Administrative court dismissed data protection claim against consumer center using public figure for educational sketch.

Lieta Nr.A420234319

Lietas arhīva Nr. AA43-0554-20/5

ECLI:LV:ADAT:2020:0610.A420234319.12.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2020.gada 10.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Diāna Makarova,

tiesneši Kaspars Berķis un Lauma Paegļkalna

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu pārtraukt un atzīt

par prettiesisku Patērētāju tiesību aizsardzības centra faktisko rīcību, bez pieteicēja atļaujas izmantojot un izplatot viņa

personas datus sižetā /nosaukums/, kā arī par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, publiski atvainojoties pieteicējam un

atlīdzinot 2000 euro, sakarā ar /pers. B/ un Patērētāju tiesību aizsardzības centra apelācijas sūdzībām par Administratīvās

rajona tiesas 2019.gada 30.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. B/ 2017.gada 20.decembrī vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (turpmāk – centrs), lūdzot

nekavējoties pārtraukt centra rīkotās kampaņas /nosaukums/ sižeta (turpmāk – sižets) demonstrēšanu publiskajā telpā,

nodrošinot savu iespēju robežās tā nepieejamību interneta vidē, kā arī publiski atvainoties par reputācijas graušanu, izplatot

normatīvo aktu prasībām neatbilstošu sižetu, un atlīdzināt nemantisko kaitējumu 2000 euro apmērā. Iesniegumā norādīts,

ka pieteicēja vārds un tēls izmantots bez viņa piekrišanas, atspoguļojot viņu krāpnieka lomā.

Izskatot pieteicēja iesniegumu, centrs 2018.gada 16.janvārī sniedza atbildi, norādot, ka sižets veidots valsts pārvaldes

iestādes funkciju izpildes ietvaros, neveicot saimniecisko vai profesionālo darbību, kā arī tā nolūks nav kādas preces vai

pakalpojuma popularizēšana vai pieprasījuma pēc tā veicināšana. Izvērtējot sižetu, nav konstatējamas pazīmes, kuras

norādītu uz to, ka sižets auditorijai rada vai varētu radīt iespaidu par to, ka pieteicējs jebkādā veidā ir veicis vai veic

krāpnieciskas darbības vai citādi būtu uzskatāms par negodīgu auto tirgotāju. Tieši pretēji, sižets vērš patērētāju uzmanību

uz to, ka negodīgie auto tirgotāji saziņai ar patērētājiem var izmantot arī tādus līdzekļus, kuri maldina vai var maldināt

patērētājus par auto tirgotāja identitāti, piemēram, runājot “vienā balsī”, proti, atdarinot vai mēģinot atdarināt godīgu

komersantu vai pazīstamu personu. Sižetā izmantotais tēls ir saistāms nevis ar krāpnieka tēlu, bet ir izmantots audzinošā

nolūkā, parādot iespējamu krāpniecisku metodi. Sižetā uzskatāmi un nepārprotami ir parādīts, ka minētās saziņas faktiskais

veicējs nav pieteicējs, bet ir cita, skaidri atpazīstama persona, kura prot atdarināt citu personu balsis.

[2] 2018.gada 2.maijā pieteicējs atkārtoti vērsās centrā.

Uz šo iesniegumu centrs 2018.gada 4.jūnija atbildes vēstulē papildus jau minētajam izskaidroja, ka gan pieteicēja vārda

norādīšana, gan pieteicēja tēla un ar to saistīto raidījuma “TE!” fragmentu izmantošana sižetā veikta, nepārkāpjot sabiedrībā

publiski atpazīstama attiecīgās jomas eksperta atdarināšanas robežas. Tai skaitā centra rīcība atbilst Autortiesību likuma

19.panta 9.punktam, kas paredz autora darba izmantošanu bez autora piekrišanas un atlīdzības, ja darbs tiek parodēts vai

kariķēts.

[3] 2019.gada 11.janvārī pieteicējs vērsās Ekonomikas ministrijā un atkārtoti centrā, lūdzot atzīt centra sniegtās atbildes

par prettiesiskām, atcelt tās, apmierināt pieteicēja prasījumu par nemantiskā kaitējuma 2000 euro atlīdzināšanu, publiski

atvainoties pieteicējam, kā arī uzlikt par pienākumu centram pārtraukt sižeta demonstrēšanu publiskajā telpā, nodrošinot

iespēju robežās tā nepieejamību interneta vidē.

Ekonomikas ministrija 2019.gada 5.februāra atbildes vēstulē norādīja pieteicējam, ka nav iesniegti dokumenti, kas

apliecinātu iestādes prettiesiskas rīcības faktu, kas dotu tiesības uz kaitējuma atlīdzināšanu. Līdz ar to pieteicējs nevar

prasīt atlīdzinājumu par viņam nodarīto kaitējumu. Tikai tad, ja tiesa atzīs par prettiesisku centra rīcību, pieteicējam būs

tiesības vērsties Ekonomikas ministrijā ar iesniegumu par kaitējuma atlīdzinājumu.

[4] 2019.gada 14.janvārī pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, pieteikumā lūdzot pārtraukt un atzīt par

prettiesisku centra faktisko rīcību, bez pieteicēja atļaujas izmantojot un izplatot viņa personas datus sižetā, kā arī atlīdzināt

nemantisko kaitējumu, publiski atvainojoties pieteicējam un izmaksājot 2000 euro.

Pieteikumā un tā precizējumos norādīts, ka pieteicējs nav devis piekrišanu sava vārda, tēla un reputācijas izmantošanai

sižetā. Pieteicēja kā krāpnieka atspoguļošana sižetā aizskar viņa cieņu un godu, kā arī grauj pieteicēja reputāciju. Pēc sižeta

demonstrēšanas pieteicējs saņēma vairākus zvanus no draugiem, paziņām un sadarbības partneriem, saņemot kritiku par

sižeta scenāriju. Pieteicējs neapšauba centra kompetenci patērētāju tiesību un interešu aizsardzības jomā, taču centram,

veicot savas darbības, jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības. Turklāt centrs ir publisko tiesību subjekts,

tātad tam bija jāzina, ka valsts nepamatota iejaukšanās privātpersonas brīvībā ir nepieļaujama. Ar savu rīcību centrs ir

pārkāpis virkni Fizisko personu datu aizsardzības likuma un Reklāmas likuma normu. Līdz ar to centra rīcība ir atzīstama

par prettiesisku, un pieteicējam ir atlīdzināms nemantiskais kaitējums 2000 euro apmērā. Tāpat centram ir pienākums

atvainoties pieteicējam. Šāds atlīdzinājums pilda gan kompensācijas, gan samierināšanas, gan arī prevencijas funkciju. Ar to

tiek panākta efektīva taisnīguma atjaunošana un pamattiesību aizsardzība. Jāņem vērā arī tas, ka centrs prettiesiski

nepārsūtīja pieteicēja iesniegumu par kaitējuma atlīdzināšanu Ekonomikas ministrijai, bet gan to izskatīja pats.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 30.oktobra spriedumu pieteikums apmierināts daļēji – atzīta par

prettiesisku centra faktiskā rīcība, bez pieteicēja atļaujas izmantojot un izplatot viņa personas datus sižetā, centram uzlikts

par pienākumu nedēļas laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pārtraukt faktisko rīcību, bez pieteicēja atļaujas izmantojot

un izplatot viņa personas datus sižetā, atlīdzināt pieteicējam nodarīto nemantisko kaitējumu 100 euro apmērā un publiski

atvainoties.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[5.1] Pretēji centra viedoklim centra veiktās darbības saistībā ar konkrēto sižetu ir atzīstamas par faktisko rīcību. Tas

ir skaidri norādīts Senāta 2019.gada 25.jūlijā šajā lietā pieņemtajā lēmumā Nr.SKA-1209/2019. Līdz ar to lietā ir

pārbaudāms, vai centrs ir rīkojies tiesiski, izmantojot pieteicēja datus sižetā un demonstrējot šādu sižetu.

[5.2] Sižetā, kas ir pieejams vairākās interneta vietnēs arī sprieduma taisīšanas laikā, ir izmantots pieteicēja vārds,

uzvārds un tēls. Par to lietā strīda nav. Šie dati ir atzīstami par personas datiem Eiropas Parlamenta un padomes 1995.gada

24.oktobra direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti

(turpmāk – Datu aizsardzības direktīva) (tika piemērota brīdī, kad pieteicējs pirmo reizi vērsās centrā ar pretenziju par

centra īstenoto faktisko rīcību), Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku

personu aizsardzību attiecībā uz personu datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK

(turpmāk – Datu apstrādes regula) un Fizisko personu datu aizsardzības likuma (spēkā līdz 2018.gada 4.jūlijam) izpratnē.

Savukārt šo datu izmantošana sižetā norādīto normatīvo aktu izpratnē ir atzīstama par personas datu apstrādi. Tātad centrs,

organizējot sižeta izveidi un izvietošanu interneta vietnēs, ir veicis pieteicēja personas datu apstrādi.

[5.3] Personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes

(turpmāk – Satversme) 96.pantā. Konkretizējot šīs tiesības, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesības uz privātās dzīves

neaizskaramību ietver dažādus aspektus. Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē, ka indivīdam ir tiesības uz savu privāto telpu,

iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās. Tās aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un

cieņu, identitāti un personas datus. Informācija par personu ietilpst minētā jēdziena saturā (Satversmes tiesas 2011.gada

14.marta sprieduma lietā Nr.2010-51-01 13.punkts, 2016.gada 16.jūnija sprieduma lietā Nr.2015-18-01 10.punkts

un 2018.gada 11.oktobra sprieduma lietā Nr.2017-30-01 11.2.punkts).

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8.panta pirmā daļa noteic,

ka ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību.

Šo tiesību normu vairākkārt ir interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ko ir ņēmusi vērā arī Satversmes tiesa. Tiesas

ir skaidrojušas, ka jēdziena “privātā dzīve” tvērums ir plašs, tas aptver dažādus personas fiziskās un sociālās identitātes

aspektus un to nav iespējams izsmeļoši definēt. Informācija par personu un tās datu aizsardzība ietilpst tiesību uz privātās

dzīves neaizskaramību tvērumā. Personas datu aizsardzībai ir izšķiroša nozīme tajā ziņā, lai persona varētu izmantot

Konvencijas 8.pantā noteiktās tiesības (Satversmes tiesas 2018.gada 11.oktobra sprieduma lietā Nr.2017-30-01

11.2.punkts).

Saskaņā ar Konvencijas 8.panta otro daļu sabiedriskās institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības,

izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts drošības,

sabiedriskās kārtības vai valsts labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai

morāli, vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.

Kā atzinusi Satversmes tiesa, noskaidrojot Satversmes 96.pantā noteikto pamattiesību saturu kopsakarā ar Konvencijas

8.pantu, valsts institūcijām ir ne vien negatīvs pienākums atturēties no jebkādas nepamatotas iejaukšanās tiesībās uz privātās

dzīves neaizskaramību, bet arī pozitīvs pienākums veikt šo tiesību aizsardzībai nepieciešamās darbības. Likumdevējam ir

jāizveido tāds personas datu aizsardzības mehānisms, kas nodrošinātu to apstrādes noteikumu atbilstību paredzētajam

mērķim. Ar personas privāto dzīvi saistīto datu apstrāde (vākšana, uzglabāšana, izpaušana) ietilpst personas tiesību uz

privātās dzīves neaizskaramību tvērumā (Satversmes tiesas 2016.gada 12.maija sprieduma lietā Nr.2015-14-0103

15.1.un 23.3.2.punkts).

Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību var ierobežot, bet ir jāpārbauda, vai ierobežojums ir attaisnojams, proti,

vai: 1) tas ir noteikts ar likumu; 2) tam ir leģitīms mērķis; 3) tas ir samērīgs (Satversmes tiesas 2016.gada 16.jūnija

sprieduma lietā Nr.2015-18-01 12.punkts).

[5.4] Saskaņā ar Datu aizsardzības direktīvas 7.panta “e” punktu dalībvalstis paredz to, ka personas datus var

apstrādāt tikai, ja apstrāde vajadzīga sabiedrības interesēs realizējama uzdevuma izpildei vai personas datu apstrādātājam

vai trešajai personai, kurai dati tiek atklāti, piešķirto oficiālo pilnvaru realizācijai. To paredz arī Fizisko personu datu

aizsardzības likuma 7.panta 3. un 5.punkts un Datu apstrādes regulas 6.panta 1.punkta “a” un “e” apakšpunkts.

Tātad, lai apstrāde būtu likumīga, personas dati jāapstrādā, pamatojoties uz attiecīgā datu subjekta piekrišanu vai kādu

citu leģitīmu pamatu, kas noteikts šajā regulā, citā Savienības vai dalībvalsts tiesību aktā.

Izskatāmajā gadījumā tiesa konstatēja leģitīmu mērķi, proti, patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, taču nekonstatēja

tādu tiesisko regulējumu, kas atļautu centram veikt fiziskās personas datu apstrādi bez attiecīgās personas piekrišanas tādā

veidā, kādā tas ir īstenots konkrētajā lietā.

[5.5] Pretēji centra apgalvotajam pieteicējs vairākkārt ir iebildis pret savu datu izmantošanu sižetā. Turklāt, pat ja

pieteicējs sākotnēji sniedza piekrišanu savu personas datu izmantošanai sižetā, tas nenozīmē, ka centrs drīkstēja turpināt

pieteicēja datu apstrādi pēc pieteicēja iebildumu saņemšanas. Tas pamatojams ar Datu apstrādes regulas 17.panta 1.punkta

“a” apakšpunktu, saskaņā ar kuru datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu

subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst personas datus, ja datu subjekts atsauc

savu piekrišanu, uz kuras pamata veikta apstrāde saskaņā ar 6.panta 1.punkta “a” apakšpunktu un ja nav cita likumīga

pamata apstrādei.

[5.6] Novērtējot lietas materiālus un centra paskaidrojumus, tiesa nekonstatēja apstākļus, kuru dēļ centrs leģitīmā mērķa

sasniegšanai nevarēja rīkoties citādāk, veidojot sižetu un tālāk to publiskojot, lai bez pieteicēja piekrišanas sižetā netiktu

izmantoti pieteicēja personas dati. Līdz ar to tiesa nekonstatēja samērīgumu pieteicēja personas datu apstrādē.

[5.7] Vienlaikus tiesa atzina, ka centrs nepamatoti atsaucas uz Autortiesību likuma 19.panta pirmās daļas 9.punktu, jo

pieteicējs neiebilst pret raidījuma “TE!” fragmenta kā autortiesību objekta izmantošanu sižetā, bet gan pret viņa personas

datu izmantošanu sižetā, kas nepakļaujas Autortiesību likuma regulējumam.

[5.8] Savukārt, vērtējot centra argumentu, ka sižets nevar radīt tā auditorijai iespaidu par to, ka pieteicējs ir vai var būt

blēdis vai krāpnieks, tiesa norādīja, ka minētajam apstāklim nav izšķirošas nozīmes, skaidrojot, vai pieteicēja personas dati

tiek apstrādāti tiesiski. Būtiski ir tas, ka pieteicēja dati vispār ir apstrādāti.

[5.9] Rezumējot minēto, tiesa atzina, ka centrs prettiesiski sižetā ir izmantojis pieteicēja personas datus (vārdu, uzvārdu

un pieteicēja tēlu), līdz ar to šāda sižeta demonstrēšana ir prettiesiski aizskārusi pieteicēja tiesības uz privāto dzīvi, tāpēc

centra faktiskā rīcība atzīstama par prettiesisku.

[5.10] Tā kā sprieduma taisīšanas brīdī sižets joprojām ir publiski pieejams (sk. https://www.youtube.com/watch?

v=YEEynMjmMzs un https://runabildes.lv/eksperiments-/vārds/-izliekas-par-/V.Uzvārds/-un-pamatigi-uzmet-auto-

pircejus/62494), tiesa uzlika par pienākumu centram pārtraukt bez pieteicēja atļaujas izmantot un izplatīt pieteicēja personas

datus sižetā.

[5.11] Savukārt, vērtējot pieteicēja prasījumu atlīdzināt nemantisko kaitējumu, publiski atvainojoties un izmaksājot

2000 euro, tiesa konstatēja turpmāk minēto.

Pieteicējs ir norādījis, ka pēc sižeta izplatīšanas publiskajā telpā viņš ir saņēmis vairākus zvanus no draugiem, paziņām

un sadarbības partneriem, saņemot kritiku par sižetu, kur viņš tiek atveidots kā noziedznieks. Sižets pieteicējam izraisa

negatīvas emocijas un pieteicēju kā vispāratzītu auto ekspertu pazemo viņa auditorijas acīs. Pieteicēju neapmierina, ka viņa

tēls tiek saistīts ar personu, kas veic kriminālsodāmas darbības. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka ir aizskarts viņa gods un

cieņa.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturto daļu, Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu

atlīdzināšanas likuma 14.pantu, kā arī ievērojot, ka personas datu nepamatota apstrāde ir konstitucionāli nostiprinātu

personas tiesību uz privāto dzīvi pārkāpums un būtisks šīs personas tiesību un ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks

aizskārums, tiesa atzina, ka ir konstatējams tiesisks pamats pieteicējam nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanai.

Ņemot vērā, ka ir aizskartas pieteicēja pamattiesības, šis aizskārums ir ilgstošs un centrs nav to pārtraucis pat pēc

pieteicēja vairākkārtējiem lūgumiem, tiesa atzina, ka pieteicējam ir piešķirams atlīdzinājums naudā 100 euro apmērā, jo centra

darbības, pārtraucot sižeta publiskošanu, nepadarīs pieteicējam nodarīto goda un cieņas aizskārumu par nenotikušu un

nekādā veidā nenovērsīs pieteicējam jau radušos kaitējumu. Vienlaikus tiesa atzina, ka pieteicējam nosakāms papildu

atlīdzinājums – publiska atvainošanās.

Nosakot šāda atlīdzinājuma veidu un apmēru, tiesa ņēma vērā citās lietās piešķirtos atlīdzinājumus. Piemēram, lietā

Nr.A42342405 noteikts atlīdzinājums 2134,31 euro par to, ka iestāde prettiesiski iekļāva pieteicēja sensitīvos datus Psihisko

traucējumu un psihisko slimību valsts reģistrā. Lietā Nr.A42578707 noteikts atlīdzinājums 1280,58 euro par prettiesisku

iestādes faktisko rīcību, veicot pieteicējas un viņas ģimenes datu apstrādi un iegūto datu nodošanu trešajai personai. Lietā

Nr.A420572410 noteikts atlīdzinājums 142,29 euro par prettiesisku iestādes faktisko rīcību, nododot pieteicēja datus

SIA “Rīgas satiksme” bez pieteicēja piekrišanas un tos tālāk apstrādājot SIA “Rīgas satiksme”. Lietā Nr.A420595011

noteikts atlīdzinājums 711,44 euro par prettiesisku iestādes rīcību, sniedzot informāciju masu informācijas līdzekļiem par

disciplinārlietas ierosināšanu un ziņas par plānotās disciplinārlietas ierosināšanu pret pieteicēju. Savukārt lietā Nr.420326114

noteikts atlīdzinājums 100 euro par prettiesisku iestādes rīcību, izpaužot ziņas par personu, kura vērsusies ar iesniegumu

(sūdzību) iestādē, kā arī neatbildēšanu uz iesniegumu.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 30.oktobra spriedumu centrs iesniedza apelācijas sūdzību, norādot

šādus argumentus un apsvērumus.

[6.1] Centrs nav apstrādājis pieteicēja datus, jo saskaņā ar Datu apstrādes regulas 2.panta 1.punktu centrs nav veicis

darbības ar automatizētiem līdzekļiem. Pasūtot sižetu SIA “B&Y”, centrs nenoteica konkrētās personas datu apstrādes

mērķus un līdzekļus, proti, ka sižetā ir jāizmanto (jāatdarina) tieši konkrētā fiziskā persona, kā arī to, kāda tieši informācija,

kādā apjomā un kādā veidā par šo fizisko personu ir izmantojama. Tādējādi centrs nav atzīstams par pārzini, kuram

atbilstoši Datu apstrādes regulas 24.pantā noteiktajam būtu jāuzņemas atbildība par veikto personas datu apstrādi.

[6.2] Centrs nav arī filmējis vai citādi fiksējis pieteicēju kā fizisku personu, kā arī sižetā nav apstrādāti pieteicēja

personas dati atbilstoši Datu apstrādes regulai un Fizisko personu datu aizsardzības likumam.

[6.3] Sižetā redzamā norāde uz pieteicēja vārda pirmo burtu un uzvārdu, un uz viņa paša kā sabiedrībā labi zināma un

atpazīstama satiksmes drošības un auto transporta eksperta publiskoto informāciju (raidījuma “TE!” fragmentu, biežāk

lietotajām frāzēm un runas stilu) ir apzināti vērsta uz sižeta mērķi, nevis lai apstrādātu pieteicēja datus. Personu, it īpaši

plašāk sabiedrībā pazīstamu indivīdu, atdarināšana ir bieža parādība kultūras un izklaides jomā, un līdzšinējā praksē netiek

saistīta ar personas datu prettiesisku apstrādi. Pieteicējs nav iebildis pret viņa atdarināšanu kā tādu, bet pret veidu, kādā tas

darīts. Idejas apraksts ar sižeta izstrādi tika saskaņots ar pieteicēju, kā arī pieteicējs tika aicināts dalīties ar saviem

ieteikumiem. Pieteicējam iebildumu nebija, bet pieteicējs pats nevēlējās spēlēt sižetā, tāpēc SIA “B&Y” veica labojumus

sižeta scenārijā.

[6.4] Sižetā iekļautā informācija par pieteicēja personas datiem, piemēram, norāde uz pieteicēja vārda pirmo burtu un

uzvārdu vai pieteicēju identificējoši elementi, ko atdarina cita persona, ir saistāmi ar datiem, kuri jau izriet no paša pieteicēja

publiskotas informācijas. Pieteicējs ir publiski zināma persona, un sižetā izmantotais raidījuma “TE!” fragments ir publiski

pieejams materiāls. Eiropas Savienības Tiesas praksē atzīts, ka Datu apstrādes regulā īpaši atzīti personas dati, ko

publiskojis pats datu subjekts, var tikt izmantoti bez viņa piekrišanas. Lai gan konkrētajā gadījumā nav šaubu, ka sižeta

informācija, kas varētu tikt attiecināta uz pieteicēja personas datiem, nav vērtējama kā īpašas kategorijas personas dati, taču

arī uz šādas informācijas apstrādi nepārprotami ir attiecināmi apsvērumi par pašas personas publiskotas informācijas

sekām. Jāņem vērā arī tas, ka uz pieteicēju kā sabiedrībā plaši pazīstamu satiksmes drošības un auto transporta ekspertu

centrs varētu atsaukties, pildot nozīmīgus, sabiedrības interesēm atbilstošus uzdevumus un mērķus. Līdz ar to ir

nepamatots tiesas secinājums, ka vispārīgi sižets ir veidots sabiedrības interešu aizsardzībai, tomēr tiesību normas

neparedz centram tiesības apstrādāt personas datus sižetā izmantotajā veidā minēto interešu aizsardzībai.

[6.5] Pieteicējs nav radījuma “TE!” īpašnieks vai autors, kuram būtu jāprasa piekrišana raidījuma “TE!” fragmenta

izmantošanai, līdz ar to centrs bija tiesīgs raidījuma “TE!” fragmentu kā autora darbu izmantot parodēšanas, atdarināšanas

vai kariķēšanas nolūkos.

[6.6] Pretēji tiesas secinājumam pieteicēja iebildumu pamatā ir nevis prettiesiska personas datu apstrāde, bet gan

prasījums, kas pamatots ar goda un cieņas aizskārumu. Jautājumi, kas saistīti ar kampaņas ietvaros veidotā sižeta izstrādi,

tostarp pieteicēja prasījums par iespējamo goda un cieņas aizskārumu, ir risināms privāttiesisko attiecību kontekstā, nevis

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

[6.7] Centra darbības nav radījušas pieteicēja konstitucionāli aizsargājamo pamattiesību uz privāto dzīvi aizskārumu, jo

konkrētajā gadījumā centrs nav veicis prettiesisku pieteicēja personas datu izmantošanu un izplatīšanu. Tādējādi spriedumā

minētie juridiskie apsvērumi par nemantiskā kaitējuma veida noteikšanu, kā arī tiesas noteiktais atlīdzinājuma apmērs nav

tiesisks un pamatots.

[8] Par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 30.oktobra spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza arī pieteicējs,

pārsūdzot spriedumu daļā par nemantiskā kaitējuma apmēra noteikšanu, uzskatot, ka atlīdzinājums 100 euro apmērā ir

nesamērīgi mazs. Šāds viedoklis pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[8.1] Tiesa pamatoti konstatēja centra rīcības prettiesiskumu un tādējādi arī pieteicēja Satversmes 92.pantā

nostiprināto tiesību aizskārumu. Tāpat tiesa pareizi konstatēja, ka pieteicēja tiesību aizskārums ilgst jau divus gadus. Taču

tiesa nepamatoti šo apstākli neņēma vērā, nosakot atlīdzinājuma apmēru. Atlīdzinājums 5 procentu apmērā no pieteicēja

lūgtās summas nekādā mērā nesniedz pieteicējam gandarījumu. Šāds apmērs nav taisnīgs un neattur centru turpināt savu

kampaņu sižetos izmantot fizisko personu datus ne tikai bez viņu piekrišanas, bet arī tad, ja šīs personas sniedz

nepārprotamus iebildumus par datu apstrādi.

[8.2] Ņemot vērā Latvijā fizisko personu datu apstrādei piešķirto svarīgo lomu, tiesai bija jāpauž valsts nostāja par

aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu, piešķirot pieteicējam atbilstošu atlīdzinājumu. Starptautiskais

tiesību akts paredz sodu pat līdz 20 000 000 euro par prettiesisku fizisko personu datu apstrādi. Starptautisko tiesību

normas un principi neatkarīgi no to avota starptautiskajās tiesībās, tāpat kā nacionālās tiesību normas un principi, darbojas

tieši un nepastarpināti Latvijas tiesību sistēmā. Tas arī nozīmē, ka starptautisko tiesību normas un principi ir prioritāri pār

nacionālajām normām un principiem. Svarīgi izvērtēt Latvijā spēkā esošo sodu politiku attiecībā uz fizisko personu datu

apstrādi, kā arī salīdzināt to ar šīs lietas apstākļiem. Nav pareizi noteikt nemantiskā kaitējuma atlīdzību ievērojami mazāku,

nekā to paredz normatīvais akts attiecībā uz sodu noteikšanu par prettiesisku personas datu apstrādi.

[8.3] Atbilstoši juridiskajā literatūrā paustajām atziņām tiesai bija jāizvērtē, vai pieteicēja datu apstrāde sižetā, kas ir

pieejams, apspriests un komentēts vairākās interneta vietnēs, varēja radīt pieteicējam pārdzīvojumus un nepatīkamas izjūtas.

Tiesai tas bija rūpīgi jāizvērtē, rodot samērīgumu un taisnīgumu nemantiska kaitējuma kompensācijas noteikšanas procesā.

[8.4] Spriedumā norādītā judikatūra neatbilst izskatāmās lietas apstākļiem. Nevienā no tiesas pieminētajām lietām

personas datu apstrāde nenotika plaši pieejamā publiskajā telpā. Tikai vienā lietā iestādes rīcība tika atzīta par prettiesisku,

jo iestāde sniedza plašsaziņu līdzekļiem informāciju par disciplinārlietas ierosināšanu pret personu, bet, disciplinārlietai

izbeidzoties, iestāde medijiem to nepaziņoja. Visās citās lietās datu apstrāde notika ārpus publiskās telpas, kas neapšaubāmi

liecina par citādiem kritērijiem, nosakot kompensācijas apmēru. Tajā pašā laikā fiziskā persona, kura divas reizes bija

saņēmusi no SIA “Rīgas satiksme” anketu par pieteikšanos personalizētas viedkartes saņemšanai, saņēma kaitējuma

kompensāciju 142,29 euro apmērā, kas vispār nav samērojami ar šīs lietas apstākļiem.

[8.5] Izskatāmājā lietā jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 19.septembra spriedums lietā Kronē Verlag

GmbH pret Austriju par personas privātās dzīves neaizskaramības pārkāpšanu, kā rezultātā ilgstoši un regulāri publiskoti

nepilngadīgās personas dati. Šajā lietā kompensācija piešķirta 130 000 euro apmērā. Salīdzinot abas lietas, ir, acīmredzami,

ka izskatāmajā lietā noteiktais atlīdzinājums ir nesamērīgi mazs.

[8.6] Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka tiesa nav pietiekami pamatojusi noteikto atlīdzinājuma apmēru, spriedums daļā

par nemantiskā kaitējuma kompensācijas noteikšanu 100 euro apmērā ir atzīstams par nepareizu. Šāda tiesas kļūda ir saistīta

ar materiālo tiesību normu nepareizu piemērošanu, kā arī neatbilstošas judikatūras piemērošanu un tās iztulkošanu.

[9] Paskaidrojumos par pieteicēja apelācijas sūdzību centrs atsaucas uz iepriekš paustajiem apsvērumiem, pieteicēja

apelācijas sūdzību uzskatot par nepamatotu un noraidāmu. Papildus centrs vērš uzmanību uz to, ka Datu valsts inspekcija

citā administratīvajā lietā par publiskās vietās un interneta vidē izvietotajām komerciāla rakstura reklāmām, kurās tiek

izmantoti personas dati (personas attēls, vārds, uzvārds) bez personas piekrišanas, šai personai pret to aktīvi iebilstot, ir

sniegusi viedokli, ka personas datu apstrādes pārkāpumi nav konstatējami. Inspekcijas ieskatā minētajā gadījumā personas

dati izmantoti žurnālistikas vajadzībām, līdz ar to nav nepieciešama datu subjekta piekrišana. Turklāt, vērtējot minēto

gadījumu, inspekcija ņēma vēra arī apstākli, ka attiecīgā persona ir publiska persona. Ievērojot minēto, centrs uzskata, ka

arī izskatāmajā gadījumā nav konstatējama prettiesiska pieteicēja datu apstrāde.

[10] Arī pieteicējs centra apelācijas sūdzību neatzīst, paskaidrojumos par to norādot, ka pretēji centra apgalvotajam

tieši centra uzdevumā SIA “B&Y” ir izstrādājusi sižetu, kur gan darba kārtība, gan sociālā eksperimenta video izstrāde,

ietverot arī tēlu iesaisti, bija jāsaskaņo ar centru. Apstāklim, ka izmantotie pieteicēja dati tika atdarināti, nav izšķirošas

nozīmes, jo svarīgi, vai centrs vispār bija tiesīgs veikt šo datu apstrādi sižeta ietvaros. Turklāt no lietas materiāliem ir

redzams, ka sižeta veidošanas ietvaros, kad notika sarunas ar pieteicēju, par atdarināšanu kā tādu vispār runa nav bijusi.

Pieteicējs kategoriski iebilda pret viņa datu apstrādi sižetā izmantotajā veidā. Centram nav tiesību ignorēt personas

iebildumus, atsaucoties uz savu publisko funkciju izpildes nepieciešamību. Izskatāmajā lietā nav arī runas par pieteicēja datu

apstrādi žurnālistikas vajadzībām. Centra pieminētie piemēri nav salīdzināmi ar izskatāmo lietu. Centrs nav nedz plašsaziņu

līdzeklis, nedz televīzija, nedz teātra studija, kas būtu tiesīgi apstrādāt personas datus, ievērojot Datu apstrādes regulā

paredzētos izņēmumus.

[11] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 23.marta lēmumu lietā atzinuma sniegšanai pieaicināta Datu valsts

inspekcija. Tās atzinumā norādīts, ka sižetā izmantotie pieteicēja dati ir atzīstami par pieteicēja personas datiem un to

izmantošana sižetā ir atzīstama par pieteicēja personas datu apstrādi. Lai šo datu apstrāde tiktu atzīta par likumīgu,

nepieciešams pārbaudīt, vai iestājas kāds no Datu apstrādes regulas 6.panta 1.punktā paredzētajiem apstākļiem, papildus

ievērojot Datu apstrādes regulas 5.pantā paredzētos personas datu apstrādes principus. Vienlaikus Datu valsts inspekcija

uzskata, ka pieteicēja personas dati izskatāmajā lietā nav apstrādāti žurnālistikas vajadzībām.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa lietu izskata rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

[13] Lietā izšķirams jautājums par to, vai sižetā izmantotie dati ir atzīstami par pieteicēja personas datiem un vai šo datu

apstrādei ir konstatējams tiesisks pamats.

[14] Kā pareizi norādījusi pirmās instances tiesa, brīdī, kad pieteicējs pirmo reizi vērsās centrā ar iesniegumu par

centra īstenoto faktisko rīcību, spēkā bija Datu aizsardzības direktīva, kuras normas iekļautas Fizisko personu datu

aizsardzības likumā (spēkā līdz 2018.gada 4.jūlijam).

Atbilstoši Datu aizsardzības direktīvas 2.panta “a” apakšpunktam un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta

3.punktam personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu personu –personu, kuru var

identificēt tieši vai netieši, norādot reģistrācijas numuru vai vienu vai vairākus šai personai raksturīgus fiziskās, fizioloģiskās,

garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktorus.

Datu aizsardzības direktīvas 2.panta “b“ apakšpunkts noteica, ka personas datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem

veikta darbība vai darbību kopums ar vai bez automatizētiem līdzekļiem – kā vākšana, reģistrēšana, organizēšana,

uzglabāšana, piemērošana vai pārveidošana, labošana, konsultēšana, izmantošana, atklāšana, pielietojot pārsūtīšanu,

izplatīšanu vai darot tos pieejamus citādā veidā, grupēšana vai savienošana, piekļuves noslēgšana, dzēšana vai iznīcināšana.

Arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punkts noteica, ka personas datu apstrāde ir jebkuras ar personas

datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu,

izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.

Šobrīd spēkā ir Datu apstrādes regula, kuras 4.panta 1.punkts noteic, ka personas dati ir jebkura informācija, kas

attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var

tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas

numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem

fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem. Atbilstoši Datu

apstrādes regulas 4.panta 2.punktam datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta

darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana,

strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai

citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana (4.panta 2.punkts).

Ņemot vērā minētās definīcijas, pirmās instances tiesa pareizi norādīja, ka termini “personas dati” un “datu apstrāde”

ietver vienu un to pašu saturu gan Datu aizsardzības direktīvā, gan Datu apstrādes regulā, ko apliecina arī Datu apstrādes

regulas ievaddaļas 9.apsvērums, kurā norādīts, ka Datu aizsardzības direktīvas mērķi un principi joprojām ir spēkā.

Ievērojot minēto, pirmās instances tiesa arī pareizi atzina, ka izskatāmās lietas ietvaros ir ņemams vērā saskaņā ar Datu

aizsardzības direktīvas 29.pantu izveidotās darba grupas personas aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi

pieņemtais atzinums Nr.4/2007 (01248/07/EN WP 136 ) par “personas datu” jēdzienu (turpmāk – Atzinums)

(sk. https://ec.europa.eu/justice/article-29/documentation/opinion-recommendation/files/2007/wp136_lv.pdf).

Kā izriet no Atzinuma III nodaļas ““Personas datu” jēdziena analīze saskaņā ar datu aizsardzības direktīvu” 1.punkta

“Pirmais elements “Jebkura informācija”” Datu aizsardzības direktīvā lietotais termins “jebkura informācija” skaidri norāda

uz likumdevēja vēlmi izveidot plašu personas datu jēdzienu. Šādam formulējumam vajadzīga plaša interpretācija. Attiecībā

uz informācijas raksturu personas datu jēdziens ietver jebkāda veida apgalvojumus par personu. Tas attiecas uz “objektīvo”

informāciju. Tas attiecas arī uz “subjektīvo” informāciju, viedokļiem vai vērtējumu. Attiecībā uz informācijas saturu

personas datu jēdziens ietver datus, kas sniedz jebkāda veida informāciju. Termins “personas dati” ietver ne tikai

informāciju, kas skar indivīda privāto un ģimenes dzīvi „stricto sensu”, bet arī informāciju par indivīda visa veida citām

darbībām, piemēram, saistībā ar darba attiecībām vai indivīda ekonomisko vai sociālo uzvedību. Tādējādi tas attiecas uz

informāciju par indivīdiem, neņemot vērā šo personu amatu vai stāvokli (patērētājs, pacients, darbinieks, klients utt.).

Attiecībā uz formu vai informācijas nesēju, kādā informāciju uzglabā, personas datu jēdziens attiecas uz jebkādā veidā

pieejamu informāciju, piemēram, kaut vai burtu, ciparu, grafiku, fotogrāfiju vai audio veidā. Tas attiecas uz informāciju, kas

uzglabāta papīra formā, tieši tāpat kā uz informāciju, kas uzglabāta elektroniski datora atmiņā binārā koda veidā vai,

piemēram, fiksēta videoierakstā. Šāda pieeja loģiski izriet no automātiskās datu apstrādes iekļaušanas personas datu

apstrādes jēdzienā. No šī viedokļa skaņas un attēla dati jo īpaši ir uzskatāmi par personas datiem, jo tie var atspoguļot

informāciju par indivīdu. Lai informāciju varētu uzskatīt par personas datiem, tai nav jābūt iekļautai strukturētā datubāzē vai

datnē. Arī tādu informāciju, kas atrodas elektroniskā dokumentā brīva teksta formā, var uzskatīt par personas datiem

(sk. https://ec.europa.eu/justice/article-29/documentation/opinion-recommendation/files/2007/wp136_lv.pdf).

[15] Lietā nav strīda, ka centrs ir rīkojis kampaņu, kuras ietvaros tika izveidots sižets. Sižets ir pieejams arī šā

sprieduma taisīšanas laikā (piemēram, centra interneta vietnē YouTube un Facebook mājaslapā, percgudri.lv,

runabildes.lv, skatīts 2020.gada 10.jūnijā).

Noskatoties sižetu, Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka tajā ir atspoguļots automašīnas pārdošanas process,

sagrozot patiesos automašīnas tehniskos rādītājus. Sižetā ir redzams saraksts ar nosaukumu “/pers. B/ bieži lietotās

frāzes”. Tātad sižetā ir lietots pieteicēja vārda pirmais burts un uzvārds.

Vērtējot šos apstākļus kopsakarā ar to, ka Latvijā publiski ir zināma tikai viena ar ceļu satiksmes drošības nozari

saistītā persona, kuras vārda pirmais burts un uzvārds ir “/pers. B/”, Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka pēc sižetā

izmantotajiem datiem ir iespējams identificēt tieši pieteicēju. Līdz ar to, ievērojot iepriekš citētās tiesību normas un Atzinumā

paustos apsvērumus, Administratīvā apgabaltiesa piekrīt pirmās instances tiesai, ka pieteicēja vārda pirmais burts un

uzvārds, kas izmantots sižetā, ir atzīstami par personas datiem Datu apstrādes regulas izpratnē.

Papildus jāņem, vērā, ka ar jēdzienu “personas dati” atbilstoši Datu aizsardzības direktīvas 2.panta “a” punktā

norādītajai definīcijai ir aptverta jebkura informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Par

identificējamu ir uzskatāma persona, kuru var identificēt tieši vai netieši, norādot vienu vai vairākus šai personai raksturīgus

fiziskās identitātes faktorus. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru ar videokameru ierakstīts personas

attēls un balss ir personas dati, ciktāl tas ļauj identificēt attiecīgo personu (sal. Eiropas Savienības Tiesas 2014.gada

11.decembra sprieduma lietā C-212/13, ECLI:EU:C:2014:2428, 22.punkts).

Sižetā ir iekļauts fragments no raidījuma “TE!”, kurā ir redzams un dzirdams pieteicējs. Tātad pieteicējs sižetā ir

identificējams arī pēc attēla un balss. Arī tas liecina, ka sižetā ir iekļauti pieteicēja dati Datu aizsardzības direktīvas 2.panta

“a” punkta izpratnē (sal. Eiropas Savienības Tiesas 2019.gada 14.februāra sprieduma lietā C-345/17,

ECLI:EU:C:2019:122, 32.punkts).

To, ka izskatāmajā gadījumā sižetā izmantotie dati ir atzīstami par pieteicēja personas datiem Fizisko personu datu

aizsardzības likuma, Datu apstrādes regulas un Datu aizsardzības direktīvas izpratnē, atzinusi arī Datu valsts inspekcija

Administratīvajai apgabaltiesai sniegtajā atzinumā (lietas 210.lapa). Līdz ar to tālāk ir izvērtējams, vai centrs ir apstrādājis

pieteicēja personas datus un vai šāda apstrāde ir bijusi tiesiska.

[16] Kā minēts jau iepriekš, sižets tika demonstrēts vairākās interneta vietnēs. Arī šā sprieduma taisīšanas laikā sižets ir

publiski pieejams. Šajā sakarā Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka darbība, ko veido personas datu izvietošana interneta

vietnē, tiek uzskatīta par datu apstrādi (sal. Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 6.novembra sprieduma lietā C-101/01

25.punkts). Arī Datu valsts inspekcija Administratīvajai apgabaltiesai sniegtajā atzinumā norādījusi, ka, tā kā personas datu

apstrāde aptver jebkādu darbību ar personas datiem veikšanu ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, un to, ka pieteicēja

personas dati, izmantojot tos sižetā un demonstrējot publiskajā telpā, ievietoti vairākās interneta vietnēs, tad pieteicēja vārda

pirmā burta un uzvārda, kā arī pieteicēja attēla no raidījuma “TE!” fragmenta izmantošana un publicēšana uzskatāma par

personas datu apstrādi Datu apstrādes regulas izpratnē (lietas 210.lapa).

[17] Saskaņā ar Datu apstrādes regulas 6.panta 1.punktu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir

piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:

a) datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem;

b) apstrāde ir vajadzīga līguma, kura līgumslēdzējpuse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu

subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas;

c) apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;

d) apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses;

e) apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās

oficiālās pilnvaras;

f) apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai

pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm, jo

īpaši, ja datu subjekts ir bērns.

Nav strīda par to, ka pieteicējs nav devis piekrišanu savu personas datu apstrādei. Vēl jo vairāk – pieteicējs pret to

iebilst. Tātad Datu apstrādes regulas 6.panta 1.punkta “a” apakšpunkts uz izskatāmo gadījumu nav piemērojams. Taču, kā

norādījusi arī Datu valsts inspekcija, datu subjekta piekrišana ir viens no datu apstrādes pamatiem, bet nav vienīgais

personas datu apstrādes tiesiskais pamats. Līdz ar to ir jāpārbauda pārējo Datu apstrādes regulas 6.panta 1.punktā

paredzēto nosacījumu attiecināmība uz izskatāmo gadījumu.

[18] Pieteicējs ar centru nav noslēdzis līgumu, kura izpildei būtu nepieciešams apstrādāt pieteicēja personas datus.

Tātad uz izskatāmo gadījumu nav attiecināms arī Datu apstrādes regulas 6.panta 1.punkta “b” apakšpunkts. Izskatāmajā

lietā nav konstatējami arī Datu apstrādes regulas 6.panta 1.punkta “c”, “d” un “f” apakšpunktos paredzētie gadījumi. Tātad,

vērtējot, vai pieteicēja personas datu apstrāde ir likumīga, ir apsverams vienīgi Datu apstrādes regulas 6.panta 1.punkta “e”

apakšpunktā paredzētais gadījums. To paredzēja arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 3. un 5.punkts un

Datu aizsardzības direktīvas 7.panta “e” apakšpunkts. Atbilstoši šiem nosacījumiem personas datu apstrādes tiesiskums ir

atkarīgs no apstrādes mērķa (nolūka). Tam ir jābūt skaidri noteiktam un tas nozīmē, ka ir nepieciešams noskaidrot, kāda

mērķa īstenošanai centrs ir organizējis sižeta izveidi un izvietošanu interneta vietnēs.

[19] Vērtējot minētos apstākļus, Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada

1.augusta noteikumu Nr.632 “Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums” 2.punktu centra mērķis ir īstenot patērētāju

tiesību un interešu aizsardzību. Atbilstoši šo noteikumu 3.punktam centra kompetencē ir Patērētāju tiesību aizsardzības

likumā un citos normatīvajos aktos noteikto tiesību un pienākumu īstenošana un funkciju pildīšana patērētāju tiesību un

interešu aizsardzības jomā. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmo daļu šajā likumā un citos

normatīvajos aktos noteikto patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību un kontroli īsteno centrs. Atbilstoši šā likuma

25.panta trešajai daļai centra darbības mērķis ir efektīvas patērētāju tiesību un interešu aizsardzības nodrošināšana. Centra

galvenās funkcijas ir uzskaitītas minētā panta ceturtajā daļā.

Tātad atbilstoši minētajām tiesību normām viens no centra mērķiem ir patērētāju tiesību un interešu aizsardzība, kas

aptver plašu funkciju un uzdevumu loku. Patērētāju tiesību un interešu aizsardzībai ir jābūt efektīvai. Par to, ka šāda

aizsardzība ir iedarbīga, var liecināt apstāklis, ka patērētājs, iegādājoties preci un pakalpojumu, nenonāk situācijā, kad tiek

pārkāptas patērētāja tiesības, kuru aizsardzībai patērētājam nākas vērsties centrā vai izmantot citus tiesību aizsardzības

mehānismus. Lai nenonāktu šādā situācijā, kad tiek pārkāptas patērētāja tiesības, patērētājam ir jābūt informētam un

izglītotam patērētāju tiesību jomā. Lai tas tā būtu, centra pienākums, īstenojot normatīvajos aktos noteiktos mērķus un

funkcijas, ir dot iespēju patērētājiem izdarīt uz informāciju balstītu izvēli, proti, sniegt patērētājiem vajadzīgo informāciju,

kas nepieciešama pārdomātas izvēles izdarīšanai, veicot darījumu attiecīgajā tirgus nišā vai atturoties no konkrētā darījumā.

To centrs var īstenot dažādos veidos, piemēram, izvietojot informāciju savā mājas lapā un citās publiskajās vietās,

izveidojot un izplatot informatīvos bukletus u.tml.

Kā norādījis centrs, arī sižets izskatāmajā gadījumā tika izstrādāts un izmantots tieši ar mērķi izglītot un informēt

patērētājus automašīnu tirgus jomā, veicinot patērētāju zināšanu līmeņa paaugstināšanu, lai patērētāji spētu pieņemt uz

patiesu informāciju balstītu lēmumu par lietotas automašīnas iegādi, izvēloties uzticamu auto tirgotāju, iegūstot par izvēlēto

automašīnu patiesu informāciju un noslēdzot darījuma dokumentus, kas nepieciešamības gadījumā ļautu patērētājam

aizstāvēt savas tiesības. Šajā sakarā centrs arī atsaucas uz publiski pieejamu valsts politikas plānošanas dokumentu

“Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības stratēģijas 2017.-2019.gadam”

(http://www.ptac.gov.lv/sites/default/files/ptac_strategija_2017-2019.pdf). Šīs stratēģijas 2.punktā paredzēts, ka centra

misija ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību un informētību par patērētāju tiesībām un interesēm. Centrs īsteno patērētāju

informēšanu un izglītošanu (4.punkts) un sniedz ērtu palīdzību un ātrus padomus patērētājiem, izmantojot modernas

komunikācijas metodes (5.4.apakšpunkts). Šīs stratēģijas rezultatīvie rādītāji ir informēšanas kampaņu un pasākumu

organizēšana un patērētāju uzticēšanās tirgus līmeņa paaugstināšana (stratēģijas 19., 20.lapa).

Noskatoties sižetu, Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka ar to tiek panākts centra izvirzītais mērķis, proti, sižetā ir

uzskatāmi norādīts, ka lietotu automašīnu pārdošanas gadījumos var tikt sagrozīti automašīnas patiesie tehniskie

rādītāji – automašīnas nobraukums, izlaiduma gads, tehniskais stāvoklis, šasijas numurs. Tāpat sižets parāda, ka apstākļos,

kad patērētāji pieņem, ka automašīnas pārdošanu veic sabiedrībā pazīstama persona, patērētāji pārdevēja norādīto

informāciju pieņem un izmanto nekritiski, to nepārbaudot. Līdz ar to patērētāji ar sižeta starpniecību tiek aicināti, pirmkārt,

noskaidrot visu informāciju par automašīnas pārdevēju, otrkārt, pārbaudīt automašīnas pārdošanas sludinājumā norādītās

informācijas atbilstību patiesajiem automašīnas datiem, treškārt, pārbaudīt automašīnu neatkarīgajā autoservisā, lai

pārliecinātos par tās patieso tehnisko stāvokli, ceturtkārt, noslēgt darījuma dokumentus.

Rezumējot, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā sižets tika izveidots un interneta vietnēs

izvietots, lai sabiedrības interesēs īstenotu centra normatīvajos aktos paredzētos uzdevumus un funkcijas, proti, ir

konstatējams Datu apstrādes regulas 6.panta 1.punkta “e” apakšpunkta gadījums.

[20] Faktiski to atzina arī pirmās instances tiesa, norādot uz centra leģitīmo mērķi, izmantojot sižetā pieteicēja datus.

Vienlaikus tiesa secināja, ka nav konstatējams tiesiskais regulējums, kas atļautu centram veikt fizisko personu datu apstrādi

bez attiecīgās personas piekrišanas tādā veidā, kādā tas ir īstenots konkrētajā gadījumā. Tiesa arī norādīja uz samērīguma

neesību, izmantojot pieteicēja datus sižetā. Tam piekrīt arī pieteicējs. Taču Administratīvās apgabaltiesas ieskatā

izskatāmajā gadījumā ir jāņem vērā daži būtiski apstākļi.

Proti, sižeta sākumā ir norādīts: “Katrs no jums noteikti ir dzirdējis kādu šausmu stāstu saistībā ar lietotas automašīnas

iegādi. Nekā patīkama tur nav, taču, neskatoties uz daudzkārt runāto šīs tēmas sakarā, statistika ir nepielūdzama. Tam ir divi

iemesli – mēdz būt negodīgi pārdevēji un labticīgi pircēji. Un te veidojas ļoti riskanta kombinācija, kas var aizvest līdz

neveiksmīgam pirkumam. Varbūt arī nemaz tik traki nav. Bet, lai to pārbaudītu, taisni vietā būtu uzspēlēt…krāpniekos.”

Tātad jau sižeta sākumā auditorija tiek skaidri un nepārprotami informēta par to, ka turpmāk sižetā notiks spēle. Tālāk

norādīts, kāda automašīna tiks pārdota un kāda automašīnu raksturojošā informācija tiks sagrozīta. Šajā sakarā arī

norādīts: “Papildus, lai iegūtu lielāku pircēju uzticību, runāsim balsī, kas nav sveša auto nozarē”. Paralēli šim tekstam sižeta

varonis uzģērbj cepuri, kas ir raksturīga pieteicēja raidījumā “TE!” u.c. raidījumos izmantotajam tēlam. Vienlaikus sižetā ir

norādīts, ka tā varonis ir /pers. P/, paskaidrojot, ka viņš ir “čalis, kurš prot atdarināt balsis”. Tātad sižeta auditorijai tiek

skaidri norādīts arī tas, ka sižetā lietotas automašīnas pārdošanu īstenos nevis pieteicējs, bet gan cita persona, atdarinot

pieteicēja runas stilu un tēlu. Citiem vārdiem sakot, noskatoties sižetu, ir nepārprotami skaidrs, ka tajā nepiedalās pieteicējs,

pieteicējs sižetā ir atdarināts, par ko auditorija tiek informēta jau pašā sižeta sākumā. Turklāt sižetā ir arī paskaidrots, ar

kādu mērķi tajā tiks izmantota tieši pieteicēja balss.

Šajā sakarā ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Datu apstrādes regulas 5.panta 1.punkta “c” apakšpunktu viens no personas

datu apstrādes principiem ir datu minimizēšana, proti, personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams

to apstrādes nolūkos. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka minētais princips izskatāmajā gadījumā ir ievērots, jo sižetā ir

izmantoti tikai tie pieteicēja personas dati, kas ir nepieciešami sižeta mērķa īstenošanai, proti, pieteicēja tēls un runas stils, to

atdarinot, un pieteicēja biežāk izmantotās frāzes. Pieteicēja vārda pirmais burts un uzvārds ir izmantots tikai tamdēļ, lai

norādītu uz frāzēm, kuras ir raksturīgas pieteicējam un kuras sižetā izmantotas, lai atdarinātu pieteicēju. Jāņem arī vērā, ka

sižetā nav izmantoti pieteicēja sensitīvie dati, sižetā ir izmantoti tikai tādi pieteicēja personas dati, kas ir publiski pieejami.

Proti, ikvienai personai, kurai ir zināms pieteicējs un viņa vadītie raidījumi, ir publiski pieejamas pieteicēja biežāk lietotās

frāzes, šī persona nav ierobežota tās izmantot savā leksikā. Tāpat ikvienai personai ir publiski pieejami raidījumi “TE!”, kā

arī citi pieteicēja vadītie raidījumi, kuros ir dzirdama pieteicēja balss, pieteicēja bieži izmantotās frāzes un ir redzami

pieteicēja tēlu raksturojošie elementi. Tātad sižetā nav izmantoti tādi dati, kuru iegūšanai centram bija jāveic papildu

darbības, piemēram, pieprasot datus no citām personām un iestādēm. Līdz ar to centrs sižetā nav publiskojis tādus

pieteicēja personas datus, kas nav brīvi pieejami sižeta auditorijai.

[21] Turklāt, kā pareizi norādījis centrs, no pieteicēja paustās nostājas izriet, ka pieteicējs faktiski iebilst pret to, ka viņš

sižetā tiek attēlots kā negodīgs automašīnu pārdevējs, jo tas pieteicēju aizskar. Šāda pieteicēja nostāja izriet arī no pieteicēja

Administratīvajai apgabaltiesai sniegtajiem paskaidrojumiem, kuros norādīts, ka pieteicējs piekrita piedalīties sižetā vienīgi

kā eksperts, kurš sniedz savu vērtējumu par aktuālo problēmjautājumu transportlīdzekļu tirgū. Taču šajā sakarā jāņem vērā

jau iepriekš konstatētais, ka no sižeta ir nepārprotami skaidrs, ka automašīnas pārdevēju spēlē cita persona. Pieteicējs nav

izmantots sižetā negatīvā tēla atveidošanai, to dara cita persona, kuras identificējošā informācija (vārds, uzvārds) norādīta

jau sižeta sākumā. Līdz ar to nav gūstams apstiprinājums pieteicēja viedoklim, ka viņa dati sižetā ir izmantoti, lai auditorijai

pieteicēju parādītu kā krāpnieku vai negodīgu auto tirgotāju. Turklāt, tā kā sižeta auditorija jau sižeta sākumā tiek

iepazīstināta ar galvenā tēla atveidotāju, tad nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka sižetā ir atdarināts pieteicēja runas stils,

tortarp izmantojot pieteicējam raksturīgās frāzes. Minētais pamatojams arī ar to, ka sižeta auditorija jau sākotnēji tiek

informēta, ka konkrētais automašīnas pārdevējs patiesībā nav krāpnieks, bet gan izdomāts tēls, lai tādējādi ilustrētu situāciju

lietotu automašīnu tirgū.

[22] Papildus Administratīvā apgabaltiesa ņem vērā, ka tiesību normās nav iespējams paredzēt visas iespējamās dzīves

situācijas, tostarp iestādes rīcības veidus, kad ir nepieciešams un kad ir pieļaujams izmantot personas datus. Tāpēc

normatīvajos aktos ir paredzēti kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēts, vai personas datu apstrāde bija vajadzīga, lai tādējādi

secinātu, vai personas datu apstrāde notika likumīgi (Datu apstrādes regulas 6.panta 1.punkts, Fizisko personu datu

aizsardzības likuma 7.pants, Datu aizsardzības direktīvas 7.pants). Tāpat normatīvajos aktos ir paredzēti principi, kas ir

jāievēro, apstrādājot personas datus (Datu apstrādes regulas 5.pants, Fizisko personu datu aizsardzības likuma II nodaļa,

Datu aizsardzības direktīvas 6.pants). Šā iemesla dēļ Administratīvā apgabaltiesa nepiekrīt pieteicējam, ka, tā kā

normatīvajos aktos tiešā tekstā nav paredzēts, ka centrs drīkst izmantot personas datus, atdarinot šo personu, tad centra

rīcība jau šā apstākļa vien ir atzīstama par prettiesisku. Ikvienā gadījumā, kad tiek apstrādāti personas dati (izņemot

normatīvajos aktos noteiktos gadījumus), ir jāpiemēro šobrīd spēkā esošās Datu apstrādes regulas 5. un 6.pantā paredzētie

datu apstrādes principi un nosacījumi, pēc kuriem tiek noteikts, vai datu apstrādei bija tiesisks pamats.

Iepriekš minētos sižetu raksturojošos apstākļus vērtējot to savstarpējā kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa uzskata,

ka, izmantojot pieteicēja personas datus, lai sižetā atdarinātu pieteicēju, ir ievērots Datu apstrādes regulas 6.panta 1.punkta

“e” apakšpunkts un šīs regulas 5.panta 1.punktā paredzētie datu apstrādes principi. Administratīvā apgabaltiesa arī uzskata,

ka pieteicēja datu izmantošana šādā veidā ir samērīga ar centra izvirzīto mērķi, kura īstenošanai ir izveidots un publiskots

sižets, proti, izglītot un informēt patērētājus, lai nodrošinātu patērētāju tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Pieteicēja

dati sižetā ir izmantoti tādā apjomā, lai īstenotu šādu sižeta mērķi. Sižeta mērķa sasniegšanai neatbilstošie pieteicēja dati nav

izmantoti un apstrādi. Līdz ar to sižetā izmantotie pieteicēja dati ir adekvāti, atbilstīgi un nav pārmērīgi. Šādu iemeslu dēļ

Administratīvā apgabaltiesa arī nekonstatē pieteicēja Satversmes 96.pantā nostiprināto tiesību uz privātās dzīves

neaizskaramību pārkāpumu.

[23] Ievērojot iepriekš paustos apsvērumus, Administratīvā apgabaltiesa neatbildēs uz centra paskaidrojumos un

apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem, jo tie neietekmē lietas iznākumu. Savukārt par pieteicēja argumentu, ka

izskatāmais gadījums nav aplūkojams žurnālistikas, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās jomas tvērumā,

Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka šāds pieteicēja viedoklis ir pareizs. Arī Datu valsts inspekcija Administratīvajai

apgabaltiesai sniegtajā atzinumā norādījusi, ka pieteicēja datu apstrāde nav notikusi žurnālistikas vajadzībām. Tāpēc

Administratīvā apgabaltiesa nevērtēs argumentus par normatīvo regulējumu, kas attiecas uz personas datu apstrādi

minētajām vajadzībām.

[24] Rezumējot iepriekš konstatēto un secināto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka sižetā izmantotie pieteicēja dati ir

personas dati un centrs, organizējot sižeta izveidi un izvietošanu interneta vietnēs, ir apstrādājis šos datus. Taču centra

rīcība, sižetā izmantojot pieteicēja vārda pirmo burtu, uzvārdu un tēlu, atbilst Datu apstrādes regulas 5. un 6.panta prasībām

(attiecīgi Datu aizsardzības direktīvas 6. un 7.panta prasībām), tāpēc centra rīcības prettiesiskums nav konstatējams.

Nekonstatējot iestādes rīcības prettiesiskumu, nav konstatējams arī tiesisks pamats kaitējuma atlīdzināšanai. Līdz ar to

pieteikums ir atzīstams par nepamatotu un noraidāmu.

[25] Administratīvā apgabaltiesa piekrīt pirmās instances tiesas secinājumiem, ka izskatāmajā gadījumā sižetā

izmantotie dati ir atzīstami par pieteicēja personas datiem un ka šo datu izmantošana sižetā ir atzīstama par pieteicēja

personas datu apstrādi, par ko ir atbildīgs centrs. Vienlaikus Administratīvā apgabaltiesa iepriekš pausto apsvērumu dēļ

nepiekrīt pirmās instances tiesai, ka centra veiktā pieteicēja datu apstrāde neatbilst Datu apstrādes regulas 6.panta 1.punkta

“e” apakšpunktam un ka apstrāde nav samērīga.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā

apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. B/ pieteikumu pārtraukt un atzīt par prettiesisku Patērētāju tiesību aizsardzības centra faktisko

rīcību, bez pieteicēja atļaujas izmantojot un izplatot viņa personas datus sižetā /nosaukums/, kā arī par nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājumu, publiski atvainojoties pieteicējam un atlīdzinot 2000 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

D.Makarova

Tiesnese referente (personiskais paraksts)

K.Berķis

Tiesneši (personiskais paraksts)

(personiskais paraksts) L.Paegļkalna