Court convicts driver of driving without license and imposes six days detention plus fine.

Lietas arhīva Nr. 1-0092-19/4

ECLI:LV:RPPT:2019:0226.168009219.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 26.februārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese V.Vjatere

ar tiesas sēdes sekretāri L.Beļsku

piedaloties pārkāpējam /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītajā daļā 1.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas.

Apra k s t o š ā da ļ a

2019.gada 23.februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes jaunākais inspektors Valsts amatpersona sastādījis

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC409122 par to, ka 2019.gada 23.februārī plkst.05:32 /pers. A/ vadīja automašīnu /TL marka/ /TL marka/,

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa /adrese/ ielu no /adrese2/puses /adrerse3/ ielas puses virzienā. /pers. A/ tika apturēts dzirciema ielā 150

metri aiz Jūrmalas gatves. Pēc dokumentu pārbaudes vadītājs aizturēts atkārtoti gada laikā par to, ka vadītāja automašīnu bez transportlīdzekļa vadīšanas

tiesībām (vadīšanas tiesības nav iegūtas likumā noteiktā kārtībā vai ir atņemtas).

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka tādejādi /pers. A/ pārkāpis Ministra kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumus Nr.279 „Ceļu

satiksmes noteikumi”, Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punktu un administratīvā atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas APK

149.4 panta septītajā daļā 1.punktā.

Sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības saucamās personas

tiesības un pienākumi, kā arī izsniegts protokola eksemplārs, par ko pārkāpējs parakstījies.

Pārkāpējs /pers. A/ tiesas sēdē savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina pilnībā, izdarīto nožēloja.

M o t īv u da ļa

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, noklausījusies pārkāpēja paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā

pārkāpuma, kāda paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītajā daļā 1.punktā, ir pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā

un savstarpējā saistībā.

Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītie pārkāpuma faktiskie apstākļi un attiecīgā norma – Ceļu satiksmes likuma

28.panta pirmās daļas 4.punkts (aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja vadītājam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību), kuras

prasības ar protokolā norādītajām darbībām ir pārkāptas, nepieļauj šaubu rašanās iespēju par pārkāpuma kvalifikāciju.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā administratīvā pārkāpuma faktiskais sastāvs atbilst Latvijas APK noteiktajam administratīvā

pārkāpuma sastāvam, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punktā, t.i. par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada

laikā, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas).

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata tiesa likumā noteiktā

kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildībās sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus, atbilstoši Latvijas APK 243. 1 panta noteikumiem, tiesa konstatē ne tikai ar administratīvo pārkāpumu protokolu un

pārkāpēja paskaidrojumu, bet arī ar policijas darbinieka ziņojumu.

Pārbaudot administratīvās lietas materiālus, atzīstams, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149.4

panta septītās daļas 1.punktā, pierādīta ne tikai ar pārkāpēja savas vainas atzīšanu, bet arī ar administratīvā pārkāpuma protokolu PC 409122, kurā

norādīta pārkāpuma būtība.

Lietā nav strīda, ka /pers. A/ nav noteiktā kārtībā ieguvis transportlīdzekļa vadītāja tiesības. Savukārt lietas materiāliem pievienotais Protokolu

saraksts apstiprina, ka jau 2018.gada 14.martā /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punktā

paredzētā pārkāpuma izdarīšanu (transportlīdzekļa vadīšana atkārtoti gada laikā, ja transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā netika iegūtas) un

attiecīgi sodot ar naudas sodu 570 euro un administratīvo arestu uz 5 diennaktīm. /pers. A/ tiesas sēdē apstiprināja, ka lēmums viņam ir zināms, vainu

pārkāpuma izdarīšanā atzīst. Norādītais lēmums nav pārsūdzēts.

Tādejādi ir konstatējama /pers. A/ vaina Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, jo ir konstatēts gan

tas, ka viņš vadīja automašīnu, gan tas, ka viņam nav noteiktā kārtā iegūtas transportlīdzekļa tiesības, gan arī tas, ka transportlīdzekli ir vadījis atkārtoti

gada laikā.

Senāta Administratīvo lietu departaments vairākkārtīgi atzinis, ka vērtējot Latvijas administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes

izmantojama Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta judikatūra, kas saistīta ar personu saukšanu pie kriminālatbildības (skat. Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 23. oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-501/2006 7. punktu, Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2006. gada 9. marta spriedumu lietā Nr. SKA-61/2007 7. punktu).

Tādējādi tiesa vērtējot „atkārtotības” jēdziena saturu secina, ka par atkārtoti gada laikā izdarītu administratīvi sodāmu pārkāpumu atzīstams

pārkāpums, kad persona tādu pašu administratīvo pārkāpumu gada laikā izdarījusi ne mazāk kā divas reizes, un ja iepriekšējā reizē, pārkāpējam zinot,

tas likumā noteiktajā kārtībā fiksēts. (Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. 1.Vispārīgā daļa.

2007, 98. lpp.).

Ievērojot iepriekš norādīto, secināms, ka /pers. A/ darbībās konstatējams Latvijas APK 149.4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētā

administratīvā pārkāpuma sastāvs un viņam par izdarīto pārkāpumu uzliekams sods saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo daļu. Atbilstoši panta

sankcijai, par /pers. A/ izdarīto pārkāpumu piemēro administratīvo arestu no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu 570 euro

apmērā.

Nosakot sodu, saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otro daļu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Latvijas APK 149.4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētais administratīvais pārkāpums vērsts pret ceļu satiksmes drošību.

Izvērtējot pārkāpēja personību noskaidrots, ka /pers. A/ deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, faktiskā dzīvesvieta /adrese A/. Strādā SIA

“/Nosaukums/”, saņem atalgojumu apmēram 700 euro mēnesī. Apgādībā esošu personu nav, laulībā nesastāv. Pēdējā gada laikā sodīts administratīvi

vienu reizi.

Par pārkāpēja atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu atzīstams tas, ka /pers. A/ vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto, Latvijas

APK 34.pantā paredzētie atbildību pastiprinošie apstākļi nav konstatēti.

Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punkta sankcijā paredzētie soda veidi nav nosakāmi alternatīvi, līdz ar to nosakot pārkāpējam

piemērojamo sodu tiesnese lemj tikai par administratīvā aresta mēru, jo naudas soda apmēru likumdevējs sankcijā noteicis konstantu – 570 euro

apmērā, izslēdzot tā vērtēšanas nepieciešamību.

Latvijas APK 31.panta otrajā daļā noteiktie apstākļi, kuru dēļ /pers. A/ nebūtu iespējams piemērot administratīvo arestu vai tā izpilde atliekama,

nav konstatēti.

Izvērtējot pārkāpuma raksturu, pārkāpēja vainas pakāpi un personību, kas var ietekmēt piespriežamā administratīvā aresta mēru, secināms, ka

persona nav izvērtējusi savas rīcības sekas un klaji ignorē likuma prasības apdraudot sabiedrības drošību. Tiesa atzīst, ka pārkāpējam nosakāms sods

sankcijas ietvaros. Tiesa uzskata, ka šāds soda mērs kalpos soda mērķa – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu

ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, sasniegšanai. Tāpat šāds soda atzīstams arī par tādu, kas kalpos soda preventīvā mērķa sasniegšanai

– atturēt pārkāpēju un arī citas personas no jaunu pārkāpumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.pantu izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums

administratīvā pārkāpuma lietā, bet ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta

septītajā daļā, līdz piemērotā naudas soda izpildei, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas un

nodošanas akts Nr.119270 apstiprina, ka transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, 2019.gada 23.februārī, nodots

glabāšanā.

No CSDD izdrukas redzams, ka transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, reģistrēts kā /pers. G/, personas kods

/personas kods/, īpašums.

Ar Satversmes tiesas 2013. gada 24. oktobra spriedumu lietā Nr. 2012-23-01 „Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta

pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam” atzīts, ka transportlīdzekļa paturēšana glabāšanā līdz naudas soda samaksai

gadījumos, kad administratīvo pārkāpumu nav izdarījis transportlīdzekļa īpašnieks, nesamērīgi ierobežo īpašuma tiesības. Ar minēto Satversmes tiesas

spriedumu LAPK 257.pantapirmās daļas otrā teikuma vārdi „ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4panta septītajā daļā,

149.5 panta piektajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei” attiecībā uz transportlīdzekļu

īpašniekiem (transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajiem turētājiem), kuri nav izdarījuši administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots naudas

sods, un, kuru transportlīdzekļi šā sprieduma publicēšanas dienā atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūras glabāšanā, ir atzīti par neatbilstošiem Latvijas

Republikas Satversmes 105.pantam. Satversmes tiesas spriedumā noteikts, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra tās glabāšanā esošos transportlīdzekļus to

īpašniekiem un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajiem turētājiem pēc to pieprasījuma atdod neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes.

Ievērojot minēto, nolūkā nepieļaut transportlīdzekļa īpašnieka tiesību ierobežojumu un aizskārumu, transportlīdzeklis atdodams tā īpašniecei /pers.

G/, personas kods /personas kods/.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.-33.pantu, , pantu, 289.6 , 289.7, 289.12 , 289.13 ,

289.16 pantu , tiesa

no s pri e da

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītajā daļā 1.punktā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņam administratīvo arestu uz 6 (sešām) diennaktīm, uzlikt naudas sodu 570,00 euro (pieci

simti septiņdesmit euro) apmērā.

Naudas sods jānomaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts spriedums par naudas soda uzlikšanu.

Maksājuma rekvizīti: Saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100; Saņēmējbanka: Valsts kase, kods TREL

LV22; maksājuma mērķis: naudas sods Pārdaugavas tiesai – kods 551, lieta Nr.168009219.

/pers. A/, ka naudas soda samaksu apliecinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesas kancelejā /adrese/.kabinētā pretējā gadījumā pēc izpildei

noteiktā termiņa notecējuma, spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Sprieduma izpildi par administratīvo arestu uzdot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknim Rīgā, /adrese/.

Transportlīdzekli /TL marka/ /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, nekavējoties atgriezt tā īpašniekam vai tiesiskajam

lietotājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese V.Vjatere