Court dismisses insurance claim for water damage and costs for debt collection agency fees.

Lietas arhīva Nr. C-2489-22/9

ECLI:LV:RVPT:2022:0215.C30706221.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 15.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese A.Ignatjeva,

rakstveida procesā izskatīja civillietu AAS “BALTA” prasībā pret /pers. A/ vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītājs AAS “BALTA” 2021.gada 4.oktobrī tiesā iesniedza prasību pret atbildētāju /pers. A/ vienkāršotās procedūras lietā par naudas

piedziņu, lūdzot tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam zaudējumus EUR 560,76, valsts nodevu EUR 84,11 un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 5,47, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt 6% gadā no piespriestās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

[1.1] Prasībā norādīts, ka starp prasītāju un /pers. D/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta Ģimenes apdrošināšanas polise

Nr.618032051, uz kura pamata bija apdrošināts īpašums pēc adreses /adrese A/. Polises darbības termiņš tika noteikts no 2017.gda 12.septembra līdz

2018.gada 11.septembrim.

[1.2] 2018.gada 10.augustā apdrošinātais īpašums tika appludināts, par ko DzĪKS “/nosaukums/” sastādīja aktu, par to, ka īpašumu appludināja

atbildētāja. Apsaimniekotājs aktā norādīja, ka dzīvokļa Nr.10 noliešana notikusi no dzīvokļa Nr.18, kura īpašniece saskaņā ar zemesgrāmatas datiem ir

atbildētāja.

Prasītājs veica bojātā īpašuma apskati, eksperts izvērtēja apdrošināšanas lietas materiālus un sastādīja tāmi, kur tika aprēķināti tiešie remonta

izdevumi EUR 597,46 apmērā, atskaitot polisē atrunāto pašrisku EUR 140 apmērā, dzīvokļa īpašniekam tika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība EUR

457,46 apmērā.

Prasītājs norāda, ka atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieks atbild par iekšējām komunikācijām dzīvoklī, kā arī atbildētāja pienākums ir atbildēt par

avārijas sekām un zaudējumiem, kas tā rezultātā radušies.

[1.3] Tā kā atbildētāja nesedza prasītājam zaudējumus labprātīgi, prasītājs atbildoši Sadarbības līguma Nr.01490-05-11 nosacījumiem un

izsniegtajai pilnvarai, pilnvaroja SIA “Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar ko prasītājam radās papildus

zaudējumi fiksētās maksas EUR 103,30 apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā (nepieciešamo

dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana).

Līdz ar to prasītājs uzskata, ka atbildētājai ir pienākums segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet arī

zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā.

[1.4] 2018.gada 7.decembrī prasītājs nosūtīja atbildētājai pretenziju par regresa prasības atlīdzību. Atbildētāja uz to nereaģēja un saistības pret

prasītāju neizpildīja. Savukārt 2019.gada 24.janvārī un 2020.gada 23.janvārī prasītāja pārstāvis nosūtīja atbildētājai paziņojumus par parādsaistībām, arī

atbildētāja uz paziņojumiem nereaģēja un savas saistības neizpildīja.

Prasība pamatota ar likumu “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, Civillikuma 1635., 1652.,

1753., 1756., 1775., 1775., 1779.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 3. un 14.pantu.

[2] 2021.gada 10.novembrī lietā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību neatzīst.

Atbildētāja norāda, ka lietā ir pamats apstrīdēt defekta aktu, jo defekta akts nav sastādīts atbilstošā kārtībā. Akts tika sastādīts bez atbildētājas

klātbūtnes, akta sastādītājs nebija ieradies atbildētājas īpašumā, lai konstatētu noplūdi. Izsaukums par noplūdi bija veikts 2021.gada 16.augustā, bet

negadījuma datums fiksēts 2021.gada 10.augustā.

[2.1] Paskaidrojumos norādīts, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka dzīvokļa Nr.10 noliešana ir notikusi tieši no atbildētājas dzīvokļa un viņas vainas

dēļ, jo atbildētājas dzīvoklī netika konstatēti nekādi santehnikas bojājumi. Atbildētājas dzīvoklī nebija nekādu ūdens noplūdes pazīmju. Atbildētāja

neveica nekādus darbus, lai novērstu noplūdi.

Atbildētāja vēlāk noskaidrojusi, ka DzĪKS “/nosaukums/” veica vairāku dzīvokļu stāvvadu maiņu, līdz ar to nav saprotams, kādēļ atbildētāja ir

atzīta par vainīgu dzīvokļa nopludināšanā.

[3] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots, nosūtot par to paziņojumu

2021.gada 12.novembrī.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma sekojošu

apsvērumu dēļ.

[4.1] Lietā nav strīda un no lietas materiālos esošās 2017.gada 29.jūlija Ģimenes apdrošināšanas polises Nr.618032051 izriet, ka starp /pers. D/

un prasītāju tika noslēgts apdrošināšanas līgums par nekustamā īpašuma /adrese B/ apdrošināšanu laika periodā no 2017.gada 12.sepembra līdz

2018.gada 11.septembrim (l.l.19).

[4.2] No lietā esošās 2018.gada 3.septembra AAS “BALTA” Tāmes, izriet, ka dzīvokļa Nr. /addrese/, telpu atjaunošanas darbu pēc negadījuma

kopējās izmaksas ir EUR 597,46.

Ar 2018.gada 7.septembra Lēmumu atlīdzību lietā Nr.814612 (l.l.24) un 2018.gada 26.septembra maksājuma dokumentu Nr.8873553 (l.l.25)

pierādīts, ka prasītājs izmaksājis /pers. G/ apdrošināšanas atlīdzību EUR 457,46 apmērā, ievērojot noteikto pašrisku EUR 140 apmērā.

[4.3] Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Savukārt minētā likuma 1775.pants

nosaka, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Vērtējot prasības pamatotību, tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 1779.panta nosacījumiem, katram pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko

viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. No minētās tiesību normas izriet, ka zaudējumu atlīdzības saistība rodas starp zaudējumu nodarītāju un

zaudējumu cietēju. Tiesību doktrīnā atzīts, ka zaudējumu atlīdzināšanas pienākums iestājas, ja tiek konstatēti trīs priekšnoteikumi 1) nodarītāja

prettiesiska rīcība; 2) zaudējumu esamība un 3)cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumu. Ja netiek konstatēts kaut viens no iepriekš

minētajiem nosacījumiem, zaudējumu atlīdzināšanas pienākums neiestājas.

Zaudējumi ir mantisks pametums, kas radies delikta jeb neatļautas darbības rezultātā. Savukārt neatļauta darbība izpaužas personas subjektīvo

tiesību aizskārumos.

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka zaudējumu atlīdzināšanas mērķis ir nodrošināt pēc iespējas pilnīgāku tāda stāvokļa atjaunošanu, kāds būtu bijis

tad, ja aizskārums nebūtu noticis. Zaudējumu atlīdzība primāri pilda kompensācijas funkciju. Ar jēdzienu “zaudējums” saprot jebkādu mantas

samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus un citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas. (Skat.

K.Torgāns, Saistību tiesības. Mācību grāmata. TNA, 2014. 207, 208.lpp.).

Tātad, lai konstatētu zaudējumu atlīdzības pienākumu un apdrošinātājas tiesības saņemt zaudējumu apmērā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzības

summu, prasītājam ir jānorāda un jāpierāda visi zaudējumu atlīdzības piedziņas priekšnoteikumi, bet atbildētājai ir jāpierāda savu iebildumu pamatotība

(Civilprocesa likuma 93.pants).

[4.3] No prasības pieteikuma un sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka starp pusēm pastāv strīds par to, vai atbildētāja /pers. A/ ir vainojama

/pers. G/ piederošā dzīvokļa īpašuma /adrese/, appludināšanā.

No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas EUR 457,46 apmērā kā zaudējumus par /pers. G/ piederošā dzīvokļa saliešanu

un zaudējumus EUR 103,30 apmērā kā zaudējumus par atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā.

[4.4] Prasītājs uzskata, ka ūdens noplūde notikusi no atbildētājai piederošā dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/, Rīgā, ko apstiprina lietā esošais Defekta

akts.

Atbildētāja šiem argumentiem nepiekrīt, paskaidrojumos norādot, ka viņas dzīvoklī nav konstatēti nekādi bojājumi, kā arī apsaimniekotājs DzĪKS

“/nosaukums/” veica vairāku dzīvokļu stāvvadu maiņu.

[4.5] Tiesa konstatē, ka ar 2018.gada 17.augusta Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “/noaukums/” Defekta aktu Nr.9 konstatēts, ka

/adrese/, noliešana notikusi no dzīvokļa Nr.18. Apsekošanas rezultātā konstatēts, ka dzīvokļa Nr.18 un Nr.10 stāvvads bija nožogots un ūdens noplūdes

iemeslu nav iespējams konstatēt (l.l.20).

Savukārt no DzĪKS “/nosaukums/” atbildes /pers. A/ 2.punkta izriet, ka noplūdes cēlonis bija kanalizācijas atzara no stāvvada bojājums, noplūde

notikusi no dzīvokļa Nr.18 un minētā informācija ir redzama 2018.gada 20.augusta defekta aktā Nr.9A.

Tiesa konstatē, ka DzĪKS “/nosaukums/” sniegtā atbilde atbildētājai uz 2021.gada 30.novebra vēstuli ir pretrunā ar lietas materiālos esošo

2018.gada 17.augusta DzĪKS “/nosaukums/” Defekta aktu Nr.9, jo no minētā defekta akta izriet, ka ūdens noplūdes iemeslu nav iespējams konstatēt.

[4.6] No DzĪKS “/nosaukums/” sniegtās atbildes atbildētājai uz 2021.gada 30.novebra vēstuli norādīts, lai novērstu konstatētos bojājumus DzĪKS

“/nosaukums/” darbinieki veica stāvvadu, kas piekļaujas dzīvokļiem Nr.14, 18, 22 remontdarbus.

Tādējādi tiesa secina, ka ūdens noplūde dzīvoklī Nr. 10 nav saistīta ar bojājumiem, kurus atbildētāja nav savlaicīgi konstatējusi un novērsusi, bet

gan ar stāvvadu bojājumu, kas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu ir atzīstams par kopīpašumā esošajā daļā ietilpstoša

inženierkomunikācija, ko, savukārt pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas

apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 6.punktu dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un

inženiertīklu tehnisko apkopi, vizuālo apskati, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājs nav pierādījis tādu atbildētājas prettiesisko rīcību – darbību vai bezdarbību, kas būtu cēloniskā sakarā ar

zaudējumu nodarīšanu dzīvokļa īpašniekam, kas ir obligāts priekšnosacījums zaudējumu atlīdzības piedziņai.

[4.7] Tiesa norāda, ka apdrošināšanas atlīdzības izmaksa pati par sevi nepierāda personas, kas tiek vainota zaudējumu nodarīšanā, prettiesisko

rīcību un cēloņsakarību starp zaudējumiem un personas rīcību. Pie apstākļiem, kad atbildētāja prasību neatzīst, prasītājam ir pienākums pierādīt visu

zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumu pastāvēšanu, kas konkrētajā gadījumā nav izdarīts.

Ņemot vērā norādīto, tiesa atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma par zaudējumu par /pers. G/ piederošā dzīvokļa saliešanu EUR 457,46

apmērā.

[4.8] Bez tam prasītājas pārstāvis lūdzis piedzīt no atbildētājas maksu par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā EUR

103,30 saskaņā ar 2011.gada 12.oktobra sadarbības līgumu Nr. 01490-05-11, jo atbildētāja labprātīgi zaudējumus neatlīdzināja.

Šī prasījuma pamatošanai prasības pieteikumam pievienots Sadarbības līguma Nr.01490-05-11 izraksts (l.l.12), kas 2011.gada 12.oktobrī

noslēgts starp prasītāju un SIA „Julianus Inkasso Latvija” un kura priekšmets ir pakalpojumu sniegšana saistībā ar kredītinformācijas nodrošināšanu un

regresu prasījumu pārvaldīšanu.

Līdz ar to tiesa konstatē, ka faktiski prasītāja un tās pārstāvis vienojušies par pārstāvja juridiskas palīdzības sniegšanu prasītājai.

Civilprocesa likums paredz lietas vešanu pašam prasītājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi atlīdzināmi vien tad, ja

tie veikti advokāta palīdzības samaksai (Civilprocesa likuma 44.pants, sk. Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedums lietā Nr.2013- 04-01).

Minētie izdevumi nav arī uzskatāmi par prasītājas zaudējumiem. Vladimirs Bukovskis ir norādījis, ka: „Jautājums par tiesu izdevumiem pieder

procesuālām, bet ne materiālām tiesībām. (..) apšaubāma ir iespēja piemērot materiālo tiesību noteikumus procesuālām attiecībām” (sk. V.Bukovskis.

Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga, 1933, 421.lpp.).

Arī Augstākās tiesas Senāta judikatūrā atzīts, ka materiālo tiesību normas nav piemērojamas strīdos par izdevumu atlīdzību, kas radušies, pusei

pilnvarojot pārstāvi lietu vešanai (sk. Augstākās tiesas Senāta 2000.gada 11.oktobra spriedums lietā Nr. SKC-466, 2009.gada 21.janvāra

spriedumā lietā Nr. SKC-6, 2011.gada 6.aprīļa spriedums lietā SKC-143/2011)

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība noraidāmā arī daļā par EUR 103,30 kā zaudējumu par atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības

procesā piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 250.25 panta, tiesa

nosprieda:

noraidīt AAS “BALTA” prasību pret /pers. A/ vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2022.gada 15.februārī.

Tiesnese A.Ignatjeva

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu