu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, nosakot soda veidu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tiesai jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma
raksturs un radītais kaitējums, kā arī vainīgā personību.
Krimināllikuma 35.panta otrā daļa nosaka, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziegumu,
resocializēt personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Kriminālsoda noteikšanā tiesai jāievēro arī vispārējie tiesību principi, tajā skaitā humānisma princips, tātad sodam jābūt tādam, kas sekmē indivīda vēlēšanos
laboties un stāties uz likumpaklausības ceļa.
Izvērtējot visu minēto, tiesa ņemot vērā, nozieguma izdarīšanas veidu, motīvus un ar to radīto kaitējumu, par /pers. D/ personību iegūtās ziņas, tiesa uzskata,
ka /pers. D/ piemērojamais sods, kas vislabāk sasniegtu soda mērķi konkrētajā gadījumā piespiedu darbs.
Krimināllikuma 40.pants noteic, ka piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš kā sodu, veicot piespiedu
darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Šāds soda veids gan dos labumu sabiedrībai, ņemot vērā to,
ka apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamajos darbos savas dzīvesvietas apvidū.
Nosakot soda apmēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošo apstākli, kā arī to, ka konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis, tādēļ sods piespiedu darbs
nosakāms tuvāk maksimālai sankcijas robežai, lai dotu iespēju apsūdzētajam pārdomāt savas darbības un turpmāk neizdarīt likumpārkāpumus.
Pirmstiesas procesā /pers. D/ piemērots drošības līdzeklis –uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 25.-26.lapa), ņemot vērā, ka apsūdzētais vietā, kur jāuzturas
nedzīvo, tad piemērotais drošības līdzeklis –uzturēšanās noteiktā vietā atceļams.
Pirmstiesas procesā cietušais SIA „Maxima Latvija” iesniedzis kaitējuma kompensācijas pieteikumu par summu 15,13 euro.
Apsūdzētais tiesas izmeklēšanā paskaidroja, ka nenoliedz, ka viņa noziedzīgo darbību rezultātā cietušajam tika nodarīti zaudējumi 15,13 euro apmērā, bet
apsūdzētais mēnesi pēc zādzības izdarīšanas ieradies veikalā “Maxima” Lielā ielā 13, un kaitējuma kompensāciju samaksājis. Naudu iedevis veikala apsargam,
kurš pierakstījis viņa vārdu un uzvārdu, personas kodu.
Uz tiesas sēdi cietušais nav ieradies. Par tiesas sēdi cietušajam paziņots Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā – nosūtot pavēsti ierakstītā pasta
sūtījumā. Cietušā pārstāvis pavēsti saņēmis, par ko parakstījies 2016.gada 14.decembrī. Cietušais nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, nav lūdzis lietu
izskatīt bez viņa klātbūtnes, neinformējot kādā apmērā uztur kaitējuma kompensāciju uz lietas izskatīšanas brīdi, kā arī nav lūdzis izskatīt kaitējuma kompensācijas
pieteikumu bez viņa klātbūtnes.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350.pantam, cietušajam pienākas atlīdzība par noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto mantisko zaudējumu. Saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmo daļu, tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu, bet Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmā daļa
nosaka, ka cietušajam pieteikumā jāpamato pieprasītās kompensācijas apmērs. Kriminālprocesa likumā ir noteikti pamatprincipi, tajā skaitā tiesības uz
kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu. Nevienam pamatprincipam nav prioritāte pār citu pamatprincipu.
Vadoties no kriminālprocesa pamatprincipiem, gadījumos, kad, neatliekot lietas izskatīšanu, vai neizsludinot pārtraukumu, nav iespējams saņemt pierādījumus
kaitējuma kompensācijas pieteikuma pamatojumam, tiesai ir tiesības kaitējuma kompensācijas apmēru nenoteikt šajā kriminālprocesā. Saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 351.panta pirmo daļu cietušajam pieteikumā jāpamato pieprasītās kompensācijas apmērs. Ja tiesa nenosaka kompensāciju to nevar atzīt par cietušā tiesību
aizskārumu. Cietušajam saglabājas tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Šāda atziņa ir pausta arī Latvijas republikas
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2007.gada 1.marta lēmumā lietā SKK-96/2007.
Lietiskie pierādījumi nav.
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 528. un 529.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. D/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 180 (vien simts astoņdesmit)
stundām.
SIA „Maxima Latvija” materiālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteikt.
/pers. D/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā atcelt.
Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Liepājas tiesā.
Tiesnese A.Eglija