Court orders defendant to pay €121 debt plus court costs based on valid invoice and breach of contract.

Lietas Nr. C07044815

Lietas arhīva Nr. C-0448-15/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2015.gada 20.novembrī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese I.Silicka,

ar tiesas sēdes sekretāri M.Liģeri,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/ un atbildētājam /pers. B/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „/Nosaukums/” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Aizkraukles rajona tiesā SIA „/Nosaukums/” (pēc nosaukuma maiņas – SIA „/Nosaukums/”, turpmāk – prasītājs) cēlis maza apmēra prasību pret

/pers. B/ (turpmāk – atbildētājs), par parāda 121 euro piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 16.oktobrī prasītāja un atbildētāja starpā tika parakstīts rēķins Nr.AAC2014-122A par automašīnai

/TL marka/, ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, veiktajiem remontdarbiem 121 euro apmērā.

Saskaņā ar parakstīto rēķinu, atbildētājs kā pakalpojuma pircējs, apņēmās līdz 2014.gada 14.novembrim samaksāt par sniegtajiem pakalpojumiem

121 euro, veicot pārskaitījumu uz rēķinā Nr.AAC2014-122A norādīto prasītāja norēķinu kontu.

Atbildētājs savas saistības rēķinā norādītajā apmaksas termiņā, t.i., līdz 2014.gada 14.novembrim, nav izpildījis, proti, nav pārskaitījis 121 euro uz

prasītāja norēķinu kontu.

2014.gada 6.decembrī prasītājs nosūtīja atbildētājam ierakstītu vēstuli – pirmstiesas brīdinājumu, kurā lūdza atbildētāju septiņu kalendāro dienu

laikā no brīdinājuma saņemšanas brīža nokārtot savas saistības, pārskaitot 121 euro apmērā uz prasītāja norēķinu kontu, vienlaikus norādot, ka pretējā

gadījumā prasītājs vērsīsies tiesā. Atbildētājs nav sniedzis prasītājam nekādu atbildi uz pirmstiesas brīdinājumu.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu 121 euro apmērā un tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1662., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu, 1760., 1765., 2223.pantu un Civilprocesa likuma 26.panta otro daļu,

34.panta pirmās daļas 1.punktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu, 41.panta pirmo daļu, 127.panta pirmo daļa.

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmajā daļā noteiktajam, vienlaikus ar prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu

nosūtīšanu, atbildētājam nosūtāma paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu – 30 dienas, skaitot no dienas, kad

prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, kas nosaka, ka vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), tiesa izskaidro

tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim, 2015.gada 5.februārī pusēm

izskaidrotas procesuālās tiesības (lietas 14., 15.lapa).

2015.gada 4.martā atbildētājs, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.23 pantā noteiktajam, iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumus par prasību,

kurā norādīts, ka atbildētājs neatzīst prasību, jo veicot automašīnas remontu, ticis sabojāts automašīnas starteris. Norādīts, ka pirms remontdarbu

sākšanas netika saskaņota remontdarbu tāme, netika uzrādīts defektācijas akts, kā arī pēc atbildētāja pieprasījuma netika uzrādīta darbu izpildes lapa.

Netika izdots darījumu apliecinošs dokuments par 300 euro samaksu. Ja remontdarbu veicējs būtu izpildījis likumu un informējis par remontdarbu

izmaksām, atbildētājs nekad nepiekristu veikt 400 euro vērtu remontu 800 euro vērtai automašīnai (lietas 16.-18.lapa).

Atbildētājs paskaidrojumos norādījis, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē (lietas 17.lapa).

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses 2015.gada 10.marta lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta mutvārdu procesā tiesas sēdē 2015.gada 7.jūlijā

(lietas 19.lapa), kas atlikta saskaņā ar Civilprocesa likuma 209.panta 2.punktu, nozīmējot nākamo tiesas sēdi 2015.gada 20.novembrī (lietas 23.lapa).

Prasītāja pārstāvis /pers. A/ tiesas sēdē prasību uzturēja un sniedza paskaidrojumu atbilstoši prasības pieteikumā izklāstītajiem apstākļiem.

Papildus paskaidroja, ka atbildētājs pēc automašīnas remonta stāstījis, ka mātei nākamajā dienā būs bēres un lūdzis atlikt samaksu. Prasītājs

klientam atļāvis samaksu veikt vēlāk, izrakstot rēķinu. Pēc mēneša sākušās problēmas, atbildētājs norādījis, ka servisā esot sabojāts starteris. Norādīja,

ka sākotnēji pretenziju nebijis, sūtījuši pirmstiesas brīdinājumu, uz ko nebijis atbildes, tāpēc iesnieguši prasību tiesā. Tas bijis izņēmuma gadījums, kad

nākuši cilvēkam pretī, izrakstot rēķinu ar pēcapmaksu. Atbildētājs jau sākotnēji ticis informēts, ka ir problēmas ar starteri, mašīnu iedarbināt nebijis

iespējams. Kad konstatējuši, ka starteris ir sabojāts, zvanījuši atbildētājam. Atbildētājs norādījis, lai neaiztiekot starteri, lai remontējot elektroniku. Teicis,

ka viņam pašam esot jauns starteris. Servisā starteri izņēmuši laukā. Tiesas sēdē paskaidroja, ka bez startera, ievelkot mašīnu, varot braukt. Sākotnēji

mašīna tikusi atvilkta uz servisu, jo bijusi bojāta elektronika. Elektroremonts esot tāds, ka nevarot uzreiz pateikt remonta summu. Kad atbildētājs

atbraucis pakaļ automašīnai, tad nekādu iebildumu nav bijis, iebildumus cēlis tikai pēc mēneša. Norādīja, ka serviss neremontēja starteri, to noņēma.

Paskaidroja, ka zinot, ka kolēģis zvanījis atbildētājam un brīdinājis par situāciju. Nekad neizejot uz risku, tā esot vecāka mašīna, līdz ar to, lielākas

problēmas. Atbildētājs nebraucis un nerisinājis problēmas. Tas, ko klients prasījis, ticis izdarīts. Klients atbraucis pēc mašīnas un nekādus iebildumus nav

cēlis, problēmas sākušās, kad vajadzējis samaksāt atlikušo summu. Šajā gadījumā mašīnu nebijis iespējams iedarbināt, lai veiktu diagnostiku, bijis

nepieciešams iedarbināt mašīnu. Izpildījuši darbu, ko lūdzis klients, lai gan viņš tika informēts par citu problēmu. Norādīja, ja atbildētājs pats gribētu

komunicēt, tad nevajadzētu šādu problēmu risināt tiesā (lietas 26.-27.lapa).

Atbildētājs /pers. B/ tiesas sēdē prasību atzina daļēji – 56 euro apmērā. Paskaidroja, ka kolēģis ieteicis servisu, kas esot labs. Kolēģis palīdzējis

aizvilkt mašīnu uz servisu. Servisā esot pateicis, ka ir sabojāta aizdedze. Paskaidrojis, ka iedarbinot mašīnu, aizdedzes atslēgu uzmanīgi jāpagriežot – kad

mašīna iedarbojoties, atslēga lēni jāatgriež atpakaļ, ja to neizdara, tad starteris var pārdegt. Esot zvanījuši no servisa un teikuši, ka ir nodedzis starteris,

viņš (atbildētājs) pateicis, lai remontē to, kas ir jāremontē – tas ir elektroniku.

Paskaidroja, ka automašīnu mājas pagalmā ievilkuši, konstatējuši, ka starteris nodedzināts, cik sapratis, tajā pašā dienā servisā automašīna tikusi

iedarbināta, un sabojāts starteris. Starteris iepriekš bijis kārtībā, bet bijusi bojāta aizdedzes atslēga. Remonts bijis saistīts ar elektronikas problēmām. Par

remontdarbiem bijis jāmaksā 400 euro, samaksājis 300 euro bez čeka, palikuši 100 euro, ko samaksāt, izrakstījuši rēķinu par 100 euro plus PVN.

Nododot mašīnu remontā, par starteri neieminējies, pateicis, ka ir problēmas ar aizdedzi. Neiebilda un norādīja, ka elektroremonts bijis kvalitatīvs,

saremontējuši vienu, bet sabojājuši citu. Remonta summa bijusi neadekvāta, zvanījis nākošajā dienā un teicis par to, ka ir pārdedzis starteris. Starteris

bijis noņemts nost un to atdevuši ievietotu kastītē. Saņemot starteri kastītē, neesot apskatījies. Norādīja, ka esot pretenzija par cenu, ja zinātu aptuveno

cenu, tad neremontētu mašīnu. Aizdedzes atslēgas dēļ ticis sabojāts starteris, pagriežot atslēgu- iedarbinot un neatgriežot atpakaļ atslēgu, sadedzinājuši

starteri. Bijusi nepieciešama mašīna, jo nākošajā dienā bijušas bēres. Netikusi uzrādīta darba lapa, tā arī nav uzzinājis, kas par vainu mašīnai (lietas 26.-

27.lapa).

Aprakstošā daļa

Tiesa, noklausījusies prasītāja pārstāvja un atbildētāja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Civillikuma 2212.panta pirmajā daļā noteiktajam, ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem

darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.

Ar prasītāja SIA „/Nosaukums/” pārstāvja /pers. A/ (turpmāk – prasītājs), un atbildētāja /pers. B/ (turpmāk - atbildētājs), paskaidrojumiem tiesas

sēdē pierādīts, ka atbildētājs nodevis prasītājam remontā automašīnu /TL marka/, ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, ar uzdevumu – veikt

automašīnas elektroremontu (lietas 26.lapa).

No lietas dalībnieku paskaidrojumiem tiesas sēdē secināms, ka pušu starpā rakstisks līgums nav noslēgts.

Atbilstoši Civillikuma 1488.panta 1. un 2.punktā noteiktajam, darījumam ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu, ja tas

būtu uzrakstīts, un to, kas pēc tā jau dots vai izdarīts, nevar prasīt atpakaļ; ja viens no dalībniekiem līgumu labprātīgi izpilda, bet otrs izpildījumu pilnīgi vai

pa daļai pieņem, tad pirmajam vairs nav tiesības prasīt atpakaļ to, ko viņš izpildījis, ja vien otrais savukārt ir gatavs izpildīt to, kas tam jāizpilda; bet ja

pēdējais izvairās izpildīt savu saistību, tad pirmajam, kaut gan viņš nevar prasīt, lai līgumu izpilda, ir tiesība prasīt, vai nu lai atdod atpakaļ to, ko viņš

izpildījis, vai arī lai to atlīdzina.

No atbildētāja paskaidrojumiem tiesas sēdē secināms, ka starp pusēm nav strīda par atbildētāja pasūtījuma, proti, automašīnas elektroremonta

izpildi no prasītāja puses (lietas 26.lapa).

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka starp pusēm noslēgts uzņēmuma līgums, atbilstoši Civillikuma 2212.panta pirmajā daļā noteiktajam.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs 2014.gada 16.oktobrī, saņemot automašīnu no prasītāja, veicis daļēju samaksu par automašīnas remontdarbiem,

paliekot parādā prasītājam 121 euro, par ko izrakstīts rēķins Nr.AAC2014-122A, nosakot tā samaksas termiņu – 2014.gada 14.novembrī, samaksu

veicot uz prasītāja rēķinā norādīto norēķinu kontu. Atbildētājs minēto rēķinu ir parakstījis (lietas 10.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 2223.panta pirmo daļu, tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa (..).

Lietā ir strīds, ka prasītājs norādīto rēķinu nav apmaksājis.

No lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 4.decembrī prasītājs ierakstītā pasta sūtījumā nosūtījis atbildētājam uz tā deklarēto dzīvesvietu

pirmstiesas brīdinājumu par 121 euro samaksu, aicinot septiņu kalendāro dienu laikā no brīdinājuma saņemšanas samaksāt parādu un norādot, ka

pretējā gadījumā prasītājs griezīsies tiesā (lietas 11.-13.lapa).

Atbildētājs parādu nav samaksājis.

No atbildētāja paskaidrojumiem tiesas sēdē secināms, ka atbildētājam pēc automašīnas remontdarbiem radušies izdevumi jauna startera iegādei 65

euro apmērā, kas sabojāts remontdarbu laikā. Līdz ar to, atzītā parāda summa, kas maksājama prasītājam ir 56 euro.

Lietas materiāliem pierādījumi izdevumiem jauna startera iegādei nav pievienoti.

No prasītāja un atbildētāja paskaidrojumiem tiesas sēdē secināms, ka atbildētājs informējis prasītāju par bojātu automašīnas aizdedzes atslēgu, nav

lūdzis tai veikt remontdarbus, savukārt, pasūtījis veikt automašīnas elektroremontu. No lietas dalībnieku paskaidrojumiem secināms, ka automašīna uz

servisu nogādāta, to atvelkot sasaitē, savukārt, pēc remontdarbu veikšanas automašīna iedarbināta, neizmantojot starteri, kas ticis ievietots kārbā (lietas

26.-27.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 2222.panta pirmo daļu, pasūtītājam jāpieņem no uzņēmēja tā izpildītais pasūtījums, pretējā gadījumā viņš atbild par visām

nokavējuma sekām.

Pasūtītājam jāpieņem pienācīgi izpildīts pasūtījums un jāsamaksā nolīgtā summa. Lai noskaidrotu, vai pasūtījums izpildīts pienācīgi, pasūtītājam

jāizdara pārbaude, tātad, parasti notiek īpaša nodošanas – pieņemšanas procedūra (..) (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības. II.daļa. Mācību grāmata. –

Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 124.lpp.).

No atbildētāja paskaidrojumiem tiesas sēdē redzams, ka automašīnai bija veikts pasūtītais remonts, t.i., elektroremonts, kas izpildīts pienācīgi un

par ko lietā nav strīda.

Tiesa secina, ka automašīnas elektroremonts nenovērsa visus automašīnas bojājumus, savukārt, citus remontdarbus atbildētājs prasītājam nebija

pasūtījis, līdz ar to, automašīna nebija iedarbināma ekspluatācijai, tai bija noņemts starteris, kas ievietots atsevišķā kārbā.

Līdz ar to, tiesa secina, ka pēc elektroremonta automašīna nebija tādā tehniskā kārtībā, lai būtu ekspluatējama un varētu piedalīties satiksmē,

neapdraudot drošību.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja paskaidrojumos norādīto, ka atbildētājam radīti zaudējumi 65 euro apmērā par remontdarbos sabojātu

starteri, atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par zaudējumu apmēru un nav pierādījis uzņēmēja vainojamu rīcību un cēloņsakarību starp zaudējumu

esamību un vainojamo rīcību.

Līdz ar to, tiesa secina, ka prasītājs pamatoti cēlis prasību par 121 euro piedziņu saskaņā ar 2014.gada 16.oktobrī izrakstīto rēķinu

Nr.AAC2014-122A, un minētā summa piedzenama no atbildētāja pilnā apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus (..).

Prasītājs, ceļot prasību, samaksājis valsts nodevu 71,14 euro (lietas 9.lapa), un izdevumus, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro (lietas 8.lapa).

Minētie tiesas izdevumi piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,37 euro apmērā, kas radušies lietas izskatīšanas laikā (lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu (..) un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei (..).

Tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 194., 195., 204.1 pantu, 250.26 pantu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „/Nosaukums/”, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu 121

EUR (viens simts divdesmit vienu euro), valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit vienu euro un 14 centus), un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 EUR (četrus euro un 70 centus), kopā 196,84 EUR (viens simts deviņdesmit sešus euro un 84 centus).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,37 EUR (četrus euro un 37 centus).

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2015.gada 27.novembra Zemgales apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese I.Silicka