Court dismissed appeal against police penalty for truck driver rest violation citing public safety interests.

Lietas Nr. 119008716

Lietas arhīva Nr. 1-0087-16/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2016.gada 30.novembrī

Kuldīgas rajona tiesa,

tiesnese Anita Simsone,

rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas

pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājas /pers. A/ (turpmāk iestāde) 2016.gada 27.jūlija lēmumu Nr.630.

APRAKSTOŠĀ DAĻA.

SIA /Nosaukums A/ iesniegusi sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2016.gada 27.jūlija

lēmumu Nr.630, ar kuru atstāts negrozīts Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākā inspektora A.Milovankina 2016.gada 19.aprīļa lēmums administratīvā pārkāpuma

lietā Nr. PC 181790.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka lēmums ir atceļams un lietvedība izbeidzama.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pārkāpums noticis saistībā ar /pers. D/ atpūtas laika ievadi tahogrāfā ar nepareizu manuālu datu ievadi, nevis kā tas

norādīts administratīvo pārkāpumu protokolā, ka autovadītājs nav varējis uzrādīt transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku apliecinošo dokumentu.

Sūdzībā norādīts, ka vienlaicīgi ar administratīvā pārkāpuma protokolu SIA /Nosaukums A/ saņēmuši uzaicinājumu uz lietas izskatīšanu, kas

nozīmēta 2016.gada 19.aprīlī /adrese/.

Tā kā SIA /Nosaukums A/ pārstāvis nav varējis ierasties uz lietas izskatīšanu /adrese/, policijai ticis nosūtīts paskaidrojums ar papildu

pierādījumiem.

Lēmumā par uzņēmuma saukšanu pie administratīvās atbildības esot norādīts, ka tas pieņemts un sastādīts 2016.gada 19.aprīlī /adrese/ un to ir

pieņēmis Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Autopārvadājumu

uzraudzības nodaļas vecākais inspektors.

Ņemot vērā minēto, ka lēmums pieņemts nevis Liepājā, bet Rīgā, uzņēmums uzskata, ka pārkāptas uzņēmuma procesuālās tiesības, jo tas neesot

informēts par lēmuma izskatīšanas vietu, līdz ar ko secīgi esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību.

Uzņēmums uzskata, ka pārkāpuma kvalifikācija esot nepareiza un neatbilstot faktiskajiem apstākļiem, jo darbinieks /pers. D/ pārbaudes laikā un

vietā esot uzrādījis visus normatīvajos aktos noteiktos darba un atpūtas laiku apliecinošos dokumentus. Tahogrāfa dati uzrādot pareizu un precīzu

transportlīdzekļa vadītāja /pers. D/ darba laiku.

Konkrētajā gadījumā /pers. D/ nepareizi savadījis datus tahogrāfā un neesot reģistrējis atpūtas laika sākumu un beigas.

SIA /Nosaukums A/ un iestāde nav lūguši sūdzību skatīt mutvārdu procesā.

MOTĪVU DAĻA.

Administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/ (lietas10.lapa) liecina, ka 2016.gada 1.aprīlī plkst.13.15 autopārvadātāja SIA /Nosaukums A/

autovadītājs /pers. D/ vadīja transportlīdzekli /TLmarka/, reģistrācijas nr./numurs/, savienojumā ar piekabi /nosaukums/numurs/, Mērsraga novadā pa

autoceļu P131 virzienā no Rojas uz Mērsragu. Pārbaudot autovadītāja darba un atpūtas laika režīma uzskaiti, par laika posmu no 04.03.2016. līdz

01.04.2016. vadītāja kartē Nr./numurs/ tika konstatēts, ka vadītājs nevar uzrādīt darba un atpūtas laika uzskaites apliecinošus dokumentus par laika

posmu no 16.03.2016. plkst.20.14 līdz 17.03.2016. plkst./plkst./, 18.03.2016.plkst.07:09 līdz 18.03.2016. plkst.21.41., 20.03.2016. plkst.07.08. līdz

23.03.2016. plkst. 08.51.

Protokolā norādīts, ka ar šādām darbībām pārkāpts Regulas Nr.3821/55 15.panta 7.punkta b) un c) apakšpunkta prasības.

Ar savām darbībām SIA /Nosaukums A/ izdarījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14938.panta 13.daļas pārkāpumu.

Protokolā norādīts, ka uz lietas izskatīšanu SIA /Nosaukums A/ jāierodas 30 dienu laikā otrdienā no 9.30 līdz 12./adrese/ – 4 korpusā.

Uzaicinājums (lietas 18.lapa) pierāda, ka 2016.gada 6.aprīlī SIA /Nosaukums A/ nosūtīts norādītais administratīvā pārkāpuma protokols un

paziņots, ka lietas izskatīšana notiks 2016.gada 19.aprīlī /adrese/ korpusā.

Iesniegums (lietas 19.lapa) pierāda, ka SIA /Nosaukums A/ nosūtījusi iestādei iebildumus par sastādīto protokolu, pievienojusi pierādījumus, kas

pēc uzņēmuma ieskatiem apstiprina iebildumus un lūgusi lietu izskatīt bez uzņēmuma pārstāvja klātbūtnes.

Uzņēmums cēlis iebildumus par to, ka 2016.gada 19.aprīļa lēmumā norādīts, ka lieta izskatīta un lēmums pieņemts /adrese/, ko uzņēmuma pārstāvis

nav zinājis un tāpēc ir pārkāptas viņa tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, jo Rīgā uz lietas izskatīšanu pārstāvis būtu varējis ierasties.

Pārbaudot Valsts policijas 2016.gada 19.aprīļa lēmumu, tiesa secina, ka adrese /adrese A/, Rīgā ir norādīta kā Valsts policijas adrese, nevis kā

lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas vietas adrese, līdz ar ko tiesa noraida uzņēmuma iebildumus par to, ka lieta nav izskatīta /adrese/.

2016.gada 19.aprīļa lēmums (lietas 36.lapa) pierāda, ka Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Autopārvadājumu

uzraudzības nodaļas vecākais inspektors A.Milovankins pieņēmis lēmumu kurā konstatējis, ka 2016.gada 1.aprīlī plkst.13.15 autopārvadātāja SIA

/Nosaukums A/ autovadītājs /pers. D/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/ FH, reģistrācijas Nr./numurs/, savienojumā ar piekabi /nosaukums/numurs/,

Mērsraga novadā, pa autoceļu P131 virzienā no Rojas uz Mērsragu. Pārbaudot autovadītāja darba un atpūtas laika režīma uzskaiti par laika posmu no

04.03.2016. līdz 01.04.2016. vadītāja kartē Nr.LV11000021194000 tika konstatēts, ka vadītājs nevar uzrādīt darba un atpūtas laika uzskaites

apliecinošus dokumentus, par laika posmu no 16.03.2016. plkst.20.14 līdz 17.03.2016. plkst.l9.54, 18.03.2016.plkst.07.09 līdz 18.03.2016.

plkst.21.41., 20.03.2016. plkst.07.08. līdz 23.03.2016. plkst. 08.51.

Lēmumā norādīts, ka ar šādām darbībām SIA /Nosaukums A/ ir pārkāpusi Eiropas Padomes Regulas (EEK) Nr.3821/55 15.panta 7.punkta b) un

c) apakšpunkta prasības un tādā veidā izdarījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.38panta trīspadsmitās daļas pārkāpumu, par ko ir

sodāma ar naudas sodu 500 euro apmērā.

SIA /Nosaukums A/ 2016.gada 13.maijā minēto lēmumu pārsūdzējusi augstākā iestādē.

2016.gada 27.jūlijā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja /pers. A/

izskatot sūdzību ir nolēmusi 2016.gada 19.aprīļa Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes

uzraudzības un koordinācijas biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākā inspektora Valsts amatpersona lēmumu atstāt negrozītu un sūdzību

noraidīt.

Par minēto lēmumu SIA /Nosaukums A/ iesnieguši sūdzību tiesā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu

citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā, un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem, veicama stingri ievērojot likumību.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta septītā daļa nosaka, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus

jautājumus: 1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums; 2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā; 3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; 4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; 5) kāds administratīvais

sods piemērojams personai (..).

2016.gada 1.aprīļa administratīvā pārkāpums protokols (lietas 10.lapa) pierāda, ka 2016.gada 1.aprīlī plkst.13.15 autopārvadātāja SIA

/Nosaukums A/ autovadītājs /pers. D/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/ FH, reģistrācijas Nr./numurs/, savienojumā ar piekabi /nosaukums/numurs/,

Mērsraga novadā, pa autoceļu P131, virzienā no Rojas uz Mērsragu. Pārbaudot autovadītāja darba un atpūtas laika režīma uzskaiti par laika posmu no

04.03.2016. līdz 01.04.2016. vadītāja kartē Nr./numurs/ tika konstatēts, ka vadītājs nevar uzrādīt darba un atpūtas laika uzskaites apliecinošus

dokumentus par laika posmu no 16.03.2016. plkst.20.14 līdz 17.03.2016. plkst.l9.54, 18.03.2016.plkst.07.09 līdz 18.03.2016. plkst.21.41.,

20.03.2016. plkst.07.08. līdz 23.03.2016. plkst. 08.51.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu apstiprina kravu pārvadājumu kontroles akts Nr./numurs/ (lietas 11.lapa), informācija

par transportlīdzekli un tā vadītāju, izdrukas licences kartīte (lietas 12.lapa), transportlīdzekļa vadītāja /pers. D/ paskaidrojums (lietas 14.lapa),

informācija par vadītāja trūkstošajiem datiem (lietas 15.lapa), līgums un pavadzīme (lietas 16.,17.lapa).

Tiesa atzīst, ka ar minētajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka SIA /Nosaukums A/ ar iznomātu kravas automašīnu Volvo FH, reģistrācijas

Nr./numurs/, savienojumā ar piekabi /nosaukums/numurs/veica kravas pārvadājumu, kā arī pierāda, ka transportlīdzekli 2016.gada 1.aprīlī vadīja

autopārvadātāja SIA /Nosaukums A/ autovadītājs /pers. D/.

Tiesa uzskata, ka ar minētajiem pierādījumiem un tieši lietas 12.,15.lapā esošajām izdrukām un paša autovadītāja paskaidrojumu, ir pierādīts, ka

/pers. D/ nevarēja uzrādīt darba un atpūtas laika uzskaites apliecinošus dokumentus, par laika posmu no 16.03.2016. plkst.20.14 līdz 17.03.2016.

plkst.l9.54, 18.03.2016.plkst.07.09 līdz 18.03.2016. plkst.21.41., 20.03.2016. plkst.07.08. līdz 23.03.2016. plkst. 08.51.

Padomes Regulas (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā Preambulā

noteikts, ka izmantojamajām reģistrācijas kontrolierīcēm, lai nodrošinātu pārbaužu efektivitāti, jābūt ekspluatācijā drošām, vienkārši

lietojamām un to konstrukcijai jābūt tādai, lai tiktu iespējami samazinātas to negodīgas izmantošanas iespējas; tā kā tāpēc jo īpaši svarīgi, lai

reģistrācijas kontrolierīces katra autovadītāja individuālā diagrammā dažādos laikposmos viegli saprotamā veidā varētu reģistrēt pietiekami

precīzus datus; tā kā citu brauciena datu, piemēram, ātruma un nobrauktā attāluma automātiska reģistrēšana ievērojami uzlabos ceļu

satiksmes drošību un veicinās racionālu transportlīdzekļa ekspluatāciju; tāpēc būtu jānodrošina arī šo datu reģistrāciju; datu reģistrācijas

diagrammas eksemplāra izsniegšana pēc autovadītāju pieprasījuma varētu veicināt šīs regulas ieviešanu un pārkāpumu novēršanu; lai

sasniegtu iepriekšminētos mērķus saistībā ar darba un atpūtas periodu kontroli, darba devējiem un autovadītājiem jābūt atbildīgiem par

ierīču pareizu darbību un pienācīgi jāveic noteiktās operācijas; tā kā noteikumi par to, cik reģistrācijas diagrammu jābūt līdzi autovadītājam,

ir jāgroza sakarā ar pāreju no brīvu darba režīma uz noteiktu darba stundu skaitu nedēļā.

Regulas 15.punkta 7.punktā noteikts, ka pēc pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma autovadītājam jāuzrāda kārtējās darba nedēļas

datu reģistrācijas diagrammas, un noteikti arī iepriekšējās nedēļas pēdējās darba dienas reģistrācijas diagrammas.

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību

aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes

Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (Dokuments attiecas uz EEZ) Preambulā noteikts, ka Regula (EEK) Nr. 3821/85 būtu jāgroza, lai precizētu transporta

uzņēmumu un transportlīdzekļu vadītāju specifiskos pienākumus, kā arī lai veicinātu juridisko noteiktību un atvieglinātu transportlīdzekļa

vadīšanas laikposmu un atpūtas laikposmu ierobežojumu piemērošanu pārbaudēs uz ceļa; Regula (EEK) Nr. 3821/85 būtu jāgroza arī tāpēc,

lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz digitālo tahogrāfu ieviešanas un vadītāja karšu pieejamības jaunajiem datumiem un

reģistrācijas kontrolierīču ieviešana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2135/98, tādējādi ļaujot elektroniski reģistrēt transportlīdzekļa vadītāja

darbības viņa vadītāja kartē 28 dienu periodā un transportlīdzekļa darbības 365 dienu periodā, nākotnē pārbaudes uz ceļiem padarīs ātrākas

un pilnīgākas.

Regulas 26. pants nosaka, ka ar šo Regulu (EEK) Nr. 3821/85 Regulas 15. pantu groza šādi: 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

Ja transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli, kas ir aprīkots ar reģistrācijas kontrolierīci saskaņā ar I

pielikumu, tad pēc pilnvarota inspektora pieprasījuma transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums uzrādīt:

kārtējās darba nedēļas reģistrācijas diagrammas un tās, kuras transportlīdzekļa vadītājs ir izmantojis

i)

iepriekšējās 15 dienās;

ii) vadītāja karti, ja viņam tāda ir; un

a) manuālos pierakstus un izdruku par kārtējo darba nedēļu un iepriekšējām 15 dienām, kā paredzēts šajā

iii) regulā un Regulā (EK) Nr. 561/2006.

Tomēr pēc 2008. gada 1. janvāra laikposmiem, kas minēti i) un iii) apakšpunktā, ir jāietver kārtējā diena un

iepriekšējās 28 dienas.

Ja transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli, kas ir aprīkots ar reģistrācijas kontrolierīci saskaņā ar I B

pielikumu, pēc pilnvarota inspektora pieprasījuma transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums uzrādīt:

i) viņa vadītāja karti;

ar roku veiktos pierakstus un izdruku par kārtējo darba nedēļu un iepriekšējām 15 dienām, kā paredzēts

ii)

šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 561/2006; un

b)

reģistrācijas diagrammas par to pašu laikposmu, kurš minēts iepriekšējā apakšpunktā un kura laikā

iii) transportlīdzekļa vadītājs vadīja transportlīdzekli, kas aprīkots ar reģistrācijas kontrolierīci saskaņā ar I

pielikumu.

Tomēr pēc 2008. gada 1. janvāra laikposmiem, kas minēti ii) apakšpunktā, ir jāietver kārtējā diena un iepriekšējās

28 dienas.

Pilnvarots inspektors var pārbaudīt atbilstību Regulai (EK) Nr. 561/2006, analizējot reģistrācijas diagrammas,

c) displejā redzamos vai izdrukātos datus, ko ir reģistrējusi reģistrācijas iekārta vai vadītāja karte, vai analizējot jebkurus

citus papilddokumentus, kas pamato noteikumu neievērošanu, piemēram, tos, kas noteikti 16. panta 2. un 3. punktā.”.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu

saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.

3820/85 1. pants nosaka, ka šī regula paredz noteikumus par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas

laikposmiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas veic kravu un pasažieru autopārvadājumus, lai saskaņotu konkurences apstākļus starp

iekšzemes pārvadājumu veidiem, jo īpaši autopārvadājumu nozarē, un lai uzlabotu darba apstākļus un satiksmes drošību. Šīs regulas

noteikumu mērķis ir arī attīstīt uzlabotu uzraudzības un ieviešanas praksi dalībvalstīs un uzlabot darba praksi autopārvadājumu jomā.

/pers. D/ paskaidrojums un izdrukas (lietas 12.,14.,15.lapa) pierāda, ka kontroles laikā /pers. D/ nav norādījis uz to, ka manuāli

veicis datu ievadi un tādā veidā pieļauta kļūda, kā rezultātā dati nav tikuši reģistrēti. Tāpat informācija/uzskaite no vadītāja kartes, no tahogrāfa neliecina

par kļūdainu datu ievadi un par to, ka konkrētie periodi palikuši neievadīti.

Sūdzības iesniedzēja pievienotās izdrukas (lietas 20.–26.lapa) satur informāciju par citiem laika periodiem, par citu transportlīdzekļa vadītāju darba

laika uzskaiti, bet attiecībā uz /pers. D/ administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto laika periodu, nesatur informāciju par kļūdainu datu ievadi, veicot

datu ievadi manuāli.

Tiesa pievienojas iestādes viedoklim par to, ka TachoScan ir inovatīva un precīzi strādājoša programmatūra, kas veidota, lai nolasītu, arhivētu un

analizētu analogo reģistrācijas kontrolierīču reģistrācijas diagrammas, vadītāju kartes un digitālās reģistrācijas kontrolierīces. Ierīce analizē vadītāju darba

un atpūtas laiku, balstoties uz nolasīto informāciju un parāda visus pārkāpumus un neregularitātes. Tā automātiski veido pārskatu/skaidrojumu par katru

vadītāja izdarīto pārkāpumu.

Tiesa uzskata, ka lietas ietvaros nav iesniegti pierādījumi, kas būtu par pamatu lietā esošās TachoScan izdrukas (lietas 12.,15.lapa) apšaubīšanai.

Ņemot vērā norādīto, tiesa noraida sūdzības iesniedzēja viedokli par to, ka pārkāpums ir nepareizi kvalificēts.

Atbilstoši Regulas Nr.3821/85 nosacījumiem, darba un atpūtas laiku apliecinošiem dokumentiem par kārtējo dienu un iepriekšējām 28 dienām

jāatrodas transportlīdzeklī un jāuzrāda kontrolējošajām amatpersonām.

Ņemot vērā Regulā Nr.3821/85 noteikto, transportlīdzekļa vadītājam /pers. D/ konkrētajā gadījumā bija jāuzrāda darba un atpūtas laiku

apliecinoši dokumenti, no 2016.gada 4.marta līdz 2016.gada 1 .aprīlim.

No TachoScan izdrukas par vadītāja trūkstošajiem datiem par minēto laika periodu un paskaidrojuma redzams, ka transportlīdzekļa vadītājs /pers.

D/ nevarēja uzrādīt reģistrācijas datus nepieciešamajā apjomā – par 29 dienām un iztrūka dati, par laika posmu no 2016.gada 16.marta, plkst. 20.14

līdz 17.martam, plkst. 19.54; no 2016.gada 18.marta, plkst.7.09 līdz 18.martam, plkst.21.41; no 2016.gada 20.marta, plkst.7.08 līdz 23.marta,

plkst.8.51.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā 2016.gada 1.aprīlī autopārvadātāja SIA /Nosaukums A/ autovadītājs /pers. D/ kontrolējošajai amatpersonai

neuzrādīja norādītajos normatīvajos aktos noteiktos transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku uzskaites apliecinošos dokumentus.

Regulas Nr.561/2006 preambulas 14.punkts norāda – lai garantētu efektīvu kontroli, ir nepieciešams nodrošināt, lai kompetentās iestādes – veicot

pārbaudes uz ceļiem un pēc pārejas perioda – būtu spējīgas noskaidrot, vai transportlīdzekļa vadīšanas laikposmi un atpūtas laikposmi ir pareizi ievēroti

pārbaudes dienā un iepriekšējas 28 dienās.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.38 panta trīspadsmitajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs ir formāls un tas ir

pabeigts ar brīdi, kad autotransporta vadītājs normatīvajos aktos noteiktos transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku uzskaites apliecinošos

dokumentus nevar uzrādīt kontrolējošajai amatpersonai, pārbaudes izdarīšanas laikā.

Regulas Nr.561/2006 10.panta otrā punkta nosacījumos, noteikts, ka transporta uzņēmumam jāorganizē darbs tā, lai tā transportlīdzekļa vadītāji

varētu ievērot un ievērotu Regulu nosacījumus. Savukārt šīs Regulas 10.panta trešais punkts nosaka, ka transporta uzņēmums ir atbildīgs par

pārkāpumiem, ko izdarījuši uzņēmuma transportlīdzekļu vadītāji.

Izvērtējot teikto kopumā, tiesa secina, ka SIA /Nosaukums A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 149.38 panta trīspadsmitajā daļā ir pilnībā pierādīta un uzņēmums par šo pārkāpumu ir sodāms.

Tiesa uzskata, ka pie norādītajiem argumentiem, sūdzībā norādītie apstākļi nav apstiprinājušies pilnībā.

Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.38 panta trīspadsmitajā daļā izdarīto pārkāpumu likumdevējs pārvadātājam ir paredzējis

piemērot naudas sodu no EUR 430 līdz EUR 700.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pants nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts,

kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu,

ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

No protokolu saraksta (lietas 60.lapa) redzams, ka sūdzības iesniedzējam sastādīti četrpadsmit administratīvo pārkāpumu protokoli. Savukārt no

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem secināms, ka SIA /Nosaukums A/ gada laikā pie administratīvās atbildības par pārkāpumiem ceļu

satiksmē saukta septiņas reizes.

Tiesa atzīst, ka nepastāv atbildību mīkstinoši apstākļi, bet saskaņā ar Latvijas APK 34.panta 2.punktu, pastāv atbildību pastiprinošs apstāklis, jo

gada laikā atkārtoti izdarīts pārkāpums, par kuru persona administratīvi sodīta.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka satiksmes drošību apdraudoša nodarījuma kaitīgums un bīstamība izpaužas tajā apstāklī, ka persona, kuras rīcībā ir

paaugstinātas bīstamības avots – transportlīdzeklis, neievēro normatīvajos aktos ietvertos CSN, vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumus un

rezultātā tiek nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai, kā arī sabiedrības drošībai.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 19.panta ceturto daļu, katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu

satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.

Viena no galvenajām tiesību normas pazīmēm ir tā, ka tiesību norma satur obligātus priekšrakstus jeb vispārsaistošu regulējumu. Ar tiesību normu

palīdzību, ievērojot taisnīguma un vienlīdzības principus, valsts panāk gan jau radušās, gan potenciālas interešu konflikta situācijas atrisinājumu.

Tiesa atzīst, ka normu, kuras regulē autopārvadājumu jomu pārkāpšanas konstatēšanas gadījumā, vainīgo personu sodīšana ir obligāti

nepieciešama, lai tādā veidā nodrošinātu Regulas Nr.3821/85 stingru ievērošanu un vienveidīgu tās piemērošanu.

Tiesa atzīst, ka pašreizējais tiesiskais regulējums, uzliek par pienākumu sodīt visas personas, kas ir izdarījušas minēto pārkāpumu, lai panāktu

vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām un taisnīguma ievērošanu, piemērojot administratīvos sodus.

Izvērtējot minēto un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.38 panta trīspadsmitajā daļā noteikto soda mēru pārvadātajam, tiesa secina,

ka valsts norādītos pārkāpumus ir atzinusi par būtiskiem, un tādiem, kas ievērojamā mērā aizskar valsts intereses ceļu satiksmes drošības un pārvadājumu

jomā.

Tiesa atzīst, ka pieņemot minēto normu un nosakot par šo pārkāpumu norādīto sodu, likumdevējs ir izvērtējis lietderības apsvērumus, samērīgumu

starp pārkāpuma sabiedrisko bīstamību un pārkāpuma sekām

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pants nosaka, ka par administratīvo pārkāpumu sodu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts,

kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Tiesa uzskata, ka izvērtējot minēto kopumā, iestāde sodu ir noteikusi samērīgi, taisnīgi un atbilstoši pārkāpuma sabiedriskajai bīstamībai un tam, ka

SIA /Nosaukums A/ pārkāpumus šajā jomā izdara regulāri un savu attieksmi nemaina, kas liecina, ka uzņēmums savu attieksmi nemaina, tādā veidā

nodarot lielāku sabiedrisko bīstamību nekā uzņēmums, kurš šādu pārkāpumu izdara pirmo un vienīgo reizi.

Izvērtējot teikto kopsakarībā, tiesa uzskata, ka pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu,

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājas /pers. A/ 2016.gada 27.jūlija

lēmums Nr.630, atstājams negrozīts, un sūdzība noraidāma pilnībā.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, tiesa

nosprieda

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājas /pers. A/ 2016.gada

27.jūlija lēmumu Nr.630, atstāt negrozītu, bet SIA /Nosaukums A/ sūdzību pilnībā noraidīt.

Spriedums pārsūdzams 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Kuldīgas rajona tiesā.

Tiesnese A.Simsone