Court dismisses administrative violation case due to police control procedural flaws preventing objective fact-finding.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative violation case against the defendant for failing to meet the statutory elements of the offense. Although the defendant was found absent from their residence during a police control, the investigation was procedurally flawed because the police lacked required execution documents and failed to compile a complete case file. Consequently, the court could not objectively verify the violation's composition and ordered the proceedings to be terminated under the Administrative Offences Law.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 177., 239.1. pants: Administrative violation proceedings must be terminated if the investigation is incomplete or lacks the necessary legal basis to objectively establish the offense's composition.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Nr.133065816
S PR IED UM S
Rīgā, 2016.gada 2.augustā
Rīgas rajona tiesa, tiesnese I.Ādamsone-Struža izskatīja no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa (turpmāk-Olaines iecirknis)
saņemtos materiālus attiecībā par /pers. A/, personas kods /personas kods/, (turpmāk arī notiesātā), par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
(turpmāk-LAPK) 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, un
k o ns t a t ē ja
ka 2016.gada 29.jūnijā plkst.23.10 tika veikta pārbaude notiesātās norādītājā dzīvesvietā, /adrese/, sakarā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesas 2011.gada 14.decembra spriedumu lietā Nr.4-12/336/11 piemērotā papildsoda policijas kontrole uz 2 gadiem, kuras laikā tika konstatēts, ka
notiesātā neatrodas savā dzīvesvietā. Līdz ar to notiesātā pārkāpa piemērotā papildsoda - policijas kontrole - ierobežojumu no plkst.23.00 līdz
plkst.6.00 atrasties norādītajā dzīvesvietā.
/pers. A/ izdarīja LAPK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Par minēto pārkāpumu 2016.gada 1.jūlijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC260517 (lietas 3.lapa).
Uz lietas izskatīšanu notiesātā nav ieradusies, lai gan par lietas izskatīšanas laiku un vietu viņam paziņots savlaicīgi, likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot
tiesas pavēsti uz faktisko un deklarēto adresi, tiesā nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Līdz ar to tiesa uzskata, ka nav pārkāptas personas
tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Pie šādiem apstākļiem, ir iespējama administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana bez pārkāpējas klātbūtnes.
No lietas materiāliem pievienotā lēmuma par policijas kontroles iekārtošanu redzams, ka VP RRP Rīgas Latgales iecirknī 2016.gada
8.aprīlī, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 14.decembra spriedumu, notiesātajai, kas pēc atbrīvošanās no cietuma
izvelējusies dzīvesvietu – /adrese/, tika iekārtota policijas kontroles lieta (lietas 9.lapa).
No lietas materiāliem pievienotā lēmuma par policijas ierobežojumu piemērošanu redzams, ka ar RRP Rīgas Latgales iecirkņa 2016.gada
13.marta lēmumu notiesātajai noteikti policijas kontroles ierobežojumi, t.sk., aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst. 23.00 līdz plkst.6.00, pamatojoties
uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 14.decembra spriedumu. Lēmuma būtība notiesātajai saprotama, viņai izskaidrotas
ierobežojumu neievērošanas sekas, ko notiesātā apliecina ar savu parakstu (lietas 6.lapa).
No lietas materiāliem pievienotā lēmuma par policijas ierobežojumu piemērošanu redzams, ka ar RRP Rīgas Latgales iecirkņa 2016.gada
21.aprīļa lēmumu notiesātajai noteikti policijas kontroles ierobežojumi, t.sk., aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst. 23.00 līdz plkst.6.00, pamatojoties
uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 19.jūnijā spriedumu. Lēmuma būtība notiesātajai saprotama, viņai izskaidrotas ierobežojumu
neievērošanas sekas, ko notiesātā apliecina ar savu parakstu. No lietas materiāliem pievienotā notiesātās 2016.gada 21.aprīļa paskaidrojuma izriet, ka
par savu dzīvesvietu viņa izvēlējusies: /adrese/. Notiesātajai izskaidroti policijas kontroles noteikumi, izskaidrotas sekas, kas iestājas, ja ļaunprātīgi
pārkāpti policijas kontroles nosacījumi, par pienākumu informēt inspektoru par dzīvesvietas maiņu (lietas 8.lapa).
Tiesa secina, ka, acīmredzot, inspektore ar norādīto tiesas nolēmumu bija domājusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada
14.decembra lēmumu, taču neuzskatīja par vajadzīgu izlabot veidlapā iedrukāto tekstu “spriedums” uz “lēmums”.
No IC izdrukas redzams, ka notiesātā nodota policijas kontrolē Olaines iecirknī 2016.gada 7.jūnijā (lietas 15.lapa).
No lietas materiāliem pievienotā pārbaudes akta izriet, ka 2016.gada 29.jūnijā plkst.23.10, veicot pārbaudi kontrolējamās personas, t.i.,
notiesātās /pers. A/, dzīvesvietā /adrese/, notiesātā neatradās savā dzīvesvietā (lietas 23.lapa).
2016.gada 19.maija pārbaudes aktu tiesa nevērtē, jo administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts par pārkāpumu 2016.gada.
No lietas materiāliem pievienotā inspektores dienesta ziņojuma izriet, ka inspektores lietvedībā atrodas kontrollieta 17/16 P.K. attiecībā uz
/pers. A/, kurai ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 14.decembra spriedumu notiesāta ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem 7
mēnešiem, piemērojot papildsodu - policijas kontrole uz 2 gadiem, sakarā ar kuru tika pieņemts lēmums par policijas kontroles lietas iekārtošanu un
lēmums par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu. Līdz ar to /pers. A/ cita starp tika noteikts, ka no plkst.23.00 līdz plkst.6.00 jāatrodas dzīves
vietā. 2016.gada 19.maijā plkst.23.44 tika veikta pārbaude /pers. A/ dzīves vietā, sakarā ar piemērotā papildsoda policijas kontrole izpildi, kuras laikā
tika konstatēts, ka /pers. A/ savā dzīvesvietā neatrodas. Notiesātās paziņa paskaidroja, ka /pers. A/ jau apmēram nedēļu nedzīvo norādītajā adresē.
/pers. A/ ir aizbraukusi it kā uz Rīgu, jo saslimusi viņas vecmamma. Laika posmā no 2016.gada 13.maija līdz 2016.gada 17.jūnijam /pers. A/ nav bijusi
atzīmēties Olaines iecirknī, par neierašanās iemesliem nav paziņojusi ne telefoniski, ne kādā citā veidā. 2016.gada 6.jūnijā tika izsūtītas pavēstes uz
2016.gada 17.jūniju plkst.10.00 -/pers. A/ neieradās. 2016.gada 17.jūnijā /pers. A/ tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols pēc LAPK
177.panta. Administratīvā pārkāpuma materiāls nosūtīts izskatīšanai Rīgas rajona tiesai. 2016.gada 29.jūnijā plkst.23.10 tika veikta pārbaude /pers. A/
dzīves vietā, kuras laikā tika konstatēts, ka /pers. A/ savā dzīvesvietā neatrodas. Dzīvokļa durvis neviens neatvēra. Laika posmā no 2016.gada 13.maija
līdz 2016.gada 1.jūlijam nav bijusi atzīmēties Olaines iecirknī, par neierašanās iemesliem nav paziņojusi ne telefoniski, ne kādā citā veidā. 2016.gada
15.jūnijā tika izsūtītas pavēstes uz 2016.gada 1.jūliju plkst.9.00 - /pers. A/ neieradās. 2016.gada 1.jūlijā /pers. A/ tika sastādīts administratīvā
pārkāpuma protokols pēc LAPK 177.panta. Administratīvā pārkāpuma materiāls nosūtīts izskatīšanai Rīgas rajona tiesai (lietas 25.lapa).
No lietas materiāliem pievienotā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2010.gada 29.septembra sprieduma redzams, ka
/pers. A/ notiesāta pēc KL 253.1panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem u 6 mēnešiem un policijas kontroli uz 2 gadiem (lietas 18.-22.lapa).
Kad spriedums stājies spēkā, no lietas materiāliem nav redzams (lietas 12.-16.lapa).
No lietas materiāliem pievienotā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 14.decembra lēmuma lietā Nr.4-12/336/11
redzams, ka /pers. A/ noteikts galīgais sods pēc Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2010.gada 29.septembra sprieduma un Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 25.oktobra sprieduma, saskaņā ar KL 50.panta piekto daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji
saskaitot piespriestos sodus, galīgais sods- brīvības atņemšana uz 5 gadiem 7 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem. Kad lēmums stājies spēkā, no
lietas materiāliem tas nav redzams (lietas 17.-19.lapa).
No lietas materiāliem pievienotā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 19.jūnija lēmuma redzams, ka notiesātajai ar
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2010.gada 29.septembra spriedumu noteiktais sods atstāts negrozīts. Notiesātā atbrīvota no soda
izciešanas, kas viņai noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 25.oktobra spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas
paredzēts KL 253. 2panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim). Kad lēmums stājies spēkā, no lietas materiāliem tas nav redzams
(lietas 20.-22.lapa).
Līdz ar to nav secināms, kādā veidā Olaines iecirknis saņēma un pieņēma izpildei augstākminētos nolēmumus, jo tiesa nolēmumus nodod izpildei ar
tiesas rīkojumu un viennozīmīgi ar atzīmi par spēkā stāšanos.
Turklāt no lietas materiāliem nav redzams, ka kāda policijas kontroles lieta būtu nodota no VP RRP Rīgas Latgales Olaines iecirknim, t.sk.,
pamatojoties uz ko.
2008.gada 30.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.479 „Papildsoda - policijas kontrole - īstenošanas kārtība” (turpmāk –MK noteikumi
Nr.479) 29.punkts noteic, ka par dzīvesvietas, darbavietas vai izglītības iestādes maiņu Latvijas teritorijā kontrolējamā persona ne vēlāk kā 10
darbdienas pirms dzīvesvietas, darbavietas vai izglītības iestādes maiņas rakstiski informē Valsts policijas teritoriālo struktūrvienību, kuras atbildīgā
amatpersona organizē policijas kontroli, un norāda jaunās dzīvesvietas adresi un pārcelšanās datumu – ja mainīta dzīvesvieta.
Minēto noteikumu 31.punkts noteic, ka, saņemot šo noteikumu 29. vai 30.punktā minēto informāciju, tātad arī par dzīvesvietas maiņu, atbildīgā
amatpersona informē kontrolējamo personu par to, ka trīs darbdienu laikā pēc ierašanās jaunajā dzīvesvietā kontrolējamai personai jāierodas reģistrēties
attiecīgajā Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā. Kontrolējamā persona informācijas saņemšanu apliecina ar parakstu paziņojumā.
Līdz ar to tiesa konstatē, ka nav ievērota policijas kontroles izpildes kārtība.
MK noteikumi Nr.479 nosaka kārtību, kādā Valsts policija īsteno personai ar tiesas spriedumu piespriesto papildsodu – policijas kontrole. Minēto
noteikumu 10.punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestāde ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms kontrolējamās personas atbrīvošanas no brīvības
atņemšanas iestādes nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai kontrolējamās personas parakstītu paziņojumu; tiesas sprieduma kopiju par
policijas kontroles noteikšanu; ziņas, kas raksturo kontrolējamo personu un personas uzvedību brīvības atņemšanas iestādē. Minēto noteikumi 11.punkts
noteic, ka, saņemot šo noteikumu 10.punktā minētos dokumentus, Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs norīko atbildīgo amatpersonu,
kura organizēs policijas kontroles īstenošanu.
Tiesa, pārbaudot lietas materiālus konstatē, ka Olaines iecirkņa rīcībā nav neviena no MK noteikumu Nr.479 10.punktā minētajiem dokumentiem,
kas apliecinātu, ka, kad un kādā vaidā tiesas nolēmums nodots izpildei, kad notiesātā atbrīvota no ieslodzījuma vietas.
Tiesa norāda, ka administratīvā pārkāpuma lietas nav vērtējamas vienpusēji – vai personas rīcībā ir vai nav saskatāmas administratīvā pārkāpuma
pazīmes. Ir vērtējams arī jautājums par to, vai bija tiesisks pamats veikt policijas kontroli, kā arī, vai izpildes institūcija no savas puses ir izpildījusi
normatīvajos aktos noteiktās prasības un pienākumus.
Ņemot vērā minēto un izvērtējusi lietas materiāliem pievienotos dokumentus, tiesa atzīst, ka nav ievērota likumā noteiktā policijas kontroles
organizēšanas kārtība. Līdz ar ko rodas šaubas par to, ka VP Olaines iecirknim bija tiesisks pamats uzsākt policijas kontroles organizēšanu un izpildi.
Izvērtējot lietas materiālus, secināms, ka VP Olaines iecirknis materiālus sagatavoja nepilnīgi, izlases veidā, kas tiesas ieskatā nav pieļaujami, jo nav
zināms, kādus dokumentus VP Olaines iecirknis nav pievienojis. Iespējams, ka tie ir dokumenti, kas attaisnotu personas neatrašanos noteiktajā
dzīvesvietā pārbaudes laikā, līdz ar to nav iespējams objektīvi izvērtēt lietas apstākļus, kas rada šaubas par notiesātās vainu.
LAPK 237.panta noteic, ka lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir, t.sk., savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras
lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu. ņemot vērā lietā konstatētos, augstāk spriedumā iztirzātos, apstākļus, tiesai konkrētajā gadījumā nav
iespējams vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot konkrētās lietas apstākļus.
Ņemot vērā augstākminēto, tiesa atzīst, ka lietā konstatētie apstākļi neveido LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu.
Saskaņā ar LAPK 7.pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā
noteiktā kārtībā. Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā veicama, stingri ievērojot likumību.
LAPK 239.panta 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai
tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, secina, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība izbeidzama.
Saskaņā ar LAPK 177., 239.panta 1.punktu, 289.13, 289.17, 289.18pantu
no s pri e da
izbeigt administratīvo lietvedību pret /pers. A/ par LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu (protokols Nr.PC260517).
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 darba dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Spriedums sagatavots un pieejams 2016.gada 2.augustā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Ādamsone-Struža