Administrative court dismisses appeal against guardianship court's refusal to sue for damages due to lack of administrative reviewability.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42623708

A3630-09/15

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 7.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Reitupe,

piedaloties pieteicēja J.B. pilnvarotajiem pārstāvjiem J.O. un J.M., atbildētājas Rīgas pilsētas

pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes - Rīgas domes Rīgas bāriņtiesas pārstāvei I.B. un trešās

personas A.K. pilnvarotajam pārstāvim J.M.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.B.

pieteikumu par Rīgas bāriņtiesas 2008.gada 5.jūnija lēmuma Nr.1-6/1302 ,,Par A.K.

atbrīvošanu no J.J.B. mantojuma aizgādņa pienākumu pildīšanas” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Rīgas bāriņtiesas (turpmāk arī - Bāriņtiesa vai atbildētāja)

2008.gada 5.jūnija lēmumu Nr.1-6/1302 nolemts atbrīvot A.K. (turpmāk arī - mantojuma

aizgādne vai trešā persona) no 2002.gada 30.augustā mirušā J.J.B. atstātā mantojuma

aizgādņa pienākumu pildīšanas, un necelt prasību tiesā par zaudējumu piedziņu no A.K.

saistībā ar nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā noslēgto līgumu un veikto ierakstu

zemesgrāmatā atcelšanu.

Lēmums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Lēmums pieņemts izskatot J.B. un A.K. iesniegumus.

[1.2] 2002.gada 30.augustā miris J.J.B.

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2002.gada 11.oktobra lēmumu nodibināta

aizgādnība J.J.B. atstātajam mantojumam un uzdots Bāriņtiesai iecelt aizgādni.

[1.3] Ar Bāriņtiesas 2002.gada 30.oktobra lēmumu Nr.1-6/1956 A.K. iecelta par

aizgādni J.J.B. atstātajam mantojumam.

[1.4] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2005.gada 9.februāra

spriedumu lietā Nr.C27239102 J.J.B. 2002.gada 7.augustā sastādītais testaments atzīts par

stājušos likumīgā spēkā un pieteicējs apstiprināts kā vienīgais pirmās šķiras likumiskais

mantinieks mantojuma tiesībās uz J.J.B. visu testamentā nenovēlēto mantojumu un uz 9/20

daļām no testamentā novēlētās mantas.

[1.5] 2006.gada 23.augustā Liepājā parakstīts pieņemšanas - nodošanas akts, kuru

saskaņā ar Civillikuma 666.panta noteikumiem parakstījuši trešās personas pilnvarotais

pārstāvis J.M. un pieteicēja pilnvarotā pārstāve S.D., no kura redzams, ka aizgādnis nodod

mantinieka valdījumā un lietošanā aizgādnībā bijušās mantojuma masas daļu.

[1.6] Trešā persona Bāriņtiesas sēdē savu iesniegumu par atbrīvošanu no aizgādņa

pienākumu pildīšanas uzturēja, paskaidrojot, ka mantojums saņemts ļoti sliktā stāvoklī,

nekustamajā īpašumā /adrese/, Rīgā bija nepieciešams veikt remontu. Īpašuma sakārtošanu

veica trešā persona par saviem līdzekļiem, ieguldītos līdzekļus nelūdz atmaksāt. Nomas

līgumus uzsāka slēgt J.J.B., lai īpašumu varētu labāk apsaimniekot un nomnieks pēc tam tos

reģistrējis zemesgrāmatā. Trešā persona, noslēdzot nomas līgumus par dzīvokļiem Nr.10,

Nr.13 un Nr.21, nav vērtējusi tirgus situāciju, bet vadījusies no mantojuma atstājēja

noslēgtajos nomas līgumos paredzētajiem nosacījumiem.

[1.7] Pieteicēja pilnvarotais pārstāvis J.O. Bāriņtiesas sēdē paskaidroja, ka aizgādne

saņēmusi mantojuma masu tādu, kāda tā bija mantojuma atstājēja nāves brīdī. Aizgādņa

pienākums bija informēt Bāriņtiesu par visām darbībām, kas tiek veiktas ar mantojuma masu,

līdz ar to par visām aizgādnības laikā nostiprinātajām lietu tiesībām ir pretenzijas un par tām

ir aprēķināti zaudējumi. Aprēķinā iekļautas summas, kuras tika iekasētas, taču nav

atspoguļotas aizgādņa uzrādītajā naudas plūsmā. Pieteicējs ir saņēmis mantojumu un pārvalda

to pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā apmēram no 2005.gada. Pieteicēja pilnvarotā

pārstāve, parakstot pieņemšanas - nodošanas aktu, atzinusi un parakstījusi tikai likumīgi

nostiprinātās saistības. Zemesgrāmatu tiesneša kļūda rada tiesības neatkarīgi no tā, cik

likumīgi vai nelikumīgi tās ir iegūtas. Visas patiesās summas iespējams noskaidrot

kriminālprocesā, tādēļ lūgts bāriņtiesu vērsties tiesībsargājošās institūcijās. Manta tiek

apgrūtināta uz 50 gadiem, kas no apsaimniekošanas viedokļa ir nesaprātīgs termiņš.

[1.8] Pieteicēja pilnvarotais pārstāvis Juris Valters paskaidroja, ka neatzīst aizgādnes

iesniegto galīgo norēķinu, jo tas neatspoguļo lietas faktiskos apstākļus, neuzrāda noslēgtos

nomas līgumus, un tam nav pievienoti nekādi samaksu apliecinoši dokumenti. Mantojuma

pieņemšanas - nodošanas akts starp pieteicēja un trešās personas pilnvarotajiem pārstāvjiem

parakstīts tikai par likumīgi izveidotajām un nostiprinātajām tiesībām. Nomas līgumu

koroborēšana zemesgrāmatā un noslēgšana nav veikta likumīgi, līdz ar to šīs darbības nav

pieņemtas. Pieteicējs ir atdāvinājis daļu no īpašuma, tādēļ viņam šobrīd /adrese/, Rīgā pieder

9/40 domājamās daļas. Pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Eiroeksperts”

2007.gada atzinumu, ir veikts zaudējumu aprēķins.

[1.9] Trešās personas pilnvarotais pārstāvis J.M. Bāriņtiesas sēdē paskaidrojis, ka

pieteicējs savas īpašuma tiesības koroborēja zemesgrāmatā 2005.gadā, un neviena sūdzība par

zemesgrāmatu tiesneša lēmumu nav iesniegta. Tāpat tiesā nav iesniegta neviena prasība.

Pieteicējs un trešais līdzīpašnieks visu šo laiku saņem nomas maksu. Noslēgtie līgumi ir

reģistrēti zemesgrāmatā. Līgumu laušana vai apstrīdēšana ir civiltiesisks jautājums, nevis

Bāriņtiesas kompetence. Bāriņtiesā iesniegtais zaudējumu aprēķins nav pamatots, jo sastādīts

pamatojoties uz konsultatīvu atzinumu, un neviens šīs telpas uz vietas nav apskatījis.

[1.10] Izvērtējot administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus Bāriņtiesas sēdē

un iesniegtos dokumentus, secināms, ka trešā persona atbrīvojama no J.J.B. mantojuma

aizgādņa pienākumu pildīšanas, ņemot vērā, ka likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par

mantojuma pieprasītāja tiesībām un par mantojuma nodošanu mantiniekam 2005.gada

9.decembrī, kā arī 2006.gada 23.augustā Liepājā parakstīts pieņemšanas - nodošanas akts.

[1.11] Izvērtējot Bāriņtiesā iesniegtos dokumentus attiecībā par prasības celšanu tiesā

pret trešo personu kā J.J.B. mantojuma aizgādni par zaudējumu piedziņu, saskaņā ar

Bāriņtiesu likuma 42.panta trešo daļu, secināms, ka Bāriņtiesas rīcībā nav pietiekamu

pierādījumu tam, ka J.J.B. mantojuma masai nodarīti zaudējumi. No lietā esošajiem

dokumentiem nav iespējams noteikt iespējamo zaudējumu apmērus. Lai izvērtētu vai

aizgādnes rīcība radījusi zaudējumus, nepieciešama lietas apstākļu rūpīga izmeklēšana un

pierādījumu vākšana.

[1.12] J.J.B. mantojuma aizgādne aizgādnības laikā, 2003.gada 20.martā un 2004.gada

15.martā, bez Bāriņtiesas atļaujas noslēgusi nomas līgumus attiecībā uz dzīvokļiem Nr.10,

Nr.13 un Nr.21, /adrese/, Rīgā.

Izvērtējot aizgādnes darbību, nav konstatēts, ka aizgādne par mantojuma masā

ietilpstošo nekustamo īpašumu nerūpējās. Ja pieteicējam ir pierādījumi, ka aizgādnes rīcība

radījusi zaudējumus mantojuma masai, viņam ir tiesības vērsties tiesā civiltiesiskā kārtībā pret

trešo personu. Bez tam pieteicējs daļu no mantotā nekustamā īpašuma jau ir atsavinājis citai

personai.

[2] 2008.gada 8.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts J.B. (turpmāk arī -

pieteicējs) pilnvarotā pārstāvja J.O. pieteikums par Rīgas bāriņtiesas 2008.gada 5.jūnija

lēmuma Nr.1-6/1302 ,,Par A.K. atbrīvošanu no J.J.B. mantojuma aizgādņa pienākumu

pildīšanas” atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Bāriņtiesa formāli konstatēja tikai to, ka aizgādne iesniegusi galīgo norēķinu,

taču nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 7.pantu, jo nav pieprasījusi aizgādnei

papildināt galīgo norēķinu atbilstoši Civillikuma 301.panta prasībām, kā arī nav veikusi

2.lappuse no 9

iesniegtā galīgā norēķina pareizības pārbaudi, kā to nosaka Civillikuma 302. pants.

[2.2] Trešā persona, pretēji Civillikuma 262.pantā un 291.pantā noteiktajam, laika

posmā no 2002.gada 30.oktobra noslēgusi par nekustamo īpašumu Rīgā, /adrese/ sekojošus

līgumus: 1) 2003.gada 20.martā īpašuma 10.dzīvokļa nomas līgumu ar SIA ,,Dzirnavu nams”;

2) 2003.gada 20.martā īpašuma 21.dzīvokļa nomas līgumu ar SIA ,,Dzirnavu nams”; 3)

2004.gada 15.martā īpašuma 13.dzīvokļa nomas līgumu ar SIA ,,Dzirnavu nams”.

[2.3] Pretēji Civillikuma 262.pantā un 285.pantā noteiktajam, bez Bāriņtiesas atļaujas

kā aizgādne (atsevišķos gadījumos pamatojoties arī uz spēkā neesošu pilnvaru) laika posmā

no 2002.gada 30.oktobra īpašuma zemesgrāmatā koroborējusi šādas lietu tiesības: 1)

2003.gada 14.februārī nostiprināta SIA ,,Dzirnavu nams” nomas tiesība uz bēniņu daļu ar

platību 115,28 m2 līdz 2052.gada 1.augustam; 2) 2003.gada 14.februārī nostiprināta SIA

,,Dzirnavu - 90” nomas tiesība uz zemes gabala daļu 601 m2 platībā, nedzīvojamām telpām

pagrabstāvā 181,60 m2 platībā, dzīvokļiem Nr.7, Nr.8, Nr.9 līdz 2052.gada 1.augustam; 3)

2003.gada 14.februārī nostiprināta SIA ,,Dzirnavu - darbnīca” nomas tiesība uz bēniņu daļu

147,88 m2 platībā līdz 2052.gada 1.augustam; 4) 2003.gada 14.februārī nostiprināta J.M. īres

tiesība uz dzīvokli Nr.14 līdz 2012.gada 14.februārim; 5) 2003.gada 14.februārī nostiprināta

A.K. īres tiesība uz dzīvokli Nr.11 uz nenoteiktu laiku; 6) 2003.gada 14.februārī nostiprināta

An.K. īres tiesība uz dzīvokli Nr.12 bez termiņa noteikšanas; 7) 2003.gada 2.aprīlī

nostiprināta SIA ,,Dzirnavu nams” īres tiesība uz dzīvokli Nr.10 līdz 2053.gada 20.martam; 8)

2003.gada 2.aprīlī nostiprināta SIA ,,Dzirnavu nams” īres tiesība uz dzīvokli Nr.21 līdz

2053.gada 20.martam; 9) 2004.gada 5.maijā nostiprināta SIA „Dzirnavu nams” nomas tiesība

uz dzīvokli Nr.13 līdz 2054.gada 15.martam.

[2.4] No nekustamā īpašuma Rīgā, /adrese/ lietā esošajiem dokumentiem izriet, ka

trešā persona, iesniedzot nostiprinājuma lūgumus, nav tajos norādījusi un nav tiem

pievienojusi piekrišanas nostiprinājumam apliecinājumus (tiesas apstiprinātus Rīgas

bāriņtiesas lēmumus). Līdz ar to, apgrūtinot minēto nekustamo īpašumu ar lietu tiesībām,

trešā persona rīkojusies neatbilstoši normatīvajiem aktiem, sniegusi nepilnīgu informāciju un

maldinājusi zemesgrāmatu tiesnesi.

[2.5] Noslēdzot telpu nomas līgumus un nostiprinot nomas tiesības zemesgrāmatā uz

10, 50 gadiem vai bez termiņa noteikšanas, nepastāvot sevišķai vajadzībai to darīt, trešā

persona ir būtiski kaitējusi mantinieku interesēm un radījusi mantiniekiem zaudējumus.

Noslēdzot telpu nomas līgumus ar fiksētu un tirgus situācijai neatbilstošu (vairākkārt

zemāku maksu kā vidējo tirgus cenu) nomas maksu trešā persona ir rīkojusies nesaimnieciski

un pretēji mantinieku interesēm, tādejādi arī radot mantiniekiem zaudējumus. Minētie fakti un

apsvērumi Rīgas bāriņtiesai bija zināmi.

[2.6] Bāriņtiesai nebija tiesību izlemt necelt prasību tiesā par zaudējumu piedziņu,

pamatojoties uz to, ka, lai izvērtētu, vai aizgādnes rīcība radījusi zaudējumus, ir nepieciešama

lietas apstākļu rūpīga izmeklēšana un pierādījumu vākšana. No Administratīvā procesa

likuma 59.panta pirmās un otrās daļas izriet, ka iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar

normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu, un, iegūstot

informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, ko bāriņtiesa nav darījusi.

[2.7] Bāriņtiesa konstatēja, ka mantojuma aizgādne aizgādnības laikā, 2003.gada

20.martā un 2004.gada 15.martā bez Bāriņtiesas atļaujas noslēgusi nomas līgumus attiecībā uz

dzīvokļiem Nr.10, Nr.13, un Nr.21, Rīgā, /adrese/. Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 42.panta

ceturto daļu Bāriņtiesai ir pamats par aizgādnes rīcību paziņot tiesībaizsardzības iestādēm,

taču tas nav izdarīts, tādejādi pārkāpjot Bāriņtiesu likuma 42.panta ceturto daļu. Turklāt

Bāriņtiesa nav vērtējusi aizgādnes darbības laika posmā no 2002.gada 30.oktobra,

zemesgrāmatā koroborējot lietu tiesības.

[2.8] Bāriņtiesa nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 14.1pantu, jo 2008.gada

4.jūnijā Bāriņtiesas sēdē, pieteicēja pilnvarotais pārstāvis informēja Bāriņtiesu, ka par

atsevišķu dzīvokļu īrniekiem un iemītniekiem, īres maksām un īres maksu samaksas kārtību.

No īrnieku un iemītnieku rakstveida liecībām būtu secināms, ka aizgādne ir izmitinājusi

atsevišķos nama dzīvokļos īrniekus, neslēdzot ar tiem īres līgumus, neinformējot par to

pieteicēju un pārējos kopīpašniekus, un pretlikumīgi piesavinājusies daļu no iekasētajām īres

3.lappuse no 9

maksām. Šī informācija būtu pamats Bāriņtiesai vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu

piedziņu un vērsties tiesībsaizsardzības iestādēs ar lūgumu izvērtēt aizgādnes rīcību.

Lūgumu pieņemt īrnieku rakstveida liecības bāriņtiesa nezināmu iemeslu dēļ noraidīja,

līdz ar to netika izvērtēta lietā būtiska informācija.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 18.augustā saņemti Bāriņtiesas

paskaidrojumi par pieteikumu. Bāriņtiesa pieteikumu uzskata par nepamatotu, paskaidrojot

tālāk minēto.

[3.1] Pieteicējs iebildumus pret mantojuma aizgādnes rīcību mantojuma pārvaldīšanu

cēlis tikai 2008.gadā, kas liecina, ka uz mantojuma pieņemšanas brīdi pieteicējam nebija

iebildumu pret mantojuma sadalījumu, kā arī pret trešās personas veiktajām darbībām.

Pieteicējs 2004.gadā un 2005.gadā Bāriņtiesā iesniegtajiem norēķiniem nav pieteicis

pretenzijas, taču pēdējam norēķinam tika saņemts iebildums, līdz ar to Bāriņtiesa pieprasīja

trešajai personai iesniegt detalizētu norēķinu par visu aizgādnības periodu, kas tika saņemts

2008.gada 26.maijā.

[3.2] Bāriņtiesa neuzskata, ka aizgādnes rīcība ir bijusi pretēja mantojuma masas

interesēm, jo izvērtējot lietā esošos un pieteicēja Bāriņtiesā iesniegtos dokumentus attiecībā

par prasības celšanu tiesā pret mantojuma aizgādni par zaudējumu piedziņu saskaņā ar

Bāriņtiesu likuma 42.panta trešo daļu, secināts, ka trešā persona mantojumu pārvaldīja

atbilstoši mantojuma masas interesēm un reāli zaudējumi mantojuma masai nav konstatēti.

Pieteicējs norādījis nevis uz reāliem, bet iespējamiem neiegūtiem ienākumiem, Bāriņtiesas

rīcībā nav pietiekamu pierādījumu tam, ka J.J.B. mantojuma masai nodarīti zaudējumi, un nav

iespējams, no lietā esošajiem dokumentiem noteikt šo iespējamo zaudējumu apmērus, kā arī

tos izvērtēt un pierādīt. Izvērtējot aizgādnes darbību bāriņtiesa nekonstatēja, ka aizgādne par

mantojuma masā ietilpstošo nekustamo īpašumu nerūpējās.

Pieteicēja pilnvarotie pārstāvji Bāriņtiesā iesnieguši mantiniekam radīto zaudējumu

aptuvenu aprēķinu, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Eiroeksperts”

konsultatīvo atzinumu, saistībā ar nomas līgumu noslēgšanu un koroborēšanu zemesgrāmatā,

kas tika attiecīgi vērtēts. Ja pieteicējam ir pierādījumi, ka aizgādnes rīcība radījusi

zaudējumus mantojuma masai, viņam ir tiesības vērsties tiesā civiltiesiskā kārtībā.

Papildus Bāriņtiesa informē, ka pieteicējs 2005.gada 23.martā noslēdzis dāvinājuma

līgumu ar J.O. par nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā, 9/40 domājamo daļu dāvinājumu.

[3.3] Attiecībā uz aizgādnības laikā zemesgrāmatā koroborētām lietu tiesībām

noskaidrots, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Dzirnavu nami”, J.M. un An.K.,

zemesgrāmatā nostiprinājuši savas lietu tiesības saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti ar

nekustamā īpašuma īpašnieku J.J.B., līdz ar to īpašums apgrūtināts pamatojoties uz

mantojuma atstājēja gribu, nevis pēc aizgādnes iniciatīvas.

Bāriņtiesa nav tiesīga lemt un izvērtēt citu institūciju, t.sk., zemesgrāmatu tiesnešu,

lēmumus. Kā redzams no lietas materiāliem, līdz 2008.gada 4.jūnijam neviens zemesgrāmatu

tiesneša pieņemtais lēmums attiecībā uz nekustamo īpašumu /adrese/, Rīgā, nav pārsūdzēts.

[3.4] Normatīvie akti neparedz liecinieku uzklausīšanu un viņu iesniegto liecību

īstuma izvērtēšanu Bāriņtiesas sēdē, tādēļ nebija pamata pieteicēja iesniegto, normatīvajos

aktos noteiktā kārtībā neapliecināto, dokumentu kopijas pievienot lietai, īpaši ņemot vērā, ka

tās tika uzrādītas Bāriņtiesai pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas.

Bāriņtiesa, ņemot vērā pieteicēju izteikto lūgumu un iesniegtos dokumentus,

2008.gada 16.jūlijā Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūrai nosūtīja vēstuli par aizgādņa

tiesību ļaunprātīgas izmantošanas izvērtēšanu, nosūtot arī pēc bāriņtiesas sēdes pieteicēju

iesniegtās T.G., G.P. un J.P. liecību kopijas.

Bāriņtiesa, izvērtējot lietas materiālus, nav konstatējusi mantojuma masai nodarītos

zaudējumus, līdz ar to atteikts celt prasību tiesā.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 16.septembrī saņemti trešās personas

paskaidrojumi par pieteikumu. Trešā persona pieteikumu neatzīst, paskaidrojot tālāk minēto.

[4.1] Pēc J.J.B. nāves nekustamā īpašuma tiesības valdīja viņa atstātā mantojuma

masa, par ko neapšaubāmi bija zināms gan Zemesgrāmatu nodaļai, gan Bāriņtiesai, ievērojot

to, ka koroborācijai tika uzrādīti attiecīgie tiesas nolēmumi.

4.lappuse no 9

Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatu tiesnesis bez iebildumiem

koroborējis: 1) 2003.gada 2.aprīlī - ar 2003.gada 20.marta nomas līgumu īrnieka SIA

„Dzirnavu nams” labā nodibināto dzīvokļa nr.10 /adrese/, Rīgā īres tiesību; 2) 2003.gada

2.aprīlī - ar 2003.gada 20.marta nomas līgumu īrnieka SIA „Dzirnavu nams” labā nodibināto

dzīvokļa nr.21 /adrese/, Rīgā īres tiesību; 3) 2004.gada 5.aprīlī - ar 2003.gada 20.marta nomas

līgumu īrnieka SIA „Dzirnavu nams” labā nodibināto dzīvokļa nr.10 /adrese/, Rīgā īres

tiesību.

Līdz ar to nepastāv īres vai nomas līgumi, kas nodibinātu tādas saistības nekustamajā

īpašumā /adrese/, Rīgā, kurus trešā persona kā J.J.B. pilnvarniece un atstātā mantojuma

aizgādne būtu noslēgusi pretēji likumam.

[4.2] Lēmums pēc būtības nerada nekādu privātpersonas tiesību aizskārumu

pieteicējam, un ir tiesisks, jo pat hipotētiski konstatējot zaudējumu nodarīšanas faktu vai

prettiesisku rīcību, Bāriņtiesas pienākums ir par to paziņot attiecīgām institūcijām, bet

minētais nerada citu tiesisko situāciju.

Ne Civillikuma attiecīgās normas, kas regulē aizbildņa atlaišanu vai atcelšanu, ne

Bāriņtiesu likums neparedz iespēju aizkavēt aizbildņa (aizgādņa) atlaišanu vai atcelšanu, līdz

ar ko nav saprotama pieteicēja prasījuma jēga, un tiesiskās sekas prasījumam atcelt lēmumu,

jo pašai atcelšanai kā procesuālai darbībai nebūtu paliekošu tiesisku seku.

[4.3] Pieteicējs izvirzījis virkni savu apsvērumu, kas risināmi un izskatāmi nevis

administratīvajā procesā, bet gan civilprocesā prasības kārtībā, otra pieteicēja apsvērumu

grupa attiecas uz Bāriņtiesas atteikumu celt iepriekš norādīto prasību tiesā. Bāriņtiesa ir

vērsusies tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumu un saņēma atbildi. Savukārt pieteicējs

savas civiltiesiskā rakstura pretenzijas un personisko tiesību aizskārumu, ja tāds pastāv, kā

rīcībspējīga persona var pats aizstāvēt tiesā civilprocesa ietvaros.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis uzturēja iesniegto pieteikumu pamatojoties uz tajā

norādītajiem argumentiem, papildus paskaidrojot, ka bāriņtiesa nevarēja pieņemt šādu

lēmumu, pamatojoties uz to, ka trešā persona nebija iesniegusi galīgo norēķinu. Bāriņtiesai

bija jāpieprasa darījumus apliecinošie dokumenti, ko Bāriņtiesa nav darījusi, un tā rezultātā

nav iespējama galīgā norēķina pilnīga pārbaude atbilstoši faktiskajiem apstākļiem.

Atbildot uz tiesas jautājumu pieteicēja pārstāvis paziņoja, ka neuztur prasījumu par

zaudējumu atlīdzību.

[6] Atbildētājas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz

Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītiem motīviem.

[7] Trešās personas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz

paskaidrojumā tiesai norādītiem motīviem, papildus paužot uzskatu, ka pieteicējs nav

administratīvā akta adresāts, tādēļ ir izvērtējams, vai viņam ir subjektīvas tiesības to

pārsūdzēt.

Motīvu daļa

[8] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos

pierādījumus, uzklausījusi tiesas sēdē procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka

pieteikums daļā nav pamatots un ir noraidāms, savukārt pieteikuma daļā tiesvedība

izbeidzama.

[9] Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī - APL) 103.panta pirmā daļa noteic,

ka administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā

akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības

ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no

publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana.

Atbilstoši APL 250.pantam tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai: 1)

administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus; 2)

administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām; 3) administratīvā akta pamatojums

attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības.

Tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to

5.lappuse no 9

pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā. Minētais ierobežojums neattiecas uz

lietām, kurās prasījums ir labvēlīga administratīvā akta izdošana.

[10] Lietā konstatēti šādi faktiskie apstākļi:

[10.1] 2002.gada 30.augustā miris J.J.B. (lietas 47.lapa).

[10.2] Ar 2002.gada 11.oktobra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmumu nodibināta

aizgādnība J.J.B. atstātajam mantojumam un Bāriņtiesai uzdots iecelt aizgādni (lietas

20.lapa).

[10.3] Ar 2002.gada 30.oktobra Bāriņtiesas lēmumu Nr.1-6/1956 A.K. iecelta par

aizgādni J.J.B. atstātajam mantojumam (lietas 20.lapa).

[10.4] 2004.gada 28.janvārī A.K. iesniedza Bāriņtiesai norēķinu par mantojuma masas

pārvaldību laikā no 2003.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim (lietas 60.lapa).

[10.5] 2005.gada 28.janvārī A.K. iesniedza Bāriņtiesai norēķinu par mantojuma masas

pārvaldību laikā no 2004.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim (lietas 61.lapa).

[10.6] Ar 2005.gada 9.februāra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas

spriedumu lietā Nr.C27239102 J.J.B. 2002.gada 7.augustā sastādītais testaments, ar kuru A.K.

novēlēts legāts - nekustamais īpašums Rīgā, /adrese/, atzīts par stājušos likumīgā spēkā uz

11/20 daļām un J.B. apstiprināts kā vienīgais pirmās šķiras likumiskais mantinieks mantojuma

tiesībās uz J.J.B. visu testamentā nenovēlēto mantojumu un uz 9/20 daļām no testamentā

novēlētās mantas (lietas 47. – 53.lapa).

[10.7] No 2005.gada 9.decembra pieņemšanas - nodošanas akta (parakstīts 2006.gada

23.augustā) (lietas 54. – 55.lapa) izriet, ka aizgādnis (A.K.) nodod mantinieka (J.B.)

valdījumā un lietošanā aizgādnībā bijušās mantojuma masas sekojošu daļu:

1) 9/20 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā, kas reģistrēts Rīgas

pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.9778 ar kadastra

numuru /kadastra numurs/ un sastāv no zemes gabala 1342 m2 platībā, uz kura atrodas viena

piecstāvu dzīvojamā ēka (liters Nr.3) ar visām tam piekrītošajām lietu tiesībām,

apgrūtinājumiem un saistībām (tajā skaitā īres un nomas tiesībām), kas koroborētas

zemesgrāmatā;

2) naudas atlikumu Ls 1,77 akciju sabiedrībā ,,Latvijas Krājbanka” Centra rajona

nodaļas filiāles kontā Nr. /konta numurs/ ar klienta kartiņu VISA ELECTRON karti /kartes

numurs/ uz J.J.B. vārda;

3) Akciju sabiedrības ,,VEF” (vienotais reģistrācijas numurs 40003001328) 868

akcijas ar akcijas nominālvērtību Ls 1, ko apliecina akciju sabiedrības ,,Latvijas Krājbanka”

2001.gada 8.marta izziņa par apmaksātajām akcijām;

4) 124 privatizācijas sertifikātus ar nominālvērtību Ls 3 472, kas atrodas akciju

sabiedrībā ,,Latvijas Krājbanka” Centra rajona nodaļas filiāles kontā Nr./konta numurs/, un to

apliecinošā privatizācijas sertifikātu grāmatiņa uz J.J.B. vārda;

5) 9/20 daļas no nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā, apsaimniekošanas ieņēmumu un

izdevumu starpība pēc stāvokļa uz 2005.gada 31.martu, kas sastāda Ls 280,67, ko apliecina

aizgādņa sastādītie un Rīgas bāriņtiesai iesniegtie norēķini par mantojuma masas pārvaldību

laikā no 2003.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, laikā no 2004.gada 1.janvāra līdz

31.decembrim, laikā no 2005.gada 1.janvāra līdz 31.martam, kas pievienoti aktam pielikuma

veidā kopā ar kopsavilkuma tabulu par īres un nomas līgumu pastāvēšanu nekustamajā

īpašumā /adrese/, Rīgā, un kuri tiks pārskaitīti mantinieka atsevišķi norādītā bankas kontā.

Aktu saskaņā ar Civillikuma 666.panta noteikumiem parakstījuši trešās personas

pilnvarotais pārstāvis J.M. un pieteicēja pilnvarotā pārstāve S.D..

Aizgādnis, parakstot šo aktu, informējis mantinieku par mirušā J.J.B. mantojuma

masai 2002.gada 30.augustā pieteikto O.U. kreditora pretenziju (prasījumu) pēc diviem

aizdevuma līgumiem par summu Ls 17 400.

[10.8] 2008.gada 26.maijā A.K. iesniedza Bāriņtiesai Detalizēto galīgo norēķinu par

mantojuma masas pārvaldību laikā no 2002.gada 30.oktobra līdz 2005.gada 9.februārim

(lietas 56. – 58.lapa).

[10.9] 2008.gada 5.jūnijā pieņemts Lēmums (lietas 20. – 23.lapa).

[10.10] 2008.gada 16.jūlijā Bāriņtiesa nosūtīja Rīgas pilsētas Centra rajona

6.lappuse no 9

prokuratūrai vēstuli par aizgādņa tiesību ļaunprātīgas izmantošanas izvērtēšanu (lietas 78. –

80.lapa).

[10.11] No 2008.gada 22.jūlija Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa

priekšnieka informācijas Nr.13229 izriet, ka 2008.gada 22.jūlijā pieņemts lēmums par

atteikšanos uzsākt Kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta otro daļu

par A.K. iespējamām pretlikumīgām darbībām (lietas 82.lapa).

[11] Lietā nav strīda par šā sprieduma ([10]) punktā minētajiem faktiem.

Lietā ir strīds par to, vai Bāriņtiesa pamatoti atbrīvoja trešo personu no J.J.B. atstātā

mantojuma aizgādņa pienākumu pildīšanas un to, vai Bāriņtiesa pamatoti atteikusies celt

prasību tiesā par zaudējumu piedziņu no trešās personas.

[12] Ar Lēmumu daļā atbildētāja nolēma atbrīvot A.K. no J.J.B. atstātā mantojuma

aizgādņa pienākumu pildīšanas.

[12.1] Bāriņtiesu likuma 43.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka bāriņtiesa lemj par

aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas (.), ja ir stājies likumīgā spēkā tiesas

nolēmums vai notārs izdevis apliecību par mantojuma pieprasītāja tiesībām un aizgādnis pret

parakstu nodevis mantojumu kopā ar galīgo norēķinu tiesas vai notāra apstiprinātajiem

mantiniekiem un iesniedzis galīgo norēķinu bāriņtiesai.

No minētās normas izriet, ka bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu

pildīšanas iestājoties turpmāk minētajiem priekšnosacījumiem:

1) stājies likumīgā spēkā tiesas nolēmums;

2) aizgādnis pret parakstu nodevis mantojumu kopā ar galīgo norēķinu tiesas

apstiprinātajiem mantiniekiem;

3) aizgādnis iesniedzis galīgo norēķinu bāriņtiesai.

Tiesas ieskatā, atbilstoši Bāriņtiesu likuma 43.panta pirmās daļas 4.punktam,

bāriņtiesai, lemjot par mantojuma aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas, nav

pienākums izvērtēt aizgādņa darbību.

[12.2] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka ar 2005.gada 9.februāra Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu lietā Nr.C27239102 J.B. apstiprināts kā

vienīgais pirmās šķiras likumiskais mantinieks mantojuma tiesībās uz J.J.B. visu testamentā

nenovēlēto mantojumu un uz 9/20 daļām no testamentā novēlētās mantas ([10.6]). Ar

2005.gada 9.decembra pieņemšanas - nodošanas aktu, kurš parakstīts 2006.gada 23.augustā,

aizgādne (A.K.) nodod mantinieka (J.B.) valdījumā un lietošanā aizgādnībā bijušās

mantojuma masas daļu ([10.7]), kā arī norēķinus par mantojuma masas pārvaldību laikā no

2003.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, no 2004.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, no

2005.gada 1.janvāra līdz 31.martam. Savukārt 2008.gada 26.maijā A.K. iesniedza Bāriņtiesai

detalizēto galīgo norēķinu par mantojuma masas pārvaldību laikā no 2002.gada 30.oktobra

līdz 2005.gada 9.februārim ([10.8]).

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā bija iestājušies Bāriņtiesu

likuma 43.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētie priekšnosacījumi. Tādējādi atbildētāja

pamatoti pieņēma lēmumu par A.K. atbrīvošanu no 2002.gada 30.augustā mirušā J.J.B. atstātā

mantojuma aizgādņa pienākumu pildīšanas.

[13] Pieteicēja ieskatā Bāriņtiesa, pieņemot Lēmumu, formāli konstatēja, ka aizgādne

iesniegusi galīgo norēķinu ([2.1]).

Tiesa, izvērtējot Lēmumu ([1]) un galīgo norēķinu ([10.8]), atzīst šo pieteicēja

argumentu par nepamatotu. Bāriņtiesa, pieņemot Lēmumu ir vērtējusi A.K. iesniegto galīgo

norēķinu, konstatējot, ka aizgādnes rīcība nav bijusi pretēja mantojuma masas interesēm,

mantojumu aizgādne pārvaldīja atbilstoši mantojuma masas interesēm un reāli zaudējumi

mantojuma masai nav konstatēti, kā arī Bāriņtiesa nekonstatēja, ka aizgādne par mantojuma

masā ietilpstošo nekustamo īpašumu nerūpējās. Bāriņtiesas secinājumu pamatotību netieši

apstiprina arī 2008.gada 22.jūlija lēmums par atteikšanos uzsākt Kriminālprocesu par A.K.

iespējamām pretlikumīgām darbībām ([10.11]).

[14] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar procesa dalībnieku

paskaidrojumiem, secina, ka lietā faktiski pastāv mantiska rakstura strīds. Pieteicēja

argumenti par galīgā norēķina neatbilstību balstās uz pieņēmu, ka A.K., pildot J.J.B.

7.lappuse no 9

mantojuma aizgādņa pienākumus, ir nodarījusi pieteicējam zaudējumus.

2004.gada 28.janvārī un 2005.gada 28.janvārī A.K. iesniedza Bāriņtiesai norēķinu par

mantojuma masas pārvaldību 2003., 2004. un 2005.gadā ([10.4], [10.5]), tāpat minētie

norēķini tika pievienoti 2005.gada 9.decembra pieņemšanas - nodošanas aktam ([10.7]). Šos

norēķinus pieteicējs četru gadu garumā nav apšaubījis. Kā izriet no lietas materiāliem,

pieteicējam nav bijuši iebildumi par Bāriņtiesas darbību arī 2005.gada 9.decembrī, kad

pieteicējs pieņēma no A.K. aizgādnībā bijušās mantojuma masas daļu, t.sk., 9/20 domājamās

daļas no nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā ([10.7]), kā arī turpmākos trīs gadus - līdz

Lēmuma pieņemšanai 2008.gadā.

Tiesas ieskatā, pieteicēja argumenti par Bāriņtiesas rīcību, pieņemot no A.K. galīgo

norēķinu, ir vērsti uz mantiska rakstura strīda risināšanu, kas nav pieļaujams administratīvā

procesa ietvaros.

[15] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis norādīja, ka Bāriņtiesai bija jāpieprasa no

mantojuma aizgādnes darījumus apliecinošie dokumenti ([5]).

Tiesa, izvērtējot Bāriņtiesu likuma un Civillikuma normas, kas attiecināmas uz

mantojuma aizgādnību un norēķinu iesniegšanas kārtību, secina, ka tās neuzliek aizgādnim

obligātu pienākumu iesniedzot norēķinu tam pievienot aizgādņa darījumus apliecinošos

dokumentus.

Minētais izriet arī no Civillikuma 301.panta, uz kuru atsaucas pieteicēja pārstāvji, t.i.,

Civillikuma 301.pants noteic, ka gada norēķins iesniedzams bāriņtiesai rakstiski katra gada

sākumā ne vēlāk par februāri; tajā jābūt mantas sastāva apzīmējumam un sīkam sarakstam,

pieliekot pēc iespējas kvītis tiklab par visiem gada laikā bijušajiem izdevumiem nepilngadīgā

labā, kā arī par saņemtajiem ienākumiem un tāpat par ienākumu summām, kas palikušas

nesaņemtas.

Turklāt, kā jau tiesa iepriekš konstatēja, pieteicējam bija zināmi norēķinu par

mantojuma masas pārvaldību saturs, taču līdz 2008.gadam tie netika apšaubīti.

Tiesas ieskatā, apstāklim, ka galīgajam norēķinam nav pievienoti aizgādnes darījumus

apliecinošie dokumenti, nav izšķirošas nozīmes bāriņtiesai pieņemot lēmumu par aizgādņa

atbrīvošanu no mantojuma aizgādņa pienākumu pildīšanas. Šāda lēmuma pieņemšanā

izšķirošie ir Bāriņtiesu likuma 43.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktie priekšnosacījumi.

[16] Attiecībā uz pieteicēja argumentiem par aizgādnības laikā zemesgrāmatā

koroborētām lietu tiesībām, tiesa atzīst par pamatotu Bāriņtiesas secinājumu, ka sabiedrība ar

ierobežotu atbildību ,,Dzirnavu nami”, J.M. un An.K., zemesgrāmatā nostiprinājuši savas lietu

tiesības saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti ar nekustamā īpašuma īpašnieku J.J.B., līdz ar to

īpašums apgrūtināts pamatojoties uz mantojuma atstājēja gribu, nevis pēc aizgādnes

iniciatīvas.

Attiecībā uz aizgādnības laikā zemesgrāmatā koroborētām lietu tiesībām, tiesa

konstatē, tās tika koroborētas 2003.gadā, savukārt apšaubīt šo darījumu likumību pieteicējs

sāka tikai 2008.gadā. Tātad 2005.gadā, pieņemot A.K. aizgādnībā bijušās mantojuma masas

daļu, t.sk., 9/20 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā ([10.7]), pieteicējam

bija jābūt zināmam par aizgādnes veiktajiem darījumiem (Zemesgrāmatas ir visiem

pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība (Zemesgrāmatu likuma 1.pants)), taču no

pieteicēja puses Bāriņtiesa par to savlaicīgi informēta netika.

Kad šāda informācija no pieteicēja tika saņemta, Bāriņtiesa atbilstoši Bāriņtiesu

likuma 42.panta ceturtajai daļai 2008.gada 16.jūlijā vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona

prokuratūrā, lūdzot izvērtēt jautājumu par aizgādņa tiesību ļaunprātīgas izmantošanas

izvērtēšanu ([10.10]).

[17] Ar Lēmumu vienlaicīgi nolemts necelt prasību tiesā par zaudējumu piedziņu no

trešās personas saistībā ar nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā noslēgto līgumu un veikto

ierakstu zemesgrāmatā atcelšanu. Atbildētāja Lēmumu minētajā daļā pamatoja ar Bāriņtiesu

likuma 42.panta trešo daļu, kas noteic, ja aizgādņa rīcība radījusi zaudējumus, par kuriem

aizgādnis ir atbildīgs, bāriņtiesa ceļ tiesā attiecīgu prasību.

No minētās normas izriet, ka bāriņtiesa ceļ tiesā attiecīgu prasību pie nosacījuma, ja

aizgādņa rīcība radījusi zaudējumus, par kuriem aizgādnis ir atbildīgs.

8.lappuse no 9

Savukārt jautājums par to, vai aizgādņa rīcība radījusi zaudējumus un aizgādņa vainu

zaudējumu nodarīšanā ir risināms civilprocesuālajā kārtībā vispārējas jurisdikcijas tiesā.

Līdz ar to iespējamās tiesiskās sekas – zaudējumu konstatāciju un aizgādņa vainu to

nodarīšanā, nosaka tiesas spriedums civillietā, nevis Bāriņtiesas lēmums, ar kuru nolemts

nevērsties tiesā ar prasību.

Atbildētājas Lēmums šajā daļā nekādā veidā neizmaina un negroza nevienas no lietā

iesaistīto personu jau pastāvošo tiesību vai pienākumu apjomu. Tas nozīmē, ka Lēmums par

atteikšanos vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu no trešās personas, tiešas

tiesiskās sekas ne pieteicējam, ne citām lēmumā minētajām personām neizraisa. Līdz ar to

tiesa konstatē, ka atbildētājas atteikšanās vērsties tiesā ar šāda veida prasību nevienam no

procesa dalībniekiem nav noteikusi obligātu regulējumu, respektīvi, neizraisa tiesiskās sekas,

kas būtu par pamatu Lēmumu šajā daļā atzīt par administratīvo aktu un līdz ar to izskatīt to

administratīvajā tiesā.

Kā jau norādīts, tad jautājumu par aizgādņa iespējami nodarītajiem zaudējumiem

izvērtē vispārējās jurisdikcijas tiesa atbilstoši Civillikumā noteiktajai kompetencei.

Tiesas ieskatā prasījums par Bāriņtiesas lēmumu daļā, ar kuru atteikts vērsties ar

prasību tiesā par zaudējumu piedziņu no aizgādņa, nav izskatāms administratīvā procesa

kārtībā.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta

1.punktu, tiesvedība šajā pieteikuma daļā ir izbeidzama, jo lieta nav izskatāma administratīvā

procesa kārtībā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 284.pantu, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota

griešanās tiesā pret to pašu atbildētāju par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav

pieļaujama.

[18] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa nonāk pie secinājuma, ka Lēmums ir

tiesisks administratīvais akts un nav atceļams. Savukārt pieteikums daļā nav pamatots un ir

noraidāms, bet pieteikuma daļā - tiesvedība izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. - 251.pantu 282.panta 1.punktu

un 289. - 291.pantu, tiesa

nosprieda:

pilnībā noraidīt J.B. pieteikumu daļā par Rīgas bāriņtiesas 2008.gada 5.jūnija

lēmuma Nr.1-6/1302 ,,Par A.K. atbrīvošanu no J.J.B. mantojuma aizgādņa pienākumu

pildīšanas” atcelšanu.

Izbeigt tiesvedību J.B. pieteikuma daļā par pienākuma uzlikšanu Rīgas bāriņtiesai

vērsties ar prasību tiesā par zaudējumu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit

dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā

rajona tiesā.

Spriedums sastādīts 2009.gada 7.oktobrī.

Tiesnese (paraksts) A.Reitupe

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese __________________ A.Reitupe

2009.gada 7.oktobrī

9.lappuse no 9