Court dismissed appeal against land rights transfer, ruling procedural defects were non-essential.

Lieta Nr.A42679608

A6097-09/40

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2009.gada 1.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Pujāte

piedaloties pieteicējam N.Ļ.,

atbildētāja Aglonas novada domes pārstāvei I.K.,

trešās personas J.G. pārstāvim M.O.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc N.Ļ. pieteikuma

par Preiļu rajona Aglonas pagasta padomes 2006.gada 15.novembra lēmuma (sēdes

protokola Nr.25 izraksta 7§) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 1.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts N.Ļ.

(turpmāk arī pieteicējs) pieteikums par Preiļu rajona Aglonas pagasta padomes

2006.gada 15.novembra lēmuma (sēdes protokola Nr.25 izraksta 7§) (turpmāk –

Lēmums) atcelšanu.

Lietā kā trešā persona bez patstāvīgajiem prasījumiem atbildētāja pusē

pieaicināts J.G.

[2] Ar Preiļu rajona Aglonas pagasta padomes 2006.gada 15.novembra

lēmuma (sēdes protokola Nr.25 izraksta 7§) atzīta zemes lietošanas tiesību pāreja

no N.Ļ. par labu trešajai personai.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā,

lūdzot to atcelt šādu motīvu dēļ:

[3.1] Ar Aglonas pagasta zemes komisijas 1992.gada 13.janvāra lēmumu

(protokols Nr.35) pieteicējam tika piešķirta pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību

pāreju citām personām zeme 41 ha kopplatībā, t.sk. zemes gabals ar kadastra

numuru /kadastra numurs/ 5,7 ha platībā un zemes gabals ar kadastra numuru

/kadastra numurs/ 4,3 ha platībā Preiļu rajona Aglonas pagasta Jaunaglonā. Šie

zemes gabali tika reģistrēti Valsts zemes dienesta (turpmāk –VZD) Latgales

reģionālajā nodaļā uz pieteicēja vārda.

[3.2] 2008.gadā uzzināja, ka pieteicēja zemes lietošanas tiesības ir nodotas

trešajai personai J.G., taču ar Lēmumu par zemes lietošanas tiesību pāreju un to

pamatiem netika iepazīstināts.

Tikai 2008.gada 28.jūlijā tika izsniegta Lēmuma kopiju, ar kuru atzīts, ka

zemes lietošanas tiesības pāriet no pieteicēja trešajai personai.

[3.3] Pieņemot Lēmumu, Aglonas pagasta padome nepieaicināja piedalīties

pieteicēju pagasta padomes sēdē, nepaziņoja, ka tiks izskatīts J.G. iesniegums par

pieteicēja zemes lietošanas tiesību nodošanu viņam, kā arī nepaziņoja Lēmumu,

pretēji Administratīvā procesa likuma (turpmāk –APL) 71.panta 1.daļas

noteikumiem.

[3.4] Aglonas pagasta padome rīkojas prettiesiski, pieņemot zināšanai Valsts

ieņēmumu dienesta Latgales reģionālas iestādes 2006.gada 24.oktobra vēstuli

Nr.12-6/14167 par bankrotējušās zemnieku saimniecības ,,Jaunaglona” nodokļu

parādu dzēšanu un vienošanos starp maksātnespējīgās Aglonas pagasta mācību -

ražošanas zemnieku saimniecības ,,Jaunaglona” administratoru P.K. un J.G., un uz

to pamata, vadoties no likuma ,,Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” 14.pantu,

atzina, ka pieteicēja zemes lietošanas tiesības uz zemes gabaliem pārgāja J.G.

[3.5] Zemes gabali tika nodoti pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju

citām personām pieteicējam personīgi kā fiziskai personai saskaņā ar likumu ,,Par

zemes lietošanu un zemes ierīcību”. Atbilstoši minētā likuma 14.panta

noteikumiem, uz kuriem atsaucās pagasta padome Lēmumā tikai pieteicējam

personīgi bija tiesības notariāli apliecinātā zemes tiesību pārejas aktā norādīt

personu, kurai zeme pāriet lietošanā pieteicēja nāves gadījumā vai brīvprātīgi

atsakoties no zemes lietošanas tiesībām.

[3.6] Maksātnespējīgās Aglonas pagasta mācību - ražošanas zemnieku

saimniecības ,,Jaunaglona” administrators P.K. pildīja savus pienākumus atbilstoši

likuma ,,Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, kas bija spēkā

2006.gadā, ar kuru viņam bija piešķirtas tiesības pārvaldīt un rīkoties ar parādnieka

mantu atbilstoši minētā likuma 73.pantam. Šī likuma 64.pants nosaka parādnieka

mantas jēdzienu, kurā vispār neietilpst parādnieka pastāvīgās lietošanas tiesības uz

zemes gabaliem. Līdz ar ko administratoram nebija nekādas tiesības veikt

pieteicējam piederošo lietošanas tiesības nodošanu citai personai saskaņā ar likuma

,,Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” 14.pantu, jo šādas tiesības uz zemes

gabaliem pieder tikai pieteicējam personīgi un tikai viņš personīgi var nodot šīs

tiesības citai personai. Savukārt, pieteicējs pats to labprātīgi nedarīja, nekad

nepilnvaroja administratoru to darīt un nav parakstījis vienošanas par zemes

lietošanas tiesību pāreju J.G.

[3.7] Turklāt likuma ,,Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” 33.pantā arī

nav paredzēts kā zemes lietošanas tiesību izbeigšanas pamats - vienošanās, kuru

parakstīja persona, kam nepieder ne lietošanas tiesības uz zemi, ne tiesības rīkoties

ar tām.

[3.8] Ar Latgales apgabaltiesas 2006.gada 7.septembra lēmumu pabeigta

maksātnespējīgās Aglonas pagasta mācību - ražošanas zemnieku saimniecības

,,Jaunaglona”, reģistrācijas Nr.47701005249 bankrota procedūra un zemnieku

saimniecība ir izslēgta no Uzņēmumu reģistra.

[3.9] 2009.gada 10.novembrī pieteicējs iesniedza pieteikuma papildinājumu,

kurā lūdza uzlikt par pienākumu atbildētājai izdot pieteicējam labvēlīgu

administratīvo aktu par pieteicēja zemes lietošanas tiesību atjaunošanu uz zemes

gabaliem ar kadastra Nr. /kadastra numurs/ un Nr./kadastra numurs/.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Aglonas pagasta padome

(turpmāk – atbildētāja) norāda, ka neatzīst pieteikumu šādu apsvērumu dēļ:

[4.1] Ar Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu

civillietā Nr.C03027801, 278/01 2001.gada 20.martā N.Ļ. mācību - ražošanas

zemnieku saimniecība „Jaunaglona” pasludināta par maksātnespējīgu ar 2001.gada

21.februāri.

Ar Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses lēmumu

civillietā Nr.C03027801, 87/03 2003.gada 29.oktobrī P.K. iecelts par administratoru

zemnieku saimniecības „Jaunaglona” maksātnespējas procesā.

[4.2] 2004.gada 10.martā Aglonas pagasta padomē saņemta P.K. vēstule,

kurā izteikts lūgums pārtraukt visas darbības, kas saistītas ar N.Ļ. lietošanā esoša

nekustamā īpašuma lietošanu u.c. tiesību nodošanu citām personām.

Pēc Aglonas pagasta padomes rīcībā esošās informācijas uz to brīdi N.Ļ. kā

zemnieku saimniecības „Jaunaglona” īpašnieka, lietošanā Aglonas pagastā

reģistrētas divas zemes vienības: kadastra Nr. /kadastra numurs/ (aptuveni 5,7 ha -

uzmērīšana nebija veikta) un kadastra Nr./kadastra numurs/ (aptuveni 4,3 ha -

uzmērīšana nebija veikta).

Aglonas pagasta padomē saņemts maksātnespējīgās zemnieku saimniecības

„Jaunaglona” 2005.gada 11.novembra kreditoru sapulces protokols Nr. l, kurā

kreditoru sapulce pilnvaro administratoru P.K. patstāvīgi noslēgt vienošanos par

atteikšanos no zemes lietojuma tiesībām par labu personai, kas līdz 2005.gada

20.decembrim būs piedāvājusi augstāko atlīdzību. Protokolā norādīts, ka sēdē

piedalās arī parādnieka pārstāvis N.Ļ., pie kam izrakstā norādīts, ka tas izsniegts

N.Ļ. 2006.gada 13.jūnijā.

[4.3] 2006.gada 9.marta kreditoru sapulcē apstiprināta zemnieku

saimniecības „Jaunaglona” administratora P.K. noslēgtā vienošanās par zemes

platību nodošanu par atlīdzību. Arī šīs kreditoru sapulces protokolā norādīts, ka tajā

piedalās parādnieka pārstāvis N.Ļ. un atzīme par to, ka protokola izraksts izsniegts

N.Ļ. 2006.gada 13.jūnijā. Pievienota 2006.gada 16.februārī noslēgtā vienošanās

starp zemnieku saimniecību „Jaunaglona”, kuru pārstāv P.K., un J.G. par zemes

lietošanas tiesība pāreju.

[4.4] 2006.gada 1.martā administrators P.K. vērsās ar iesniegumu Aglonas

pagasta padomē, kurā lūdza apstiprināt zemes lietotāju maiņu saskaņā ar

noslēgto vienošanos.

Aglonas pagasta padome sēdē 2006.gada 7.aprīlī atteicās apstiprināt

lietošanas tiesību pāreju un lūdza iesniegt papildus dokumentus.

2006.gada 15.maijā administrators iesniedza iztrūkstošos dokumentus –

grafiskos pielikumus.

[4.5] 2006.gada 7.septembrī stājies spēkā Latgales apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijas lēmums lietā Nr.030227801, 30/06 par bankrota

procedūras pabeigšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu N.Ļ. mācību-

ražošanas zemnieku saimniecībai „Jaunaglona”.

[4.6] 2006.gada 12.maijā Aglonas pagasta padomē ar iesniegumu par

lietošanas tiesību pārejas apstiprināšanu vērsās J.G. 2006.gada 15.novembrī

Aglonas pagasta padome pieņēma Lēmumu un apstiprināja zemes lietošanas tiesību

pāreju.

[4.7] Līdz ar tiesas spriedumu par maksātnespējas atzīšanu, komersants

zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu, arī tās valdījumā vai turējumā esošo trešo

personu mantu, šīs tiesības iegūst administrators. Administrators kļūst par

maksātnespējīgā komersanta likumīgo vadītāju ar visplašākajām tiesībām lēmumu

pieņemšanā, darījumu noslēgšanā un mantas pārvaldē.

Likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 50.panta

pirmās daļas 1.punkts paredz, ka parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu,

kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu un šīs tiesības

iegūst administrators. Līdz ar to, pamatojoties uz augstāk minēto, N.Ļ. pats nemaz

nevarēja parakstīt vienošanos par lietošanas tiesību pāreju.

Ņemot vērā, ka maksātnespējas procesa administrators iegūst visus likumos

un komersanta statūtos paredzētos pienākumus, tiesības un pilnvaras, Aglonas

pagasta padome par pieņemtajiem lēmumiem ziņoja administratoram P.K. Tā nebija

apzināta fakta slēpšana, kā to norāda savā pieteikumā N.Ļ.

[4.8] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka tikai 2008.gada jūnijā viņš ir uzzinājis,

ka zemes vienības piešķirtas citai personai, lai arī maksātnespējīgās zemnieku

saimniecības „Jaunaglona” kreditoru sapulces protokoli pierāda pretējo, proti, ka

viņš kā parādnieka pārstāvis ir piedalījies abās kreditoru sapulcēs. Aglonas pagasta

padome savā lēmumā tikai atzīst lietošanas tiesību pāreju saskaņā ar 2006.gada

16.februārī noslēgto vienošanos starp zemnieku saimniecību „Jaunaglona”, kuru

pārstāv P.K. un J.G. Par šo vienošanos N.Ļ. ir informēts, piedaloties kreditoru

sapulcē, kā arī saņemot sapulces protokola izrakstu. Tādēļ pagasta padome secina,

ka N.Ļ. savā pieteikumā sniedz apzināti nepatiesu informāciju tiesai.

[4.9] N.Ļ. kā parādnieka pārstāvim saskaņā ar Civilprocesa likuma

363. pantu bija tiesības vērsties tiesā ar sūdzību par administratora lēmumu

maksātnespējas procesā, ja viņš uzskatīja, ka noslēgtā vienošanās par lietošanas

tiesību pāreju ir nelikumīga.

[4.10] Nekustamā īpašuma nodokļu paziņojumus pagasta padome iegūst no

speciālās nekustamā īpašuma programmas. Aglonas pagasta padome par lietošanas

tiesību apstiprināšanu ir paziņojusi VZD Latgales reģionālās nodaļas Preiļu birojam,

kam bija jāveic izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļu programmā. Acīmredzot šīs

izmaiņas netika veiktas, tādēļ pieteicējs saņēma nodokļa paziņojumu par 2008.gadu,

lai arī šis paziņojums bija jāsaņem J.G. Šobrīd kļūda ir labota un nekustamā

īpašuma nodokļa paziņojums par zemes gabaliem ar kadastra Nr./kadastra numurs/

un Nr./kadastra numurs/ nosūtīts J.G.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu

pamata. Papildus paskaidroja, ka vienošanās starp G. un administratoru tika

sastādīta pretlikumīgi, ar atpakaļejošu datumu, par ko viņš uzzināja tiesas sēdē

apgabaltiesā. Tāpat neatrada kreditoru sapulces protokolā savu parakstu. Uzskata,

ka arī kreditoru sapulces protokoli ir uztaisīti ar atpakaļejošu datumu un viņam tie

tika uzrādīti tikai tiesas sēdē apgabaltiesā. Uzskata, ka vienošanās nav spēkā, jo šim

dokumentam vajadzēja būt notariāli apstiprinātam. Tas, ka tas nebija izdarīts

apliecina to, ka dokuments ir taisīts ar atpakaļejošu datumu.

Saskaņā ar likumu zemes lietošanas tiesību pārejas termiņš bija noteikts

2006.gada 1.marts. Šajā gadījumā tika pārkāpts likums, jo pat ar viņa atļauju

lietošanas tiesību pāreja uz to brīdi būtu bijusi pretlikumīga. Lietošanas tiesību

izbeigšanu regulē likuma „Par zemes lietošanu un ierīcību” 27.un 33.pants. Šajā

likumā nav paredzēts, ka zemes lietošanas tiesības var izbeigt uz citas personas

nelikumīga iesnieguma pamata. Tāpēc atbildētājam nebija tiesības uz administratora

iesnieguma pamata, bez saskaņošanas ar pieteicēju, atņemt pieteicējam lietošanā

piešķirto zemi.

[6] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve norādīja, ka pieteikums nav pamatots un

ir noraidāms. Papildus paskaidroja, ka vienošanās noslēgta 2006.gada 16.februārī,

savukārt 2006.gada 9.martā ir notikusi kreditoru sapulce, kur ir norādīts, ka

pieteicējs sapulcē piedalās, kas nozīmē, ka jau 2006.gada 9.martā pieteicējs uzzināja

par to, ka ir noslēgta vienošanās. Pieteicējs apgalvo, ka uz zemes gabaliem, par

kuriem noslēgta vienošanās par lietošanas tiesību pāreju, atrodas viņam piederošas

ēkas un dīķi. Pēc nekustamā īpašuma kadastra sistēmā pieejamās informācijas

pieteicējam lietošanā šobrīd ir 1,2 ha zemes ar kadastra Nr./kadastra numurs/, uz

kuras atrodas ēkas un dīķi, par ko pieteicējam ir piestādīts nekustamā īpašuma

nodokļa paziņojums. Nekustamā īpašuma nodoklis par šo gadu nav maksāts, un tas

nav maksāts kopš 2006.gada, taču pagājušajā tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka viņš

nekustamā īpašuma nodokli maksā regulāri un ir to pat pārmaksājis. Pieteicējs ir

norādījis, ka viņš vienošanos uzskata par nelikumīgu, līdz ar to viņam bija tiesības

apstrīdēt vienošanos tiesā un atzīt to par spēkā neesošu, bet tas nav izdarīts.

Tādējādi, Aglonas pagasta padome ir apstiprinājusi lietošanas tiesību pāreju jau pēc

bankrota procedūras pabeigšanas, kad ir saņēmusi apgabaltiesas lēmumu, kurā ir

norādīts, ka parādnieka pārstāvim un maksātnespējīgās zemnieku saimniecības

administratoram nav nekādu iebildumu par bankrota procedūras pabeigšanu un

saņēmusi vienošanos, kas parakstīta līdz 2006.gada 1.martam, kad lietošanas tiesību

pāreja vēl bija iespējama, un pagasta padome uzskatīja, ka administrators ir tiesīgs

parakstīt šādu vienošanos pieteicēja vietā, saskaņā ar tajā laikā spēkā esošo likuma

„Par uzņēmumu un uzņēmumu sabiedrību maksātnespēju” 50.panta pirmās daļas

1.punktu, kurš paredz, ka parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu, kā arī

viņa valdījumā un turējumā esošo mantu un šīs tiesības iegūst administrators.

[7] Tiesas sēdē trešās personas pārstāvis norādīja, ka pieteikums ir

noraidāms. Papildus paskaidroja, ka visām maksātnespējas procesā iesaistītajām

personām bija tiesības pārsūdzēt pieņemtos lēmumus, uz kuriem tika veidots

maksātnespējas process. J.G. šajā gadījumā ir liegtas tiesības realizēt savas

lietošanas tiesības. Tika rīkotas izsoles, pēc kurām arī lietošanas tiesības tika

iegūtas. Tāpat nenodrošinātie kreditori, pieņemot lēmumu par zemesgabala

izsolīšanu, vienojās zemesgabalu pārdot par augstāko piedāvāto summu.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas

apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums kā nepamatots ir

noraidāms.

[9] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai atbildētāja pamatoti ir

pieņēmusi lēmumu par zemes lietošanas tiesību pāreju J.G. uz zemes gabaliem ar

kadastra Nr./kadastra numurs/ un Nr./kadastra numurs/, pamatojoties uz

vienošanos, kas 2006.gada 16.februārī noslēgta starp maksātnespējīgās zemnieku

saimniecības „Jaunaglona” administratoru P.K. un trešo personu J.G. Vienlaicīgi

tiesa konstatē, ka pieteicējs ir iesniedzis pieteikumu par Lēmuma atcelšanu. Kā

secināms no lietas materiāliem, uz Lēmuma pamata trešajai personai ir atzītas

zemes lietošanas tiesības un Valsts zemes dienestā veikta lietošanas tiesību

pārreģistrācija, proti, Lēmums ir izpildīts. Ņemot vērā faktu, ka tiesa nevar atcelt

lēmumu, kas jau ir izpildīts, tiesa uzskata, ka ir pamats izvērtēt Lēmuma tiesiskumu.

APL 249.pants nosaka, ka tiesa taisa spriedumu par pieteicēja norādīto pieteikuma

priekšmetu, nepārsniedzot prasījuma robežas. Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā, t.i.,

izvērtējot Lēmuma tiesiskumu, nevis izskatot lūgumu, kas ietverts pieteicēja

pieteikumā, netiks pārkāptas APL 249.pantā noteiktās robežas. Turklāt, gan

pārbaudot Lēmuma atcelšanas nepieciešamību, gan izvērtējot tā prettiesiskumu,

tiesai ir jāpārbauda Lēmuma tiesiskums, tātad pārbaudes priekšmets ir identisks.

[10] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos lietas faktiskos

apstākļus:

[10.1] 2006.gada 16.februārī starp maksātnespējīgās N.Ļ. mācību-ražošanas

zemnieku saimniecības „Jaunaglona” administratoru P.K. un J.G. tika noslēgta

vienošanās par zemes gabalu ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un Nr./kadastra

numurs/ lietošanas tiesību nodošanu no maksātnespējīgās N.Ļ. mācību-ražošanas

zemnieku saimniecības „Jaunaglona” īpašnieka N.Ļ. par labu J.G. (lietas 28.lapa).

J.G. tiek pilnvarots maksātnespējīgās N.Ļ. mācību-ražošanas zemnieku

saimniecības „Jaunaglona” administratora vārdā veikt visas nepieciešamās darbības

lietošanas tiesību pārejai.

[10.2] 2006.gada 3.martā Aglonas novada domē saņemts maksātnespējīgās

N.Ļ. mācību-ražošanas zemnieku saimniecības „Jaunaglona” administratora P.K.

iesniegums, ar kuru tas atsakās no lietošanas tiesībām uz zemes gabaliem ar

kadastra Nr. /kadastra numurs/ un Nr./kadastra numurs/, jo ar J.G. ir noslēgta

vienošanās un viņš šo vienošanos ir izpildījis (lietas 29. lapa).

[10.3] 2006.gada 7.aprīlī atbildētāja pieņēma lēmumu Nr.8, ar kuru

nepiekrita veikt zemes lietotāja maiņu, jo iesniegumam nav pievienoti grafiskie

pielikumi (lietas 11. lapa).

[10.4] 2006.gada 15.novembrī atbildētāja pieņēma Lēmumu, ar kuru atzina

zemes 5,7 ha platībā, kadastra Nr./kadastra numurs/ un zemes 4,3 ha platībā,

kadastra Nr./kadastra numurs/ lietošanas tiesību pāreju no N.Ļ. J.G., pamatojoties

uz 2006.gada 16.februāra vienošanos (lietas 12.lapa).

[11] Izvērtējot iepriekš norādītos faktiskos apstākļus, ir secināms, ka

maksātnespējīgās N.Ļ. mācību-ražošanas zemnieku saimniecības „Jaunaglona”

administrators P.K. no zemes lietošanas tiesībām ir atteicies par labu trešajai

personai par atlīdzību. Savukārt atbildētāja šo zemes lietošanas tiesību pāreju ir

atzinusi.

Pieteicējs pieteikumā tiesai norāda, ka zemes gabals ir piešķirts lietošanā

pieteicējam kā fiziskai personai, nevis maksātnespējīgajai N.Ļ. mācību-ražošanas

zemnieku saimniecībai „Jaunaglona”. Tāpēc atbildētāja vispār nevarēja izlemt

jautājumu par zemes lietošanas tiesību pāreju uz starp P.K. un J.G. noslēgtās

vienošanās pamata.

[12] Atbilstoši Tiesu informatīvās sistēmas datiem N.Ļ. zemnieku

saimniecība „Jaunaglona” ar Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas

2001.gada 20.marta spriedumu atzīta par maksātnespējīgu, par administratoru

apstiprināts P.K., par parādnieka pārstāvi atzīts N.Ļ.

2005.gada 11.novembrī kreditoru sapulce nolēmusi atlīdzības saņemšanas

gadījumā atteikties no zemes lietojuma tiesībām par labu maksātājam. 2006.gada

9.marta kreditoru sapulce nolēmusi apstiprināt 2006.gada 16.februārī starp

administratoru un trešo personu noslēgto vienošanos par zemes lietojuma tiesību

nodošanu par atlīdzību.

Atbilstoši Tiesu informatīvās sistēmas datiem ar Latgales apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijas 2006.gada 7.septembra lēmumu pabeigta zemnieku

saimniecības „Jaunaglona” bankrota procedūra un izbeigts maksātnespējas process.

Maksātnespējas procesa ietvaros pieteicējs nav iesniedzis sūdzības ne par kreditoru

sapulču lēmumiem, ne arī par administratora darbību. Kas apliecina, ka pieteicējam

pretenzijas pret administratora darbību un kreditoru sapulcēs nolemto pretenziju nav

bijis. Kā secināms no kreditoru sapulču protokoliem pieteicējs kā parādnieka

pārstāvis kreditoru sapulcēs ir piedalījies. Saskaņā ar LURSOFT sistēmā esošo

informāciju maksātnespējīgā zemnieku saimniecība „Jaunaglona” likvidēta

2006.gada 20.septembrī.

[13] Likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (redakcija, kas

bija spēkā Lēmuma pieņemšanas brīdī) 2.panta septītā daļa noteic, ja persona, kurai

zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām, vēlas

atteikties no zemes lietošanas tiesībām, tā līdz 2006.gada 1.martam var iesniegt

attiecīgajai pašvaldībai iesniegumu, norādot personu, kurai par labu tā atsakās no

zemes lietošanas tiesībām, — savu radinieku vai laulāto, bet gadījumos, kad tiek

atsavinātas ēkas vai būves, — ēkas (būves) jauno īpašnieku. Piemērojot šo normu,

par radinieku uzskatāms tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns,

adoptētais, adoptētājs, mazmazbērns, brālis, māsa, brāļa vai māsas bērns. (.).

Likuma „Par zemes lietošanu un ierīcību” (redakcija, kas bija spēkā

Lēmuma pieņemšanas brīdī) 14.panta pirmā daļa noteic, ka persona, kam zeme

piešķirta pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām, ir tiesīga

notariāli apliecinātā zemes lietošanas tiesību pārejas aktā norādīt personu, kurai

zeme pāriet lietošanā zemes lietotāja nāves gadījumā vai viņam atsakoties no zemes

lietošanas tiesībām.

Šā likuma 33.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka zemes lietotāja tiesības

lietot viņam piešķirto zemi izbeidzamas pilnīgi vai daļēji, ja viņš labprātīgi atsakās

lietot piešķirto zemi vai tās daļu. Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka zemes

lietošanas tiesības izbeidzamas ar tās institūcijas lēmumu, kura piešķīrusi zemi

lietošanā, bet gadījumos, kad zemes lietotājs nepiekrīt zemes atņemšanai, — ar

augstākas institūcijas lēmumu, kurai ir tiesības zemi piešķirt lietošanā. Lēmumā

jānorāda zemes lietošanas tiesību izbeigšanās pamatojums atbilstoši šim likumam

un termiņš, (.).

Likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” (redakcija,

kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas brīdī) 64.panta otrā daļa noteic, ka parādnieka

manta šā likuma izpratnē ir arī individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieka vai

zvejnieka saimniecības īpašniekam vai līgumsabiedrības komplementārajam

dalībniekam piederošā manta, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar Civilprocesa

likumu nevar vērst piedziņu. Šā likuma 50.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka

parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai

turējumā esošo trešo personu mantu un šīs tiesības iegūst administrators.

No minētajām tiesību normām izriet, ka pieteicējam kā personai, kurai

piešķirta zeme pastāvīgā lietošanā, bija tiesības no šīm tiesībām atteikties par labu

citai personai, savukārt atbildētājai kā institūcijai, kura piešķīrusi lietošanas tiesības,

pieņemt lēmumu par lietošanas tiesību izbeigšanu. Kā arī tas, ka pieteicējs

maksātnespējas procesā kā zemnieku saimniecības īpašnieks par zemnieku

saimniecības saistībām atbild ar visu savu mantu, ka maksātnespējas procesā ar

parādnieka mantu rīkojas administrators.

[14] Izvērtējot tiesas rīcībā esošos pierādījumus, tiesa konstatē, ka konkrētajā

gadījumā administrators, rīkojoties pieteicēja kā zemnieku saimniecības īpašnieka

vārdā ir noslēdzis vienošanos ar trešo personu par zemes lietošanas tiesību pāreju

par atlīdzību. Vienošanos ir apstiprinājusi kreditoru sapulce. Pieteicējs nav

pārsūdzējis šo vienošanos, nav lūdzis atzīt to par spēkā neesošu. Līdz ar to

secināms, ka vienošanās ir spēkā. Ar Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas 2006.gada 7.aprīļa lēmumu ir izbeigts maksātnespējīgās zemnieku

saimniecības „Jaunaglona” maksātnespējas process. Kā konstatējams no minētā

lēmuma, pieteicējs piekritis pieteikumam par bankrota procedūras pabeigšanu un

maksātnespējas procesa izbeigšanu, jo administrators ir izpildījis visas darbības,

pārdodot nekustamos īpašumus izsolēs, zemes lietošanas tiesību nodošanu pret

atlīdzību, un veicot citas darbības ir atgūti naudas līdzekļi, un kreditoru sapulce ir

pieņēmusi lēmumus šajos jautājumos. Tādējādi ir nepamatots pieteicēja iebildums,

ka viņš neko par noslēgto vienošanos nav zinājis. Ievērojot minēto, tiesa secina, ka

pieteicējs ir bijis informēts par noslēgto vienošanos, ir tai piekritis.

Ar tiesas lēmumu ir pabeigta bankrota procedūra, tādējādi tiesa ir atzinusi

administratora veiktās darbības un kreditoru sapulces pieņemtos lēmumus.

Pieteicējs sūdzības par administratora darbību netika iesniedzis, līdz ar to atbildētāja

pamatoti pieņēma Lēmumu par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu N.Ļ.,

pamatojoties uz kreditoru sapulcē apstiprināto starp administratoru un trešo personu

2006.gada 16.februārī noslēgto vienošanos.

Tiesa piekrīt pieteicēja iebildumam, ka vienošanās bija jābūt notariāli

apliecinātai, atbilstoši likuma „Par zemes lietošanu un ierīcību” 14.panta normai.

Kā atzīts tiesu praksē, tad būtisks procesuāls pārkāpums ir gadījumā, ja tas

var ietekmēt lēmumu pēc būtības, savukārt nebūtisks procesuāls pārkāpums, ja tas

lēmumu pēc būtības nevar ietekmēt.

Konkrētajā gadījumā tiesas ieskatā pieļautais procesuālais pārkāpums nav

atzīstams par būtisku, kas būtu par pamatu Lēmuma atcelšanai, jo šī vienošanās ir

noslēgta maksātnespējas procesa ietvaros, to ir noslēdzis administrators, kuram bija

tiesības rīkoties pieteicēja kā zemnieku saimniecības īpašnieka vārdā, šo vienošanos

ir apstiprinājusi kreditoru sapulce, kurā ir piedalījies arī pieteicējs, vienošanās

noslēgta līdz 2006.gada 1.martam, pieteicējs maksātnespējas procesa ietvaros pret

noslēgto vienošanos nav iebildis, maksātnespējas process ir izbeigts.

[15] Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks un

pamatots, bet pieteikums kā nepamatots ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu,

290.panta pirmo daļu tiesa

nolēma

noraidīt N.Ļ. pieteikumu par Preiļu rajona Aglonas pagasta padomes

2006.gada 15.novembra lēmuma (sēdes protokola Nr.25 izraksta 7§) atzīšanu par

prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnese S.Pujāte