Court dismisses driver's appeal, upholding fine for failing to show rest documents during transport.

Lietas Nr. 121005614

Lietas arhīva Nr. 1-0056-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Latvijas Republikas vārdā

Limbažos 2014.gada 23.jūlijā

Limbažu rajona tiesa

tiesnese A.Grīnberga

rakstveida procesā izskatīja /O.G./ sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes

2014.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.81,

Aprakstošā daļa

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja

Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākā inspektore L.Grundule 2013.gada 14.decembrī autoceļa Rīga – Jelgava – Lietuvas

robeža (Meitene) 20.kilometrā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA973985 par to, ka /O.G./ 2013.gada 14.decembrī

ap plkst. 15.20 pa iepriekš minēto ceļu vadīja SIA „Stiga RM” piederošo transportlīdzekli SCANIA R480, reģistrācijas numurs /TL

numurs/, savienojumā ar piekabi JYKI V31 TO, reģistrācijas numurs /TL numurs/, veicot iekšzemes kravas, pārvadājumu. Pārbaudes

laikā konstatēts, ka transportlīdzekļa vadītājs nav varējis uzrādīt datus vai citus derīgus savu darbu un atpūtu apliecinošus dokumentus

par periodu no 2013.gada 9.decembra līdz 15.decembrim,

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izdarīšanas biroja

Administratīvās nodaļas galvenais inspektors K.Nazarovs 2014.gada 16.janvārī pieņēmis lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.PA973985- atzinis /O.G./ par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 149.38panta trīspadsmitās daļas, piemērots naudas sods EUR 180 apmērā.

P ē c /O.G./ sūdzības par šo lēmumu ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes

priekšnieka 2014.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.81 nolemts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes administratīvo pārkāpumu izdarīšanas biroja Administratīvās nodaļas galvenā inspektora K.Nazarova 2014.gada

16.janvāra lēmumu atstāt negrozītu, bet /O.G./ sūdzību noraidīt.

Lēmumā atreferēts Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa noteikumu Nr.279 „Noteikumi par izņēmumiem, kad nepiemēro Eiropas

Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu

saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ

Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85” 6.2. apakšpunkts, kas nosaka, ja transportlīdzekļa vadītājs, veicot noteikumu 2.punktā minētos

pārvadājumus, darba un atpūtas laika uzskaitei neizmanto reģistrācijas kontrolierīci atbilstoši Padomes 1985.gada 20.decembra

Regulai (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, tad savu darba laiku kalendāra nedēļā un

informāciju par pārvadājumu transportlīdzekļa vadītājs reģistrē saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. Pārskats par kārtējo nedēļu un

pārskati par iepriekšējām 28 (divdesmit astoņām) dienām atrodas transportlīdzeklī, un transportlīdzekļa vadītājs tos uzrāda pēc

kontroles institūciju amatpersonu pieprasījuma. Pēc divdesmit deviņu dienu perioda beigām šo pārskatu darba devējs glabā divus

gadus. Lēmumā secināts, ka /O.G./ sava darba uzskaitei izmanto pārskatus par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendārajā

nedēļā, tādējādi norādot, ka pārbaudāmajā periodā veiktie pārvadājumi atbilst Regulas 561/2006 13.panta pirmā punkta b)

apakšpunkta noteiktajam izņēmumam. Lai noskaidrotu vispusīgi un objektīvi lietas apstākļus, saņemts inspektores L.Grudules

ziņojums, kurā norādīts, ka /O.G./ pēc pieprasījuma uzrādījis par darba laiku no 2013.gada 16.novembra līdz 8.decembrim, bet nav

varējis uzrādīt transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā no 2013.gada 9.decembra līdz 15.decembrim. /O.G./,

ieslēdzoties transportlīdzeklī, aizpildījis un uzrādījis pārskatu par 2013.gada 9.decembra līdz 15.decembrim pēc tam, kad jau bijis

sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Tāpat lēmumā atzīts, ka piemērotais naudas sods atzīstams par samērīgu un adekvātu

izdarītajam pārkāpumam, ņemot vērā atbildību pastiprinošo apstākli, pārkāpuma raksturu un sūdzības iesniedzēja attieksmi pret

pārkāpumu.

2014.gada 7.maijā tiesā saņemta /O.G./ sūdzība par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldes priekšnieka 2014.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.81, kurā lūdz tiesu atcelt pilnībā iepriekš minēto lēmumu un izbeigt

administratīvo lietvedību.

Sūdzībā /O.G./ norāda, nav izdarījis darbību vai bezdarbību, par kuru būtu piemērojama administratīvā atbildība. Administratīvā

pārkāpuma protokolā paustais neatbilstot patiesībai – uzrādījis valsts amatpersonām pieprasītos dokumentus, tostarp pārskatu par

laika periodu no 2013.gada 9.decembra līdz 15.decembrim. Uzskata, ka inspektores L.Grundules ziņojumam nevar piešķirt ticamības

pakāpi, jo tas ir pārāk detalizēts un rakstīts ar mērķi, lai netiktu atspēkoti administratīvajā pārkāpuma protokolā minētie fakti, kā arī tas

pievienots lietas materiāliem 60 dienas vēlāk pēc protokola sastādīšanas. Izsniegtajā administratīvā pārkāpuma protokolā

inspektores L.Grundules ieraksta par to, ka /O.G./, ieslēdzoties transportlīdzeklī, aizpildīji un uzrādījis pārskatu pēc administratīvā

pārkāpuma protokola sastādīšanas, neesot. Tas liecinot, ka ieraksts ir veikts vēlāk.

Motīvu daļa

Tiesa izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

Latvijas APK 149. 38panta trīspadsmitā daļa noteic, ka par normatīvajos aktos noteikto transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas

laiku apliecinošo dokumentu, reģistrācijas karšu (tahogrammu) vai datu nesēju neuzrādīšanu, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa

vadītājam no simt līdz divsimt latiem, bet pārvadātājam — no trīssimt līdz piecsimt latiem (likuma redakcijā, kas bija spēkā uz

2013.gada 14. decembri).

Latvijas APK 289.13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs

un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Novērtējusi pārsūdzēto lēmumu un tajā norādīto motivāciju, tiesa atzīst, ka pamatojums tajā ir pareizs un pietiekams, ir vispusīgi un

pilnīgi novērtēti norādītie pierādījumi, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā no

jauna nenorāda.

Papildus apstrīdētā lēmumā jau norādītam, saistībā ar /O.G./ sūdzībā norādīto, tiesa norāda sekojošo.

Tiesa neredz pamatu apšaubīt administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētos datus. Nav objektīva pamata apšaubīt vecākās

inspektores L.Grundules ziņojumā izklāstītos apstākļus. Apstāklis, kad amatpersona ziņojumu sastādījusi, pats par sevi neļauj

apšaubīt ziņojumā norādīto faktu patiesumu un apgalvot, ka persona nevarēja atcerēties notikumus un sniegusi nepatiesas ziņas.

Tiesa uzskata, ka /O.G./ pēc amatpersonu pieprasījuma bija uzreiz jāuzrāda visi pieprasītie dokumenti, tostarp atpūtu apliecinošs

pārskats par laika periodu no 2013.gada 9. līdz 15.decembrim.

Tiesa kritiski vērtē sūdzības iesniedzēja iesniegto videoierakstu, kurā, kā pats viņš apgalvo, ir fiksēts konkrētā pārskata iesniegšanas

brīdis, jo videoieraksts neatspēko fiksēto pārkāpumu. Tiesa, iepazinusies ar video ierakstu, konstatē, ka no tā nav iespējams secināt

vai ierakstā fiksētais ir konkrētā pieprasītā pārskata izsniegšanas brīdis policijas darbiniekiem, nav redzams kādi ir bijuši notikumi

pirms ieraksta veikšanas. No ieraksta nav iespējams izsecināt ne policijas darbinieku identitāti, ne arī paša sūdzības iesniedzēja

identitāti, kā arī tur redzamā dokumenta saturu. Jebkurā gadījumā ierakts neapliecina tūlītēju iepriekš minētā pārskata izsniegšanu

policijas darbiniekiem pēc tā pieprasījuma.

Tiesa arī uzskata, ka /O.G./ uzliktais sods ir samērīgs, institūcija ir izvērtējusi pārkāpuma apstākļus, pārkāpēja personību un citus

likumā norādītos kritērijus. /O.G./ sūdzībā nav arī apstrīdējis piemērotā soda apmēru.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto institūcijas lēmumu, ar kuru atstāts spēkā lēmums par

/O.G./ sodīšanu pēc Latvijas APK 149. 38panta trīspadsmitā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanas. Līdz ar ko pārsūdzētais lēmums

atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 un 289.13 pantiem, tiesa

nosprieda

/O.G./, personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt, atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka 2014.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.81.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību

Limbažu rajona tiesā.

Tiesnese A.Grīnberga