Court dismisses defendant's failure to pay debt and orders payment of principal, interest, and court costs.

Lietas Nr. C68336717

Lietas arhīva Nr. C-3367-17/27

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017. gada 2. jūnijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese L. Leja

rakstveida procesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā, izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret SIA “Baltic Exports” par parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1] 2017. gada 7. martā /pers. A/ (turpmāk – prasītājs) cēlis Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā maza apmēra prasību pret SIA “Baltic Exports”

(turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie apstākļi un argumenti.

2016. gada 28. oktobrī prasītājs saņēma izsaukumu no atbildētāja ar lūgumu nodrošināt automašīnas durvju atvēšanu, kuras bija nobloķējušās.

Savstarpēji vienojās, ka par darba izpildi būs jāmaksā 92,00 euro. Prasītājs atvēra automašīnas durvis bez bojājumiem, par ko tika sagatavots un

parakstīts darbu pieņemšanas – nodošanas akts.

Prasītājs izrakstīja atbildētājai rēķinu 92,00 euro apmērā, taču atbildētāja rēķina apmaksu neveica.

2017. gada 1. februārī atbildētājai nosūtīts brīdinājums ar lūgumu 15 dienu laikā veikt parāda samaksu, tomēr atbildētāja prasītāja nosūtīto

brīdinājumu ignorēja un parādu noteiktajā termiņā nesamaksāja.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1533., 1590., 1591. pantu.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 92,00 euro, kā arī piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.

[2] Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā (..).

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Tā kā puses nav izteikušas lūgumu lietu iztiesāt tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt sēdē, lieta atbilstoši Civilprocesa likuma

250.25 panta pirmajai daļai izskatāma rakstveida procesā, paziņojot pusēm datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ņemot vērā minēto un ievērojot, ka pusēm 2017. gada 21. aprīlī nosūtīts paziņojums par to, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un nolēmuma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā 2017. gada 2. jūnijā, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

M o t ī v u d a ļ a

[3] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[4] Civillikuma 1402. pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Civillikuma 1511. pantam, līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Savukārt raksturojot šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē, līgums ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos

pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.). Civillikuma 1474. panta pirmā daļa noteic, ka darījuma dalībnieki darījumu

var noslēgt arī apmierinoties ar mutisku vienošanos.

Lietā noskaidrots, ka prasītājs sniedzis atbildētājai pakalpojumu – bloķētu automašīnas durvju atvēršanu, ko apliecina lietā esošai akts

Nr. 2016/10-103 izpildīto darbu pieņemšanai, kurā norādīts, ka 2016. gada 28. oktobrī prasītājs sniedzis atbildētājai pakalpojumu – automašīnas

atvēršana bez bojājuma. Aktu parakstījis atbildētājas pārstāvis, tādējādi piekrītot, ka prasītāja sniegto pakalpojumu ir saņēmis.

Ievērojot to, ka starp pusēm noticis tiesisks darījumus, tiesa atzīst, ka prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju par saņemtā pakalpojuma

apmaksu.

[4.1] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 92,00 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1590. pants nosaka, ka

katrai pusei ir pret otru prasības tiesības par līguma izpildīšanu.

Prasības pieteikumam pievienots 2016. gada 28. oktobra faktūrrēķins Nr. 2016/10-103 par kopējo summu 92,00 euro, rēķins izrakstīts par

pakalpojumu sniegšanu, proti, automašīnas atvēršana, nosakot, ka rēķina apmaksa jāveic 5 darba dienu laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1425. pantu, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu.

Prasītājs 2017. gada 1. februārī nosūtījis atbildētājai brīdinājumu par parāda samaksu, lūdzot samaksāt parādu 15 dienu laikā no brīdinājuma

nosūtīšanas dienas, vienlaicīgi informējot atbildētāju, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā prasītājs vērsīsies tiesā.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa

noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā konstatēts, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74. pantā paredzētās tiesības, proti, nav sniegusi rakstveida

paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniegusi pierādījumus, ka būtu

veikta parāda samaksa. No tā secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja prasības

pieteikumā norādītos apstākļus – faktu, ka atbildētāja nav veikusi rēķinu apmaksu par saņemto pakalpojumu – automašīnas durvju atvēršanu. Līdz ar to

atzīstams, ka prasības pieteikumā norādītos apstākļus apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi un prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc prasījuma.

Lietā nav nodibināti apstākļi, kas apstiprinātu, ka atbildētāja būtu izpildījusi savas maksājuma saistības un apmaksājusi prasītāja izrakstīto rēķinu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja prasījums par parāda piedziņu 92,00 euro apmērā ir pamatots un apmierināms.

[4.2] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763. panta 1. punktam

nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765. panta ceturtā

daļa noteic, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora

pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta un Civilprocesa likuma 195. panta nosacījumiem prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % (seši no simta gadā) no piedzītā, bet nenomaksātā parāda 92,00 euro summas, ievērojot

Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādējādi

procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs nesamaksātā parāda apmēru.

[5] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Iesniedzot prasību, prasītājs samaksājis valsts nodevu 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,00 euro apmērā.

Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā ir 92,00 euro. Līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta

„a” apakšpunktam no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama prasītāja samaksātā valsts nodeva 71,14 euro apmērā.

Kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta, tiesas paziņojumu nosūtīšanu pusēm atbilstoši lietā esošai izziņai

par ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem ir 2,89 euro. Tiesa atzīst, ka minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi piedzenami no atbildētājas par

labu prasītājam.

Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi par kopējo summu 74,03 euro.

[6] Ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu

laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumiem.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 92.-97., 189.-193., 195., 204.1 un 250.25 pantu, tiesa

no s p r ie d a

apmierināt /pers. A/ maza apmēra prasību par parāda piedziņu.

Piedzīt no SIA “Baltic Exports”, reģistrācijas numurs 40103494864, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, parādu 92,00 euro un

tiesāšanās izdevumus 74,03 euro, pavisam kopā 166,03 EUR (viens simts sešdesmit sešus euro 03 centus).

Piedzītie naudas līdzekļi samaksājami ar pārskaitījumu uz /pers. A/, personas kods /personas kods/, AS “Swedbank” norēķinu kontu Nr. /konta

numurs/.

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no SIA “Baltic Exports”,

reģistrācijas numurs 40103494864, likumiskos 6 % gadā no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda summas 92,00 euro, ņemot vērā nosacījumu, ka

procentu pieaugums apstājas, sasniedzot nesamaksātā pamatparāda apmēru.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese L. Leja