Court finds defendant guilty of maliciously refusing fingerprinting and DNA collection under Latvian Administrative Offences Act.

Lieta Nr. 115033616

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2017. gada 10. janvārī

Jelgavas tiesas tiesnese L. Fogele

ar sēdes sekretāri A. Ksilanderi,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese/, saukšanu pie

administratīvās atbildības, pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 175. panta, un

k o n s t a t ē j a:

Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP) Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas

inspektores I. Buravskas 2016. gada 12. decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC207263 un citi administratīvā pārkāpuma lietas

materiāli par to, ka 2016. gada 16. novembrī Jelgavā, Pētera ielā 5 VP Zemgales RP Jelgavas iecirknī /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieces

likumīgajai prasībai iegūt un reģistrēt viņa pirkstu nospiedumus un DNS materiālu kā no aizdomās turētas personas kriminālprocesa Nr. 11221120116

ietvaros.

Ar savām darbībām /pers. A/ pārkāpis Biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma 5. panta 11. punktu, 2005. gada 23. augusta Ministru kabineta

noteikumu Nr. 620 “DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu

izņemšanas kārtībā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 620) 2. punktu un viņa darbības kvalificētas kā Latvijas APK 175. pantā paredzēts administratīvi

sodāms pārkāpums.

/pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu nav parakstījis, jo atteicās parakstīt protokolu un saņemt tā eksemplāru. Protokola eksemplārs 2016. gada

12. decembrī nosūtīts pa pastu uz /pers. A/ deklarēto dzīvesvietu (11. lietas lapa).

Uz tiesas sēdi /pers. A/ neieradās. Par tiesas sēdes laiku un vietu viņam paziņots Latvijas APK 268. 1 panta noteiktajā kārtībā, 2016. gada 17.

decembrī ierakstītā pasta sūtījumā nosūtot tiesas pavēsti uz viņa deklarēto dzīvesvietu (1. lietas lapa). Jelgavas tiesā nav saņemta informācija par pavēstes

sūtījuma saņemšanas neiespējamību. Līdz ar to saskaņā ar „Paziņošanas likuma” 8. panta trešo daļu atzīstams, ka /pers. A/ par tiesas sēdes vietu un laiku

paziņots septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā, tātad 2016. gada 24. decembrī.

Lietā nav saņemtas ziņas par /pers. A/ neierašanās iemesliem, lūgumi nav saņemti.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289. 2 pantu, VP Zemgales RP Jelgavas iecirknim tika paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku. Iestādes pārstāvis uz

tiesas sēdi neieradās, nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Tiesnese nekonstatē šķēršļus lietas izskatīšanai bez /pers. A/ un iestādes pārstāvja klātbūtnes.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesnese konstatē, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175. pantā paredzēto pārkāpumu

un viņš par šo pārkāpumu saucams pie administratīvās atbildības. Minētais konstatēts, pamatojoties uz sekojošo.

Saskaņā ar Latvijas APK 175. pantu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga,

kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas sodu līdz divsimt

astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Likuma „Par policiju” 22. panta pirmā un trešā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Policijas darbinieka prasības ir obligātas, un rīcība ir saistoša jebkurai

personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

No minētā likuma normām izriet, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota

kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Savukārt likuma „Par policiju” 12. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka policijas darbinieka vispārējas tiesības, proti, ka policijas darbiniekam, pildot

viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas

pilnvaru izpildi.

Saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus, atbilstoši dienesta kompetencei ir visas likuma „Par

policiju” 12. pantā minētās tiesības, t.sk., reģistrēt, iegūt pirkstu nospiedumus, citus personu identifikācijai nepieciešamos datus un skaņu ierakstus,

fotografēt un filmēt aizturētas, aizdomās turētas, apsūdzētas, notiesātas un administratīvi arestētas personas, kā arī personas, kuras izdarījušas citus

likumpārkāpumus, ja tās apzināti pretojas personības noskaidrošanai.

Biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma 5. panta 11. punkts noteic, ka biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļauj biometrijas datus, kuri iegūti [..] no

[..] aizdomās turētām, [..] personām.

Minētā likuma 7. pants noteic, kādus datus iekļauj biometrijas datu apstrādes sistēmā par personu, no kuras iegūti pirkstu (delnu) nospiedumi.

Savukārt MK noteikumi Nr. 620 noteic kārtību, kādā tiek izņemts bioloģiskais materiāls un bioloģiskās izcelsmes pēdas un sniegtas ziņas Valsts

policijas Kriminālistikas pārvaldei to iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē.

Minēto MK noteikumu Nr. 620 2. punkts paredz, ka bioloģisko materiālu izņem no [..], aizdomās turētām, [..] personām par noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanu [..].

No VP Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektores, leitnantes I. Čivželes ziņojuma (5. lietas lapa) zināms, ka viņas lietvedībā

atrodas kriminālprocess Nr. 11221120116 pēc Krimināllikuma 300. panta otrās daļas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm par to, ka /pers. A/ sniedza

nepatiesas liecības pirmstiesas izmeklēšanas laikā. 2016. gada 16. novembrī /pers. A/ tika uzaicināts ierasties izmeklēšanas iestādē liecību sniegšanai pie

procesa virzītājas - VP Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektores, leitnantes I. Čivželes, kura atradās savā darba vietā un pildīja

dienesta pienākumus privātā apģērbā. /pers. A/ tika atzīta par aizdomās turēto un nopratināts, taču kategoriski atteicās, lai tiktu ievadīti pirkstu nospiedumi un

DNS paraugs datu bāzē, par ko uzrakstīja iesniegumu, jo neatzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ka iepriekš ir sniegusi biometrijas datus un

devusi savu DNS paraugu citā kriminālprocesā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 67. panta pirmās daļas 4. punktu, no brīža, kad personai paziņots, ka tā

atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir pienākums atļaut, ka tā tiek pakļauta eksperta izpētei un izsniegt paraugus salīdzinošajai izpētei vai ļaut, lai tie tiek

iegūti. Saskaņā ar likumu Par policiju 12. panta 14. punktu un 14.2 punktu policijas darbiniekam ir tiesības reģistrēt un iegūt pirkstu nospiedumus un

bioloģiskos materiālus no aizdomās turētās personas, kā arī likuma Par policiju 22. panta pirmajā daļā noteikts, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis,

un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas

darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda

aizskaršana, pretošanās viņam, viņa dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas republikas

likumos noteiktajā kārtībā, savukārt trešajā daļā noteikts, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr

amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi. No augstāk minētā secināms, ka /pers. B/ ļaunprātīgi

nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām prasībām, kas pildīja dienesta pienākumus.

No IeM Informācijas centra izdrukas no Integrētās iekšlietu sistēmas “Personu identifikācijas risinājums” (skat. 14. lietas lapu) zināms, ka 2016. gada

7. novembrī uzsākts kriminālprocess Nr. 11221120116 pēc KL 300. panta otrās daļas, bet 2016. gada 16. novembrī /pers. A/ ir piemēroti ar brīvības

atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Tiesnese no minētā ziņojuma konstatē, ka VP Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektore I. Čivžele 2016. gada 16. novembrī

veica dienesta pienākumus kā procesa virzītāja kriminālprocesā Nr. 11221120116, kurā /pers. A/ tika atzīts par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 300.

panta otrās daļas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm.

Līdz ar to procesa virzītāja I. Čivžele pamatoti noradīja, ka /pers. A/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 67. panta pirmās daļas 4. punktu, likuma Par

policiju 12. panta 14. punktu un 14.2 punktu un 22. panta normām bija pienākums pakļauties policijas darbinieces I. Čivželes prasībai iegūt un reģistrēt pirkstu

nospiedumus un DNS materiālu kriminālprocesa Nr. 11221120116 ietvaros, jo šāda prasība izriet arī no Biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma 5. panta

11. punkta un MK noteikumu Nr. 620 2. punkta.

Ar /pers. A/ iesniegumu (6. lietas lapa) konstatēts, ka viņš nevēlas, lai viņa pirkstu nospiedumu un DNS dati tiktu ievadīti datu bāzē, jo neuzskata sevi

par vainīgu.

2016. gada 28. novembrī uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība pēc Latvijas APK 175. panta pret /pers. A/ (7. lietas lapa).

Rakstveida paskaidrojumos (10. lietas lapa) /pers. A/ norādīja, ka 2016. gada 16. novembrī no rīta ieradās VP Zemgales RP Jelgavas iecirknī

Kriminālpolicijas nodaļā pie inspektores, lai sniegtu liecības. Tika atzīts par aizdomās turēto, nopratināts aizdomās turētā statusā, pēc kā izmeklētāja lūdza

nodot DNS paraugu un uz galda nolika visu nepieciešamo paraugu ņemšanai. Izmeklētāja aicināja doties ievadīt pirkstu nospiedumus, kas nepieciešams

aizdomās turētām personām, taču to darīt nevēlējās, jo neatzīst savu vainu inkriminētajā noziegumā par nepatiesu liecību sniegšanu. Par ko uzrakstīja

iesniegumā.

Līdz ar to tiesnese konstatē, ka /pers. A/ 2016. gada 16. novembrī kriminālprocesā Nr. 11221120116 tika atzīts par aizdomās turēto, aizdomās par

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts KL 300. panta otrajā daļā, bet inspektore I. Čivžele bija minētā kriminālprocesa procesa virzītāja un viņai

saskaņā ar Biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma 5. panta 11. punktu biometrijas datu apstrādes sistēmā bija jāiekļauj datu bāzē aizdomās turētā /pers.

A/ biometrijas dati, kas noteikti minētā likuma 7. pantā.

Ņemot vērā minēto, tiesnese konstatē, ka ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem kopumā: ar VP Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas

nodaļas inspektores, leitnantes I. Čivželes ziņojumu (5. lietas lapa), ar /pers. A/ iesniegumu (6. lietas lapa) un viņa rakstveida paskaidrojumiem (10. lietas

lapa), ar 2016. gada 28. novembra lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā (7. lietas lapa) un citiem materiāliem kopumā ir pilnībā

pierādīti administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC207263 fiksētie pārkāpuma apstākļi, proti, ka 2016. gada 16. novembrī VP Zemgales RP Jelgavas

iecirknī kriminālprocesa Nr. 11221120116 ietvaros aizdomās turētais /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieces – inspektores I. Čivželes, kura

pildīja dienesta pienākumus, likumīgai prasībai nodot un reģistrēt biometrijas datus: pirkstu (delnu) nospiedumus un DNS materiālu, kā to paredz Biometrijas

datu apstrādes sistēmas likuma 5. panta 11. punkts. Minētās izteiktās prasības /pers. A/ bija likumīgas, pamatotas un /pers. A/ saprotamas, ievērojot, ka viņš

to skaidri norādījis 2016. gada 16. novembra iesniegumā (6. lietas lapa), un paskaidrojumos (skat. 10. lietas lapu), taču viņš policijas darbinieces likumīgajām

nepakļāvās, atteicās nodot biometrijas datus, ko pamatoja ar to, ka savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījumā neatzīst un, ka jau cita kriminālprocesa

ietvaros šādus datus ir nodevis.

Ne kāda likuma norma, ne MK noteikumi neparedz izņēmuma gadījumus, kad aizdomās turētā persona var nenodot biometrijas datus iekļaušanai

datubāzē, ja šī persona neatzīst savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, vai ja tā agrāk šādus datus ir nodevusi cita kriminālprocesa ietvaros.

Līdz ar to /pers. A/ nebija likumīga pamata nepildīt policijas darbinieces likumīgās prasības un viņš ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieces I.

Čivželes likumīgajām prasībām.

Lietā nav konstatēti apstākļi, ka /pers. A/ nevarēja apzināties savas darbības un/vai bezdarbības prettiesisko raksturu. Tātad viņš varēja paredzēt tās

kaitīgās sekas un vēlējās vai apzināti pieļāva šo seku iestāšanos.

Administratīvās apgabaltiesas praksē atzīts, ka vārds „ļaunprātīgi” apzīmē vainas formu LAPK 175. pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā. Personas

rīcība atzīstama par ļaunprātīgu LAPK 175. panta izpratnē, ja persona pārkāpumu izdarījusi ar nodomu (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005. gada 10.

marta spriedumu lietā Nr. AA 609-05/8).

Līdz ar to ir pilnībā pierādīti administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC207263 fiksētie pārkāpuma apstākļi, /pers. A/ rīcība ir kvalificējamā kā

ļaunprātīga nepakļaušanos policijas darbinieka, kurš pilda dienesta pienākumus, likumīgam rīkojumam, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 175. pantā.

Līdz ar to /pers. A/ darbības juridiski pareizi kvalificētas un ir pierādīta viņa vaina minētā pārkāpuma izdarīšanā.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, pārkāpējs

saucams pie administratīvās atbildības, piemērojot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 175. pantā soda sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese saskaņā ar Latvijas APK 32. pantu ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un apstākļus, pārkāpēja personību, viņa vainas

pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

/pers. A/ vairākkārt administratīvi sodīts, piemērotos naudas sodus izpilda, lai gan nav iegūtas ziņas par /pers. A/ ienākumu esamību, apgādājamo nav.

Atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus tiesnese nekonstatē.

Līdz ar to /pers. A/ soda mērķa sasniegšanai piemērojams naudas sods, Latvijas APK 175. panta sankcijā paredzētā soda ietvaros un apmērā, kas

nestu audzinošo raksturu.

Saskaņā ar LAPK 299. panta pirmo daļu pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam izsniegts lēmums

par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to,- ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība

vai protests noraidīts.

Tiesnese nekonstatē apstākļus naudas soda izpildes atlikšanai, jo lūgumi par soda izpildes atlikšanu nav saņemti.

Pamatojoties uz minēto un ievērojot Latvijas APK 22., 31.- 34., 175., 213., 289.16 un 317. pantu, tiesnese

no s prie da:

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas APK 175. pantā paredzēta administratīvi sodāma pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar

naudas sodu 40 EUR (četrdesmit euro) apmērā.

Informēt par spriedumu /pers. A/ un Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams Jelgavas tiesā – 2016. gada 10. janvārī.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesības pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Naudas sods (40 EUR) jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma saņemšanas dienas, iemaksājot to sekojošā kontā: kods 0551

naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma dokumentā jāuzrāda pārkāpēja vārds, uzvārds, personas kods un lietas numurs (Nr. 115033616). Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz

Jelgavas tiesā 24. kabinetā.

Tiesnese L. Fogele