Landlord terminates tenancy for non-payment; tenant admits debt; court orders eviction and debt collection.

Lietas Nr. C29550215

Lietas arhīva Nr. C-0695-17/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 9.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Jolanta Zaškina, ar tiesas sēdes sekretāru Mihailu Ivanovu, piedaloties zvērinātam advokātam

Ivaram Puķītim, prasītājas pārstāvim /pers. A/ un atbildētājai, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” prasībā pret /pers. B/ par

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa.

SIA „ Rīgas pilsētbūvnieks” iesniegusi tiesā prasības pieteikumu, ko vēlāk papildinājusi un grozījusi, pret /pers. B/, lūdzot izbeigt 27.01.2011. dzīvojamās

telpas īres līgumu, izlikt atbildētāju un nepilngadīgos /pers. C/ un /pers. D/ no dzīvojamās telpas /adrese/, piedzīt no atbildētājas īres un pakalpojumu maksas

parādu 1669,57 euro un līgumsodu 166,96 euro. Prasība pamatota uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 1., 12., 28., 28.2 pantu, Civillikuma 1716. un

2141.pantu.

Prasības pieteikumā un tā papildinājumos norādīts, ka 2011.gada 27.janvārī starp prasītāju kā izīrētāju un atbildētāju kā īrnieci noslēgts dzīvojamās

telpas īres līgums par dzīvojamās telpas /adrese/, izīrēšanu atbildētājai. Bez atbildētājas strīdus dzīvokli ir tiesīgi lietot viņas nepilngadīgie bērni /pers. C/ un

/pers. D/.

Atbildētāja nemaksā līgumā paredzētos maksājumus.

2013.gada 5.martā atbildētājai nosūtīts brīdinājums par parādu.

2014.gada 5.novembrī atbildētājai nosūtīts pirmstiesas brīdinājums par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu, kurš saņemts atpakaļ, jo

atbildētāja to nebija saņēmusi. Tādēļ 27.01.2015. brīdinājums tika publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Likumā noteiktajā termiņā parāds nav

samaksāts.

Atbildētājas rakstveida paskaidrojumos (lietas 104.lapa) norāda, ka īres līguma noteikumus nav pildījusi grūtā mantiskā stāvokļa dēļ.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja 20.01.2017. iesniegtajos prasības pieteikuma grozījumos noteiktajā apmērā.

Atbildētāja prasību atzina, par ko parakstījās protokola pielikumā.

Motīvu daļa.

Tiesa, noklausījusies prasītājas pārstāvja un atbildētājas paskaidrojumus un pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība par

īres līguma izbeigšanu un izlikšanu ir apmierināma, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto, ka

izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku un viņa ģimenes locekļus bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs

mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot

pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, ar otrajā daļā ietverto noteikumu, ka pirms prasības celšanas tiesā

īrnieku brīdina par nenomaksāšanu vismaz mēnesi iepriekš.

Prasība daļā par parāda piedziņu apmierināma, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, ka dzīvojamās

telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu,

maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Prasība daļā par līgumsoda piedziņu apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1716.panta pirmo un trešo daļu, kur noteikts, ka līgumsods ir pametums,

ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās

saistības apmēra.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus no atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen valsts nodeva 433,73 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas valsts nodevu 470,14 euro apmērā.

No lietas materiāliem (lietas 10., 12. un 13.lapa) redzams, ka prasītāja, ceļot prasību ir samaksājusi valsts nodevu 520,14 euro, maksājot atsevišķi par

katru pieteikto prasījumu. Taču saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 10.punktā noteikto prasības summa prasībās, kas sastāv no vairākiem

patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem ir visu prasījumu kopsumma.

Prasības summa par īres līguma pirmstermiņa izbeigšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 8.punktā noteikto ir 785,52 euro (21,82

euro x 36 mēneši). Kopējā celtās prasības summa ir 3195,52 euro (785,52 euro- īres līguma izbeigšana +2410 euro- parāda piedziņa). Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b.apakšpunktu par prasību, kas novērtējama naudas summā no 2135 euro līdz 7114 euro, — 320,10

euro plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 euro.

Atbilstoši minētajam regulējumam par prasību 3195,52 euro apmērā jāmaksā valsts nodeva 362,56 euro (3195,52 euro - 2134 euro x 4% + 320,10

euro).

No minētā izriet, ka par celto prasību bija maksājama valsts nodeva 433,73 euro apmērā (362,56 euro + 71,14 euro par izlikšanu).

Līdz ar to atzīstams, ka prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu lielākā apmērā, nekā to nosaka likums. Taču pārmaksāto nodevu nav pamata piedzīt no

atbildētājas. Prasītāja ir tiesīga likumā noteiktajā kārtībā lūgt to atmaksāt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei /izsoles noslēguma dienai/ saņemt no

atbildētājas likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta otro daļu ir 6 procenti no simta gadā.

Rezolutīvā daļa.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195. un 204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Izbeigt 2011.gada 27.janvārī noslēgto īres līgumu.

Izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, kopā ar nepilngadīgajiem /pers. C/ , /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, no

dzīvojamās telpas /adrese/, ar visām viņiem piederošajām mantām.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, reģistrācijas Nr.50003590021, labā parādu 1669,57 euro, līgumsodu

166,96 euro un tiesas izdevumus 438,43 euro, kopā 2274,96 (Divi tūkstoši divi simti septiņdesmit četri euro 96 centi).

SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus (seši

procenti no simta gadā) no nesamaksātās parāda summas (1669,57 euro).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Jolanta Zaškina