Court allows creditor's claim against gifted property when debtor is insolvent, rejecting bankruptcy law conflict.

ECLI:LV:AT:2021:0324.C22046115.14.S

Lieta Nr. C22046115, SKC-53/2021

Civillietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS

Rīgā 2021.gada 24.martā

Senāts šādā sastāvā:

senatore referente Inta Lauka,

senators Aivars Keišs,

senatore Ļubova Kušnire

izskatīja rakstveida procesā lietu sakarā ar AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas 2019.gada 11.decembra spriedumu civillietā AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” prasībā pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un

/pers. F/, ar trešajām personām /pers. G/ un /pers. H/, par prasījuma apmierinājuma saņemšanu no dāvanas.

Aprakstošā daļa

[1] Starp valsts AS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” kā aizdevēju un /pers. E/, /pers. F/ kā solidāriem aizņēmējiem 2005.gada 31.augustā

noslēgts aizdevuma līgums par 150 000 LVL. Saistību izpildes nodrošinājumam nodibināta hipotēka uz nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra

Nr. /kadastra numurs A/.

[2] /pers. E/ 2005.gada 21.novembrī uzdāvināja saviem bērniem – /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ – vairākus nekustamos īpašumus (katram

1/ domājamās daļas apmērā), tai skaitā, nekustamos īpašumus /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/, kas bija laulāto /pers. E/ un /pers. F/ kopīgā manta.

No Malnavas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs B/, kurā ierakstīts nekustamais īpašums /Nosaukums B/, un Salnavas pagasta

zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs C/, kurā ierakstīts nekustamais īpašums /Nosaukums C/, redzams, ka abi nekustamie īpašumi 2009.gada

13.janvārī, pamatojoties uz 2005.gada 21.novembra dāvinājuma līgumu, nostiprināti uz apdāvināto vārda.

[3] No 2005.gada 31.augusta aizdevuma līguma izrietošās saistības aizņēmēji nepildīja noteiktajos termiņos.

A r Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas 2012.gada 8.novembra spriedumu lietā Nr. 360/2012 no /pers. F/ piedzīts parāds

288 351,76 LVL saistību, kas izriet no 2005.gada 31.augusta aizdevuma līguma, dzēšanai. Tomēr piespiedu izpildes procesā parādu nav izdevies atgūt.

Ieķīlāto nekustamo īpašumu /adrese A/, /pers. E/ maksātnespējas procesa administrators pārdevis par 105 200 EUR.

AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” pieteikusi kreditora prasījumus gan /pers. F/, gan /pers. E/ fiziskās personas maksātnespējas procesos.

Prasījumi apmierināti, taču parāds nav atgūts.

[4] Kreditores tiesību pārņēmēja – AS „Attīstības finanšu institūcija Altum”, pamatojoties uz Civillikuma 1., 871., 1587., 1591., 1652., 1672.,

1682. un 1927.pantu, 2015.gada 24.augustā cēlā tiesā prasību, kas vēlāk grozīta un precizēta.

Apmierinājuma saņemšanai no dāvinātās mantas – nekustamiem īpašumiem /Nosaukums B/ (1973 EUR apmērā) un /Nosaukums C/ (2996 EUR

apmērā) – prasītāja lūdza piedzīt aizņēmēju /pers. E/ un /pers. F/ parādu 4969 EUR, pārdodot piespiedu izsolē /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/

uzdāvinātās nekustamo īpašumu /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/ domājamās daļas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka aizņēmēji, uzdāvinot nekustamos īpašumus bērniem, ir rīkojušies negodprātīgi. Dāvinājuma līgumi noslēgti ar mērķi

izvairīties no saistību izpildes pret AS „Attīstības finanšu institūcija Altum”. Ievērojot Civillikuma 1927.pantā noteikto, kreditoram ir tiesības sekot

uzdāvinātajai mantai un prasīt apmierinājumu no tās.

[5] Lietā pieaicinātā trešā persona – /pers. E/ fiziskās personas maksātnespējas procesa administrators Normunds Uļjanskis – 2017.gada 9.jūnijā

iesniedza prasību, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1., 1927.pantu un Maksātnespējas likuma 1., 6., 26., 65., 97., 128.pantu, lūdza piedzīt no /pers. B/,

/pers. C/ un /pers. D/ 4969 EUR kreditoru kopuma labā.

[6] Ar Rēzeknes tiesas 2019.gada 12.marta spriedumu AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” prasība pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/

apmierināta. Tiesvedība lietā daļā pret /pers. E/ un /pers. F/ izbeigta, jo prasītāja no prasības šajā daļā atteikusies. Maksātnespējas procesa

administratora Normunda Uļjanska prasība atstāta bez izskatīšanas, jo /pers. E/ maksātnespējas process ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

2017.gada 14. novembra lēmumu lietā Nr. C29469009 izbeigts.

[7] Par pirmās instances tiesas spriedumu /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru prasība

apmierināta.

[8] Ar Latgales apgabaltiesas 2019.gada 11.decembra spriedumu prasība noraidīta, norādot spriedumā šādus motīvus.

[8.1] Civillietā Nr. C29581416 2016.gada 12.septembrī pasludināts /pers. F/ fiziskās personas maksātnespējas process, ar 2016.gada

14.decembra lēmumu apstiprināta bankrota procedūras pabeigšana, apstiprināts saistību dzēšanas plāns un pasludināta saistību dzēšanas procedūra.

Lēmumā norādīts, ka bankrota procedūras ietvaros nav apmierināti divu nenodrošināto kreditoru prasījumi, tajā skaitā, prasītājas prasījums.

Civillietā Nr. C29227518 2018.gada 10.janvārī pasludināts /pers. E/ fiziskās personas maksātnespējas process, kurā ar 2018.gada 9.aprīļa

lēmumu apstiprināta bankrota procedūras pabeigšana, apstiprināts saistību dzēšanas plāns un pasludināta saistību dzēšanas procedūra. Lēmumā norādīts,

ka saistību dzēšanas plānā norādīti seši kreditori, tajā skaitā, prasītāja.

[8.2] Nav pamata izskatīt strīdu pēc būtības un apmierināt prasību, pamatojoties vienīgi uz Civillikuma normām, tostarp Civillikuma 1927.pantu,

nepiemērojot Maksātnespējas likuma normas.

[8.3] Līdz ar maksātnespējas procesa pasludināšanu parādnieka manta tiek realizēta Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā, un visi kreditora

prasījumi iespēju robežās tiek apmierināti, ievērojot kreditoru vienlīdzības principu. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas kreditors nav tiesīgs

vērsties pret parādnieku, apejot pārējos kreditorus un Maksātnespējas likumā noteikto kārtību.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 97.panta pirmajai daļai bezatlīdzības darījumu apstrīdēšanas pienākums ir nodots administratoram, kurš rīkojas

ar parādnieka mantu, risinot jautājumu par saistību izpildi un kreditoru prasījumu apmierināšanu.

Fiziskās personas maksātnespējas process ir paredzēts parādnieka finansiālo problēmu atrisināšanai, un kreditoram tas neapšaubāmi ir finansiāli

neizdevīgs. Tomēr, ievērojot likumdevēja gribu, kreditoriem ir jārēķinās, ka savu prasījumu apmierinājumu tie saņems vienīgi Maksātnespējas likumā

noteiktajā kārtībā un apmērā.

Maksātnespējas likuma 6.panta 2. un 3.punktā nostiprināts kreditoru vienlīdzības princips (kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties

procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas) un patvaļas

aizlieguma princips (kreditors un parādnieks nedrīkst veikt individuālas darbības, kas nodara kaitējumu kreditoru kopuma interesēm).

[8.4] Konkrētajā gadījumā prasība pret maksātnespējīgo parādnieku bērniem – /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/, kuriem atsavināti nekustamie

īpašumi, vērsta tikai uz prasītājas kā kreditora prasījuma apmierināšanu, apejot pārējos kreditorus un Maksātnespējas likumā noteikto kārtību.

Apmierinot celto prasību, prasītāja kā /pers. E/ un /pers. F/ kreditors tiktu nostādīta priviliģētākā stāvoklī attiecībā pret citiem kreditoriem, kas ir pretrunā

ar Maksātnespējas likuma 6.panta un 136.pantā noteikto.

[8.5] Kreditore gan /pers. F/, gan /pers. E/ maksātnespējas lietā no parādniekiem saņem maksājumus saistību dzēšanas plānu ietvaros. Tātad

prasītāja izprot, ka mantiskie jautājumi attiecībā uz personu, kurai pasludināts maksātnespējas process, risināmi, ievērojot Maksātnespējas likumu, proti,

kreditoru prasījumi iesniedzami šā likuma 141.panta noteiktajā kārtībā. Šādos apstākļos prasība celta, apejot pārējos kreditorus.

[8.6] Vērā ņemams apstāklis, ka Maksātnespējas likumā ir noteikts laika periods – tā saucamais aizdomu periods pirms maksātnespējas procesa

uzsākšanas, kura laikā noslēgtos darījumus ir iespējams apstrīdēt, ja tie radījuši ietekmi uz parādnieka aktīviem. No Maksātnespējas likuma 96., 130.,

153.panta izriet, ka šis periods ir trīs gadi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Maksātnespējas likuma 152.panta pirmās daļas 2.punktā

noteiktie ierobežojumi parādnieka /pers. E/ maksātnespējas procesā, kas ierosināts 2009.gada 11.martā, nav konstatēti. Arī šī panta izpratnē dāvinājums

neiekļaujas trīs gadu aizdomu periodā.

[9] Par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 11.decembra spriedumu prasītāja iesniedza kasācijas sūdzību, kas pamatota ar

šādiem argumentiem.

[9.1] Apelācijas instances tiesa nepareizi piemērojusi Maksātnespējas likuma normas un īpašu uzmanību veltījusi administratora tiesībām apstrīdēt

darījumu. Izskatāmajā lietā prasība celta pirms /pers. E/ un /pers. F/ maksātnespējas procesu pasludināšanas. Neskatoties uz dāvinājuma fiktīvo raksturu,

prasītāja darījumu neapstrīd. Prasītājas tiesības uz apmierinājuma saņemšanu no dāvanas neregulē Maksātnespējas likuma normas, un to neietekmē

parādniekiem pasludinātie maksātnespējas procesi.

[9.2] Kreditores prasība pamatota ar Civillikuma 1927.pantu un tās mērķis ir saņemt sava prasījuma apmierinājumu no nelabticīgu parādnieku

veiktā dāvinājuma. Prasījums pret abiem parādniekiem ir pieteikts un no administratoru puses ir atzīts abos fizisko personu maksātnespējas procesos.

Līdz ar to nav strīda par prasītājas tiesībām.

[9.3] Citiem parādnieku kreditoriem, ievērojot Maksātnespējas likumā nostiprināto kreditoru vienlīdzības principu, nav tiesību uz šādu prasījumu,

jo AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” vēlas saņemt parāda atmaksu jeb apmierinājumu no dāvanas, kuras dāvinājums izdarīts laikā, kad

parādniekiem jau pastāvēja neizpildītas saistības pret prasītāju. Parāds pret citiem kreditoriem dāvinājuma izdarīšanas laikā nepastāvēja.

[9.4] Apgabaltiesa, nepareizi piemērojot Maksātnespējas likuma normas, nav ņēmusi vērā, ka kreditores pret dāvanu vērsto prasījumu nevar

ietekmēt parādnieku maksātnespējas procesi, un prasības apmierināšanas gadījumā netiks ietekmēts maksātnespējīgo parādnieku mantiskais stāvoklis.

Prasība par apmierinājuma gūšanu no dāvanas ir vērsta pret nekustamo īpašumu kopīpašniekiem – /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/, kuriem īpašumi

uzdāvināti un kuri nav maksātnespējas procesa dalībnieki. Būtisks ir princips, ka no parādiem nevar atbrīvoties, dāvinot mantu.

[10] /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ paskaidrojumos sakarā ar prasītājas kasācijas sūdzību norādīts, ka pārsūdzēto spriedumu uzskata par pareizu

un tiesisku, bet kasācijas sūdzību – par nepamatotu un noraidāmu.

Motīvu daļa

[11] Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz personu, kura to pārsūdzējusi, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā to

nosaka Civilprocesa likuma 473.panta pirmā daļa, Senāts atzīst, ka Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 11.decembra spriedums

atceļams.

[12] AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” – /pers. E/ un /pers. F/ kreditore – cēlusi tiesā prasību, pamatojoties uz Civillikuma ar 1927.pantu, lai

saņemtu apmierinājumu no nekustamajiem īpašumiem /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/, kas uzdāvināti parādnieku bērniem – /pers. B/, /pers. C/ un

/pers. D/.

Tiesību jautājums, uz kuru kasācijas instancei jāsniedz atbilde sakara ar prasītājas kasācijas sūdzību, ir: vai kreditors šajā gadījumā sava prasījuma

apmierinājumu var saņemt tikai uz Maksātnespējas likumā norādītajiem pamatiem un šajā likumā paredzētajā kārtībā, vai līdztekus tam arī prasības

tiesvedības kārtībā uz Civillikuma 1927.panta pamata, šādā veidā nepārkāpjot Maksātnespējas likumā nostiprinātos kreditoru vienlīdzības principu un

patvaļas aizlieguma principu.

[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 464.1 pantam viena no Senāta kompetencēm ir vienotas tiesu prakses veidošana un nodrošināšana.

Turklāt saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Līdz ar to nepieciešams norādīt, ka Senāts 2021.gada 25.februārī paplašinātā sastāvā izskatīja civillietu sakarā ar /pers. D/, /pers. B/ un /pers. C/

kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 19.jūnija spriedumu AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” prasībā pret

/pers. E/, /pers. F/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/, ar trešajām personām /pers. G/ un /pers. H/, par prasījuma apmierinājuma saņemšanu no dāvanas

(sk. Senāta 2021.gada 25.februāra spriedumu lietā Nr. SKC-32/2021 ( ECLI:LV:AT:2021:0225.C33525715.10.S) ).

Minētajā lietā Senāts atstāja negrozītu apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” prasība par

apmierinājuma saņemšanu /pers. E/ un /pers. F/ 2005.gada 31.augusta aizdevuma līguma saistību izpildei no dāvanas – parādnieku bērniem uzdāvinātā

nekustamā īpašuma /adrese/.

Tāpat kā izskatāmajā lietā, arī minētajā lietā /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ īpašuma tiesību nostiprinājuma pamats bija 2005.gada 21.novembra

dāvinājuma līgums. Kasācijas sūdzībā atbildētāji bija izvirzījuši argumentu, ka prasības apmierināšana saskaņā ar Civillikuma 1927.pantu ir pretrunā ar

Maksātnespējas likuma 6.pantā nostiprinātajiem kreditoru vienlīdzības un patvaļas aizlieguma principiem.

[14] Kā redzams, Senātā, turklāt paplašinātā sastāvā, jau ir izskatīta tiesisko un faktisko apstākļu ziņā analoģiska lieta, sniedzot spriedumā atbildes

uz iepriekš minētajiem tiesību jautājumiem. Izskatot lietu sakarā ar AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 11.decembra spriedumu, šīs atziņas likuma piemērošanā (sk. Senāta 2021.gada 25.februāra sprieduma lietā

Nr. SKC-32/2021 ( ECLI:LV:AT:2021:0225.C33525715.10.S) 10.–11.punktu) ir ņemamas vērā.

[14.1] No Maksātnespējas likumā ietvertā tiesiskā regulējuma izriet, ka parādniekam pasludinātā maksātnespējas procesā pieteiktie un atzītie

kreditoru prasījumi ir apmierināmi tikai no parādnieka mantas. Tādējādi parādniekam pasludināta maksātnespējas procesa ietvaros kreditori savu

prasījumu apmierinājumu no uzdāvinātās mantas var saņemt tikai gadījumā, ja attiecīgā manta vai tās daļa administratora iniciētās tiesvedības rezultātā ir

iekļauta parādnieka mantas sastāvā.

Administratoram atbilstoši Maksātnespējas likuma 97.panta pirmajai daļai ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasību par parādnieka dāvinātās

mantas vai tās daļas atdošanu atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem. Parādnieka mantā līdztekus citai ietilpst atgūtā manta, t.i., tāda manta, kas

atgūta, atzīstot darījumus par spēkā neesošiem (Maksātnespējas likuma 92.panta pirmās daļas 3.punkts un 93.panta pirmās daļas 2.punkts) vai

atprasot dāvināto mantu (Maksātnespējas likuma 97.panta pirmā daļa), pamatojoties uz Civillikuma 1927.pantā norādītajiem apstākļiem.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa gadījumā administratoram minētais pienākums rodas, ja bankrota procedūras laikā tiek konstatēti šā

likuma 153.pantā noteiktie saistību dzēšanas ierobežojumi (sk. Maksātnespējas likuma 143.panta pirmo daļu, 144. un 153.pantu). Turklāt

Maksātnespējas likuma XVII nodaļas normās noteiktajā kārtībā imperatīvi apstrīdami ir tikai tie darījumi, tostarp bezatlīdzības darījumi, kas noslēgti triju

gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas (Maksātnespējas likuma 96.panta pirmās daļas 2.punkts).

No minēto normu gramatiskā un sistēmiskā iztulkojuma izriet, ka fiziskās personas, kurām pasludināts maksātnespējas process, noslēgto

bezatlīdzības darījumu apstrīdēšanas priekšnoteikumi ir: 1) darījuma noslēgšanas laiks (trīs gadi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas);

2) Maksātnespējas likuma 153.pantā paredzēto saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumu esība.

Nepastāvot abiem vai vienam no minētajiem priekšnoteikumiem parādnieka noslēgtā bezatlīdzības darījuma apstrīdēšanai, nevar uzskatīt, ka

maksātnespējas procesa norises gaitā mainīsies uzdāvinātās mantas statuss, proti, ka manta, kura pieder apdāvinātajām personām, tiks iekļauta

parādnieka mantas sastāvā kā atgūtā manta un kreditori saņems no tās savu prasījumu apmierinājumu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.

/pers. E/ un /pers. F/ pasludināto maksātnespējas procesu ietvaros nepastāvēja likumā paredzētie priekšnoteikumi dāvinājuma līguma apstrīdēšanai.

Turklāt lietā nav arī konstatēti Maksātnespējas likuma 153.pantā minētie apstākļi, kuriem pastāvot, administratoram rodas obligāts pienākums tiesā

apstrīdēt parādnieka (fiziskās personas) noslēgtos bezatlīdzības darījumus.

[14.2] To, ka nekustamie īpašumi /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/ nav iekļauti parādnieku mantā, izraisīja objektīvi, no likuma un lietas

faktiskajiem apstākļiem izrietoši šķēršļi mantas atgūšanai parādnieku maksātnespējas procesu ietvaros. Tieši šā iemesla dēļ minētie nekustamie īpašumi

netika iekļauti parādnieku mantā.

Ņemot vērā to, ka šādos apstākļos neviens /pers. F/ un /pers. E/ kreditors nekādu labumu no dāvinātās mantas maksātnespējas procesu ietvaros

saņemt nevarēja, apelācijas instances tiesas secinājumi par Maksātnespējas likuma 6.panta 2. un 3.punktā minēto kreditoru vienlīdzības patvaļas

aizlieguma principa pārkāpumu nav atzīstami par pareiziem.

[14.3] Līdztekus apelācijas instances tiesas spriedumā norādītajiem maksātnespējas procesa principiem šim procesam ir raksturīgs arī iegūto tiesību

saglabāšanas princips, tādējādi maksātnespējas procesā tiek ievērotas pirms procesa iegūtās kreditoru tiesības. Kreditora tiesību ierobežojums, kas

noteikts procesa ietvaros, nevar būt lielāks, nekā ir nepieciešams attiecīgā procesa mērķa sasniegšanai (Maksātnespējas procesa likuma 6.panta

1.punkts).

No Maksātnespējas likuma 1.panta un 5.panta pirmās daļas gramatiskā un sistēmiskā iztulkojuma izriet fiziskās personas maksātnespējas procesa

mērķi: 1) parādnieka maksātspējas atjaunošana; 2) pēc iespējas pilnīgāka kreditoru prasījumu apmierināšana no kreditoru mantas; 3) parādnieka

atbrīvošana no neizpildītajām saistībām. Minētie mērķi ir sasniedzami, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

No Civillikuma 1927.panta izrietošu tiesību izlietošana ārpus parādnieka maksātnespējas procesa nav pretrunā ar minētajiem mērķiem un nekavē

to sasniegšanu gadījumā, ja uzdāvinātā manta netiek iekļauta parādnieka mantas sastāvā tādu iemeslu dēļ, kādi ir konstatēti šajā lietā. Liedzot kreditoram

minētajā Civillikuma pantā noteiktās tiesības, tiktu pārkāpts iegūto tiesību princips. Šāds kreditora tiesību ierobežojums būtu nepamatots, jo tas neveicina

maksātnespējas procesa mērķu sasniegšanu.

[14.4] Civillikuma 1927.pantā paredzētā iespēja kreditoram saņemt apmierinājumu no dāvanas ir kreditora civilo tiesību aizsardzības līdzeklis, kas

ir piemērojams gadījumā, ja parādnieks (mantas dāvinātājs) nespēj samaksāt tādus savus parādus, kas pastāvējuši jau mantas dāvināšanas laikā.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšana parādniekam, Senāta ieskatā, nav šķērslis šā tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošanai

prasības tiesvedības kārtībā gadījumā, ja maksātnespējas procesa norises gaitā uzdāvinātā manta nekļūst par parādnieka mantu tādu iemeslu dēļ, kādi

nodibināti šajā lietā. Pamats no Civillikuma 1927.panta izrietošo tiesisko seku attiecināšanai uz konkrēto dzīves gadījumu rodas tad, ja tiek noskaidrots,

ka parādnieks nespēj izpildīt saistības, kuras viņš ir uzņēmies pirms dāvinājuma līguma noslēgšanas veikšanas.

[14.5] Maksātnespējas process tiesā notiek sevišķā tiesāšanas kārtībā. Minēto kārtību raksturo tas, ka 1) tajā nav strīda par tiesībām; 2) to

ierosina uz rakstveida pieteikuma pamata; 3) tajā nav atbildētāju un trešo personu; 4) to neraksturo pretēji vērstas intereses, bet objektīva

nepieciešamība pēc tā, lai tiesa pieņemtu nolēmumu lietā, kurā nav strīda par tiesībām (sk. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.–60.1 nodaļa).

Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012, 197.lpp.).

Maksātnespējas procesā lemjot par parādnieka atbrīvošanu no parādsaistībām, tiesa konstatē tādu faktu esību, kas ir pamats saistību dzēšanas

procedūras izbeigšanai un likumā paredzētā tiesiskā risinājuma (atbrīvošana no neizpildītajām saistībām) piemērošanai, līdz ar to arī maksātspējas

atjaunošanai. Par saistību tiesības un kreditora statusa izbeigšanu tiesa nelemj.

Atbrīvošana no neizpildītajām saistībām (saistību dzēšana) Maksātnespējas likuma izpratnē neatbilst nevienam no Civillikuma Saistību tiesību daļas

Desmitās nodaļas normās noteiktajiem saistību tiesības izbeigšanās gadījumiem.

[15] Ievērojot iepriekš norādīto, Senāts atzīst, ka konkrētajā gadījumā nav konstatējama vispārējās tiesību normas (Civillikuma 1927.pants) un

Maksātnespējas likuma speciālo tiesību normu kolīzija, kas neļautu Civillikuma 1927.pantā noteiktās tiesiskās sekas attiecināt uz tādiem izšķiramā strīda

faktiskajiem apstākļiem, kādi nodibināti izskatāmajā lietā. Tādējādi par nepamatotu atzīstams arī Latgales apgabaltiesas spriedumā norādītais secinājums,

ka, apmierinot prasību, tiktu pārkāpts Maksātnespējas likuma 6.panta 2.punktā definētais vienlīdzības princips un šā panta 3.punktā ietvertais patvaļas

aizlieguma princips.

Līdz ar to pārbaudāmais spriedums ir atceļams, nododot lietu jaunai izskatīšanai Latgales apgabaltiesā.

[16] Spriedumu atceļot, saskaņā ar Civilprocesa likuma 458.panta otro daļu kasācijas sūdzības iesniedzējai atmaksājama drošības nauda.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 458.panta otro daļu, 474.panta 2.punktu un 477.pantu, Senāts

nosprieda

atcelt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 11.decembra spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai Latgales apgabaltiesā.

Atmaksāt AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro).

Spriedums nav pārsūdzams.

Senatore referente I. Lauka

Senators A. Keišs

Senatore Ļ. Kušnire