Court dismisses parking fine where signage was not visible from entry, placing burden on landowner.

Lietas Nr. 121005814

Lietas arhīva Nr. 1-0058-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Limbažos 2014.gada 31.jūlijā

Limbažu rajona tiesa

tiesnese A.Grīnberga

rakstveida procesā izskatīja /Ģ.Š./ sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2014.gada 18.marta lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā

Aprakstošā daļa

2014.gada 18.martā Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektors R.Puzanovs sastādījis administratīvā pārkāpuma

protokolu - paziņojumu Nr.510439158 par to, ka transporta līdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ novietots stāvēšanai

pie Viestura prospekta 97.nama, Rīgā 522.ceļa zīmes darbības zonā, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 136.3.punktu, par ko

paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 149. 10panta piektās daļas 12.punktā.

Transportlīdzekļa vadītājam uzlikts naudas sods EUR 40.

Šo lēmumu transportlīdzekļa vadītājs /Ģ.Š./ apstrīdējis Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldē. Ar pārvaldes priekšnieka

A.Monahova 2014.gada 8.aprīļa lēmumu atstāts negrozīts administratīvā pārkāpuma protokols - paziņojums Nr.510439158.

Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks lēmumā norādījis, ka 2014.gada 18.martā Rīgas pašvaldības

policijas Ceļu policijas pārvaldes darbinieki saņēmuši izsaukumu par to, ka Viestura prospekts 97, Rīgā, esot novietots

transportlīdzeklis stāvēšanai 522.ceļa zīmes darbības zonā bez atļaujas. Ierodoties augstāk norādītajā adresē, konstatēts, ka

transportlīdzeklis ar numuru /reģ.nr./ novietots stāvēšanai, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 136.3.punktu. Inspektors sastādījis

protokolu-paziņojumu. Pārkāpuma faktu pierādot gan sastādītais protokols, gan arī pārkāpuma vietā uzņemtās fotogrāfijas. Protokolā

norādītajā laikā un vietā transportlīdzeklis esot stāvējis 522.ceļa zīmes un 842.papildzīmes (izņemot ar biedrības „Viestura prospekts

97” atļaujām) darbības zonā. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 307.punktu papildzīmes tiek lietotas kopā ar citām zīmēm un

precizē vai ierobežo attiecīgo zīmju darbību. No minētā izrietot, ka 522.ceļa zīme kopā ar 842.papildzīmi nosaka, ka attiecīgo ceļa

zīmju darbības zonā drīkst novietot stāvēšanai tikai tās automašīnas, kurām ir piešķirta attiecīgā atļauja. Transportlīdzeklī ar

numuru /TL numurs/ neesot bijis redzamā vietā, salonā pie priekšējā stikla, ievietota derīga speciāla atļauja. Rīgas pašvaldības

policijas Ceļu policijas pārvaldes ieskatā no izvietotajām zīmēm un papildzīmēm esot saprotams, ka konkrētajā vietā drīkst stāvēt tikai

automašīnas, kurām ir atļauja stāvēšanai konkrētajā vietā.

Tiesā saņemta /Ģ.Š./ sūdzība par minēto lēmumu, kurā viņš lūdz atcelt Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes

2014.gada 18.marta lēmumu Nr.510439158. Sūdzībā norādīts, ka 2014.gada 18.martā ceļā no Limbažiem uz Rīgu, viņam radusies

nepieciešamība uz īsu laika periodu apstāties pie dzīvojamās mājas Rīgā, Viestura prospektā 97. Dodoties pie automašīnas,

konstatējis, ka transportlīdzeklim sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums, ar kuru uzlikts naudas sods EUR 40

apmērā. Nogriežoties no Viestura prospekta maģistrāles Rīgā un iebraucot daudzdzīvokļu māju teritorijā (pagalmā) Viestura

prospekta 97, vienīgā ceļu norāde, kas bija uzstādīta iebrauktuves labajā pusē ar skatu uz maģistrāli bijusi 528.ceļa zīme. Nekas

neesot liecinājis par auto novietošanas aizliegumiem, tāpēc novietojis savu transportlīdzekli blakus citiem transporta līdzekļiem brīvajā

vietā. Iepazīstoties ar administratīvā pārkāpuma protokolu, kurā norādīts, ka pārkāpta 522. ceļa zīme, secinājis, ka par šīs zīmes

eksistenci un tās darbības diapazonu varot uzzināt vien iznākot no nekustamā īpašuma Viestura prospekta 97 otras puses, kurā

norādīts, ka transportlīdzekļiem bez īpašām atļaujām stāvēt aizliegts. Konkrētajā situācijā, ņemot vērā, ka pirms piebraukšanas pie

dzīvojamās mājas neesot bijusi uzstādīta 522. ceļa zīme, pār šīs zīmes esamību viņš nav varējis zināt un līdz ar to ievērot ceļa zīmes

prasības.

Tiesa saskaņā ar Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu lietu skata rakstveida procesā.

Tiesā saņemti Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes rakstveida paskaidrojumi saistībā ar /Ģ.Š./ sūdzību. Tajos visa

starpā norādīts, ka nepastāvot strīds, ka /Ģ.Š./ novietojis automašīnu protokolā norādītā vietā. Pastāvot strīds, vai viņš novietojis

transportlīdzekli 522.ceļa zīmes darbības zonā. Minētā ceļa zīme attiecoties ne tikai uz ceļu, pa kuru brauc vadītājs, bet arī uz blakus

ceļiem, līdz vietai kur izvietota 523.ceļa zīme, kas atceļ stāvēšanas aizlieguma režīmu. Nepiekrīt, ka 522. ceļa zīme pie nama Viestura

prospektā 97 nav izvietota, vērtē kritiski, ka tā nebija redzama. Vadītājam, pirms novietot transportlīdzekli stāvēšanai, bijis vispirms

jāpārliecinās par ceļu satiksmes režīmu konkrētajā vietā un par to jāpārliecinās pēc transportlīdzekļa novietošanas. Paskaidrojumos

atreferēti citi tiesu spriedumi.

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība ir pamatota un apstrīdētais lēmums atceļams.

Atbildība pēc Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 12.punkta iestājas par stāvēšanu 327.ceļa zīmes darbības zonā un attiecīgi

nepāra vai pāra datumos 328. vai 329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar

522.ceļa zīmi. Konkrētā lietā persona saukta pie atbildības par stāvēšanu 522.ceļa zīmes darbības zonā.

Ceļu satiksmes noteikumu 136.3 punkts nosaka, ka aizliegts stāvēt uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa

zīmi. Ceļu satiksmes noteikumos ir norādīts 522. ceļa zīmes (stāvēšanas aizlieguma zona) izskats. No lietas materiāliem saprotams,

ka /Ģ.Š./ ir inkriminēta 522.ceļa zīmes ar papildiezīmi „Izņemot ar biedrības „Viestura prospekts” atļaujām” neievērošana, kas nozīmē,

ka aizlieguma zīme darbojas kopā ar šo papildiezīmi un stāvēšanas liegums attiecināms uz transportlīdzekļiem, kuriem nav attiecīgas

atļaujas.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 3.pantu ceļu satiksmes tiesiskais pamats ir šis likums un citi likumi, Ceļu satiksmes noteikumi un

citi Ministru kabineta normatīvie akti, valsts standarti, kā arī starptautiskie līgumi, kuru dalībvalsts ir Latvija. Ceļu satiksmes kārtību

Latvijā nosaka Ministru kabinets, apstiprinot Ceļu satiksmes noteikumus. Likuma 38.pants paredz, ka satiksmi uz ceļiem organizē ar

ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas

atbilst Latvijā obligāto standartu un citu normatīvu prasībām. Satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un

noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem.

Saskaņojums par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu attiecas uz atbilstību standartiem

ceļu satiksmes drošības jomā. Ceļa pārvaldītājs ir atbildīgs par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu savlaicīgu uzstādīšanu un to

pastāvīgu atrašanos lietošanas kārtībā. Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkts nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem

jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas

darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa

apzīmējumu prasības.

Tiesai nav pamats apšaubīt, ka /Ģ.Š./ 2014.gada 18.martā vadīja transportlīdzekli BMW ar valsts numuru /TL numurs/ Rīgā pa

Viestura prospektu un no šīs ielas iegriezās mājas Viestura prospekta 97 pagalmā, kur arī mājas galā iebraucamā ceļa malā

novietoja stāvēšanai automašīnu.

Tiesai nav iesniegts neviens pierādījums, ka, nogriežoties no Viestura prospekta, iebraucamā ceļa (iebrauktuves) uz māju Viestura

prospekts 97 malā būtu izvietota 522.ceļa zīme, kas informētu vadītāju par attiecīgas stāvēšanas lieguma zonas darbības esamību.

Rīgas pašvaldības policijas iesniegtie fotoattēli (lietas lapa 9, 11) to neapliecina. Fotoattēlos redzams, ka 522.ceļa zīme ar

papildiezīmi ir izvietota braucot virzienā no mājas pagalma uz Viestura prospekta pusi un pirms krustojuma ar Viestura prospektu ir

izvietota 523.ceļa zīme, kas atceļa lieguma zīmes darbības zonu. Arī rakstveida paskaidrojumos policija nav norādījusi uz šādas ceļa

zīmes esamību tieši iebraucot no Viestura prospekta puses. Tādejādi tiesa nevar apšaubīt /Ģ.Š./ sūdzībā norādītos faktus, ka norādītā

vietā šādas ceļa zīmes nav. To apliecina arī /Ģ.Š./ iesniegtie fotoattēli (lietas lapa 7, 8).

Tādejādi virzoties pa iebrauktuvi no Viestura Prospekta uz mājas Viestura prospekta 97 /Ģ.Š./, paļaujoties uz normatīvo aktu

regulējumu un Ceļu satiksmes noteikumos paredzētiem pienākumiem, nebija informēts un nevarēja zināt, ka viņš iebrauc aizlieguma

zīmes darbības zonā.

Tiesa nevar piekrist, ka vadītājam konkrētā situācijā vadot automašīnu pa ceļu, sekojot ceļa malā izvietotām ceļa zīmēm, nefiksējot

nekādu liegumu un novietojot automašīnu ceļa malā, iestātos kāds vēl papildus pienākums pēc apstāšanās veikt apkārtnes

apsekošanu, lai noskaidrotu vai kāda veida aizlieguma ceļa zīme nav uzstādīta citā vietā (šajā gadījumā piebraucot stāvēšanas vietai

no otras puses), ko viņš braucot nevarēja redzēt. Tieši satiksmes organizatoram, kas kā izriet no lietas materiāliem ir privātās

teritorijas īpašnieks (apsaimniekotājs), bija pienākums izvietot ceļa zīmes tik saprotami un uz visiem iebraucamiem ceļiem, lai

transportlīdzekļa vadītājs varētu apzināties, ka viņš iebrauc attiecīgā stāvēšanas lieguma zonā. Jebkāda citāda ceļu satiksmes

organizācijas izprašanas pienākuma pārcelšana uz autovadītāju nonāk pretrunā ar tiesību normām.

Tiesa policijas atsaukšanos uz citiem tiesu spriedumiem neuzskata par pamatu, lai lietā izdarītu citus secinājumus. Tiesa spriežot

lietu vadās tikai no likuma, vērtē konkrētās lietas apstākļus un tai iesniegtos pierādījumus.

Pie šādiem apstākļiem konstatējams, ka /Ģ.Š./ darbībās nav saskatāms Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 12.punktā

paredzētā pārkāpuma sastāvs, tādēļ saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 1.punktu un 289. 12 panta otrās daļas 2.punktuatceļami

Rīgas pašvaldības Ceļu policijas pārvaldes 2014.gada 18.marta protokols –paziņojums Nr.510439158 un Rīgas pašvaldības Ceļu

policijas pārvaldes priekšnieka 2014.gada 8.aprīļa lēmums, izbeidzot administratīvā pārkāpuma lietu pret /Ģ.Š./.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 un 289.13 pantiem, tiesa

nosprieda

Atcelt Rīgas pašvaldības Ceļu policijas pārvaldes 2014.gada 18.marta protokolu –paziņojumu Nr.510439158 un Rīgas pašvaldības

Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka 2014.gada 8.aprīļa lēmumu par /Ģ.Š./ sodīšanu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

149.10 panta piektās daļas 12.punkta.

Izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību

Limbažu rajona tiesā.

Tiesnese A.Grīnberga