Court allows partial appeal ordering municipality to order demolition of unauthorized auxiliary building.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420246516

AA43-0339-18/9

ECLI:LV:ADAT:2018:1031.A420246516.12.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 31.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Santa Liniņa,

tiesneses Sandra Gintere un Karina Krastiņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicēja /pers. C/ (/pers. C/)

pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 23.maija lēmuma Nr.l.1-39.1/422 atcelšanu un lēmuma par patvaļīgas

būvniecības radīto seku novēršanu izdošanu, sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2017.gada 6.jūlija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 7.novembrī Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļa sastādīja aktu par dzīvojamās mājas

(būves kadastra apzīmējums /numurs A/) /adrese/ (turpmāk – dzīvojamā māja) pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts).

2015.gada 12.janvārī pieteicējs /pers. C/ iegādājās dzīvokļa īpašumu Nr.5 un tam piekrītošās kopīpašuma 911/9418

domājamās daļas no dzīvojamās mājas un zemesgabala /adrese/.

2016.gada 31.martā pieteicējs, uzskatot, ka atkritumu konteineru laukums un nojume zemesgabalā /adrese/ izbūvēti

patvaļīgi, apstrīdēja aktu domē, lūdzot to atcelt daļā par teritorijas labiekārtojumu un uzlikt pienākumu dzīvojamās mājas

pasūtītājai SIA „BULDURU PROSPEKTS 52” nojaukt atkritumu konteineru nojumi.

Ar Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 23.maija lēmumu Nr.l.1- 39.1/422 nolemts aktu atstāt negrozītu.

[2] Pieteicējs iesniedza Administratīvā rajona tiesā pieteikumu par domes 2016.gada 23.maija lēmuma Nr.l.1-39.1/422

(turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu un lēmuma par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu izdošanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.

[2.1] Pirms pirkuma līguma slēgšanas pieteicējs bija iepazinies ar dzīvojamās mājas būvprojektu „Dzīvojamās mājas

jaunbūve, paredzot 1.stāvā izvietot tirdzniecības objektu” (turpmāk – būvprojekts), tostarp ar zemesgabala /adrese/

2012.gada 15.maija labiekārtojuma un apzaļumošanas plānu (turpmāk - labiekārtojuma plāns Nr.1), kurā nav paredzēts

bruģēts laukums un nojume atkritumu konteineriem pie dzīvojamās mājas fasādes un pie galvenās ieejas.

Attiecīgi 2014.gada 7.novembrī, kad tika parakstīts akts, nebija izbūvēta un zemesgabalā neatradās atkritumu

konteineru nojume un zem tās esošais bruģētais laukums.

[2.2] Tomēr pēc dzīvojamās mājas pieņemšanas ekspluatācijā tika izbūvēts atkritumu konteineru laukums un nojume.

2016.gada 1.martā pieteicējs no Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes (turpmāk – būvvalde) saņēma 2014.gada 1.augusta

labiekārtojuma un apzaļumošanas plānu, kas būvvaldē saskaņots 2014.gada 3.oktobrī (turpmāk – labiekārtojuma

plāns Nr.2).

Labiekārtojuma plānā Nr.2 trīs metrus no dzīvojamās mājas fasādes ir norādīts atkrituma konteineru laukums un

nojume.

Labiekārtojuma plāns Nr.2 neatbilst Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 „Vispārīgie teritorijas

plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.240) 170.1.apakšpunktam, kas nosaka, ka

jaunās apbūves teritorijās atkritumu tvertņu novietnes laukuma mala nedrīkst būt tuvāk par 10 metriem no daudzdzīvokļu

mājas fasādes logiem. Arī Ministru kabineta 2013.gada 28.septembra noteikumu Nr.906 „Dzīvojamās mājas sanitārās

apkopes noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.906) 9.punkts paredz, ka atkritumu konteinerus ieteicams novietot ne tuvāk kā

10 metrus no dzīvojamās mājas logiem.

[2.3] Ņemot vērā, ka būvprojektā tika veiktas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē ne vien dzīvojamās mājas vizuālo izskatu

fasādes pusē, bet arī tiek radīta antisanitāra vide, būtiski tiek pasliktināti higiēniskie un estētiskie apstākļi, būvvaldei bija

jāizvērtē, vai labiekārtojuma plāns Nr.2 pilnībā atbilst spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un jāpārbauda iemesli

šādu izmaiņu veikšanai un jākonstatē to pamatotība.

[2.4] Akceptējot labiekārtojuma plānu Nr.2, tika pārkāptas Būvniecības likuma 3.panta prasības par to, ka būve

projektējama un būvējama tā, lai nodrošinātu vides arhitektonisko kvalitāti, higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un

videi.

[2.5] Būvvalde nav pārbaudījusi faktiskos apstākļus dabā pēc pieteicēja 2016.gada 31.marta apstrīdēšanas iesnieguma

saņemšanas, kaut arī pieteicēja iesniegumā ir sniegta informāciju par patvaļīgi izbūvētas būves esību.

[2.6] Tā kā nojumes un laukuma atkritumu konteineru novietošanai izbūve tika paredzēta, veicot izmaiņas būvprojektā,

attiecīgi nojumes un laukuma izbūves būvdarbi bija jāpabeidz līdz ar dzīvojamās mājas būvdarbu pabeigšanu un līdz tās

pieņemšanai ekspluatācijā.

Būvvaldes amatpersonai nebija tiesību parakstīt aktu, jo nojume nebija izbūvētā akta parakstīšanas brīdī. Komisijai bija

jākonstatē, ka nav pilnībā pabeigti būvdarbi, kas paredzēti labiekārtojuma plānā Nr.2.

[2.7] Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi)

186.punkts reglamentē darbus, kurus var veikt pēc ēkas pieņemšanas ekspluatācijā, taču atbilstoši 188. un 190.punktam

šiem darbiem ir jābūt ierakstītiem aktā un to izpilde ir jākontrolē būvinspektoram.

Normatīvie akti nepieļauj nekāda veida būves, arī nojumes, izbūvi bez attiecīgas dokumentācijas un lietošanu bez

pieņemšanas ekspluatācijā.

Pārsūdzētajā lēmumā nav norādīts, ka par nojumes izbūvi būtu saskaņota kāda cita projekta dokumentācija un ka

nojume būtu pieņemta ekspluatācijā pēc 2014.gada 7.novembra. Tāpēc atbilstoši Būvniecības likuma 18. un 21.pantam

nojume ir uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.

[2.8] Objektīvu apstākļu dēļ pieteicējam nebija iespējams apstrīdēt uz būvprojekta pamata izdoto būvatļauju līdz

dzīvojamās mājas pieņemšanai ekspluatācijā, jo par izmaiņām būvprojektā, proti, labiekārtojuma plāna Nr.2 eksistenci,

pieteicējs uzzināja vienīgi 2016.gada 1.martā, saņemot tā kopiju no domes.

Akta kā būvniecības procesa noslēdzoša dokumenta spēkā stāšanās nevar tikt izmantota kā aizsegs prettiesisku

būvdarbu legalizēšanai un nekontrolētu būvdarbu veikšanai nenoteiktā laika periodā. Pēc akta parakstīšanas nevar tikt veikti

būvdarbi, pat ja tie ir paredzēti būvprojektā, izņemot Ēku būvnoteikumu 186. un 187.punktā paredzētos darbus.

[2.9] Sakarā ar pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un pašreizējo atkritumu konteineru nojumes atrašanās vietu

dabā tiek radīta antisanitāra vide dzīvojamās mājas fasādes pusē un tiek degradēta Jūrmalas kā kūrorta pilsētas ainava,

izvietojot atkritumu konteinerus pie dzīvojamās mājas fasādes ielas pusē. Turklāt traucējošā smaka rada negatīvu iedarbību

uz dzīvojamās mājas iedzīvotāju labsajūtu un veselību, jo nav iespējams ilgstoši uzturēties dzīvokļos svaiga gaisa (bez

smakām) trūkuma dēļ.

[2.10] Nojumē izvietotos atkritumu konteinerus prettiesiski izmanto citā nekustamajā īpašumā - /adrese/ izveidotais

restorāns, kura īpašnieks ir SIA „RESTAURANT FACES”. Dzīvojamajai ēkai nelielā dzīvokļu skaita dēļ nav nepieciešama

tik liela atkritumu konteineru novietne. Dzīvojamās mājas iedzīvotājiem nav atļauts izmantot atkritumu konteinerus, jo tie

esot tieši restorāna atkritumu konteineri. Būvprojekta izmaiņas, sagatavojot un akceptējot labiekārtojuma plānu Nr.2, tika

veiktas tieši nolūkam, lai nodrošinātu atkritumu novietošanas vietu citā nekustamajā īpašumā izveidotajam restorānam

„Faces” un izmaiņas projektā, paredzot nojumes izbūvi pie dzīvojamās mājas fasādes, nav veiktas tās iedzīvotāju interesēs,

bet restorāna saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu lietā kā trešā persona pieaicināta dzīvojamās mājas būvprojekta

pasūtītāja SIA „BULDURU PROSPEKTS 52”.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 6.jūlija spriedumu pieteicēja pieteikums par pārsūdzētā lēmuma

atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu noraidīts.

Tiesa konstatēja, ka atkritumu novietnes izveide ir paredzēta būvniecības dokumentācijā un tās izveidi pašvaldība ir

saskaņojusi. Pat ja nojumes būvniecība pabeigta vēlāk par objekta nodošanu ekspluatācijā, tas nepadara to par patvaļīgu

būvniecību. Tiesa secināja, ka atkritumu konteineru novietošanas attālums no ēkas nav imperatīva tiesību norma, tāpēc

atkāpes no tās nevar uzskatīt par pārkāpumu. Pārsūdzēto lēmumu tiesa atzina par pamatotu un tiesisku, un uzskatīja, ka nav

pamata lemt par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, jo nav konstatējama patvaļīga būvniecība.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 6.jūlija spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot

pieteikumu apmierināt.

Apelācijas sūdzība pamatota ar pieteikumā norādītajiem argumentiem, papildus norādot turpmāk minēto.

[5.1] Nojume un bruģa laukums dzīvojamās mājas fasādes pusē (priekšpagalmā) tika izbūvēti patvaļīgi aiz būvlaides un

sarkanās līnijas, kas ir aizliegts saskaņā ar Jūrmalas pilsētas 2007.gada 12.jūlija teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumu 5.11.1.apakšpunktu, 5.14.3., 15.14.4., 5.14.5.apakšpunktu un 7.16.1.apakšpunktu.

[5.2] Būvprojektā tika saskaņots 2012.gada 15.maija ģenerālais plāns, kurā nojume (būve) tika izsvītrota (tā ir apzīmēta

ar Nr.10 „Atkritumu konteineru novietne”), kā arī labiekārtojuma plāns Nr.1, kurā nav paredzēta nojumes un bruģa laukuma

būvniecība. Savukārt 2014.gada 1.oktobra izmaiņu projektā ir ietverts ģenerālais plāns, kurā ir paredzēta atkritumu nojume

dzīvojamās mājas fasādes pusē. Izmaiņu ģenerālais plāns ir ar tehnisku līdzekļu palīdzību modificēts (viltots), jo tajā

saglabāti visi 2012.gada 15.maija ģenerālplāna saskaņojumi, ietverot papildus atkritumu novietni un atbilstošu laukumu.

[5.3] Spriedumā netika izvērtēts apstāklis, ka atkritumu nojume fasādes pusē un bruģa laukums tika ietverti 2014.gada

l.oktobra izmaiņu projekta sastāvā esošajā ģenerālajā plānā, labiekārtojuma plānā Nr.2 un citos dokumentos (piemēram,

būvprojekta izmaiņu paskaidrojumu rakstā) neatļautā kārtā, faktiski veicot ģenerālā plāna viltojumu, ko nebija „pamanījusi”

būvvalde, saskaņojot izmaiņu projektu.

[5.4] Atkritumu novietne mājas fasādes pusē, kā arī bruģa laukums nav saskaņoti ar visām attiecīgajām institūcijām.

[5.5] Tiesa bez pamata noraidīja pieteicēja pārstāves lūgumu veikt būvprojekta izmaiņu ekspertīzi, jo kļūdaini uzskatīja,

ka šī jautājuma atrisināšanai nav nepieciešams eksperta atzinums. Tas ir vēl viens arguments, kas pamato, ka spriedums ir

sagatavots uz fiktīvu projektēšanas dokumentu pamata.

[5.6] Tiesa nepareizi secinājusi, ka atkritumu nojumes projektēšana tuvāk par 10 metriem no mājas nav pārkāpums.

Tiesa nav ņēmusi vērā noteikumu Nr.240 170.1.apakšpunktu.

[5.7] Ja būve (atkritumu novietne) un bruģa laukums tika realizēti pēc pieņemšanas ekspluatācijā akta spēkā stāšanās,

tie ir atzīstami par patvaļīgi izbūvētiem.

[5.8] Lietā nav nekādu dokumentu, kas pamatotu atkritumu novietnes izbūves tiesiskumu pie mājas fasādes. Nav

novietnes tehniskā un grafiskā informācija par tās lielumu, būvmateriāliem, konstruktīviem risinājumiem, nav novietnes

rasējuma.

[5.9] Ja pieņem, ka nojume ir labiekārtojuma elements, saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu

Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.112) (spēkā līdz 2014.gada 1.oktobrim) 62.6.apakšpunktu tā

bija jāsaskaņo būvvaldē.

[5.10] Pieņemot dzīvojamo māju ekspluatācijā, bija nesaskaņotas atkāpes, kas nepieļāva tās pieņemšanu ekspluatācijā.

Proti, līdz ar atkritumu novietnes svītrošanu no tehniskā projekta ģenerālā plāna ir notikusi atteikšanās arī no bruģētā

laukuma izbūves. Taču, izņemot minimālās brīvās teritorijas rādītāju, citi rādītāji netika koriģēti.

[6] Jūrmalas pilsētas dome rakstveida paskaidrojumā par pieteicēja apelācijas sūdzību uzskata to par nepamatotu un

lūdz to noraidīt.

[7] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 29.marta lēmumu lietā trešo personu statusā pieaicināti /pers. G/

(/pers. G/), /pers. I/ (/pers. I/), /pers. J/.

Motīvu daļa

[8] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka

pieteicēja apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota un pieteikums ir apmierināms daļēji.

[9] Pieteicējs ir pārsūdzējis aktu par dzīvojamās mājas pieņemšanu ekspluatācijā daļā, kas attiecas uz dzīvojamās mājas

atkritumu konteineru novietni. Pieteicēja mērķis, vēršoties tiesā, ir panākt būvvaldes administratīvā akta izdošanu, ar kuru

tiktu konstatēta bruģēta laukuma ar nojumi atkritumu konteineru novietošanai patvaļīga būvniecība un uzdots minētās būves

nojaukt.

[10] No lietas materiāliem izriet, ka dzīvojamās mājas projektēšana un būvniecība uzsākta iepriekšējā Būvniecības

likuma (spēkā līdz 2014.gada 1.oktobrim) spēkā esības laikā, bet tika pabeigta un pieņemta ekspluatācijā pēc jaunā

Būvniecības likuma spēkā stāšanās.

Būvniecības likuma (spēkā no 2014.gada 1.oktobra) 17.panta otrā daļa noteic, ka būvdarbus organizē un veic atbilstoši

būvprojektam un būvatļaujas nosacījumiem.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta otro daļu būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām,

ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta

dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Būvniecības likuma 21.panta pirmā daļa noteic, ka pēc būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs nodrošina

būves novietojuma uzmērījumu veikšanu un pieņem būvi ekspluatācijā.

Kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā, nosaka Ēku būvnoteikumi. Minēto noteikumu 163.punktā noteikts, ka

ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā ierosina pasūtītājs. Noteikumu 167. un 168.punktā ir uzskaitīti dokumenti, kuri,

ierosinot ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, ir iesniedzami būvvaldē. Noteikumu 173.punktā noteikts, ka būvvaldes uzdevums

ir novērtēt ēkas gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz būvvaldē iesniegtajiem dokumentiem, kā arī atbilstību

normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam.

Kā atzīts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) judikatūrā, būves nodošana

ekspluatācijā ir konstatējoša rakstura lēmums, ar kuru kompetenta institūcija pārbauda, vai būve ir uzbūvēta atbilstoši visām

prasībām, kuras jāievēro saskaņā ar būvatļauju (projekta dokumentāciju) un būvniecības normatīvajiem aktiem. Lēmums

par būves pieņemšanu ekspluatācijā attiecas uz būvniecības gala produktu, nevis tās procesu. Būves pieņemšana

ekspluatācijā nav veids, kādā vēlreiz vispārīgi pārbaudīt būvniecības likumību, lēmums par būves pieņemšanu ekspluatācijā

nav pārsūdzams, balstoties uz argumentiem par būvatļaujas un būvniecības procesa tiesiskumu (sk. Augstākās tiesas

2007.gada 27.augusta lēmuma lietā Nr.SKA-495/2007 22.1.apakšpunktu, 2008.gada 12.marta sprieduma lietā

Nr.SKA-60/2008 10.5.,14.punktu, 2011.gada 17.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-39/2011 11.punktu).

[11] No lietas materiāliem Administratīvā apgabaltiesa konstatē turpmāk minēto.

[11.1] 2012.gada 24.augustā būvvalde akceptēja būvprojektu un 2013.gada 12.aprīlī izdeva SIA „BULDURU

PROSPEKTS 52” būvatļauju dzīvojamās mājas būvniecībai SIA „BULDURU PROSPEKTS 52” piederošajā zemesgabalā.

Būvatļaujas derīguma termiņš 2018.gada 10.aprīlis.

[11.2] Būvprojekta ģenerālā plānā ar savietoto inženiertīklu plānu (rasējums ĢP-02) svītrota atkritumu novietne diviem

konteineriem, paredzot atkritumu konteineru izvietošanu blakus esošajā zemesgabalā /adrese/ (lietas 1.sējuma 123.lapa).

[11.3] Būvprojektā iekļauts labiekārtojuma plāns Nr.1 (rasējums ĢP?05), kurā atkritumu konteineru novietne nav

paredzēta (lietas 1.sējuma 120.lapa).

[11.4] 2014.gada 1.augustā izstrādāts un būvvaldē 2014.gada 14.oktobrī akceptēts būvprojekta izmaiņu projekts

(turpmāk – izmaiņu projekts) (lietas 2.sējuma115.-121.lapa).

[11.5] Izmaiņu projekta labiekārtojuma plāns Nr.2 (rasējums ĢP-05i) paredz atkritumu konteineru nojumes (1 vienība,

4 konteineri) izvietošanu (lietas 2.sējuma 122.lapa).

[11.6] 2014.gada 28.oktobrī būvvalde reģistrēts izpilduzmērījumu plāns objekta nodošanai ekspluatācijā (turpmāk –

izpilduzmērījuma plāns) (lietas 2.sējuma 144.lapa).

[11.7] 2014.gada 7.novembrī izdots akts, kurā konstatēts, ka ir izmaiņas un atkāpes no saskaņotā būvprojekta, tās

saskaņotas noteiktajā kārtībā un atzīmētas tehniskajā dokumentācijā (lietas 2.sējuma 105.-106.lapa).

[11.8] Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas 2018.gada 25.aprīļa atzinumā Nr.360 par būves pārbaudi

konstatēts, ka zemesgabalā /adrese/ atrodas labiekārtojuma elements – atkritumu konteineru nojume saskaņā ar ĢP-05i

elements Nr.5. Atzinumam pievienotajos fotoattēlos redzama koka redeļu vieglas konstrukcijas slēgta tipa ēka ar jumtu

(lietas 2.sējuma 235.-237.lapa).

[11.9] Pirmās instances tiesas 2017.gada 19.jūnija sēdē būvprojekta izstrādātājas SIA „ARCHIDOSE” valdes locekle

Kristīne Obodova liecināja, ka projekts atkritumu tvertņu novietošanai paredzēja nobruģētu laukumu, kas apstādīts ar tūjām,

nojume nebija paredzēta. Lieciniece piedalījās pie dzīvojamās mājas nodošanas ekspluatācijā un apstiprināja, ka tajā brīdī

šobrīd dabā esošā nojume nebija uzbūvēta (lietas 2.sējuma 162.-165.lapa).

[11.10] 2018.gada 26.februāra vēstulē pieteicēja pārstāvei SIA „ARCHIDOSE” norāda, ka labiekārtojuma plāns paredz

labiekārtotu bruģētu laukumu četrām pārvietojamajām atkritumu tvertnēm (būvprojektā paredzētie izmēri vienai atkritumu

tvertnei 1x1m). Koka redeļu nojumes izvietojums, tehniskais un vizuālais risinājums izmaiņu projektā nebija iekļauts (lietas

2.sējuma 210.lapa).

[12] Noteikumu Nr.112 106.punkts noteica, ka izmaiņas akceptētā būvprojektā var izdarīt akcepta derīguma termiņā

vai būvatļaujas spēkā esības laikā. Arī Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”

(turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) pieļauj izmaiņu izdarīšanu sākotnējā iecerē, ievērojot Būvniecības likumā noteiktos

ierobežojumus.

No minētajiem normatīvajiem aktiem Administratīvā apgabaltiesa nekonstatē aizliegumu veikt izmaiņas ēkai pieguļošās

teritorijas labiekārtojumā.

Ievērojot minēto un to, ka izmaiņas būvprojektā izstrādātas un akceptētas laikā, kad būvatļauja bija spēkā esoša,

apgabaltiesa secina, ka izmaiņas būvprojektā izdarītas tiesiski.

Tālāk noskaidrojams, kādas izmaiņas attiecībā uz teritorijas labiekārtojumu, salīdzinot ar sākotnējiem risinājumiem,

paredz izmaiņu projekts.

[13] Iepazīstoties ar būvprojekta ģenerālo plānu (ar savietoto inženiertīklu plānu), konstatējams, ka aptuveni tajā pašā

vietā, kur šobrīd atrodas strīdus būves, sākotnējā plāna izstrādes procesā iekļauta atkritumu konteineru novietne diviem

konteineriem (plānā Nr.10). Shematiski atkritumu konteineru novietne plānā ir attēlota kā divi konteineri ar norobežojumu,

kuri izvietoti zālienā. Minētais apzīmējums neliecina, ka atkritumu novietne ir plānota kā ēka ar jumtu.

Būvprojekta izstrādes gala rezultātā atkritumu konteineru novietne no plāna svītrota, paredzot, ka ar SIA „BULDURU

PROSPEKTS 52” piekrišanu atkritumu konteineri tiks izvietoti tai piederošajā blakus esošajā zemesgabalā /adrese/ (lietas

1.sējuma 123.lapa).

Saskaņā ar noteikumu Nr.240 168.punktu, plānojot jaunu apbūvi, paredz atkritumu tvertņu novietnes laukumus

atbilstoši prognozētajam atkritumu apjomam un veidam. Atbilstoši noteikumu Nr.240

169.punktam atkritumu tvertņu izvietojumu nosaka detālplānojumā, būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projektā

saskaņā ar funkcionāli pamatotu piebrau​c amo ceļu un gājēju celiņu plānojumu.

No minētā izriet, ka teritorijas plānošanas izpratnē ar atkritumu tvertņu novietni saprot laukumu atkritumu tvertņu

novietošanai un šai vietai ir jābūt noteiktai detālplānojumā, būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projektā.

Ievērojot minēto un plāna shematisko attēlojumu, secināms, ka būvprojekta izstrādes procesā sākotnēji dzīvojamās

mājas teritorijā tika paredzēta atkritumu novietne (vieta) diviem konteineriem, taču būvprojekta gala variants, uz kura pamata

izdota būvatļauja, to vairs neparedz, ko apliecina labiekārtojuma plāns Nr.1.

[14] Saskaņā ar izmaiņu projekta paskaidrojuma rakstu teritorijas labiekārtojumā tiek veiktas šādas izmaiņas: mainīta

forma gājēju celiņam zemesgabala austrumu pusē, zemesgabala austrumu pusē paredzēts skuju koku stādījums gar kaimiņa

zemesgabala robežu un pret Bulduru prospektu; samazināts parka solu skaits teritorijā; palielināts atkritumu konteineru

skaits teritorijā, nemainot būvprojektā atrašanās vietu.

Tādējādi no paskaidrojuma raksta izriet, ka būvprojektā sākotnēji paredzētajā atkritumu konteineru novietnes vietā tiek

plānots divu konteineru vietā izvietot četrus konteinerus. No minētā neizriet, ka atkritumu konteineru novietnē ir paredzēts

izbūvēt nojumi.

Izvērtējot labiekārtojuma plāna Nr.2 rasējuma daļu, apgabaltiesa konstatē, ka būvprojektā sākotnēji paredzētajā

atkritumu konteineru novietnes vietā ir iezīmēts bruģēts taisnstūrveida laukums, kurā shematiski attēloti četri konteineri, kuri

izvietoti pa diviem konteineriem pretējās laukuma malās. Minētajā vietā rasējumā nav attēlota dzīvojamās mājas palīgēka, par

kādu uzskatāma nojume.

Rasējumam pretrunā ir labiekārtojuma plāna Nr.2 labiekārtojuma elementu eksplikācijā norādītais, ka rasējumā ar Nr.5

shematiski attēlotie elementi - atkritumu konteineri ar norobežojumu - ir atkritumu konteineru nojume.

Administratīvās apgabaltiesas ieskatā labiekārtojuma elementa Nr.5 nosaukums neatbilst rasējumā attēlotajai iepriekš

aprakstītajai situācijai, no kuras redzams, ka rasējumā nojume nav attēlota.

To, ka izmaiņu projektā nav paredzēta nojume, apstiprina arī būvprojekta izstrādātājas SIA „ARCHIDOSE” valdes

locekles K.Obodovas liecība un SIA „ARCHIDOSE” 2018.gada 26.februāra vēstule pieteicēja pārstāvei.

[15] Turklāt šobrīd dabā esošo būvi nevar atzīt par nojumi. Ievērojot, ka tā ir slēgta tipa būve (sk. fotoattēlus lietas

1.sējuma 78.lapā un 2.sējuma 237.lapā), nevis atvērta tipa, kā tas raksturīgs nojumēm, apgabaltiesas ieskatā, to drīzāk

var uzskatīt par vieglas koka konstrukcijas saimniecības ēku vai šķūni atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra

noteikumu Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju” (spēkā līdz 2017.gada 1.jūnijam) (turpmāk – noteikumi Nr.1620)

pielikumā dotajam palīgēku aprakstam.

Par to, ka izmaiņu projektā nav paredzēta šobrīd dabā esošā dzīvojamās mājas palīgēka, liecina arī fakts, ka izmaiņu

projektā nav iekļauta šādas ēkas ne grafiskā dokumentācija, tostarp vizuālais risinājums, ne tehniskā informācija par tās

ārējiem izmēriem un izmantojamajiem būvmateriāliem, lai gan, ievērojot uz izmaiņu izstrādes brīdi spēkā esošo noteikumu

Nr.112 58. un 62.punktu, tādai būvprojektā jābūt iekļautai, ja plāno būvēt mazēku pilsētā.

Minētā sakarā nav pamatots Jūrmalas pilsētas domes pārstāvja pirmās instances tiesas sēdē izteiktais arguments, ka

strīdus koka redeļu konstrukcija ar jumtu nav būve, jo tā esot tikai pieskrūvēta pie bruģa ar dzelzs stiprinājuma leņķiem.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 3.punktu būve ir ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir

saistīta ar pamatni (zemi vai gultni). Savukārt atbilstoši minētā panta 2.punktam būvdarbi cita starpā ir būvniecības procesa

sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu.

Augstākā tiesa, interpretējot Būvniecības likumā ietverto definīciju, atzinusi, ja ar zemi saistīts veidojums (kurš bez

šādas saiknes nevar pastāvēt) ir uzbūvēts ar mērķi to kādai funkcijai pietiekami ilgstoši uzturēt nākotnē, ir pamats to uzskatīt

par būvi (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 6.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-35/2012 8.punktu). Definīcijā nav teikts, ka

saistība ar zemi ir tieši zemē iebūvēti pamati (lai gan parasti tā būs) un ka tikai un vienīgi pamatu iebūvēšana zemē ir tas, kas

saprotams kā saistība ar zemi. Tāpat arī iespēja pārvietot nenozīmē, ka objekts nav būve (sk. Augstākās tiesas 2016.gada

12.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-354/2016 14.punktu).

Tā kā konkrētajā gadījumā koka redeļu slēgta konstrukcija ar jumtu ir ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības

rezultātā, ir sasaistīta ar zemi un pilda noteiktu funkciju (atkritumu konteineru uzglabāšanai), šī konstrukcija ir uzskatāma par

būvi Būvniecības likuma izpratnē.

Savukārt saskaņā ar noteikumu Nr.1620 pielikumu atsevišķi lietojamas apjumtas būves, kurās var iekļūt cilvēki un kuras

ir noderīgas vai paredzētas cilvēku un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai, sauc par ēkām.

Ievērojot strīdus būves konstrukciju un funkciju, konkrētā būve kalpo kā palīgēka dzīvojamās mājas galvenā lietošanas

veida nodrošināšanai, un, kā jau apgabaltiesa minēja, tā vairāk atbilst saimniecības ēkai vai šķūnim, nevis nojumei.

[16] Apkopjot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka labiekārtojuma elementu eksplikācijā atkritumu konteineru ar

norobežojumu apzīmējumā kļūdaini norādīts vārds „nojume” un, vērtējot izmaiņu projekta saturu, priekšroka ir dodama

labiekārtojuma plāna Nr.2 rasējumā paredzētajam atkritumu konteineru novietnes risinājumam, ko veido bruģēts laukums, uz

kura paredzēts izvietot kopā četrus konteinerus - pa diviem norobežotiem konteineriem pretējās laukuma malās.

Ievērojot minēto un to, ka izmaiņas būvprojektā izstrādātas un akceptētas laikā, kad būvatļauja bija spēkā esoša,

apgabaltiesa secina, ka būvprojekts paredz tikai atkritumu konteineru laukuma un atkritumu konteineru norobežojumu izbūvi

zemesgabalā /adrese/ un būvvalde to ir saskaņojusi. Izmaiņu projekts neparedz nedz nojumes, nedz citas palīgēkas

būvniecību atkritumu konteineru novietnē, attiecīgi būvvalde, saskaņojot izmaiņu projektu, nav saskaņojusi šobrīd dabā

esošās palīgēkas būvniecību.

Saskaņā ar izpilduzmērījuma plānu un K.Obodovas liecību brīdī, kad dzīvojamā māja tika pieņemta ekspluatācijā,

izbūvēts ir bruģēts laukums un nav izbūvēta palīgēka.

Pārbaudot, vai strīdus atkritumu konteineru novietnes bruģētais laukums izbūvēts atbilstoši būvprojektam, apgabaltiesa

nekonstatē tā neatbilstību būvprojektā dotajam risinājumam, arī pieteicējs uz tādu nav norādījis. Līdz ar to minētā laukuma

būvniecība nav uzskatāma par patvaļīgu.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa nekonstatē pamatu akta atcelšanai daļā, kas attiecas uz teritorijas labiekārtojumu.

[17] Pieteikumā un apelācijas sūdzībā pieteicējs norāda, ka akts ir prettiesisks, jo labiekārtojuma plāns Nr.2 paredz

atkrituma tvertņu novietni trīs metrus no dzīvojamās mājas fasādes un pie galvenās ieejas, neievērojot noteikumu Nr.240

170.1.apakšpunktu, kas nosaka, ka jaunās apbūves teritorijās atkritumu tvertņu novietnes laukuma mala nedrīkst būt tuvāk

par 10 metriem no daudzdzīvokļu mājas fasādes logiem. Pieteicējs uzskata, ka, akceptējot labiekārtojuma plānu Nr.2,

būvvalde pārkāpusi Būvniecības likuma 3.panta prasības par to, ka būve projektējama un būvējama tā, lai nodrošinātu vides

arhitektonisko kvalitāti, higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi. Bruģa laukums izbūvēts aiz būvlaides un

sarkanās līnijas, kas pretrunā apbūves noteikumiem. Atkritumu konteineru novietne nav saskaņota ar visām attiecīgajām

institūcijām. Būvprojekta izmaiņās nav norādītas tehnisko rādītāju izmaiņas. Izmaiņu ģenerālais plāns ir viltots.

Izvērtējot minētos pieteicēja argumentus kopsakarā ar apgabaltiesas konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem

apstākļiem, apgabaltiesa atzīst, ka šie pieteicēja argumenti attiecas uz dzīvojamās mājas projektēšanas procesu. Proti,

pieteicēja iebildumi ir saistīti ar būvprojekta dokumentāciju. Pieteicējs vēlas, lai tiesa pārbauda dzīvojamās mājas teritorijas

labiekārtojuma plāna izmaiņu veikšanas pamatotību, kā arī labiekārtojuma plānā Nr.2 iekļautā atkrituma konteineru laukuma

risinājuma atbilstību normatīvajiem aktiem.

Tādējādi pieteicēja argumenti par akta prettiesiskumu ir balstīti uz argumentiem par būvatļaujas un būvniecības procesa

tiesiskumu, kas atbilstoši tiesu judikatūrai nav vērtējami akta tiesiskuma pārbaudes ietvaros.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa šos pieteicēja argumentus nevērtēs pēc būtības.

Pieteicējs norāda, ka objektīvu apstākļu dēļ pieteicējam nebija iespējams apstrīdēt būvatļauju, jo par izmaiņām

būvprojektā pieteicējs uzzināja vienīgi 2016.gada 1.martā, saņemot tā kopiju no būvvaldes. Attiecībā uz minēto apgabaltiesa

norāda, ka pieteicējam saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 79.panta otro daļu bija tiesības apstrīdēt būvvaldes

2014.gada 14.oktobra akceptu būvprojekta izmaiņām viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to uzzinājusi.

Pieteicējs to nav izdarījis. Turklāt par atkrituma konteineru novietnes esību pieteicējs zināja jau krietni agrāk, jo kā izriet no

pieteicēja un blakus dzīvojamās mājas nedzīvojamo telpu nomnieces SIA „RESTAURANT FACES” paskaidrojumiem

atkritumu konteineru novietne izmantota vismaz no 2015.gada vidus.

Pieteicēja argumenti par to, ka pirms pirkuma līguma slēgšanas ar SIA „BULDURU PROSPEKTS 52” pieteicējs

netika iepazīstināts ar izmaiņām būvprojektā, kuras paredz novietot atkrituma konteinerus pie dzīvojamās mājas fasādes un

pie galvenās ieejas, attiecas uz pieteicēja un SIA „BULDURU PROSPEKTS 52” civilttiesiskajām attiecībām, tāpēc tos

apgabaltiesa arī nevērtēs.

Attiecībā uz pieteicēja argumentiem par to, ka pašreizējā atkritumu konteineru laukuma atrašanās vieta dabā rada

nepatīkamu smaku un antisanitāru vidi dzīvojamās mājas fasādes pusē, apgabaltiesa norāda, ka par kārtību dzīvojamās

mājas atkritumu konteineru novietnē atbildīgi ir paši dzīvojamās mājas iedzīvotāji. Arguments, ka dzīvojamās mājas

iedzīvotājiem nav atļauts izmantot atkritumu konteinerus, jo tie esot tieši restorāna atkritumu konteineri, neattiecas uz

izskatāmo lietu, jo strīdi privātpersonu starpā par konteineru lietošanu nav risināmi administratīvajā tiesā.

[18] Kā jau apgabaltiesa minēja, no pieteicēja un blakus dzīvojamās mājas nedzīvojamo telpu nomnieces SIA

„RESTAURANT FACES” paskaidrojumiem izriet, ka strīdus palīgēka, ko lietas dalībnieki sauc par nojumi, visticamāk ir

tapusi pēc dzīvojamās mājas pieņemšanas ekspluatācijā, ne vēlāk kā 2015.gada vidū, kad dzīvojamās mājas blakus ēkā

/adrese/ darbību uzsāka restorāns. No SIA „BULDURU PROSPEKTS 52” paskaidrojumiem pirmās instances tiesai izriet,

ka būvdarbus veikusi SIA „BULDURU PROSPEKTS 52”.

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 4.punktu būves iedala trīs grupās atkarībā no sarežģītības un iespējamās ietekmes

uz vidi. Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikumu palīgēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2, ir pirmās

grupas būve.

Ievērojot minēto, strīdus palīgēka atzīstama par pirmās grupas būvi.

Būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu pirmās grupas būves jaunai būvniecībai vai novietošanai nosaka

Ēku būvnoteikumi. Saskaņā ar minēto noteikumu 22.punktu būvvaldē iesniedz aizpildītu paskaidrojuma raksta I daļu,

noteikumos paredzētos grafiskos dokumentus, saskaņojumus un atļaujas.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 17.panta ceturto daļu būvdarbus, kuru veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts,

drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde minētajā dokumentā izdarījusi atzīmi par nosacījumu izpildi un speciālajos noteikumos

paredzētajos gadījumos būvvaldē reģistrēti būvdarbu uzsākšanai nepieciešamie dokumenti.

Tādējādi strīdus palīgēkas būvniecībai ir nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju un saņemt būvvaldes

akceptu.

Tā kā apgabaltiesa iepriekš konstatēja, ka dzīvojamās mājas labiekārtojuma projekts neparedz palīgēkas būvniecību

atkritumu konteineru novietnē, un ievērojot to, ka lietā nav pierādījumu, ka palīgēkai izstrādāta un būvvaldē saskaņota

atsevišķa būvniecības dokumentācija, secināms, ka strīdus palīgēkas būvniecība ir veikta patvaļīgi.

[19] Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu patvaļīgas būvniecības konstatēšanas gadījumā iestāde

pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā

teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu

izpildi - neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta; 2) par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību

regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes, bet gadījumos, kad patvaļīgas būvniecības rezultātā nodarīts kaitējums videi, –

arī pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par atļauju

veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā netiek izpildīts, būvvalde var lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

Tādējādi būvvalde, konstatējot patvaļīgu būvniecību, atkarībā no pārkāpuma var pieņemt divu veidu lēmumus – par

iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu vai atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes.

Pieteicējs uzskata, ka būvvaldei ir jāpieņem lēmums par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu – strīdus palīgēkas

nojaukšanu.

Lai uzdotu iestādei pienākumu izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas

piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Šādā gadījumā tiesai, kas izskata lietu pēc būtības, jāvērtē tie tiesiskie un faktiskie

apstākļi, kas pastāvēja līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai. Ja piemērojamā tiesību norma paredz noteiktus tiesiskus un

faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies,

proti, jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Pamats izdot personai labvēlīgu

administratīvo aktu ir tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 14. marta

sprieduma lietā Nr.SKA-84/2007 9.1.punktu, 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-118/2007 10.punktu,

2009.gada 11.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-345/2009 punktu).

Ievērojot minēto, tālāk apgabaltiesa pārbaudīs, vai ir iestājušies tiesību normās noteiktie priekšnosacījumi pieteicēja

prasītā administratīvā akta izdošanai.

[20] Kā izriet no Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punkta, iestādei ir obligāts pienākums pieņemt lēmumu

par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu divos gadījumos. Proti, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj

normatīvie akti vai ja būvei, kurai nepieciešama būvatļauja, būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par

projektēšanas nosacījumu izpildi.

Pārbaudot, vai strīdus palīgēkas būvniecību attiecīgajā teritorijā pieļauj uz lietas izskatīšanas pabeigšanas brīdī spēkā

esošie normatīvie akti, apgabaltiesa konstatē un secina turpmāk minēto.

Atbilstoši Būvniecības likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam un trešajai daļai būvniecības iecerei ir jāatbilst vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā

ar normatīvajiem aktiem) un citu normatīvo aktu prasībām.

Pilsētas teritorijas plānojumā gar ielām nosaka aizsargjoslas un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai

projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei) (Aizsargjoslu likuma

13.panta otrās daļas 1.punkts). Aizsargjoslu likuma 13.panta pirmā daļa cita starpā noteic, ka aizsargjoslas gar ielām tiek

noteiktas, lai izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.

Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu, kas apstiprināti kā Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada

24.marta saistošie noteikumi Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” (turpmāk – Apbūves noteikumi), 57.punktā uzskaitītas būves, kādas

atļauts izbūvēt ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām, to vidū nav paredzētas palīgēkas.

Minēto noteikumu 57.6.apakšpunkts pieļauj ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām izvietot vides reklāmas, vides dizaina

objektus un labiekārtojuma elementus.

Ar ārtelpu labiekārtojuma elementiem teritorijas plānošanas izpratnē saprot objektus, kas paredzēti labiekārtojumam un

teritorijas funkciju uzlabošanai (piemēram, skulptūras, strūklakas, apgaismojuma laternas, nožogojumi, rotaļu laukumi,

reklāmas un informācijas zīmes) (sk. noteikumu Nr.240 2.5.apakšpunktu). No noteikumu Nr.240 126.punkta izriet, ka par

labiekārtojuma elementiem uzskata arī laukumus atkritumu konteineru izvietošanai. Ministru kabineta 2017.gada 9.maija

noteikumu Nr.253 „Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3.4.apakšpunktā kā labiekārtojuma elementi minēti soliņi,

celiņi, vaļēja terase (kas nav saistīta ar ēku), bērnu rotaļu ierīces, sporta aprīkojums, atsevišķas laternas un apgaismes

ķermeņi, karogu masti, dārza kamīni, ielu norādes stabi, ceļa zīmes, brīvi stāvošas atkritumu tvertnes, velosipēdu statīvi

u.tml.).

Ievērojot minēto un izvērtējot strīdus palīgēkas būvniecisko risinājumu un funkcijas, apgabaltiesas ieskatā konkrēto

palīgēku nevar uzskatīt par labiekārtojuma elementu. Lai gan palīgēka kalpo arī kā atkritumu konteineru laukuma

norobežojums, kas vizuāli aizsedz atkritumu konteinerus, tādējādi uzlabojot apkārtējo telpu, labiekārtojuma funkcija nav

galvenā šīs būves funkcija, par tādu atzīstama atkritumu konteineru uzglabāšanas funkcija, par ko liecina fakts, ka būve ir

pilnībā norobežota un slēdzama.

[21] Lietā nav strīda, ka konkrētā palīgēka daļēji atrodas Bulduru prospekta sarkanajās līnijās. Tā kā ne Apbūves

noteikumi, ne zemesgabala /adrese/ detālplānojums (apstiprināts kā Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 22.novembra

saistošie noteikumi Nr.60 „Par detālplānojuma zemesgabaliem /adrese//adrese//adrese/ un /adrese/ projekta grafiskās daļas,

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”) nepieļauj šādas būves atrašanos ielu sarkanajās līnijās,

secināms, ka strīdus palīgēkas pastāvēšana konkrētajā vietā neatbilst materiālajām tiesību normām.

Līdz ar to lietā ir konstatējams pamats lēmuma par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, nojaucot patvaļīgi uzbūvēto

palīgēku, pieņemšanai. Citādāka (likumam pretēja) lēmuma pieņemšanai pamats būtu vien tad, ja palīgēkas nojaukšana

konkrētajos apstākļos būtu nesamērīga, proti, ja būtu konstatējami kādi izņēmuma apstākļi, kas ļautu šo gadījumu nošķirt

no citiem līdzīgiem gadījumiem, kad īstenota patvaļīga būvniecība (sal. Augstākās tiesas 2016.gada 11.februāra rīcības

sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-148/2016 8.punkts).

Izskatāmajā gadījumā apgabaltiesa nekonstatē kādus izņēmuma apstākļus, kas būtu par pamatu pieņemt cita satura

lēmumu kā vien lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, nojaucot patvaļīgi uzbūvēto palīgēku.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu ir apmierināms,

uzliekot par pienākumu Jūrmalas pilsētas domei pieņemt lēmumu par palīgēkas nojaukšanu, adresējot to palīgēkas būvētājai

SIA „BULDURU PROSPEKTS 52”, kura saskaņā ar zemesgrāmatas ierakstiem ir viena no dzīvojamās mājas un

zemesgabala kopīpašniecēm.

Apgabaltiesa norāda, ka palīgēkas nojaukšana nemaina dzīvojamai mājai paredzēto atkritumu konteineru novietni

zemesgabalā, jo, kā jau apgabaltiesa iepriekš secināja, tā ir izbūvēta saskaņā ar dzīvojamās mājas būvprojektu, kura

tiesiskumu šajā lietā tiesai nav pienākuma pārvērtēt. Vienlaikus apgabaltiesa uzsver, ka dzīvokļu īpašniekiem, ievērojot

Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta pirmā daļā noteikto dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci, ir tiesības minētajā likumā

noteiktajā kārtībā izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, tostarp vienoties savā starpā par citu

atkritumu konteineru laukuma vietu zemesgabalā.

[22] Pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru noraidīts pieteicēja pieteikums par lēmuma par patvaļīgas

būvniecības radīto seku novēršanu (palīgēkas nojaukšanu) izdošanu, ir nepareizs.

[23] Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai

piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicējs samaksājis valsts nodevu 28,46 euro

par pieteikumu un valsts nodevu 60 euro par apelācijas sūdzības iesniegšanu.

Ņemot vērā minēto, no atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības par labu pieteicējam piespriežama viņa samaksātā

valsts nodeva 88,46 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

apmierināt /pers. C/ pieteikumu daļā.

Uzdot Jūrmalas pilsētas domes būvvaldei viena mēneša laikā no šī sprieduma spēkā stāšanās izdot administratīvo aktu,

ar kuru SIA „BULDURU PROSPEKTS 52”, reģ. Nr.40003759530, uzlikts pienākums nojaukt palīgēku zemesgabalā

/adrese/.

Pārējā daļā /pers. C/ pieteikumu noraidīt.

Piespriest no Jūrmalas pilsētas pašvaldības par labu /pers. C/ viņa samaksāto valsts nodevu 88,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) S.Liniņa

Tiesneses (paraksts) S.Gintere

(paraksts) K.Krastiņa