Court allows small claims recovery for insurance reimbursement, interest, and costs against insurer for water damage.

Lietas Nr. C29 5626 17

Lietas arhīva Nr. C-2090-18/16

ECLI:LV:RLPT:2018:0312.C29562617.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 12.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa tiesnese V.Gailīte rakstveida procesā izskatīja civillietu AAS “BALTA” vienkāršotās procedūras lietā

(iepriekš - maza apmēra prasība) pret /pers. A/ par naudas piedziņu, un

konstatēja:

2017.gada 1.decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasītāja AAS “BALTA” cēla maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/

par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā ietverti prasījumi:

1. piedzīt no atbildētāja par labu AAS "BALTA" galveno parādu EUR 590,76 apmērā, likumiskos procentus EUR 37,73 apmērā, kopā - EUR

628,49;

2. piedzīt no Atbildētāja visus tiesas izdevumus, t.sk. valsts nodevu EUR 94,27 apmērā (valsts nodeva samaksāta – EUR 94.18) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30;

3. noteikt tiesības Prasītājam par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp Prasītāju un /pers. B/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums Nr. 570837222 uz kura pamata bija apdrošināts

īpašums pēc adreses /adrese/. Polises darbības termiņš bija noteikts no 31.10.2015. līdz 30.10.2016.

2016.gada 2.februārī apdrošinātais īpašums bija applūdināts, par ko mājas apsaimniekotāja izsniedza aktu un /pers. B/ iesniedza atlīdzības

pieteikumu. Saskaņā ar atlīdzības pieteikumu ūdens noplūde notikusi no dzīvokļa Nr. 9. Ar aktu ir konstatēts, ka noplūde notikusi no dzīvokļa Nr. 9,

kurā notika iekšējā ūdensvada un kanalizācijas sistēmas avārija, jo dzīvojamās mājas kopējie ūdens un kanalizācijas stāvvadi atradās apmierinošā

tehniskā stāvokli, avārija izsaukums no dzīvokļa Nr. 9 vai citiem dzīvokļiem nebija. Dzīvokļa Nr. 9 īpašnieks uz dzīvokļa saliešanas dienu bija Atbildētājs.

Prasītājs veica nopludināta dzīvokļa apskati un pēc sastādītas tāmes, atskaitot pašrisku, izmaksāja atlīdzību 487,46 EUR apmērā.

Prasība pamatota ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Civillikuma 1635., 1652., 1753., 1756., 1775., 1779.pantu,

Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pantu, Civilprocesa likuma 195., 250.18 250.19 un 250.20 pantu.

Atbildētājs, saskaņā ar Civilprocesa 148.panta noteikumiem, rakstveida paskaidrojumus uz prasību nav iesniedzis.

Tiesa konstatē, ka prasības pieteikums un atbildes veidlapa atbildētājam /pers. A/ ierakstītā sūtījumā nosūtīti uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi

2017.gada 12.decembrī, līdz ar ko, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas un 561.panta otrās daļas noteikumiem, atzīstams, ka tiesas

dokumenti atbildētājam ir piegādāti.

Šādos apstākļos tiesnese pieņēma lēmumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2018.gada 12.martā, pa ko lietas dalībniekiem saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu tika paziņots 2017.gada 12.februārī.

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota, vadoties no sekojošiem

motīviem.

Lietā konstatēts, ka starp Prasītāju un /pers. B/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums Nr. 570837222 uz kura pamata bija apdrošināts īpašums pēc

adreses /adrese/. Polises darbības termiņš bija noteikts no 31.10.2015. līdz 30.10.2016.

2016.gada 2.februārī apdrošinātais īpašums tika applūdināts, par ko mājas apsaimniekotāja izsniedza aktu par to, ka īpašumu applūdināja

atbildētājs, jo ūdens noplūde notika no atbildētājam piederoša dzīvokļa Nr.9. Prasītājs veica nopludināta dzīvokļa apskati.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/ izdrukas redzams, ka dzīvokļa /adrese/ īpašnieks ir atbildētājs /pers. A/.

Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta otrā daļa nosaka, ka atsevišķā īpašuma elementi ir: inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma

stāvvadiem; inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem

kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi.

No minētā izriet, ka ūdensapgādes sistēmu elementi, kas atrodas atbildētāja dzīvoklī un kurus ir iespējams ietekmēt tikai no atbildētāja īpašuma,

atrodas pilnīgā atbildētāja atbildībā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām

personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

No lietas materiāliem redzams, ka AAS "BALTA" 2016.gada 22.februārī /pers. B/ izmaksāja atlīdzību 487,46 EUR apmērā.

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā

pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai,

veselībai vai fiziskajam stāvoklim.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu, ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Atbilstoši Civillikuma 1775.pantam, katrs

zaudējums, kas nav nejaušs ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai

bezdarbību nodarījis.

Tiesa atzīst, ka prasītājs pilnībā pierādījis savu tiesību prasīt zaudējumus no atbildētāja. Atbildētājs, pretēji Civilprocesa likuma 93.panta prasībām,

nav sniedzis prasību atspēkojošus pierādījumus.

Atbildētājs nav pierādījis, ka zaudējumi ir atlīdzināti, bez tam, atbildētājs nav cēlis iebildumus pret 2016.gada 6.marta un 2016.gada 13.jūlijā

nosūtītām pretenzijām.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīti visi zaudējumu piedziņas pamati, un par labu AAS „BALTA” piedzenami zaudējumi EUR 487.46,

kas radušies, izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājam 2016.gada 13.jūlijā nosūtīta pretenzija par regresa prasības atlīdzināšanu, kurā lūgts atbildētāju ne

vēlāk kā līdz 2016.gada 13.augustam samaksāt prasītājam izmaksāto zaudējumu summu, informējot, ka gadījumā, ja regresa prasība netiks atlīdzināta

līdz noteiktajam datumam, Prasītājs būs spiests uzdot veikt regresa prasības piedziņu Prasītāja vārdā pilnvarotajam pārstāvim SIA “Julianus Inkasso

Latvija”, kas palielinās parāda summu.

Tā kā atbildētājs nav atlīdzinājis prasītāja izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, Prasītājs ir pilnvarojis SIA „Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no

Atbildētāja minēto apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar 2011.gada 12.oktobra Sadarbības līgumu Nr.01490-05-11.

Ar lietas materiāliem apstiprināts, ka Prasītājs 2017.gada 27.novembrī ir samaksājis SIA „Julianus Inkasso Latvija” 103,30 EUR par zaudējumu

atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā.

Tiesa atzīst par pamatotu piedzīt no atbildētāja arī izdevumus par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības atgūšanas administrēšanu tiesvedības

procesā 103,30 EUR, jo prasītājam nebūtu jācieš šie zaudējumi, ja atbildētājs būtu savlaicīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu izmaksātās apdrošināšanas

atlīdzības apmērā. Atbildētājs tika brīdināts par to, ka piedziņas summa pieaugs, ja lieta tiks izšķirta tiesas ceļā.

Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus EUR 37.73 apmērā par laiku no 2016.gada 13.augusta līdz 2017.gada 21.novembrim.

Civillikuma 1753.pants paredz, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu, bet šā likuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Savukārt, atbilstoši Civillikuma 1765.pantam, ja procentu apmērs nav noteikts aktā vai darījumā, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Saskaņā ar šī panta ceturtās daļas noteikumiem likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi

tikai no paša kapitāla.

Tā kā zaudējumu atlīdzināšanu atbildētāja nav veikusi, ir iestājies parādnieka nokavējums (Civillikuma 1652.panta 3.punkts), kura sekas ir

pienākums maksāt Civillikuma 1759.panta 1.punktā paredzētos likumiskos nokavējuma procentus.

Tiesa prasītāja aprēķināto likumisko nokavējuma procentu apmēru EUR 37.73 atzīst par pamatotu, samērīgu un apmierināmu prasītāja uzturētajā

apmērā.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka prasītāja savu prasību ir pierādījusi pilnībā, tā ir pamatota un apmierināma.

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi, kas sastāv no

valsts nodevas EUR 94.18 un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR 3.30, kopā – EUR 97.48.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā (Civillikuma 1765.panta otrā daļa) no piespriestās summas.

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.panta noteikumus, atbildētājai ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda:

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AAS „BALTA”, reģ. Nr. 40003049409, izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību EUR

487.46, izdevumus par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā EUR 103,30, likumiskos procentus EUR

37.73 un tiesas izdevumus EUR 97.48, bet kopā EUR 725,97, nosakot atbildētājai desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei pēc sprieduma

spēkā stāšanās.

Naudas summa ieskaitāma prasītājas AAS „BALTA” pilnvarotā pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” kontā AS „Swedbank”, Nr.

LV61HABA0551008868793.

Noteikt AAS “BALTA” tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no nesamaksātās pamatsummas par

laiku līdz sprieduma izpildei.

Tiesas spriedumu vienkāršotās procedūras lietā lietas dalībnieki var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese V.Gailīte