Administrative court dismissed appeal against registrar's refusal to record a dissolved company's closure decision.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court rejected the applicant's request to annul the registrar's decision refusing to record the tax authority's ruling on a company's dissolution. The registrar argued that recording a legally effective administrative act does not require hearing the parties or reviewing its substantive merits. The court upheld this view, noting the applicant failed to prove the underlying tax decision was contested or invalid, and that the registrar's role is limited to verifying the document's legal force and form.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law Art. 65; Law on the Register of Enterprises Art. 4.4: The registrar must record a legally effective administrative act without hearing parties or reviewing its substantive merits, as recording does not alter the act's meaning.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lietas Nr. A420322314
Lietas arhīva Nr. AA43-0813-16/5
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2016.gada 16.maijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnesis referents V.Poķis,
tiesneses M.Osmane un A.Šteinberga
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Uzņēmumu
reģistra galvenās valsts notāres 2014.gada 13.jūnija lēmuma Nr.1-5/99 atcelšanu, kā arī personiskā un morālā kaitējuma
atlīdzināšanu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 2.aprīļa spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Uzņēmumu reģistra (turpmāk – reģistrs vai atbildētājs) valsts notāre, izskatot 2014.gada 13.maijā elektroniski
saņemto Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) 2014.gada 13.maija vēstuli Nr.8.26-12/3702 par izmaiņu
ierakstīšanu komercreģistrā par SIA „/Nosaukums/” darbības izbeigšanu, 2014.gada 16.maijā pieņēma lēmumu Nr.16-
10/73715 (turpmāk – sākotnējais lēmums) par minētā uzņēmuma darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā, ka
atbrīvota valde /pers. A/.
[2] Izskatījusi pieteicēja /pers. A/ apstrīdēšanas iesniegumu, reģistra galvenā valsts notāre ar 2014.gada 13.jūnija
lēmumu Nr.1-5/99 (turpmāk – lēmums) sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu.
Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] No Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmajā daļā, kā arī likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistru” 4.4panta pirmajā daļā minētā secināms, ka reģistram pēc kompetentās iestādes lēmuma, ar kuru izbeigta
kapitālsabiedrības darbība, saņemšanas, jānodrošina lēmuma izpilde, cita starp, izdarot atbilstošus ierakstus
komercreģistrā. Likumdevējs nav paredzējis reģistra valsts notāram tiesības vērtēt kompetentas iestādes izdota lēmuma
saturu vai tā pieņemšanas pamatotību un samērīgumu.
[2.2] Tā kā reģistram bija jāpieņem obligāts administratīvais akts, lietas dalībnieku uzklausīšana negrozītu sākotnējo
lēmumu. Līdz ar to nebija pamata lūgt SIA „/Nosaukums/” vai pieteicēja viedokli pirms sākotnējā lēmuma pieņemšanas.
[2.3] Ar 2013.gada 1.janvāra likumu „Grozījumi Komerclikumā” Komerclikums papildināts ar 318. 1pantu, kura pirmajā
daļā noteikts, ka likvidatoru, pamatojoties uz sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu, var iecelt tiesa vai
komercreģistra iestāde. Likumdevējs ir lēmis, ka likvidāciju veic speciāla amatpersona, kas pārņem valdes funkcijas. Līdz ar
lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu valdes amatpersonas automātiski zaudē savas pilnvaras, un arī pati valde kā
institūcija beidz pastāvēt uz likuma pamata. Tādēļ SIA „/Nosaukums/” valdes pilnvaras beidzās uz likuma pamata līdz ar
dienesta lēmuma par sabiedrības izbeigšanu spēkā stāšanās brīdi.
[2.4] Lai arī Komerclikuma 318.1panta trešajā daļā ir paredzētas reģistra tiesības iecelt likvidējamajai sabiedrībai
likvidatoru, vienlaikus reģistrs to nevar izdarīt pats pēc savas iniciatīvas. Lai reģistrs varētu pieņemt lēmumu par likvidatora
iecelšanu, reģistram ir jāsaņem atbilstošs pieteikums. Vienlaikus minētajā tiesību normā nav noteikts aizliegums personai
pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos par likvidatora iecelšanu kā likvidatora kandidātu norādīt sevi. Pozitīva
reģistra valsts notāra lēmuma gadījumā pieteicējam būtu iespējams pārstāvēt SIA „/Nosaukums/” tās likvidācijas procesa
gaitā likvidatora statusā. Izskatāmajā gadījumā pats pieteicējs ar savu aktīvu rīcību var nodrošināt, lai SIA „/Nosaukums/”
pēc iespējas ātrāk atkal būtu iecelta paraksta tiesīgā persona, kas varētu to pārstāvēt.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 8.jūlijā saņemts pieteicēja pieteikums par lēmuma atcelšanu.
Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Ar lēmumu tiek pārkāpts samērīguma princips un demokrātiskās iekārtas princips.
[3.2] Lēmuma pieņemšanas laikā reģistrs balstījies uz apzināti nepatiesu informāciju, kuru sniedza dienests. Lēmuma
pieņemšanas laikā ir pieļautas arī procesuālās kļūdas attiecībā uz tā izdošanas lietderību, kā arī pārkāptas adresāta tiesības
tikt uzklausītam.
[3.3] Ar lēmumu tika pārkāpts Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 106.pants, Cilvēktiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pants, Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām
6(§1).pants un Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas 23(§1).pants.
[3.4] Iestāde lēmumā nav argumentējusi to, kādā veidā izpaudās obligātums vai nepieciešamība izdot sākotnējo
lēmumu.
[3.5] Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta pirmās daļas
3.punktu, reģistram bija pienākums tikai reģistrēt kompetentu iestāžu vai amatpersonu lēmumus un rīkojumus, ar kuriem
piemērots nodrošinājuma līdzeklis. Tomēr tas neuzliek reģistram pienākumu pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumus par
uzņēmumā strādājošo fizisko personu atlaišanu no darba vai atbrīvošanu no ieņemamā amata bez uzņēmuma īpašnieka
piekrišanas, t.i., izdot lēmumu, kas pārkāpj privātpersonu tiesības un intereses.
[3.6] Dienesta vēstule par izmaiņu ierakstīšanu komercreģistrā par SIA „/Nosaukums/” darbības izbeigšanu nevar būt
par pamatu, lai pieteicēju atbrīvotu no valdes locekļa amata SIA „/Nosaukums/”.
[4] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā pieteicējas pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz lēmumā minētajiem
argumentiem.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 2.aprīļa spriedumu pieteicēja pieteikums noraidīts.
Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[5.1] Atsaucoties uz likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta pirmās daļas 3.punktā un 4. 4pantā
minēto, tiesa secināja, ka valsts pārvaldes iestādes lēmums var būt kā patstāvīgs pamats ieraksta izdarīšanai komercreģistrā.
Lietā nav strīda par to, ka dienests 2014.gada 26.februārī pieņēma lēmumu Nr.8.26-32/1116 par SIA „/Nosaukums/”
saimnieciskās darbības izbeigšanu un 2014.gada 13.maijā ar vēstuli Nr.8.26-12/3702 par to informējis reģistru.
[5.2] No likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās un trešās daļas izriet, ka likumdevējs
reģistra amatpersonai ir uzlicis pienākumu veikt ierakstu reģistra vestajos reģistros, pamatojoties uz valsts pārvaldes iestādes
lēmumu. Tā kā izskatāmajā gadījumā ne reģistra valsts notārs, ne tiesa nav konstatējuši šķēršļus attiecīga ieraksta veikšanai
reģistrā, iestādes lēmums veikt ierakstu komercreģistrā par S I A „/Nosaukums/” saimnieciskās darbības izbeigšanu ir
tiesisks un pamatots. Kā to pamatoti norādījis atbildētājs, ar lēmumu par SIA „/Nosaukums/” darbības izbeigšanu valdes
amatpersonas automātiski zaudē savas pilnvaras, un arī pati valde kā institūcija beidz pastāvēt. Līdz ar to arī lēmums veikt
ierakstu komercreģistrā par SIA „/Nosaukums/” valdes atbrīvošanu ir tiesisks.
[5.3] No likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” ietvertajām tiesību normām secināms, ka reģistra valsts
notāram, saņemot no kompetentas iestādes vai amatpersonas lēmumu un pārbaudot iesniegto dokumentu atbilstību likuma
prasībām, ir jāpieņem lēmums par ieraksta izdarīšanu reģistrā, proti, ir jāizdod konkrēta satura administratīvais akts. Tiesa
atsaucās uz Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmo daļu, papildus norādot, ka obligāta administratīvā akta izdošanas
gadījumā iestāde nevar vērtēt lietderības apsvērumu saturu, proti, ja uzlikts pienākums, konstatējot noteiktus apstākļus,
izdot konkrēta satura administratīvo aktu, tā adresāta uzklausīšana nav adekvāta, jo administratīvā akta adresāta viedoklis
nevar ietekmēt administratīvā akta saturu pēc būtības. Ievērojot minēto, tiesa atzina, ka pieteicēja neuzklausīšana
neietekmēja lēmuma tiesiskumu.
[5.4] Attiecībā par pieteicēja norādi, ka lēmuma pieņemšanas laikā atbildētājs balstījies uz nepatiesu informāciju, kuru
sniedzis dienests, tiesa norādīja, ka likumdevējs nav paredzējis reģistra valsts notāram, pieņemot lēmumu par ieraksta
veikšanu komercreģistrā, tiesības vērtēt kompetentas iestādes izdota lēmuma saturu vai tā pieņemšanas pamatotību un
samērīgumu.
Ja pieteicēju neapmierina dienesta amatpersonas pieņemtais lēmums vai rīcība, viņam ir jārīkojas atbilstoši likuma „Par
Valsts ieņēmumu dienestu” 22.panta 1.punktā noteiktajai apstrīdēšanas kārtībai.
[5.5] Lēmumu par SIA „/Nosaukums/” saimnieciskās darbības izbeigšanu nav pieņēmis reģistrs, bet gan dienests.
Savukārt reģistrs, pildot tam ar likumu noteiktās funkcijas, ir veicis tikai atbilstošu dienesta sniegto ziņu reģistrāciju. Līdz ar
to reģistra lēmums faktiski nav samazinājis pieteicējam piemītošo tiesību apjomu, bet ir tikai nodrošinājis normatīvajos
aktos noteikto ziņu publisku ticamību un pieejamību.
[5.6] Pretēji pieteikumā apgalvotajam tiesa reģistra rīcību, publicējot laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” pieteicēja –
amatpersonas ar tiesībām pārstāvēt uzņēmējsabiedrību – personas datus, atzina par tiesiski pamatotu.
[5.7] Tā kā tiesa lēmumu atzina par tiesisku administratīvo aktu, kā arī nekonstatēja reģistra prettiesisku rīcību, līdz ar
to lietā nepastāv zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījums (prettiesiskums). Tādējādi pieteikums par personiskā un
morālā kaitējuma atlīdzināšanu ir noraidāms.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 2.aprīļa spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kas
pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[6.1] Spriedumā tiesa iejaucās pieteicēja tiesībās un pati precizēja pieteicēja prasījumus attiecībā uz reģistra rīcību,
norādot, ka pieteicējs lūdz atcelt lēmumu. Tiesa nav taisījusi pilnu spriedumu par pieteicēja norādīto pieteikuma priekšmetu,
nepārsniedzot prasījumu robežas. Pretēji Administratīvā procesa likuma 81.panta piektajai daļai, sākotnējais lēmums
neieguva savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas ir noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu, kas no
juridiskās puses ir tiesisks, tāpēc pieteicējs pārsūdzēja gan sākotnējo lēmumu, gan lēmumu. Saskaņā ar Administratīvā
procesa likumu precizēt prasījumu ir pieteicēja procesuālās tiesības, nevis tiesas.
[6.2] Tiesa ignorēja pieteicēja norādi, ka, pieņemot lēmumu, kurš ir nelabvēlīgs pieteicējam un SIA „/Nosaukums/”,
reģistrs nav noskaidrojis un izvērtējis pieteicēja un S IA „/Nosaukums/” dibinātāja viedokli un argumentus, kā arī nav
ievērojis procesuālos un formālos priekšnoteikumus, pieņemot sākotnējo lēmumu.
[6.3] Ar spriedumu tiesa nepārtrauca tiesību subjekta patvaļu, bet apstiprināja reģistra likumību veikt patvaļu pret
pieteicēju un viņa darbību, t.i., bez citas iestādes vai atbilstošu likumu prasībām atbrīvot viņu no valdes locekļa amata un
tiesībām pārstāvēt SIA „/Nosaukums/” atsevišķi.
[6.4] Tiesas spriedums ir netaisnīgs un pārkāpj pieteicēja tiesības uz nodarbinātību, kā arī aizskar juridiskās personas
(S I A „/Nosaukums/”) tiesības uz pārstāvniecību un tās interešu aizsardzību tiesā un citās valsts iestādēs, kuras
nepieciešamas, lai atjaunotu juridiskās personas darbību un saglabātu tās pastāvēšanu.
[6.5] Tiesa kļūdaini atzina to, ka administratīvā akta publiskas izziņošanas caur internetu un laikrakstu „Latvijas
Vēstnesis” rezultātā, netika aizskartas pieteicējas tiesības uz viņa personīgās dzīves cieņu. Reģistrs veica prettiesisku
faktisko rīcību – publiski izplatīja pieteicēja vārdu, uzvārdu un pilnu personas kodu, kas norāda uz viņa dzimšanas datumu.
Ar saviem secinājumiem spriedumā tiesa rīkojās pretēji Konvencijas par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz
personas datu automatizēto apstrādi un Eiropas Savienības Padomes direktīvu Nr.95/46/EK par privātpersonu tiesību
aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Nr.97/66/EK par personas datu izmantošanu un
personīgās dzīves neaizskaramības aizsardzību telekomunikāciju nozarē nosacījumiem. Tiesa izrādīja pilnīgu necieņu pret
pieteicēja tiesībām uz privāto dzīvi, kas norāda uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.panta
pārkāpumu.
[6.6] Spriedums neatbilst samērīguma principam, jo no sprieduma izrietošais labums, ko sabiedrība iegūst, atbrīvojot
pieteicēju no valdes locekļa amata un tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi un atklājot sabiedrībai pieteicēja
personīgos datus, nebūs nekāds salīdzinājumā ar viņa tiesību un tiesisko interešu ierobežojumu attiecībā uz nodarbinātību
un personīgo dzīvi.
[7] Reģistrs rakstveida paskaidrojumā apelācijas instances tiesai pieteicēja apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu,
kā arī pievienojas spriedumā norādītajiem tiesas argumentiem.
Papildus iestāde paskaidroja, ka lēmums vēl nav ieguvis savu patstāvīgo spēkā esamību, jo tā tiesiskums tiek vērtēts.
Līdz ar to uz šo brīdi administratīvā akta adresāts un trešās personas vēl nevar paļauties uz to, ka lēmums netiks atcelts vai
grozīts. Tādējādi, reģistra ieskatā, nebūtu saprātīgi izslēgt SIA „/Nosaukums/” no komercreģistra, ja vēl nav stājies spēkā
tiesas nolēmums, ar kuru tiktu atzīts, ka lēmums pieņemts tiesiski un pamatoti. Administratīvā akta adresāta un arī trešo
personu interesēs ir sākotnēji uzzināt lēmuma pieņemšanas pamatotību, pirms tiek pieņemts lēmums par SIA
„/Nosaukums/” izslēgšanu no komercreģistra. Vienlaikus minētais cita starp arī nozīmē, ka pieteicējs vēl var iesniegt
pieteikumu reģistrā par sevis iecelšanu S IA „/Nosaukums/” likvidatora amatā. Gadījumā, ja pieteicējam tiks pieņemts
labvēlīgs lēmums, pieteicējam kā SIA „/Nosaukums/” likvidatoram būs tiesības pārstāvēt SIA „/Nosaukums/” attiecībās ar
dienestu un tiesas procesos, kuros SIA „/Nosaukums/” ir lietas dalībnieks.
Atbilstoši Komerclikuma 8.panta trešās daļas 3.punktam informācija par sabiedrības valdes locekļa vārdu, uzvārdu un
personas kodu ir komercreģistrā ierakstāmā ziņa. Savukārt atbilstoši Komerclikuma 11.panta pirmajai daļai visus
komercreģistra ierakstus izsludina oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, vienlaikus tos publicējot elektroniski. Līdz ar to
nav pamatots pieteicēja apgalvojums, ka reģistrs būtu prettiesiski publicējis kādas ziņas par pieteicēju.
[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[9] Novērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums nav pamatots un
tādēļ ir noraidāms.
[10] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances
tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka
pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos
apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lēmuma pamatojumu, pieteikumā un apelācijas sūdzībās ietvertos
argumentus, atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums (sk. šā sprieduma 5.punktu) ir pareizs un
pilnībā pietiekams, līdz ar to pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un atkārtoti tos pašus apsvērumus
nenorāda.
[11] Vērtējot apelācijas sūdzības argumentāciju, apgabaltiesa papildus norāda turpmāk minētos apsvērumus.
Saskaņā ar Komerclikuma 314.1panta otro daļu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz nodokļu
administrācijas lēmumu.
Apgabaltiesa konstatē, ka dienests 2014.gada 13.maija vēstulē Nr.8.26-12/3702 (lietas 1.sējuma 132.lapa) ir norādījis,
ka dienesta 2014.gada 26.februāra lēmums Nr.8.26-32/1116 ir stājies spēkā, proti, SIA „/Nosaukums/” nav apstrīdējusi un
pārsūdzējusi minēto lēmumu likumā noteiktajā kārtībā. Tiesvedības procesa gaitā pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus par
to, ka dienesta 2014.gada 26.februāra lēmums Nr.8.26-32/1116 būtu likumā noteiktajā termiņā apstrīdēts un pārsūdzēts. No
Tiesu informācijas sistēmā pieejamās informācijas var konstatēt, ka 2014.gada 11.jūnijā pieteicējs kā fiziska persona ir
iesniedzis pieteikumu tiesā par dienesta 2014.gada 26.februāra lēmuma Nr.8.26-32/1116 atcelšanu. Ar Administratīvās
rajona tiesas 2014.gada 18.jūnija lēmumu lietā Nr.6-70006214 atteikts pieņemt pieteicēja pieteikumu. Ar Augstākās tiesas
Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 8.augusta lēmumu iepriekš minētais tiesas nolēmums atstāts negrozīts.
Tādējādi secināms, ka nepastāv strīds, ka jebkādi apstrīdēšanas un tiesvedības procesi par dienesta 2014.gada 26.februāra
lēmuma Nr.8.26-32/1116 atcelšanu ir beigušies, atstājot lēmumu spēkā.
Lēmuma reģistrācija tiek veikta saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta pirmās daļas
1.punktu un 4.4panta pirmo daļu. Ieraksta izdarīšana nemaina dienesta lēmuma saturisko nozīmi, bet padara to publiski
pieejamu. Pieteicēja argumenti par to, ka viņam ir ierobežotas iespējas veikt komercdarbību ar SIA „/Nosaukums/”, nav
attiecināmi uz reģistra veikto reģistrāciju. Šie argumenti pēc būtības ir izvērtējami, vienīgi pārskatot dienesta lēmumu par
SIA „/Nosaukums/” saimnieciskās darbības izbeigšanu. Atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
8.panta otrajai daļai un 14.panta otrajai daļai reģistra kompetencē neietilpst lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude.
Reģistrācijas procesā kontroles apjoms ir noteikts likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmajā
daļā. Tiesību normas saturs norāda, ka tiek pārbaudīta reģistrācijas piekritība, dokumenta juridiskais spēks (vai lēmums ir
stājies spēkā), dokumenta formas atbilstība likuma prasībām.
Apgabaltiesas vērtējumā nav pārkāptas arī pieteicēja tiesības būt uzklausītam. Pieteicējam bija iespējas izteikt
argumentus sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas procesā. Tāpat apgabaltiesa nesaskata, ka būtu pārkāpts tiesiskuma princips,
tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips, patvaļas aizlieguma princips un demokrātiskās iekārtas princips. Pieteicējs
pēc būtības nav paudis argumentus, kas norādītu, kādā tieši veidā iestāde un tiesa būtu pārkāpusi šos principus, veicot
spēkā stājušās dienesta lēmuma reģistrāciju.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
Noraidīt /pers. A/ pieteikumu.
Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
V.Poķis
Tiesnesis referents (paraksts)
M.Osmane
Tiesneses (paraksts)
(paraksts) A.Šteinberga
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis V.Poķis
Rīgā 2016.gada 17.maijā