Court fully allows tenant's claim for rent, utilities, and interest against landlord for unpaid lease obligations.

Lieta Nr.C73299221

ECLI:LV:ZRT:2021:0525.C73299221.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2021.gada 25.maijā

Zemgales rajona tiesa:tiesnese I. Dzerkale,

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „KERAMIKA-AN” prasībā pret SIA „GreenPan” par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja SIA „KERAMIKA-AN” iesniedza prasības pieteikumu, ar precizējumiem (lietas 114.-117.lapa) pret atbildētāju SIA „GreenPan” par

parāda piedziņu, kurā lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu 37574,26 EUR, kas sastāv no nomas maksas 23929,39 EUR, maksas par

komunālajiem un citiem pakalpojumiem 7663,26 EUR un nokavējuma procentiem 5981,61 EUR, kā arī lūdz no atbildētājas piedzīt visus tiesāšanas

izdevumus. Lūdz noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus, t.i. 6% gadā par laika periodu no sprieduma likumīgā spēkā stāšanas dienas līdz

sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2018.gada 7.decembrī starp pusēm tika noslēgts nomas līgums, ar kuru prasītāja pret atlīdzību iznomāja

atbildētājai nedzīvojamu ēku 3536,02 m2 platībā, kura atrodas Rīgas ielā 67, Jelgavā. Tā kā atbildētāja daļēji pildīja līguma saistības, atbildētājai tika

nosūtīta pretenzija-brīdinājums. Atbildētāja uz pretenziju-brīdinājumu nereaģēja, kā arī parāds nav dzēsts.

Saskaņā ar Līguma 2.4., 4.1., 4.2.punktu atbildētājai par ēkas nomu tika izrakstīti 03.02.2020. rēķins Nr.AN20003 par 2020.gada februāri,

04.12.2020. rēķins Nr.AN20068 par 2020.gada martu un 05.01.2021. rēķins Nr.AN21002 par 2020.gada aprīli un maiju, ko atbildētāja nav

apmaksājusi.

Saskaņā ar līguma 4.4.punktu atbildētājai ir pienākums prasītājai papildus nomas maksai samaksāt par komunālajiem un citiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar ēku vai kuru saņemšanu prasītāja ir nodrošinājusi atbildētājai līguma spēkā esamības laikā. Diemžēl arī rēķinus AN20003, AN20015,

AN20017, AN20026, AN20032, AN20033, AN20045, AN20049, AN20056, AN20061, AN20064, AN21002 atbildētāja nav apmaksājusi. Tātad

atbildētājai ir pienākums samaksāt prasītājai par komunālajiem un citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ēku vai kuru saņemšanu prasītāja ir nodrošinājusi

atbildētājai līguma spēkā esamības laikā 7663,26 EUR apmērā.

Atbilstoši līguma 8.punktam prasītāja aprēķinājusi nokavējuma procentus 5981,61 EUR apmērā.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1., 1587.,2112., 2141., 1753., 1756.pantiem.

[2] Tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi (lietas 66.-69.lapa). Paskaidrojumos ir norādīts, ka kopš pirmās nomas līguma parakstīšanas dienas

piešķirtā platība nav mainījusies, bet nomas maksas summa ir mainījusies. Turklāt ir konkrēti jāprecizē, cik kvadrātmetru no kopējās platības ir piešķirti

atbildētājai, un jāveic savstarpējs ieskaits.

Atbildētāja norāda, ka no 13 iesniegtajiem rēķiniem nav apmaksāti rēķini AN20032, AN20064 un AN21002, pārējie visi rēķini tika apmaksāti,

turklāt rēķins AN20061 kļūdas pēc tika samaksāts divreiz. Neapmaksātie pēdējie rēķini attiecas uz apšaubāmu enerģijas patēriņu, bet par 2021. gada

janvāra rēķinu nav skaidrs, kad tas ir izrakstīts, un tas nav iesniegts atbildētājai. Ja rēķins atbilst patiesībai, tad kā saprast faktu, ka 2021. gada janvārī un

februārī izrakstītajos rēķinos AN21002 un AN21007 ir iekļautas arī elektrības izmaksas 2000 EUR apmērā. Lai izskaidrotu, kāpēc rēķins AN20032,

kas datēts ar 03.06.2020, nav apmaksāts, atbildētāja vēlas to salīdzināt ar rēķinu AN20003, kas datēts ar 03.02.2020. Pēc šī rēķina būtības atbildētāja

2020.gada janvārī iztērēja elektroenerģiju 1293,25 EUR apmērā, bet 2020. gada maijā to iztērēja 1240,98 EUR apmērā. Tajā pašā laikā 2020. gada

janvārī ražošanas telpā 15 dienas atradās speciālisti, kuri izmantoja lielus un jaudīgus prasītājas elektriskos sildītājus, bet maijā viņi nestrādāja normāli un

neizmantoja šos elektriskos sildītājus.

Saskaņā ar nomas līguma 4.2. punktu 4 mēnešus no līguma parakstīšanas dienas atbildētājai bija jāmaksā īre 1 EUR apmērā par 1 m2, bet

08.03.2019. prasītāja izrakstīja rēķinu pēc likmes 2 EUR par 1 m2, par kopējo summu 7111,17 EUR, tas ir, par 3555,50 EUR vairāk.

Turklāt līgumā ir fiksēts, ka teritorijas kopējā platība ir 3536,02 m2, no kuriem saskaņā ar 2.4. punktu nomniekam ir piešķirti 2864 m2. Atbildētāja

uzskata, ka patiesībā viņai ir iedalīta mazāka platība, tas ir, vismaz 165-200 m2 mazāk. Turklāt 150 m2 tika piešķirti gandrīz 6 mēnešus pēc līguma

parakstīšanas, jo šeit atradās prasītājas darbnīca. Par teritorijas nomu nelikumīgi tika aprēķināta summa 12250,04 EUR. Tādējādi prasītāja kopumā ir

nepamatoti izrakstījusi atbildētājai rēķinus par kopējo summu 18084,68 EUR.

[3] Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2021.gada 19.marta lēmumu (lietas 95.-97.lapa), ievērojot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības

likuma 10.pantu, lieta nolikta izskatīšanai rakstveida procesā 2021.gada 25.maijā. Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā paziņots lietas dalībniekiem

(lietas 98.-99.lapa), nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai, ja tādi ir, līdz 2021.gada 5.maijam.

[4] Prasītāja iesniedza atsauksmi uz atbildētājas paskaidrojumiem (lietas 101.-103.lapa). Prasītāja norāda, ka saskaņā ar līgumu un ēkas

pieņemšanas-nodošanas aktu atbildētājai tika nodota ēka ar kopējo platību 3536,02 m2, bet atbildētāja faktiski izmanto 2720,50 m2 un atbildētājai tiek

piestādīti rēķini tikai par faktiski izmantoto platību.

Prasītāja paskaidro, ka ēkas noma tiek rēķināta ņemot vērā platību, ko atbildētāja faktiski izmanto – 2720,50 m2 un līguma 4.2.punktā noteikto maksu.

No 2020.gada janvāra ēkas nomas maksai būtu jābūt 2,50 EUR (bez PVN) mēnesī par vienu ēkas kvadrātmetru mēnesī, bet ņemot vērā to, ka atbildētāja vēl

nav palaidusi savas produkcijas ražošanu, COVID-19 apstākļus, kā arī izrādot labo gribu prasītāja joprojām nav paaugstinājusi nomas maksu uz 2,50 EUR

(bez PVN) mēnesī par vienu ēkas kvadrātmetru mēnesī kā to nosaka līgums, bet piemēro pārejas perioda nomas maksu 2 EUR (bez PVN) mēnesī par vienu

ēkas kvadrātmetru mēnesī.

Tā kā atbildētāja negodprātīgi pilda līgumu, t.i., neveic apmaksu līgumā noteiktajos termiņos un apmēros, bet gan maksā haotiski, tad maksājumi, kas

tiek saņemti no atbildētājas, neatkarīgi no tajos uzrādītajiem mērķiem, vispirms tiek ieskaitīti vecākā parāda dzēšanā. Apskatot SIA “GreenPan” apgrozījums

un parāda atšifrējumu 07.12.2018-21.01.2021, ir redzams, ka no līguma noslēgšanas brīža atbildētāja ir samaksājusi prasītājai 91782,15 EUR, kas pilnībā

atbilst atbildētājas paskaidrojumos norādītajam.

Ņemot vērā to, ka uz prasības pieteikuma sastādīšanas brīdi atbildētāja 20.01.2021. samaksātie 2000 EUR nebija iegrāmatoti, prasības pieteikumā

03.02.2020. rēķins NR.AN20003 tika uzrādīts pilnībā neapmaksāts, kaut gan bija daļēji apmaksāts, t.i. 2405,05 EUR apmaksāti, bet 5471,81 EUR

neapmaksāti. Lai novērstu šo nepilnību prasība tiek precizēta.

Attiecībā uz patērēto elektroenerģiju atbildētāja norāda, ka prasītājas darbinieks katru mēnesi fiksē šo skaitītāju rādījumus un ieraksta

elektroenerģijas uzskaites žurnālā. Lai aprēķinātu patērēto elektroenerģijas summu, patērētā elektroenerģijas KWh tiek reizināta ar maksu 0,16 EUR (bez

PVN) par katru KWh, kas ietver sevī elektroenerģijas iepirkuma cenu, sadales tīklu pakalpojumu izmaksas un uzturēšanas izdevumus.

[5] Tiesā 2021.gada 21.maijā prasītāja iesniedza aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu, norādot, ka ar šo aktu atbildētāja atzīst savu parādu

prasītājai uz 2021.gada 26.aprīli 62556,42 EUR, kas sastāv no nomas parāda, no parāda par komunālajiem un citiem pakalpojumiem kā arī nokavējuma

procentiem. Līdz ar to atbildētāja pēc būtības atzīst prasību.

Motīvu daļa

Tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma pilnībā.

[6] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās grūtības nedod tiesības atkāpties no līguma. Civillikuma 2112.pants nosaka, ka noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir par zināmu maksu

kādas lietas lietošanu.

Ar 2018.gada 7.decembra nomas līgumu (lietas 9.-18.lapa) apstiprinās, ka īpašnieks AS „Latvijas Keramika”, iznomātājs SIA „KERAMIKA-

AN” un nomnieks SIA „GreenPan” noslēdza nomas līgumu, saskaņā ar kuru iznomātājs nodod nomniekam un nomnieks pieņem no iznomātāja lietošanā

pret atlīdzību (nomā) nedzīvojamo ēku ar kadastra Nr.09000340007026 (turpmāk – ēka), un platību 3536,02 m2, kura atrodas nekustamajā īpašumā

Rīgas ielā 67, Jelgavā. Atbilstoši līguma 2.4.punktam līguma parakstīšanas dienā nomnieks pieņem valdījumā un lietošanā ēku, bet no nodošanas-

pieņemšanas akta parakstīšanas dienas izmanto tikai 2864,03 m2 lielu ēkas daļu, par kuru attiecīgi tiek maksāta nomas maksa.

2018.gada 11.decembrī puses noslēdza ēkas nodošanas-pieņemšanas aktu (lietas 31.lapa), kurā 1.punktā norādīts, ka iznomātājs ar šo nodod un

nomnieks pieņem nomā saskaņā ar nomas līgumu Rīgas ielā 67, Jelgavā esošo ēku ar to kopējo platību 3536,02 m2.

Novērtējot minēto, tiesa atzīst, ka starp pusēm ir noslēgts nomas līgums, jo puses vienojušās par nomas priekšmetu un maksu, kā arī tiesa atzīst

par pierādītu nomas priekšmeta nodošanu atbildētājai.

[7] Civillikuma 2141.pants nosaka, ka nomniekam jāmaksā nomas maksa līgumā noteiktos termiņos.

[7.1] Saskaņā ar līguma 4.1.punktu ēkas nomas maksas apmērs no līguma parakstīšanas brīža tiek noteikts 2,50 EUR par vienu ēkas kvadrātmetru

mēnesī un pievienoto vērtības nodokli. Līguma 4.2.punktā puses vienojas, ka līguma 4.1.punktā noteiktais nomas maksas apmērs stājas spēkā, sākot ar

13. (trīspadsmito) kalendāro mēnesi no līguma parakstīšanas dienas, bet līdz tam pirmajos trīs mēnešos no līguma parakstīšanas dienas nomnieks maksā

nomas maksu 1 EUR par ēkas vienu kvadrātmetru, bet, sākot no ceturtā un līdz divpadsmitajam mēnesim no līguma parakstīšanas dienas, nomnieks

maksā nomas maksu 2 EUR par vienu ēkas kvadrātmetru mēnesī. Atbilstoši līguma 4.3. un 4.4.punktam papildus nomas maksai nomnieks saskaņā ar

iznomātāja iesniegtajiem rēķiniem maksā iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa maksu un maksu par komunālajiem un citiem pakalpojumiem, kas

saistītas ar ēku vai kuru saņemšanu iznomātājs ir nodrošinājis nomniekam.

[7.1.1] No rēķiniem (lietas 35.- 48.lapa) secināms, ka prasītāja izrakstīja atbildētājai šādus rēķinus – 2020.gada 3.februāra rēķinu Nr.AN20003

par summu 7876,86 EUR ar apmaksas termiņu 2020.gada 13.februāris, 2020.gada 12.marta rēķinu Nr.AN20015 par summu 331,06 EUR ar

apmaksas termiņu 2020.gada 22.marts, 2020.gada 6.aprīļa rēķinu Nr.AN20017 par summu 1454,90 EUR ar apmaksas termiņu 2020.gada 16.aprīlis,

2020.gada 6.maija rēķinu Nr.AN20026 par summu 970,90 EUR ar apmaksas termiņu 2020.gada 16.maijs, 2020.gada 3.jūnija rēķinu Nr.AN20032

par summu 1240,98 EUR ar apmaksas termiņu 2020.gada 13.jūnijs, 2020.gada 1.jūlija rēķinu Nr.AN20033 par summu 17,42 EUR ar apmaksas

termiņu 2020.gada 11.jūlijs, 2020.gada 12.augusta rēķinu Nr.AN20045 par summu 19,36 EUR ar apmaksas termiņu 2020.gada 22.augusts, 2020.gada

9.septembra rēķinu Nr.AN20049 par summu 27,10 EUR ar apmaksas termiņu 2020.gada 19.septembris, 2020.gada 8.oktobra rēķinu Nr.AN20056

par summu 58,08 EUR ar apmaksas termiņu 2020.gada 18.oktobris, 2020.gada 8.oktobra rēķinu Nr.AN20057 par summu 212,38 EUR ar apmaksas

termiņu 2020.gada 18.oktobris, 2020.gada 11.novembra rēķinu Nr.AN20061 par summu 67,76 EUR ar apmaksas termiņu 2020.gada 21.novembris,

2020.gada 2.decembra rēķinu Nr.AN20064 par summu 806,34 EUR ar apmaksas termiņu 2020.gada 12.decembris, 2020.gada 4.decembra rēķinu

Nr.AN20068 par summu 6371,23 EUR ar apmaksas termiņu 2020.gada 14.decembris un 2021.gada 5.janvāra rēķinu Nr.AN21002 par summu

14543,33 EUR ar apmaksas termiņu 2021.gada 15.janvāris.

Tādējādi tiesa secina, ka prasītāja izrakstīja rēķinus kopā par 33997,67 EUR, no kuriem izrakstīti rēķini par telpas nomas maksu 26334,44 EUR

par laiku no 2020.gada 1.februāra līdz 2020.gada 31.maijam, bet par komunālajiem un citiem pakalpojumiem 7663,23 EUR par laiku no 2020.gada

janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

[7.1.2] No maksājuma uzdevumiem (lietas 74., 76., 77., 81.-89.lapa) secināms, ka 2020.gada 3.februāra rēķins AN20003 ir apmaksāts divās

daļās - 2020.gada 31.augustā 6000 EUR un 2020.gada 3.novembrī 1876,86 EUR, 2020.gada 12.marta rēķins Nr.AN20015 apmaksāts 2020.gada

2.aprīlī 331,06 EUR, 2020.gada 6.aprīļa rēķins Nr.AN20017 apmaksāts 2020.gada 21.aprīlī 1454,90 EUR, 2020.gada 6.maija rēķins Nr.AN20026

apmaksāts 2020.gada 2.jūnijā 970,90 EUR, 2020.gada 1.jūlija rēķins Nr.AN20033 apmaksāts 2020.gada 23.decembrī 17,42 EUR, 2020.gada

12.augusta rēķins Nr.AN20045 apmaksāts 2020.gada 20.augustā 19,36 EUR, 2020.gada 9.septembra rēķins Nr.AN20049 apmaksāts 2020.gada

5.oktobrī 27,10 EUR, 2020.gada 8.oktobra rēķins Nr.AN20056 apmaksāts 2020.gada 13.oktobrī 58,08 EUR, 2020.gada 8.oktobra rēķins

Nr.AN20057 apmaksāts 2020.gada 13.oktobrī 212,38 EUR, 2020.gada 11.novembra rēķins Nr.AN20061 apmaksāts divas reizes 2020.gada

12.novembrī 67,76 EUR un 2020.gada 3.decembrī 67,76 EUR.

Tiesa secina, ka atbildētāja ir iesniegusi pierādījumus par prasības pieteikumam pievienoto rēķinu apmaksu 11103,58 EUR apmērā.

[7.1.3] Tiesa secina, ka lietā nav strīds par to, ka atbildētāja ir veikusi minētos maksājumus, bet ir strīds par to kādu rēķinu segšanai ir novirzāmi

atbildētājas maksājumi.

Saskaņā ar Civillikuma 1844.pantu, ja kāds vienam kreditoram ir parādā uz vairākiem dažādiem pamatiem, tad vienīgi no parādnieka atkarājas,

kurā parādā viņš grib ieskaitīt savu maksājumu. Bet ja viņš to nav noteicis, tad izvēle piekrīt kreditoram, ar nosacījumu rīkoties tā, kā viņš būtu rīkojies, ja

pats būtu bijis parādnieks [..].

No prasītājas pievienotā SIA „GreenPan” apgrozījuma un parāda atšifrējuma par periodu no 2018.gada 7.decembra līdz 2021.gada 21.janvārim

(lietas 104.-105.lapa) redzams, ka uz 2021.gada 20.janvāri atbildētājai izrakstīti rēķini par kopējo summu 124240,84 EUR, no kuriem kopā ir

samaksāti 91782,15 EUR, bet neapmaksātā daļa ir 32458,79 EUR.

No atbildētājas iesniegtajiem maksājuma uzdevumiem (lietas 72., 73., 75., 78., 79., 91.lapa) redzams, ka atbildētāja ir veikusi maksājumus pēc

prasītājas piestādītajiem rēķiniem par 2019.gadu.

Tādejādi tiesa secina, ka atbildētājai jau ir bijis parāds par nomu un pakalpojumiem līdz 2020.gada janvārim.

Tādējādi tiesnese secina, ka starp pusēm nav strīds, ka atbildētājai tika piestādīti rēķini arī par citu periodu, daļu no kuriem atbildētāja ir

atmaksājusi.

Tā kā atbildētājai tika nosūtīti gan prasības pieteikuma precizējumi, gan atsauksme uz paskaidrojumiem, bet nekādi pierādījumi vai iebildumi par

iepriekšējo parādu neesību no atbildētājas nav saņemti, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja argumentus par atbildētājas maksājumu saistību nepildīšanu

arī 2019.gadā.

No parāda atšifrējuma (104.-105.lapa) secināms, ka prasītāja saņēmusi atbildētājas maksājumus 11103,58 EUR, ko ieskaitījusi parāda segšanai

par 2019.gadu (izņemot daļēju samaksu pēc 2020.gada 3.februāra rēķina AN20003).

Lai gan atbildētāja maksājuma uzdevumos ir norādījusi konkrēti par kādu rēķinu tiek veikta samaksa, no parāda atšifrējuma ir secināms, ka

atbildētājas veiktie maksājumi tikuši ieskaitīti iepriekš nesamaksātajos vecākajos rēķinos par 2019.gadu.

Tiesa uzskata, ka šajā lietā nav izšķirošas nozīmes tam vai prasītāja ir novirzījusi maksājumus vecāka parāda dzēšanai, vai parādnieces maksājuma

uzdevumos norādītajam, jo parāda kopsumma par periodu no līguma darbības sākuma līdz 2021.gada 21.janvārim (32458,79 EUR) ir lielāka nekā

parāds, ko lūdz piedzīt prasītāja (31592,62 EUR) par laiku no 2020.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Tiesas ieskatā, ievērojot tiesas ekonomijas principu, nebūtu lietderīgi atzīt , ka atbildētāja ir pierādījusi maksu 11103,58 EUR par 2020. gadu,

radot prasītājai prasījuma tiesības uz nomas maksu un pakalpojumu samaksu par 2019.gadu. Maksājumu novirzīšana vecāka parāda dzēšanai šajā

gadījumā neietekmē parāda esības faktu. Turklāt tiesas ieskatā maksājumu novirzīšana vecāka parāda dzēšanai nerada atbildētājai nelabvēlīgas sekas, jo

samazina līgumisko nokavējumu procentu periodu par 2019.gadā nesamaksātajiem rēķiniem, kas būtu garāks, novirzot saņemtos maksājumus

2020.gada parāda dzēšanai.

[7.1.4] Tādējādi tiesa atzīst par pamatotu piedzīt no atbildētājas prasītājas labā nomas maksas parādu 23929,39 EUR un parādu par

komunālajiem un citiem pakalpojumiem 7663,26 EUR.

[7.2] Lai gan prasītāja norāda, ka ar iesniegto aktu (lietas 121.-122.lapa) prasītāja ir atzinusi prasību, tiesa tam nepiekrīt.

No akta par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu secināms, ka saskaņā ar SIA „KERAMIKA-AN” datiem no 2018.gada 1.janvāra līdz 2021.gada

25.aprīlim parāds ir 62556,42 EUR. Tiesa secina, ka atbildētājas pārstāvis ir parakstījies par akta saņemšanu, kas neliecina par piekrišanu parādam.

Neskatoties uz to, ka nav pierādīta atbildētājas piekrišana parādam, tiesa, novērtējot sprieduma 7.1. punktā norādītos motīvus, uzskata prasību par

apmierināmu.

[7.3] Lai gan atbildētāja iebilst par telpu nomas platību un telpu nomas maksas aprēķinu, tiesnese uzskata iebildumus par nepamatotiem.

Atbildētāja uzskata, ka viņai ir iedalīta mazāka platība, tas ir, vismaz 165-200 m2 mazāk, nekā pielīgts nomas līguma 2.4.punktā - 2864 m2. No

prasītājas iesniegtajiem rēķiniem (lietas 35., 44., 47., 48.lapa) tiesa konstatē, ka prasītāja ir rēķinājusi telpu nomas maksu 2 EUR par kvadrātmetru

reizinot ar platību 2720,50 m2. Tādējādi tiesa secina, ka prasītāja ir rēķinājusi telpas nomas maksu mazāku par 143,53 m2 nekā noteikts nomas līguma

2.4.punktā (2864,03-2720,5).

Atbildētāja uzskata, ka prasītāja 2019.gada 8.martā ir izrakstījusi rēķinu pēc likmes 2 EUR par 1 m2 par kopējo summu 7111,17 EUR, lai gan

atbilstoši nomas līguma 4.2. punktam 4 mēnešus no līguma parakstīšanas dienas atbildētājai bija jāmaksā īre 1 EUR par 1 m2.

Tiesa uzskata, ka minētiem iebildumiem nav nozīmes lietā, jo strīds nav par rēķiniem, kas izrakstīti par 2019.gadu, bet ir strīds par rēķiniem, kas

izrakstīti par 2020.gadu. Tādējādi tiesa uzskata, ka nav pamata aplūkot prasītājas izrakstīto rēķinu 2019.gada 8.martā. Turklāt tiesa piekrīt prasītājai, ka

saskaņā ar nomas līguma 4.1. un 4.2.punktu sākot ar 2020.gada janvāri prasītājai bija jāpiemēro nomas maksa par vienu kvadrātmetru 2,50 EUR, bet

atbilstoši strīdus rēķinos norādītajam aprēķinam, prasītāja ir piemērojusi telpas nomas maksu 2 EUR par vienu kvadrātmetru. Tādējādi tiesa secina, ka

prasītāja ir aprēķinājusi telpas nomas maksu 2020.gadu mazāku nekā noteikts nomas līgumā.

Tiesa secina, ka atbildētāja atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai nav pierādījusi savu iebildumu pamatotību, tādējādi tiesai nav

pamata apšaubīt prasītājas izrakstītajos rēķinos norādīto telpas nomas platību un telpas nomas maksas aprēķinu.

[7.4] Tiesa secina, ka atbildētāja apšauba rēķinos norādīto elektroenerģijas patēriņu, norādot, ka 2020.gada janvārī ražošanas telpā 15 dienas

atradās speciālisti, kuri izmantoja lielus un jaudīgus prasītājas elektriskos sildītājus, bet maijā viņi nestrādāja normāli un neizmantoja šos elektriskos

skaitītājus, bet rēķinos par 2020.gada janvāri ir norādīta summa samaksai 1293,25 EUR, bet 2020.gada maijā 1240,98 EUR.

Izvērtējot prasītājas iesniegtos ierakstus no elektroenerģijas uzskaites žurnāla (lietas 108.-113.lapa), tiesa secina, ka tajos ir ierakstīti patēriņu

skaitītāji objektiem Jaunais cehs 1 un Jaunais cehs 2, kas sakrīt ar rēķinos Nr.AN20032 un AN20003 norādīto elektroenerģijas patēriņu. Tiesai nav

pamata apšaubīt prasītājas norādīto, ka atbildētājai patērēta elektroenerģijas tiek uzskaitīta diviem skaitītājiem, kā arī nav pamata apšaubīt

elektroenerģijas uzskaites žurnālā veiktos ierakstus. Tādējādi tiesa uzskata, ka prasītāja ir veikusi elektroenerģijas patēriņa aprēķinus atbilstoši faktiski

patērētajai elektroenerģijai.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Atbilstoši nomas līguma 8.2.punktam par nomas maksas un citu līgumā noteikto maksājumu samaksas termiņu nokavējumu iznomātājs ir tiesīgs

pieprasīt no nomnieka nokavējuma procentus 0,1% apmērā no laikā nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu.

Ar nokavējuma parāda aprēķinu (lietas 116.lapa) apstiprinās, ka prasītāja aprēķināja nokavējuma procentu par nomas maksas kavējumu 3770,79

EUR par laiku līdz 2021.gada aprīlim un 2210,82 EUR par komunālo un citu pakalpojumu nomas maksas kavējumu par laiku līdz 2021.gada 20.aprīlim.

Tā kā atbildētāja ir pieļāvusi maksājumu kavējumu, tiesa uzskata par pamatotu piedzīt no atbildētājas prasītājas labā nokavējuma procentus.

[9] No maksājuma uzdevumiem (lietas 7.-8.lapa) redzams, ka prasītāja par prasību ir samaksājusi valsts nodevu 1547,85 EUR un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 EUR, kopā 1553,22 EUR.

Minētie tiesas izdevumi piedzenami no atbildētājas prasītājas labā saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas nosacījumiem.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195. pantam prasītājai nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus līdz sprieduma izpildei, kas saskaņā ar

Civillikuma 1765.pantu ir 6% gadā.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.panta otro daļu atbildētājai

nosakāms 60 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 194.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no SIA „GreenPan” par labu SIA „KERAMIKA-AN” telpu nomas maksas parādu 23929,39 EUR, komunālo un citu pakalpojumu

parādu 7663,26 EUR, nokavējuma procentus 5981,61 EUR , kas aprēķināti par laiku līdz 2021.gada 20.aprīlim, kopā 37574,26 EUR (trīsdesmit

septiņi tūkstoši pieci simti septiņdesmit četri euro un 26 centi), kā arī tiesas izdevumus 1553,22 EUR (viens tūkstotis pieci simti piecdesmit trīs euro un

22 centi)

Piedzītās summas ieskaitīt AS “SEB banka”, konta Nr.LV73UNLA0050012709641.

Noteikt SIA „KERAMIKA-AN” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma procentus - 6% (seši procenti) gadā no

piespriestās, bet vēl nepiedzītās galvenā parāda summas.

Noteikt SIA „GreenPan” termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 60 (sešdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese I.Dzerkale