Court allows Latvenergo's small claims debt collection against deceased tenant's estate for unpaid electricity.

Lieta Nr. C11063915

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2015. gada 11. maijā

Cēsu rajona tiesas

tiesnese A.Bērziņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu Akciju sabiedrības „Latvenergo” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015. gada 19. februārī Cēsu rajona tiesā saņemtais AS “Latvenergo” (turpmāk tekstā – prasītājs) maza apmēra prasības pieteikums pret /pers.

A/ (turpmāk tekstā – atbildētāja) par parāda piedziņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas nosacījumiem pakļauts izskatīšanai tiesā.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas parādu EUR 273.89 apmērā.

Prasības pieteikumā norādītas, ka elektroenerģijas piegāde dzīvoklim /adrese/, tika nodrošināta saskaņā ar līgumu Nr.1003890779.

Līgumattiecības bija nodibinātas ar lietotāju /pers. B/ jau kopš 1993. gada.

2012. gada 16. janvārī tika konstatēts, ka maksājumi par dzīvoklī Nr.7 adresē: /adrese/, patērēto elektroenerģiju netiek veikti atbilstoši 2011.

gada 29. novembra Ministra kabineta noteikumos Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kuri stājās spēkā 2011. gada 15.

decembrī, 2.15., 27.punktos noteiktajā kārtībā; nav veikti maksājumi par attiecīgajā norēķinu periodā visu izlietoto elektroenerģiju, bet tikai par daļu,

tādējādi radot izlietotas, uzskaitītas, bet neapmaksātas elektroenerģijas apjomu. 2012. gada 17. aprīlī minētajā adresē tika pārtraukta elektroenerģijas

piegāde, fiksējot, ka uz atslēgšanas brīdi minētajā adresē ir izlietotas 1824 kWh par kurām nav veikta samaksa.

Prasītājs nodrošinājis elektroenerģijas piegādi atbildētāja dzīvojamai telpai, pamatojoties uz 2009. gada 21. jūlija Ministru kabineta noteikumiem

Nr.793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kuri bija spēkā no 2009. gada 29. jūlija līdz 2011. gada 15. decembrim un uz 2011.

gada 29. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kuri stājās spēkā 2011. gada 15.

decembrī, kas regulēja elektroenerģijas piegādi un lietošanu parāda rašanās laikā, savukārt atbildētājs prasītāja izpildījumu pieņēmis, apmaksājot rēķinus

par piegādāto un patērēto elektroenerģiju. Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu piegādātājs uzņemas piegādāt pasūtītājam noteikto lietu

par zināmu cenu. Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma

līguma noteikumiem. Pamatojoties uz Civillikuma 2033.pantu pircējam ir pienākums samaksāt pirkuma maksu.

Jau pēc elektroenerģijas piegādes pārtraukšanas 2012. gada 17. aprīlī un rēķina izrakstīšanas, tika konstatēts, ka lietotājs /pers. B/, ar kuru

savulaik ir slēgts līgums par elektroenerģijas piegādi, lietošanu un samaksu ir mirusi /miršanas datums/. Dzīvoklī Nr.7 adresē /adrese/, elektroenerģija tika

izlietota un parāda apjoms pieauga pēc 2010. gada 31. oktobra.

2014. gada 25. septembrī Līgatnes novada dome pēc prasītāja lūguma sniedza informāciju, ka kopš 2011. gada 15. jūnija saskaņā ar īres līgumu

dzīvoklis /adrese/ nodots dzīvokļa īrniecei /pers. A/. Tādējādi, secināms, ka kopš 2011. gada 15. jūnija līgumattiecības nodibinātas ar atbildētāju;

Civillikuma 1432.pants nosaka – “kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskajām sekām un nevar

vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot”. Prasītājs nodrošinājis elektroenerģijas piegādi atbildētāja dzīvojamai telpai, savukārt, atbildētājs prasītāja

izpildījumu pieņēmis, veicot maksājumus par piegādāto un patērēto elektroenerģiju.

2014. gada 3. oktobrī atbildētājam tika nosūtīts brīdinājums par parāda samaksu un tika dots termiņš parāda EUR 235.12 apmaksai līdz 2014.

gada 3. novembrim. Uz nosūtīto brīdinājumu atbildētāja nereaģēja, parādu apstrīdēja. Līdz prasības iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts.

Prasītājs lūdz tiesu no atbildētāja piedzīt parādu EUR 273.89, kas sastāv no galvenā parāda EUR 235.12, likumiskiem procentiem EUR 38.77

un tiesas izdevumus - valsts nodevu EUR 71.14 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4.70.

Prasība pamatota uz MK noteikumu Nr. 793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 2.13., 29.punktu; 2011. gada 29.

novembra MK noteikumu Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 2.15., 27.punktu; Civillikuma 1432., 1587., 1759., 1765.,

1811., 2021., 2107., 2109., 2033.pantu; Civilprocesa likuma 26. pantu, 30.3 nodaļu.

Norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

2015. gada 20. februārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem un pamatojoties uz 2015. gada 19. februāra lēmumu par

civillietas ierosināšanu, tiesnese nosūtīja atbildētājam prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma veidlapu. Tiesneses noteiktajā termiņā rakstveida

paskaidrojums no atbildētāja nav saņemts. No lietas materiāliem redzams, ka sūtījums adresātam nav piegādāts, atgriezts tiesai ar norādi – adresāts nav

zināms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai. Pie

minētiem, lietā konstatētiem apstākļiem, tiesnese atzīst, ka atbildētājai par prasību ir paziņots pienācīgā veidā, un lieta izskatāma rakstveida procesā.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ar tiesneses 2015. gada 24. marta lēmumu nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā, noteikts datums – 2015. gada 11. maijs, no kura sprieduma

noraksts saņemams tiesas kancelejā. Pusēm saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmās daļas noteikumiem ar 2015. gada 24. marta paziņojumu

paziņots par sprieduma noraksta saņemšanas datumu tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,

bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras

veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai

šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu, tiesas dokumentus nosūta uz lietas dalībnieka saskaņā ar šā likuma 54.1 panta pirmo daļu norādīto adresi.

Bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56. pantā

noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un

vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta otrajā un piektajā daļā noteikto kārtību, prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa ierakstītā

vēstulē nosūtīti uz atbildētāja deklarēto adresi, bet sūtījums saņemts atpakaļ tiesā beidzoties tā glabāšanas laikam. Tiesa atzīst, ka atbildētājai prasības

pieteikums, paskaidrojuma veidlapa un paziņojums par lietas izskatīšanu nosūtīti pienācīgā veidā un uzskatāms, ka atbildētājs šos dokumentus, ziņas vai

citu korespondenci ir saņēmis, jo nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

pamatojoties uz Civillikuma 1587. pantu.

Saskaņā ar Civillikuma (turpmāk tekstā – CL) 1587. pantu: „tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.”.

Ar prasības pieteikumam pievienoto 03.05.2012. rēķinu Nr.201060724992 (lietas 10. lapa), 03.10.2014. brīdinājumu Nr. 01VD00-33/794

(lietas 14. lapa), prasītājs pierādījis parādsaistību esamību un to apmēru.

Pamatots ir prasījums par procentu piedziņu, jo saskaņā ar CL 1753. pantu: ,,Ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas

naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu ..”. Bet saskaņā ar CL 1756. pantu: ,,Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz

tiesisku darījumu, vai uz likumu”. Konkrētajā gadījumā saskaņā ar CL 1765. panta pirmo daļu: „Procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas

nav darīts, , kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā”, atbildētājas pienākums ir maksāt

likumiskos procentus ar procentu likmi 6 % gadā, kas saskaņā ar procentu aprēķinu (lietas 5. lapa) sastāda EUR 38.77.

Ņemot vērā augstāk norādīto, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma un no atbildētāja prasītājas labā piedzenams maksājumu parāds EUR

273.89 apmērā.

Prasītājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem, ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus no simta

gadā, ievērojot CL 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 35., 41. pantu no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva EUR 71.14 un ar lietas

izskatīšanu saistītie tiesas izdevumi EUR 4.70, kopā EUR 75.84.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai dodams 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. , 97. un 250.27 pantu tiesa

n o s p r i e d a :

Akciju sabiedrības „Latvenergo” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu Akciju sabiedrībai „Latvenergo” parādu EUR 273.89, kas sastāv no galvenā parāda EUR 235.12 un likumiskiem

procentiem EUR 38.77 par laika periodu no 2012. gada 4. maija līdz 2015. gada 2. februārim un piedzīt tiesas izdevumus - valsts nodevu EUR 71.14

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4.70, pavisam kopā piedzīt EUR 349.73 (trīssimt četrdesmit deviņi euro un 73 centi), ), nosakot termiņu

labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt Akciju sabiedrībai „Latvenergo” tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās pamatparāda summas EUR

235.12, par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.

Tiesnese