Court dismissed defendant's defense and ordered payment of utility arrears and interest under simplified procedure.

ECLI:LV:RIRT:2022:0304.C33412421.4.S

Lietas Nr.C33412421

Lietas arhīva Nr.C-1080-22/27

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2022.gada 4.martā

Rīgas rajona tiesa, tiesnese G.Viļumsone,

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras lietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Mārupes komunālie pakalpojumi” prasībā pret

/pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas rajona tiesā 2021.gada 20.maijā saņemta sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Mārupes komunālie pakalpojumi” prasība vienkāršotās

procedūras lietā pret /pers. A/ par naudas piedziņu. 2021.gada 17.augustā saņemti prasības grozījumi.

[1.1] Prasības normatīvajam pamatojumam norādīts likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astotā daļa, Dzīvokļa

īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1.un 3.punkts.

[1.2] Prasībā lūgts piedzīt no /pers. A/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Mārupes komunālie pakalpojumi” parādu 1670,29 euro

apmērā, kas saistīts ar dzīvokļa īpašuma /adrese A/, Mārupes novadā, lietošanu par laiku no 2015.gada 1.decembra līdz 2017.gada 28.februārim, no

tiem 360,25 euro par pārvaldīšanas izdevumiem, 1310,04 euro par komunālajiem pakalpojumiem, visus tiesāšanās izdevumus, kā arī atzīt prasītājas

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6 nokavējuma procentus gadā no nesamaksātās

parāda summas.

[1.3] Prasības pamatojumam norādīti šādi apstākļi.

Atbildētāja bija dzīvokļa Nr./adrese A/, īpašnieks.

Prasītāja līdz 2021.gada 1.aprīlim apsaimniekoja daudzdzīvokļu dzīvojamo māju /adrese A/.

Atsevišķs līgums starp atbildētāju un prasītāju nav noslēgts. Pārvaldīšanas pakalpojums sniegts Mārupes novada pašvaldības uzdevumā.

Pirms pieļautā nokavējuma atbildētāja ilgstoši veica visus maksājumus saskaņā ar prasītājas piestādītajiem rēķiniem.

Atbildētājai katrā kārtējā rēķinā tika atgādināts par nepieciešamību norēķināties par iepriekšējos periodos saņemtajiem pakalpojumiem, taču

Atbildētāja turpināja lietot pakalpojumus un būt par dzīvokļa īpašnieku, nepiedaloties dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošas kopīpašuma daļas

pārvaldīšanā un nesedzot ar to saistītās izmaksas.

Atbildētāja šajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nebija iebildusi nedz pret tāmēm, nedz arī pret pārskatiem, tādējādi neiebilstot kopumā pret

to, ka pārvaldīšanas pakalpojums viņai ir bijis pieejams.

Pēc prasības celšanas un civillietas ierosināšanas atbildētāja veica maksājumu par otru dzīvokļa īpašumu, proti, /adrese B/, Mārupes novadā,

pilnībā sedzot parādsaistību daļu par dzīvoklī /adrese B/, Mārupes novadā, saņemtajiem pakalpojumiem par laiku no 2020.gada 1.decembra līdz

2021.gada 28.februārim 576,20 euro apmērā, no tiem 216,90 euro par pārvaldīšanas pakalpojumiem, 359,30 euro par komunālajiem pakalpojumiem.

Tiesas izdevumi prasītājai netika atlīdzināti, līdz ar to prasītāja turpina uzturēt celto prasību pilnā apmērā. Savukārt saistību daļēju izpildi prasītāja

lūdz tiesu novērtēt kā prasības atzīšanu pēc būtības, un šo apstākli attiecināt arī uz otru prasības daļu attiecībā uz dzīvokli /adrese A/, Mārupes novadā, jo

abos gadījumos prasības celšanas un pierādīšanas pamats ir viens un tas pats.

Atbildētājas vienīgais arguments ir Komerclikuma 406.panta piemērošana, ņemot vērā, ka ir iestājies trīs gadu noilgums, kas piemērojams no

komercdarījuma izrietošajiem prasījumiem.

Prasītāja lūdzu tiesu ņemt vērā, ka atbilstoši Civillikuma 1905.pantam atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu. Atgādinājums par parādu par

dzīvoklim /adrese A/, Mārupes novadā, atbildētājai tika nosūtīts 2018.gada 19.oktobrī, atkārtots atgādinājums nosūtīts 2018.gada 31.oktobrī, savukārt

pirmstiesas brīdinājums – 2020.gada 2.decembrī.

Atbildētāja nekad nav informējusi prasītāju, ka neatrodas pakalpojuma saņemšanas vietā /adrese A/, Mārupes novadā, un /adrese B/, Mārupes

novadā, līdz ar to prasītājai nav bijis tiesisks pamats apšaubīt, ka saziņa ar atbildētāju pakalpojuma, kura sniegšana nav tikusi pārtraukta normatīvajos

aktos noteiktā kārtībā, saņemšanas vietā var būt nesekmīga, kas, savukārt, ļāva prasītājai tiesiski paļauties, ka tās sūtītā atbildētājai adresētā

korespondence uz pakalpojuma saņemšanas adresi un elektronisko adresi sasniedz adresātu. Tādā pašā veidā tika sūtīti arī pakalpojuma apmaksas

rēķini, un ņemot vērā, ka tie pilnībā tika apmaksāti par dzīvokli /adrese B/, Mārupes novadā, prasītājai nav pamata apšaubīt, ka tie sasniedza adresātu.

Līdz ar to par nepamatotu un nepierādītu atzīstams atbildētājas apgalvojums, ka viņai neesot bijis zināms par parādsaistībām ne par vienu, ne par otru

dzīvokli.

Tieši otrādi, 2020.gada 2.decembra brīdinājumu prasītāja sūtīja atbildētājai, to nododot pastā ierakstītā vēstulē 2020.gada 8.decembrī. Kā

redzams no izdrukas no VAS “Latvijas pasts” tīmekļa vietnes 2021.gada 9.decembrī /pers. A/ adresētais ierakstītais sūtījums tika saņemts. Tādējādi lietā

ir neapstrīdams pierādījums, ka atbildētāja saņem tai adresētus sūtījumus pakalpojuma saņemšanas vietā, līdz ar to, atbildētājai saņemot pēdējo tai

adresēto sūtījumu, ir pieņemams, ka atbildētāja sekmīgi bija saņēmusi visus iepriekš sūtītos sūtījumus, tostarp arī atgādinājumus par esošām

parādsaistībām par katru dzīvokli, kas attiecīgi pārtrauca noilgumu.

[2] 2021.gada 1.jūlijā tiesā saņemti atbildētājas /pers. A/ rakstveida paskaidrojumi. Atbildētāja norāda, ka prasību daļā par dzīvokļa īpašumu

/adrese A/, Mārupes novadā, neatzīst.

Atbildētāja vairāk kā 15 gadus nedzīvo Latvijā. Dzīvoklis /adrese A/, Mārupes novadā, viņai nepieder kopš 2017.gada 9.marta. Nav saņēmusi

nekādu paziņojumu par parādu. Prasībai ir iestājies noilgums saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu. Maksājumi tika veikti regulāri. Lūdz izprasīt no

prasītājas parāda atšifrējumu un informāciju par maksājumiem, kas tika veikti par dzīvokli /adrese A/, Mārupes novadā.

Lūdz lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā pamatojumu norādot to, ka vēlas iesniegt papildus pierādījumus par maksājumiem, ko veica viņas dēls.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26panta pirmo daļu, tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir

saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Atbildētāja savos paskaidrojumos norādījusi, ka vēlas uzklausīšanu tiesas sēdē, jo vēlas iesniegt papildus pierādījumus par maksājumiem, ko veica

viņas dēls.

Tajā pašā laikā tiesa konstatē, ka atbildētāja nav norādījusi, tieši kādus konkrētus pierādījumus par maksājumiem viņa vēlas iesniegt, nav

norādījusi, kādēļ šie pierādījumi netiek iesniegti.

Tiesa norāda, ka arī rakstveida procesā izskatot lietu, tiesa izvērtē lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus. Lietas izskatīšana rakstveida

procesā neierobežo pušu Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās tiesības. Lietā ir iesniegti pušu paskaidrojumi, kā arī atbildētāja ir izklāstījusi savus

iebildumus pret prasību.

Strīda izšķiršanai pušu sniegtie paskaidrojumi un dokumenti tiesas ieskatā ir pietiekami.

Tiesa nekonstatē, ka atbildētāja būtu norādījusi uz konkrētiem apstākļiem, kurus, lai būtu iespējama lietas izskatīšana celtās prasības robežās, būtu

iespējams noskaidrot tikai tad, ja notiktu pušu uzklausīšanas tiesas sēdē. Atbildētājas norādītais pamatojums par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē ir

nekonkrēts un vispārīgs, tādēļ nav atzīstams par pietiekamu, lai skatītu lietu tiesas sēdē, ņemot vērā valstī esošo epidemioloģisko situāciju saistībā ar

vīrusa Covid-19 infekcijas izplatību.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

[6] Kā izriet no lietā iesniegtā Zemesgrāmatas nodalījuma noraksta dzīvokļa īpašumam /adrese A/, Mārupes novadā (lietas 10.lapa), atbildētāja

saskaņā ar 1999.gada 5.maija pirkuma līgumu kopš 1999.gada 8.decembra ir reģistrēta kā nekustamā īpašuma /adrese A/, Mārupes novadā, kadastra

numurs /numurs/, īpašniece līdz 2017.gada 20.martam saskaņā ar 2017.gada 6.marta maiņas līgumu.

Līdz ar to atbildētāja atzīstama par dzīvokļa īpašnieku Civillikuma 994.panta izpratnē par laiku no 1999.gada 8.decembra līdz 2017.gada

20.martam.

Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītajai daļai un, pamatojoties uz 2002.gada 16.decembra

līgumu Nr.82/01 par privatizēto dzīvojamo māju uzturēšanu un apsaimniekošanu (lietas 44.lapa) Skultes ciematā, tai skatā /adrese A/ un /adrese B/, un

Tīraines ciematā par Mārupes novada pašvaldības valdījumā esošo privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšanu, Mārupes pagasta dome nodeva un prasītāja

apņēmās veikt apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pakalpojumus minētajām privatizētajām dzīvojamām mājām.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus,

maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, (..) un pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības

pieņemtos lēmumus (..).

No minētā izriet, ka visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma

lielumam ir pienākums maksāt atbildētājai, bet prasītājai ir tiesības saņemt maksu no dzīvokļu īpašnieka.

[7] Saskaņā ar Civillikuma 1905.pantu atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu.

Atbildētāja norāda, ka attiecībā uz dzīvokļa īpašumu /adrese A/, Mārupes novadā, ir iestājies noilgums atbilstoši Komerclikuma 406.pantam.

Atbildētāja nav saņēmusi paziņojumus.

Prasītāja norāda, ka noilgums ir pārtraukts ar atbildētājai nosūtītajiem atgādinājumiem.

Kā jau iepriekš konstatēts atbildētāja bija dzīvokļa /adrese A/, Mārupes novadā, īpašniece laikā no 1999.gada 8.decembra līdz 2017.gada

20.martam.

Lietas materiāliem pievienots 2015.gada decembra rēķins Nr.0000409/5182 (lietas 13.lapa), 2016.gada 31.janvāra rēķins Nr.001031-5182

(lietas 14.lapa), 2016.gada 29.februāra rēķins Nr.5182-0216 (lietas 15.lapa), 2016.gada 31.marta rēķins Nr.5182-0316 (lietas 16.lapa), 2016.gada

30.aprīļa rēķins Nr.5182-0416 (lietas 17.lapa), 2016.gada 31.maija rēķins Nr.5182-0516 (lietas 18.lapa), 2016.gada 31.jūnija rēķins Nr.5182-0616

(lietas 19.lapa), 2016.gada 31.jūlija rēķins Nr.5182-0716 (lietas 20.lapa), 2016.gada 31.augusta rēķins Nr.5182-0816 (lietas 21.lapa), 2016.gada

30.septembra rēķins Nr.5182-0916 (lietas 22.lapa), 2016.gada 31.oktobra rēķins Nr.5182-1016 (lietas 23.lapa), 2016.gada 30.novembra rēķins

Nr.5182-1116 (lietas 24.lapa), 2016.gada 31.decembra rēķins Nr.5182-1216 (lietas 25.lapa), 2017.gada 31.janvāra rēķins Nr.5182-0117 (lietas

26.lapa), 2017.gada 28.februāra rēķins Nr.5182-0217 (lietas 27.lapa).

No minētājiem rēķiniem redzams, ka tajos ir ietverts arī atgādinājums par parādu par iepriekšējiem periodiem.

Tāpat lietas materiāliem pievienots 2018.gada 19.oktobra atgādinājums pat parādu (lietas 58.lapa), 2018.gada 31.oktobra atkārtots atgādinājums

(lietas 59.lapa), 2020.gada 2.decembra brīdinājums (lietas 60.lapa), VAS “Latvijas pasts” izdruka (lietas 79.lapa) un VAS “Latvijas pasts” vairumā

nodoto sūtījumu saraksts ar svītrkodiem (lietas 80.-81.lapa), no kā redzams, ka atbildētājai sūtījums piegādāts.

Līdz ar to prasītāja ir pierādījusi, ka lietā noilgums ir pārtraukts ar atgādinājumiem.

[8] Atbildētāja ir izmantojusi savas Civilprocesa likumā 74.pantā noteiktās tiesības un paskaidrojumu par prasības pieteikumu ir sniegusi, taču nav

atbilstoši Civillikuma 1838.pantam iesniegusi pierādījumus, ka parāds samaksāts.

Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto un iesniegtos pierādījumus, un prasība par nesamaksātā parāda 1670,29 euro

apmērā, kas saistīts ar dzīvokļa īpašuma /adrese A/, Mārupes novadā, lietošanu par laiku no 2015.gada 1.decembra līdz 2017.gada 28.februārim, no

tiem 360,25 euro par pārvaldīšanas izdevumiem, 1310,04 euro par komunālajiem pakalpojumiem, piedziņu no atbildētājas prasītājas labā ir

apmierināma.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[10] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas prasītājas labā piedzenama valsts nodeva 324,50 euro (lietas

8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,47 euro (lietas 9.lapa), kopā piedzenami tiesas izdevumi 329,97 euro.

[11] Pārmaksāto valsts nodevu 0,42 euro apmērā prasītāja var lūgt atmaksāt saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.panta pirmo daļu, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

11,49 euro piedzenami no atbildētājas par labu valstij, jo ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā ir 16,96 euro (lietas

2.lapa), bet prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi 5,47 euro.

[13] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas nosacījumus, spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no tā likumīgā spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu,

189.-195.pantu, 204.1pantu, 250.25pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Mārupes komunālie pakalpojumi”, reģistrācijas

numurs 40103111018, parādu par komunālajiem pakalpojumiem 1310,04 euro, parādu par pārvaldīšanas pakalpjumiem 360,25 euro u n tiesas

izdevumus 329,97 euro, kopā 2000,26 euro (divi tūkstoši euro, 26 centi).

Atzīt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Mārupes komunālie pakalpojumi”, reģistrācijas numurs 40103111018, tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas 1670,29 euro,

ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Mārupes komunālie pakalpojumi” bankas norēķinu kontā LV64UNLA0003000609099,

AS “SEB banka”.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,49 euro (vienpadsmit euro, 49 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami: Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr.90001672316, Valsts kase, konta

Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī norāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499 un lietas identifikācijas datus.

Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese G.Viļumsone