Court dismisses appeal against traffic fine, upholding 80 euro penalty due to high traffic intensity and lack of mitigating factors.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's appeal against a 80 euro traffic fine imposed by the State Police for running a red light. The plaintiff argued for a reduced fine based on voluntary remorse and the intent to avoid a potential accident caused by a sudden traffic light change. The court rejected these claims, finding no evidence of remorse in the protocol and confirming that high traffic intensity legally aggravated the violation under the Administrative Offences Code.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34. panti: Tiesas praksē atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus izvērtējot, ir jābūt pierādījumiem par to pastāšanos; bez šiem pierādījumiem sods ir jāpiemēro saskaņā ar likuma noteikumiem.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 133051316
Lietas arhīva Nr. 1-0513-16/19
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā 2016.gada 24.oktobrī
Rīgas rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Ineta Riekstiņa, rakstveida procesā izskatīja iesniedzēja /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes
Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.825 Par pārsūdzēto lēmumu lietā Nr.PF 747887, un
k o ns t a t ē ja
2016.gada 3.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 9.rotas
jaunākais inspektors Vadims Ribakovs sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu PF 747887 par to, ka 2016.gada 3.martā plkst.16.57, Rīgā,
vadītājs /pers. A/ vadīja automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa A.Deglava ielu no Pērnavas ielas puses G.Astras ielas
virzienā un brīdī, kad luksofora pamatsekcijā dega sarkans signāls, pabrauca garām stoplīnijai, iebrauca krustojumā ar Nīcgales ielu un aizbrauca taisnā
virzienā, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 45.4.punkta prasības, un transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība
paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5 panta pirmajā daļā, un par ko vadītājam uzlikts naudas sods 80 euro apmērā (lietas
24.lapa)
Minēto protokolu /pers. A/ 2016.gada 7.martā pārsūdzējis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes
administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja priekšniekam, lūdzot piemērot naudas sodu atbilstoši LAPK 149.5 panta pirmajā daļā paredzētajam
minimālajam sodam, proti, 30 euro apmērā (lietas 19.-20.lapa)
Sūdzībā norādīts, ka amatpersona pieņēmusi lēmumu uzlikt naudas sodu 80 euro apmērā, kā arī atzīmējusi pārkāpuma protokolā apstākli, kas
pastiprina atbildību, proti, atbilstoši LAPK 34.panta otrajai daļai - satiksmes intensitāte.
/pers. A/ pārsūdz uzliktā naudas soda apmēru, jo amatpersona, pieņemot lēmumu par soda uzlikšanu, nav ņēmusi vērā virkni apstākļu, kas mīkstina
atbildību par administratīvo pārkāpumu atbilstoši Latvijas administratīvā pārkāpuma kodeksa 33.pantam, proti, nav ņemts vērā, ka vainīgais vaļsirdīgi
nožēlojis un atzinis izdarīto, administratīvi nav sodīts, pārkāpums izdarīts, lai neizraisītu avārijas situāciju, proti, brīdī, kad pēkšņi iedegās luksofora
sarkanais signāls, aiz sūdzības iesniedzēja vadītās automašīnas braukusi citas personas vadīta automašīna, kura varējusi iebraukt viņa auto un izraisīt
avāriju, ja /pers. A/ būtu strauji bremzējis un apstājies pie luksofora sarkanās gaismas, vērš uzmanību uz to, ka minētajā krustojumā luksofora zaļais
signāls nemirgo, bet uzreiz pārslēdzas uz citu gaismu, līdz ar ko, izvairoties no avārijas situācijas, bijis spiests pārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus.
Papildus informē, ka pirms šķērsot krustojumu pie aizliegtā luksofora signāla, novērtēta situācija, lai neapdraudētu citus ceļu satiksmes dalībniekus,
proti, pārliecinājies, ka pa Nīcgales ielu braucošām automašīnām vēl dega kustību aizliedzošais signāls, braukšanas ātrums netika pārkāpts, kā arī
kopumā citi satiksmes dalībnieki apdraudēti netika.
Tāpat uzskata, ka amatpersonas administratīvā pārkāpuma protokolā atzīmētais apstāklis, kas pastiprina atbildību atbilstoši LAPK 34.panta otrajai
daļai, nav vērtējams viennozīmīgi, sakarā ar to, ka normālais darba laiks lielākam vairumam strādājošo vēl nebija beidzies, līdz ar ko satiksme minētajā
laika posmā nebija intensīva.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka amatpersonas sods 80 euro apmērā uzlikts nepamatoti, lūdz piemērot naudas sodu atbilstoši LAPK
149.5 panta pirmajā daļā paredzētajam minimālajam sodam, proti, 30 euro apmērā, kas būtu objektīvs sods par izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā
iepriekš minēto, kā arī visus apstākļus kopumā.
Izskatot /pers. A/sūdzību, Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks ar 2016.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.825 „Par
apstrīdēto lēmumu lietā Nr.PF 747887” atstājis negrozītu VP RRP KPP PPP ??? jaunākā inspektora V.Ribakova 2016.gada 3.martā pieņemto lēmumu
lietā Nr.PF 747887, bet sūdzību noraidījis kā nepamatotu ( lietas 29.-34.lapa).
Lēmumā konstatēts, ka 2016.gada 3.martā plkst.17.00, VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona (turpmāk - PPP ???)
jaunākais inspektors Vadims Ribakovs sūdzības iesniedzējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF 747887 par Latvijas Republikas
Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 45.4.punkta prasību pārkāpumu, proti, par
to, ka viņš 2016.gada 3.martā plkst.16.57, Rīgā, vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Augusta Deglava ielu no
Pērnavas ielas puses Gunāra Astras ielas virzienā un krustojumā ar Nīcgales ielu, pabraucot garām vietai, kur jāaptur transportlīdzeklis, iebrauca un
šķērsoja krustojumu taisnā virzienā, brīdī, kad luksoforā dega sarkanais aizliedzošais signāls. Pārkāpums fiksēts videoierakstā.
Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.5panta pirmajā daļā - par braukšanu,
ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 30 (trīsdesmit) euro līdz 140 (viens simts četrdesmit) euro.
Pamatojoties uz minēto, saskaņā ar LAPK 32.-37.panta, 149.5panta pirmās daļas, kā arī 268.-274.1panta un 275.panta pirmās daļas 1.punkta
nosacījumiem, konstatējot LAPK 34.panta otrajā daļā norādītu atbildību pastiprinošu apstākli (satiksmes intensitāte) un, nekonstatējot atbildību
mīkstinošus apstākļus, VP RRP KPP PPP ??? jaunākais inspektors V.Ribakovs pieņēma lēmumu sodīt sūdzības iesniedzēju ar naudas sodu 80 euro
apmērā.
Lēmumā norādīts, ka ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF 747887 un pieņemto lēmumu sūdzības iesniedzējs iepazinās, to parakstīja.
Rakstisku paskaidrojumu par lietas apstākļiem nesniedza.
Administratīvā pārkāpuma protokolam pievienots videoieraksts,
Sūdzībā /pers. A/ apstrīd 2016.gada 3.marta administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņemto lēmumu lietā Nr.PF 747887 un lūdz samazināt
naudas soda apmēru. Paskaidro, ka vadīja protokolā norādīto transportlīdzekli protokolā norādītajā laikā un vietā. Nepiekrīt policijas darbinieka
norādītājam LAPK 34.panta otrā daļā paredzētam atbildību pastiprinošam apstāklim, proti, tam, ka bija intensīva satiksme, jo darba laiks nebija
beidzies, līdz ar ko uzskata, ka satiksme nebija intensīva. Norāda, ka, pieņemot lēmumu, policijas darbinieks neņēma vērā atbildību mīkstinošus
apstākļus, proti, to, ka /pers. A/ atzina un vaļsirdīgi nožēloja izdarīto pārkāpumu, administratīvi nav sodīts. Tāpat netika ņemts vērā tas apstāklis, ka
pārkāpums izdarīts, lai neizraisītu avārijas situāciju uz ceļa, proti, brīdī, kad pēkšņi iedegās luksofora objekta sarkanais signāls, negribēja strauji bremzēt,
lai neizraisītu avārijas situāciju un izvairītos no sadursmes ar aizmugurē braucošo transportlīdzekli. Līdz ar augstāk norādīto, /pers. A/ bija spiests pārkāpt
CSN prasības. Uzskata, ka ar savu rīcību neapdraudēja citus satiksmes dalībniekus, jo pirms uzsākt šķērsot krustojumu, pārliecinājies, ka pa Nīcgales
ielu braucošiem transportlīdzekļiem vēl dega kustību aizliedzošais signāls. Uzskata, ka LAPK 34.panta otrajā daļā norādītais atbildību pastiprinošais
apstāklis piemērots nepamatoti un lūdz samazināt piemēroto naudas sodu līdz minimālajām 30 euro.
Lēmumā norādīts, ka, noskatoties izskatāmajā lietā esošo videoierakstu, kurā fiksēts sūdzības iesniedzēja pārkāpums, redzams, ka videoieraksts
uzņemts no tāda policijas darbinieku atrašanās vietas skatu punkta, kad tieši ir redzami luksofora objekta signāli, kas bija vērsti pret sūdzības iesniedzēja
vadītā transportlīdzekļa kustības virzienu. No videoieraksta sākuma plkst. 16:56:41 līdz plkst.16:57:21 luksofora pamatsekcijā deg zaļais, kustību
atļaujošais signāls. Plkst.16:57:22 luksofora pamatsekcijā iedegas dzeltenais signāls, kas brīdina par gaidāmo signālu maiņu, un deg 4 sekundes.
Plkst.16:57:26, kad luksofora pamatsekcijā iedegas sarkanais, kustību aizliedzošais signāls, pelēkas krāsas transportlīdzeklis ar universāla virsbūves tipu,
braucot pa pirmo braukšanas joslu, nepārprotami atrodas pirms “stop-līnijas”, jo pirms tās otrajā braukšanas joslā jau apstājās cits transportlīdzeklis.
Dotais transportlīdzeklis turpina kustību un šķērso krustojumu taisnā virzienā, brīdī, kad luksofora pamatsekcijā vismaz vienu sekundi dega sarkanais
aizliedzošais signāls. Neviens cits transportlīdzeklis minētā transportlīdzekļa braukšanas virzienā krustojumu vairs nešķērso. Policijas darbinieki uzsāk
sekot minētajam transportlīdzeklim. Videoieraksta 16:58:16 sekundē redzams, ka pirms nākamā krustojuma ir citu transportlīdzekļu kolonnā apstājies
pelēkas krāsas transportlīdzeklis ar universāla virsbūves tipu. Plkst.16:58:26 videoieraksts beidzas.
VP RRP KPP PPP ??? jaunākais inspektors V.Ribakovs dienesta ziņojumā norādījis, ka 2016.gada 3.martā pildīja dienesta pienākumus ekipāžā
Nr.9005, Rīgā. Papildus administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF 747887 norādītajām, paskaidro, ka pārkāpuma fiksēšanas brīdī transportlīdzekli
/TL marka/, valsts reģistrācijās numurs /TL numurs/, identificēja pēc vizuālā izskata un valsts reģistrācijas numura. /pers. A/ sastādīts administratīvā
pārkāpuma protokols Nr.PF 747887 saskaņā ar LAPK 149.5panta pirmo daļu. Paskaidro, ka, pieņemot lēmumu, ņemts vērā apstāklis, ka pārkāpums
izdarīts intensīvas satiksmes apstākļos, kas pastiprina vadītāja atbildību, kā arī tas, ka vadītājam bija reālā iespēja laicīgi apturēt transportlīdzekli tam
paredzētajā vietā, kā to izdarīja otrajā braukšanas joslā braucošais transportlīdzeklis. Izvērtējot dotos apstākļus, pieņemts lēmums piemērot sūdzības
iesniedzējam naudas sodu 80 euro apmērā.
Atbilstoši LAPK 286.panta otrajā daļā noteiktajam augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,
pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.
Ar lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF 747887 sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par CSN 45.4.punkta prasību
pārkāpumu saskaņā ar LAPK 149.5panta pirmās daļas nosacījumiem.
CSN 45.4.punkts noteic, ka sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli aizliedz kustību (jebkādu kustību). Lai
informētu par sarkanā signāla degšanas ilgumu, zem luksofora vai tā sekcijas var uzstādīt paskaidrojoša satura plāksnīti.
CSN 45.2.punkts noteic, ka dzeltens signāls aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu 54.punkta minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signālu
maiņu.
LAPK 149.5panta pirmās daļas sankcija par CSN 45.4.punkta prasību pārkāpumu, t.i., par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls,-
transportlīdzekļa vadītājam paredz uzlikt naudas sodu no 30 līdz 140 euro.
Tādējādi, lai iestātos LAPK 149.5panta pirmajā daļā paredzētā atbildība, nepieciešams pierādīt, ka persona, vadot transportlīdzekli, ir iebraukusi
krustojumā un to šķērsojusi pie aizliedzošā luksofora signāla.
Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā
noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam
ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Savukārt, atbilstoši LAPK 243.1pantā noteiktajam, ir šādi pierādīšanas līdzekļi: 1) pie administratīvās atbildības
sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par
faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8)
lietiskie pierādījumi.
Tātad, par pierādīšanas līdzekļiem šajā lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PF 747887, videoieraksts, /pers. A/ sūdzība, VP
RRP KPP PPP ??? inspektora V.Ribakova dienesta ziņojums.
Saskaņā ar LAPK 244.pantā noteikto institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
No lietā esošajiem materiāliem VP RRP KPP nekonstatē strīdu par to, ka iesniedzējs vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas
numurs /TL numurs/, administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā. Sūdzības iesniedzējs nedz sākotnēji administratīvā pārkāpuma
protokola sastādīšanas laikā, nedz arī sūdzībā šo faktu nenoliedz.
/pers. A/ norāda, ka turpināja uzsākto manevru, brīdī, kad tikko pārslēdzās sarkanais signāls un negribēja strauji bremzēt, lai izvairītos no
sadursmes ar aizmugurē braucošo transportlīdzekli, līdz ar ko bija spiests pārkāpt CSN 45.4.punkta prasības.
Lēmumā norādīts, ka lietā ir strīds par to, pie kāda luksofora signāla /pers. A/ šķērsoja krustojumu, proti, kur atradās, sūdzības iesniedzēja vadītais
transportlīdzeklis, kad iedegās luksofora sarkanais signāls, kā arī lietā ir strīds par to, vai sūdzības iesniedzējam bija faktiska iespēja apturēt
transportlīdzekli tam paredzētājā vietā (pirms “stop-līnijas”).
VP RRP KPP izskatāmās lietas ietvaros, pārbaudot, vai ar lietā esošajiem pierādījumiem (videoierakstu, administratīvā pārkāpuma protokolu,
dienesta ziņojumu, sūdzību) sūdzības iesniedzēja vaina pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta, konstatē sekojošo.
No lietā esošā videoieraksta redzams, ka videoieraksts uzņemts no tādas policijas darbinieka atrašanas vietas skatu punkta, kad tieši ir redzami
luksofora objekta signāli, kas bija vērsti pret sūdzības iesniedzēja vadītā transportlīdzekļa kustības virzienu. /pers. A/ vadītais transportlīdzeklis brīdī, kad
luksofora objektā iedegās sarkanais, kustību aizliedzošais signāls, atradās pirms “stop- līnijas”, turpināja kustību, iebrauca un šķērsoja krustojumu.
VP RRP KPP ieskatā konkrētajā gadījumā nav lietderīgi pieprasīt krustojumā uzstādīto luksoforu objektu darba režīma laika diagrammas, jo
videoierakstā skaidri redzama gan vieta, kur sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis atradās, iedegoties sarkanajām signālam, gan luksofora
objekta signāli.
Saskaņā ar policijas darbinieka V.Ribakova administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF 747887 norādīto pārkāpuma konstatēšanas brīdī minētais
transportlīdzeklis turpināja kustību, neapstājoties tam paredzētajā vietā (konkrētajā ceļa posmā pirms “stop-līnijas”), iebrauca krustojumā, kad jau dega
sarkanais, kustību aizliedzošais signāls.
VP RRP KPP, izvērtējot videoierakstā redzamo kopsakarā ar policijas darbinieka V.Ribakova administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF
747887 norādīto, kā arī dienesta ziņojumā fiksēto, nerodas šaubas, ka sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis iebrauca krustojumā un šķērsoja to
pie luksofora sarkanā aizliedzošā signāla. Videoierakstā redzamais atbilst protokolā norādītajai pārkāpuma būtībai un sakrīt ar dienesta ziņojumā norādīto
informāciju. VP RRP KPP nonāk pie secinājuma, ka sūdzības iesniedzējam bija reāla iespēja laicīgi apturēt transportlīdzekli. Sūdzības iesniedzējs
šķērsoja “stop-līniju” brīdī, kad luksofora pamatsekcijā iedegas sarkanais, kustību aizliedzošais signāls un pirms tam vismaz četras sekundes dega
dzeltenais, kustību aizliedzošais signāls. Ievērojot norādīto, nerodas šaubas, ka /pers. A/ bija reāla iespēja samazināt viņa vadītā transportlīdzekļa
braukšanas ātrumu un laicīgi apturēt to pirms “stop-līnijas” bez straujas bremzēšanas, ja viņš to gribētu izdarīt.
VP RRP KPP noraida sūdzības iesniedzēja atsauci uz to, ka viņš nevarēja laicīgi apstāties, jo negribēja strauji bremzēt kā nepamatotu šādu
apsvērumu dēļ.
Konkrētajā gadījumā lietā nav strīda par to, pie kāda luksofora signāla bija pabeigts manevrs, bet par to, pie kāda luksofora signāla tas tika
uzsākts.
Atbilstoši CSN 45.2.punktam dzeltens signāls aizliedz kustību un brīdina ceļu satiksmes dalībniekus par gaidāmo signālu maiņu. Apstāklis, ka /pers.
A/ nereaģēja uz luksoforā dzelteno signālu un nesamazināja braukšanas ātrumu, ir iemesls, kas noveda pie pārkāpuma izdarīšanas, proti, krustojuma
šķērsošanas, kad tas ir aizliegts.
Lietā nav neviena pierādījuma., kas norādītu uz to, ka policijas darbinieks V.Ribakovs būtu neobjektīvs vai nekompetents norādītā administratīvā
pārkāpuma konstatēšanā.
Izvērtējot iepriekš konstatētos pierādījumus, VP RRP KPP atzīst, ka tie ir ticami, pieļaujami un uz konkrēto lietu attiecināmi, lai atzītu sūdzības
iesniedzēju par vainīgu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.
LAPK 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma
pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.
Izvērtējot iesniedzējam piemērotā administratīvā soda samērību, VP RRP KPP vispirms norāda, ka atbilstoši LAPK 32.panta pirmajā un otrajā
daļā noteiktajam, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu,
stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja
personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
No LAPK 32.panta secināms, ka par administratīvo pārkāpumu nevar tikt piemērots sods ārpus ietvariem, ko nosaka normatīvais akts, kurā
paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Apstākļi, kas saskaņā ar LAPK 32.pantu ir ņemami vērā, piemērojot administratīvo sodu, ietekmē
piemērojamo sodu tikai normatīvajā aktā noteiktās sankcijas ietvaros.
LAPK 149.5panta pirmās daļas sankcija paredz, ka par šajā tiesību normā paredzēto pārkāpumu, transportlīdzekļa vadītājam piemērojams
naudas sods no 30 līdz 140 euro.
Sūdzības iesniedzējam uzlikts naudas sods 80 euro apmērā.
VP RRP KPP kā nepamatotus noraida sūdzības iesniedzēja iebildumus par to, ka, nosakot administratīvo sodu 80 euro apmērā, jaunākais
inspektors nav ņēmis vērā visus apstākļus, kas ir būtiski jebkura soda piemērošanai.
Lēmumā norādīts, ka sūdzības izskatīšanas gaitā konstatēti LAPK 34.panta otrajā daļā noteiktie apstākļi, kas pastiprina iesniedzēja atbildību par
izdarīto pārkāpumu. Atbilstoši šai tiesību normai atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina tādi apstākļi, kas pastiprina konkrētā
pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai - diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi
tamlīdzīgi apstākļi.
No izskatāmajā lietā esošā videoierakstā redzamā, VP RRP KPP secina, ka sūdzības iesniedzēja pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija intensīva
satiksme, pārkāpums izdarīts uz vienas no Rīgas noslogotākajām ielām, darba dienas vakarā, līdz ar to VP RRP KPP lietā konstatē LAPK 34.panta
otrajā daļā noteikto atbildību pastiprinošo apstākli.
Ievērojot minēto, VP RRP KPP atzīst jaunākā inspektora V.Ribakova piemēroto naudas sodu 80 euro apmērā par pamatotu, samērīgu un
atbilstošu lietā konstatētajiem apstākļiem. VP RRP KPP uzskata, ka lietā nav neviena tiesiska un objektīva iemesla, lai piemēroto sodu samazinātu.
Izvērtējot visus lietas materiālus, VP RRP KPP secina, ka administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts un sods sūdzības iesniedzējam piemērots
likumīgi un pamatoti. Lietā nav neviena tiesiska un objektīva iemesla, lai piemēroto sodu atceltu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar LAPK 287.panta pilinās daļas 1 .punktu, nolemts VP RRP KPP PPP ??? jaunākā inspektora
V.Ribakova 2016.gada 3.martā pieņemto lēmumu lietā Nr.PF 747887 atstāt negrozītu, bet sūdzību noraidīt kā nepamatotu.
2016.gada 23.maijā tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība (lietas 6.-7.lapa).
Sūdzībā norādīts, ka amatpersona pieņēmusi lēmumu uzlikt naudas sodu 80 euro apmērā, kā arī atzīmējusi pārkāpuma protokolā apstākli, kas
pastiprina atbildību, proti, atbilstoši LAPK 34.panta otrajai daļai - satiksmes intensitāte.
Lēmums par naudas sodu uzlikšanu 80 euro apmērā pārsūdzēts atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajam desmit darba dienu laikā no tā
paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu
izskatīšanas biroja priekšniekam Jurim Jančevskim.
Sūdzības iesniedzējs vērš uzmanību uz to, ka 2016.gada 6.aprīļa Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka
A.Pumpura lēmums Nr.825 ir nekorekts un iesniegtā sūdzība nav izskatīta pēc būtības, proti, lēmumā norādīts, ka lietā ir strīds par to, pie kāda luksofora
signāla /pers. A/ šķērsoja krustojumu, proti, kur atradās sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis, kad iedegās luksofora sarkanais signāls, kā arī
lietā ir strīds par to, vai sūdzības iesniedzējam bija faktiska iespēja apturēt transportlīdzekli tam paredzētajā vietā (pirms stop-līnijas). Ņemot vērā minēto
secināms, ka sūdzības izskatītājs nav pilnībā izpratis, kas tiek pārsūdzēts, proti, strīds un pārsūdzībā bija norādīts, ka /pers. A/ nenoliedz savu vainu
izdarītajā administratīvajā pārkāpumā, bet pārsūdz naudas soda apmēru, kā arī norāda uz faktu, ka vainu pastiprinošais apstāklis, kas norādīts protokolā
nav vērtējams viennozīmīgi. Sūdzībā norādīts, ka amatpersona, pieņemot lēmumu par naudas soda uzlikšanu, neņēma vērā virkni apstākļu, kas mīkstina
atbildību par administratīvo pārkāpumu atbilstoši Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 33.pantam, proti, netika ņemts vērā, ka vainīgais vaļsirdīgi
nožēlojis un atzinis izdarīto, administratīvi nav sodīts, pārkāpums izdarīts, lai neizraisītu avārijas situāciju, proti, brīdī, kad pēkšņi iedegās luksofora
sarkanais signāls, aiz sūdzības iesniedzēja vadītās automašīnas brauca citas personas vadīta automašīna, kura varēja iebraukt viņa auto un izraisīt avāriju,
ja /pers. A/ būtu strauji bremzējis un apstājies pie luksofora sarkanās gaismas, vērš uzmanību uz to, ka minētajā krustojumā luksofora zaļais signāls
nemirgo, bet uzreiz pārslēdzas uz citu gaismu, līdz ar ko, izvairoties no avārijas situācijas, bijis spiests pārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus. Attiecībā par
izvairīšanos no avārijas situācijas A.Pumpura lēmumā norādīts, ka līdz ar augstāk norādīto, /pers. A/ bija spiests pārkāpt CSN prasības, kas norāda uz
to, ka arguments tika ņemts vērā, bet neietekmēja lēmuma būtību.
Papildus sūdzības iesniedzējs informē, ka, pirms šķērsot krustojumu pie aizliegtā luksofora signāla, novērtēta situācija, lai neapdraudētu citus ceļu
satiksmes dalībniekus, proti, pārliecinājies, ka pa Nīcgales ielu braucošām automašīnām vēl dega kustību aizliedzošais signāls, braukšanas ātrums netika
pārkāpts, kā arī kopumā citi satiksmes dalībnieki apdraudēti netika.
A.Pumpura lēmumā Nr.825 norādīts, ka konkrētajā gadījumā lietā nav strīda par to, pie kāda luksofora signāla bija pabeigts manevrs, bet par to,
pie kāda luksofora signāla tas tika uzsākts, kas vēlreiz apliecina, ka sūdzības izskatītājs nav izpratis, kas tiek pārsūdzēts, jo /pers. A/ pilnībā atzīst savu
vainu izdarītajā un nepārsūdz pārkāpuma faktiskos apstākļus, bet gan lūdz ievērot likuma normas un, pieņemot lēmumu par naudas soda uzlikšanu,
ievērot LAPK 32.pantā noteikto, proti, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par
izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma
raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un paspirinošos apstākļus, nevis pieņemt vienpersonīgu
lēmumu par likumu normu izpratni, piemērojot likuma normas izņēmuma kārtā par sliktu pārkāpējam. Ņemot vērā iepriekšminēto, norāda uz to, ka,
pieņemot lēmumu par naudas sodu uzlikšanu, nav ņemts vērā neviens apstāklis, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu, atbilstoši LAPK
33.pantam, kas nav pieļaujams.
Lēmumu Nr.825 nevar atzīt par likumīgu, jo tā pieņēmējs nav pilnībā izpratis, kas tiek pārsūdzēts, un par ko lietā notiek strīds, un pilnībā netiek
ņemta vērā sūdzības iesniedzēja argumentācija.
Lūdz izskatīt sūdzību pēc būtības; apmierināt prasību par naudas soda uzlikšanu atbilstoši LAPK 149.5 panta pirmajā daļā paredzētajam
minimālajam sodam; atcelt Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura lēmumu Nr.825 par apstrīdēto lēmumu
lietā Nr. PF 747887.
MOTĪVU DAĻA
Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, sūdzībā norādītos argumentus, tiesa
uzskata, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 6.aprīļa lēmums Nr.825 Par pārsūdzēto lēmumu
lietā Nr.PF 747887 atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.
Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatē.
Izvērtējot iestādes - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 6.aprīļa lēmuma Nr.825 pamatojumu, tiesa
secina, ka pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar ko izmanto Latvijas APK 289. 13 panta trešajā daļā noteikto un pievienojas Iestādes
lēmuma motivācijai. Pieņemtais lēmums pamatots ar lietā esošajiem pierādījumiem.
Tiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu atzinumam, ka administratīvā pārkāpuma konstatēšanā būtu pieļauti tādi pārkāpumi, kas būtu par
pamatu administratīvās lietvedības izbeigšanai vai kas mazinātu pierādījumu attiecināmību, ticamību vai pieļaujamību.
No tiesā un Iestādei adresētās sūdzības izriet, ka sūdzības iesniedzējs pārsūdz viņam uzliktā naudas soda apmēru, norādot, ka pieņemot lēmumu
par naudas soda uzlikšanu, amatpersona nav ņēmusi vērā, ka vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis un atzinis izdarīto, administratīvi nav sodīts, pārkāpums izdarīts,
lai neizraisītu avārijas situāciju, proti, brīdī, kad pēkšņi iedegās luksofora sarkanais signāls, aiz sūdzības iesniedzēja brauca citas personas vadīta
automašīna, kura varēja iebraukt sūdzības iesniedzēja auto un izraisīt avāriju, ja būtu strauji bremzējis un apstājies pie luksofora sarkanās gaismas, vērsis
uzmanību uz to, ka minētajā krustojumā luksofora zaļais signāls nemirgo, bet uzreiz pārslēdzas uz citu gaismu, līdz ar ko, izvairoties no avārijas situācijas,
bijis spiests pārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus.
Saskaņā ar Latvijas APK 286.panta otro daļu augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,
pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.
Tādējādi, Iestādei ir pienākums pārbaudīt, vai sūdzības iesniedzējam pamatoti piemērots naudas sods 80 euro apmērā, ņemot vērā sūdzībā
augstāk norādītos argumentus.
Latvijas APK 149. 5panta pirmā daļa noteic, ka par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes
regulētāja signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit
līdz simt četrdesmit euro.
Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 45.4.punkts noteic, ka sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi
pārmaiņus mirgojoši signāli aizliedz kustību (jebkādu kustību). Lai informētu par sarkanā signāla degšanas ilgumu, zem luksofora vai tā sekcijas var
uzstādīt paskaidrojoša satura plāksnīti.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmajai daļai ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu
normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas
regulēt ceļu satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signāli, ceļu zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.
Latvijas APK 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar minētā panta astoto daļu pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā
izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un
savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem.
Atbilstoši Latvijas APK 243.1pantam ir šādi pierādīšanas līdzekļi:
1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi;
2) personas liecības;
3) eksperta atzinums;
4) kompetentās institūcijas atzinums;
5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem rakstveidā vai citā formā;
6) elektroniskie pierādījumi;
7) procesuālās darbības rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem;
8) lietiskie pierādījumi.
Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.747887 norādīts, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī /pers. A/ vadītais transportlīdzeklis turpināja kustību,
neapstājoties tam paredzētajā vietā (konkrētajā ceļa posmā pirms „stop-līnijas”), iebraucot krustojumā, kad jau dega sarkanais, kustību aizliedzošais
signāls (lietas 24.lapa).
No lietas materiāliem pievienotā Ceļu policijas bataljona inspektora V.Ribakova 2016.gada 23.marta ziņojuma izriet, ka vadītājam tika piemērots
naudas sods astoņdesmit euro apmērā, jo tajā brīdī bija intensīva satiksme un vadītājam bija reāla iespēja apturēt transportlīdzekli, kā to izdarīja vadītājs,
kurš brauca blakus joslā (lietas 25.lapa).
Lietas materiāliem pievienots videoieraksts, no kura redzams, ka videoieraksts ir uzņemts no tādas policijas darbinieka atrašanās vietas skatu
punkta, kad tieši ir redzami luksofora objekta signāli, kas bija vērsti pret sūdzības iesniedzēja vadītā transportlīdzekļa kustības virzienu.
Videoieraksta sākumā nepārprotami redzams, ka luksofora pamatsekcijā deg zaļais, kustību atļaujošais signāls, bet pēc tam iedegas dzeltenais
signāls, kas brīdina par gaidāmo signāla maiņu. Kad luksofora pamatsekcijā iedegas sarkanais kustību aizliedzošais signāls, pelēkas krāsas
transportlīdzeklis, braucot pa pirmo braukšanas joslu, nepārprotami atrodas pirms „stop-līnijas”, jo pirms tās otrajā braukšanas joslā pie dzeltenā
luksofora signāla jau apstājās cits transportlīdzeklis. Pelēkas krāsas transportlīdzeklis, nesamazinot braukšanas ātrumu, turpina kustību un šķērso
krustojumu taisnā virzienā, brīdī, kad luksofora pamatsekcijā dega sarkanais aizliedzošais signāls.
Tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā Iestāde pamatoti secinājusi, ka, nerodas šaubas, ka /pers. A/ bija reāla iespēja samazinināt viņa vadītā
transportlīdzekļa braukšanas ātrumu un laicīgi apturēt to pirms “stop-līnijas” bez straujas bremzēšanas, ja viņš to gribētu izdarīt.
Izvērtējot videoierakstā redzamo, tiesa atzīst, ka nepamatots un pilnībā noraidāms ir sūdzības iesniedzēja apgalvojums par to, ka luksoforā pēkšņi
iedegās sarkanais signāls, jo luksoforā dega zaļais, kustību atļaujošais signāls, pēc tam iedegas dzeltenais signāls, kas brīdina par gaidāmo signāla maiņu,
un tikai pēc tam iedegas sarkanais kustību aizliedzošais signāls.
Ceļu satiksmes noteikumu 45.2. punkts noteic, ka dzeltenais signāls aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu 54.punktā minētos gadījumus, un
brīdina par gaidāmo signālu maiņu.
No videoieraksta redzams, ka sūdzības iesniedzējs nereaģēja uz luksofora dzelteno signālu, braukšanas ātrumu nesamazināja un krustojumu
šķērsoja pie sarkanā signāla, lai gan videoierakstā netiek saskatīti nekādi šķēršļi, kas viņam liegtu braukšanas ātrumu samazināt un transportlīdzekli
apturēt.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā Iestāde pamatoti noraidījusi sūdzības iesniedzēja argumentu, ka viņš nevarēja laicīgi apstāties, jo
negribēja strauji bremzēt, lai neizraisītu avārijas situāciju.
Attiecībā par sūdzībā norādīto, ka pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka: līdz ar augstāk norādīto, /pers. A/ bija spiests pārkāpt CSN prasības,
kas norāda uz to, ka arguments tika ņemts vērā, bet neietekmēja lēmuma būtību, tiesa norāda, ka šādu secinājumu nav izdarījusi Iestāde, bet gan Iestāde
atsaukusies uz sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādīto, lēmumā atreferējot sūdzību (lēmuma 2.lapa, lietas 30.lapa).
Tiesa atzīst, ka Iestāde pārsūdzētajā lēmumā pamatoti norādījusi, ka par administratīvo pārkāpumu nevar piemērot sodu ārpus ietvariem, ko
nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu.
Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai daļai sodu par administratīvi pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta
atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Saskaņā ar minētā panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko
stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Savukārt atbilstoši Latvijas APK 34.panta otrajai daļai atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina tādi apstākļi, kas pastiprina
konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai – diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts
pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi.
No administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PF747887 redzams, ka tajā norādīti apstākļi, kas atbildību pastiprina: LAPK 34.panta otrā daļa –
satiksmes intensitāte (lietas 24.lapa).
Tiesa atzīst, ka to, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī satiksme bija intensīva, apstiprina arī administratīvā pārkāpuma lietā esošais
videoieraksts.
Tādējādi Iestāde pamatoti konstatējusi Latvijas APK 34.panta otrajā daļā noteikto atbildību pastiprinošo apstākli.
Kā redzams no administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PF 747887, tad apstākļi, kas atbildību mīkstina saskaņā ar LAPK 33.panta pirmo un otro
daļu nav konstatēti (lietas 24.lapa).
Protokolā nav izdarītas nekādas atzīmes par to, ka sūdzības iesniedzējs ir vaļsirdīgi nožēlojis un atzinis izdarīto, pretēji sūdzībā norādītajam.
Lietas materiāli nesatur pierādījumus tam, ka sūdzības iesniedzējs būtu sniedzis rakstisku paskaidrojumu par lietas apstākļiem.
No minētā protokola redzams, ka ar administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņemto lēmumu sūdzības iesniedzējs ir iepazinies, ko apliecina viņa
paraksts protokolā (lietas 24.lapa).
Tādējādi tiesa secina, ka pamatoti nav konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi.
Tiesa uzskata, ka Iestēde pamatoti atzinusi jaunākā inspektora V.Ribakova piemēroto naudas sodu 80 euro apmērā par pamatotu,
samērīgu un atbilstošu lietā konstatētajiem apstākļiem. Tiesa tāpat kā Iestāde uzskata, ka lietā nav neviena tiesiska un objektīva iemesla, lai piemēroto
sodu samazinātu, kā to lūdzis sūdzības iesniedzējs.
Pretēji sūdzībā paustajam apgalvojumam, tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā Iestāde ir ņēmusi vērā sūdzībā norādītos argumentus un
pamatoti secinājusi, ka administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts un sods sūdzības iesniedzējam piemērots likumīgi un pamatoti.
Izvērtējusi administratīvās lietas materiālus, tiesa atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 6.aprīļa
lēmums Nr.825 Par apstrīdēto lēmumu lietā Nr.PF 747887 ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība ir noraidāma.
Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 panta otro, trešo, sesto daļu, 289.18 panta pirmo daļu, tiesa
no s pri e da
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2016.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.825 Par apstrīdēto lēmumu lietā Nr.PF
747887 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.
Tiesnese I.Riekstiņa