Court dismisses appeal as applicant's apartment is privately owned, not municipal property eligible for privatization.

NORAKSTS Lieta Nr.A42478506 A650-08/12

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2008.gada 20.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis,

piedaloties pieteicējai S.M. un atbildētāja – Rīgas domes – pilnvarotajai pārstāvei Ingai Gontarevai,

2008.gada 30.janvārī Rīgā, Antonijas ielā 6, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc S.M. pieteikuma par Rīgas domes 2006.gada 22.jūnija lēmuma Nr.1-43/RD-06-1468-ap atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 4.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts S.M. (turpmāk arī

– pieteicēja) pieteikums par Rīgas domes (turpmāk arī – atbildētāja) Rīgas domes 2006.gada 22.jūnija lēmuma Nr.1-43/RD-06-1468-ap atcelšanu. [1.1] 2005.gada 8.novembrī pieteicēja iesniedza Privatizācijas komisijai iesniegumu ar lūgumu atļaut privatizēt dzīvojamo telpu. Iesniegumam pieteicēja pievienoja pases kopiju, īres līguma kopiju un čeku kopijas. Pases kopijā norādīts, ka pieteicēja sākot no 1974.gada 15.augusta reģistrēta dzīvesvietā /dzēsta adrese/, dzīvoklī Nr.25. [1.2] 2005.gada 24.novembrī Rīgas domes Īpašuma departamenta īpašuma pārvalde vēstulē Nr.DII-05-2345-dv informēja Privatizācijas komisiju, ka /dzēsta adrese/ ēka neatrodas Rīgas domes Īpašuma departamenta bilancē. Pamatojoties uz Rīgas domes 1997.gada 27.maija lēmumu Nr.2488 „Par namīpašuma Rīgā, /dzēsta adrese/, denacionalizāciju un īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu par nojauktajām ēkām”, namīpašums ir denacionalizēts un atdots īpašniekiem. [1.3] 2006.gada 13.janvārī Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija vēstulē Nr.4.4.1/LP-06-33-dv informēja Privatizācijas komisiju, norādot, ka nekustamā īpašuma Rīgā, /dzēsta adrese/, sastāvā ir liters l - dzīvojamā ēka, kas no 2000.gada 1.jūnija nodota īpašniekam, liters 3 - nedzīvojamā ēka (iepriekš izmantota kā garāža, tagad nav izmantojama sliktā tehniskā stāvokļa dēļ), kas no 2000.gada 1.decembra uzņemta Rīgas domes īpašuma departamenta bilancē. Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas rīcībā nav informācijas par tiesvedību īpašuma tiesību jautājumā.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com [1.4] 1997.gada 27.maijā Rīgas dome pieņēma lēmumu Nr.2488 „Par namīpašuma Rīgā, /dzēsta adrese/, denacionalizāciju un īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu par nojauktajām ēkām”. Lēmuma 1.punktā Rīgas dome nolēma denacionalizēt namīpašumu Rīgā, /dzēsta adrese/ (44.grupa, Nr.45), Ls 170881 vērtībā (saskaņā ar 1992.gada 19.novembra izziņu) un atdot to natūrā A.P. un N.D.. Rīgas dome atzina A.P. un N.D. īpašuma tiesības uz 1/2 domājamo daļu katram no namīpašuma.

Lēmuma 4.punktā Rīgas dome noteica, ka ēka (liters 3; atbilstoši 1949.gada inventarizācijas plānam) netiek denacionalizēta, Ar lēmuma 6.punktu Rīgas dome nolēma piešķirt A.P. un N.D. 103,9 īpašuma kompensācijas sertifikātus katram par nojaukto ēku (liters 1; atbilstoši 1949.gada inventarizācijas plānam), kas atradās Rīgā, /dzēsta adrese/ (44.grupa, Nr.45). Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.26931 (kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/) iekļauto informāciju uz zemes gabala Rīgā, /dzēsta adrese/, atrodas namīpašums: kopmītnes ēka (saskaņā ar inventarizācijas dokumentiem liters Nr.001), uz kuru saskaņā ar zemesgrāmatu tiesneses G.G. 2000.gada 26.jūlija lēmumu īpašuma tiesības nostiprinātas N.D. un A.P..

Pēc vairākkārtējas īpašnieku maiņas šobrīd īpašuma tiesības uz namīpašumu nostiprinātas A.A., pamatojoties uz tiesneses B.S. 2003.gada 25.augusta lēmumu. [1.5] 2006.gada 9.februārī Privatizācijas komisija pieņēma lēmumu Nr.DMPK-06-22-1-18/461-ap, ar kuru noraidīja pieteicējas iesniegumu. [1.6] 2006.gada 3.maija pieteicēja Privatizācijas komisijas lēmumu pārsūdzēja Rīgas domes priekšsēdētājam. [1.7] 2006.gada 22.jūnijā Rīgas domes priekšsēdētājs pieņēma lēmumu Nr.1-43/RD-06-1468-ap (turpmāk – pārsūdzētais lēmums), ar kuru atstāja Privatizācijas komisijas lēmumu negrozītu. [2] Pieteicēja uzskata pārsūdzēto lēmumu par prettiesisku uz pieteikumā izklāstītiem argumentiem: [2.1] Pārsūdzētajā lēmumā runa ir vienīgi par būvi, kas atrodas Rīgā, /dzēsta adrese/, liters l un kura, kā izriet no Rīgas Domes 1997.gada 27.maija lēmuma, ir nojaukta.

Savukārt, Rīgas Domes lēmums Nr.2488 par namīpašuma denacionalizāciju un mantas kompensācijas sertifikātu piešķiršanu nesatur lēmumu par būves Rīgā, /dzēsta adrese/, liters 2, atdošanu. Tādejādi, Rīgas Domes lēmums Nr.2488 nav saistīts ar būvi Rīgā, /dzēsta adrese/. liters 2. Līdz ar to, nav pamata secinājuma, ka būve Rīgā, /dzēsta adrese/, liters 2, ir atdota bijušajiem īpašniekiem, tātad, Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijai un Rīgas Domei nav pamata savos lēmumos atsaukties uz Rīgas Domes lēmumu Nr.2488. [2.2] Atsaukšanās uz Rīgas Domes lēmumu Nr.l-43/RD-06-1468 -ap un Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas izziņu Nr.2-5.2/3386, kurā norādīts, ka Rīgā, /dzēsta adrese/ atrodas garāža un dzīvojamā māja, ar kadastra numuru /dzēsts kadastra numurs/, tikai apliecina faktu, ka šajā gadījumā runa ir

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com par būvi ar literu l, kura, kā izriet no Rīgas Domes 1997.gada 27. maija lēmuma Nr.2488, ir nojaukta. Bez tam, minētā izziņa nesatur atsauci uz faktiem vai faktu, kas pierāda pamatojumu piešķirt minētajai būvei kadastra numuru /dzēsts kadastra numurs/, un šis apstāklis vēlreiz norāda uz to, ka nav sakara starp būvi ar kadastra numuru /dzēsts kadastra numurs/ un būvi Rīgā, /dzēsta adrese/, liters 2. Tāpat nav pamata ņemt vērā atsauci Rīgas Domes lēmumā uz Zemesgrāmatā ierakstītajiem datiem un Rīgas Latgales priekšpilsētas vēstuli, jo minētie ieraksti attiecas uz informāciju par dzīvojamo māju ar kadastra numuru /dzēsts kadastra numurs/, un tiem tāpat nav sakara ar būvi Rīgā, /dzēsta adrese/, liters 2.

Atsaukšanās uz augšminētajiem faktiem nepierāda un nepamato Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas un Rīgas Domes argumentus, ka dzīvoklis 25 mājā Rīgā, /dzēsta adrese/ (liters 2) ir tā pati māja (liters 1), uz kuru savos lēmumos atsaucas Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija un Rīgas Dome. [2.3] Pieteicēja iesniedza pierādījumus- 1949.gada inventarizācijas plānu, no kura redzams, ka pieteicējas dzīvoklis atrodas ēkā (lilers 2), turpretim, pieņemot savus lēmumus, Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija un Rīgas Dome nav sniegušas pierādījumus, kas pamatotu secinājumus un argumentus, uz kuru pamata pieteicējas pierādījumi liek noraidīti, kā tas paredzēts Administratīvā procesa likuma 67. panta trešajā daļā. [2.4] Privatizācijas komisijas un Rīgas Domes lēmumos nav norādīts motīvs, ko tās ņēmušas vērā, atsaucoties savā atteikumā par būvi (liters 1), un šis apstāklis norāda, ka ir ignorētas pieteicējas tiesības saņemt motivētu atbildi pēc būtības, kā tas paredzēt likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijas" I. un 9. pantā, kas savukārt norāda uz to, ka šajā gadījumā Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija un Rīgas Dome nav sekmējušas pieteicējas tiesību un interešu aizstāvēšanu. [2.5] Administratīvā procesa likuma 5.pants nosaka, ka administratīvajā procesā, it sevišķi, pieņemot lēmumu pēc būtības, iestādes un tiesa piemērojamo normu ietvaros sekmē personas tiesību un tiesisko interešu aizstāvēšanu.

Šajā sakarā Rīgas pašvaldības dzīvojamo privatizācijas komisijas un Rīgas Domes lēmumus nevar atzīt par tādiem, kas sekmē pieteicējas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, tāpēc tie atceļami pilnā apjomā. [3] Atbildētāja – Rīgas dome – neatzīst pieteicējas pieteikumu šādu apsvērumu dēļ: [3.1] Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk - Likums) 1.panta vienpadsmitā daļa paredz, ka privatizācija ir darbību kopums, kuru rezultātā valsts vai pašvaldību daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas iegūst īpašumā fiziskās un juridiskās personas.

Likuma 73.1panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka šīs nodaļas noteikumi piemērojami gadījumos, kad valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra1' vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai pašvaldību viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īrnieki, viņu ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas iegūt īpašumā viņu īrēto dzīvokli. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 77.panta pirmo daļu pašvaldība pārvalda, lieto savu īpašumu un rīkojas ar to likuma noteiktajā kārtībā. Pašvaldības īpašums ir nodalīts no valsts īpašuma un no citu tiesību subjektu īpašuma. [3.2] Administratīvā procesa likuma 7.pants nosaka, ka iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām.

Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros. Normatīvie akti paredz pašvaldības tiesības rīkoties ar savu, nevis fiziskajām vai juridiskajām personām piederošu īpašumu, un tā kā jau 2000. gada 26. jūlijā īpašuma tiesības Zemesgrāmatā uz visu īpašumu Rīgā, /dzēsta adrese/ – zemesgabalu un uz zemesgabala atrodošos namīpašumu, tika nostiprinātas N.D. un A.P., un šobrīd Zemesgrāmatā kā īpašnieks ir reģistrēta A.A., un Latvijas Republikas Civillikuma 994.panta pirmā daļa nosaka, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatā, šis namīpašums nevar būt pakļauts privatizācijai, jo pieder fiziskai personai, nevis valstij vai pašvaldībai.

Latvijas Republikas likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 10.pants paredz privatizācijas nosacījumus, ja dzīvojamā māja ir nacionalizēta vai nelikumīgi atsavināta. Tas nosaka, ka viendzīvokļa māju vai tās domājamo daļu, vai daudzdzīvokļu māju, ka arī dzīvokli, neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu daudzdzīvokļu mājā, kas nacionalizēta vai nelikumīgi atsavināta pēc 1940.gada 21.jūlija, privatizē, ja:

1) mājas bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki nav iesnieguši pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;

2) pieteikums noraidīts likumā noteiktajā kārtībā;

3) mājas bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki pieprasījuši kompensāciju par nacionalizēto vai nelikumīgi atsavināto dzīvojamo māju. [3.3] Ņemot vērā, ka ar Rīgas domes 1997.gada 27.maija lēmumu Nr.2488 namīpašums Rīgā, /dzēsta adrese/, ir denacionalizēts un atdots natūrā A.P. un N.D., netiek izpildīti minētā panta priekšnosacījumi, kas dod iespēju privatizēt dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, kas nacionalizēta vai nelikumīgi atsavināta pēc 1940.gada 21.jūlija. Nav pamatots pieteicējas arguments, ka privatizācijas komisijas lēmums nav pamatots, jo neatbilst pieteicējas 2005.gada 8.novembra iesnieguma priekšmetam, un proti, ka pieteicēja ir lūgusi atļaut privatizēt dzīvokli /dzēsta adrese/ (liters 2), bet privatizācijas komisija lēmumā atteikusi dzīvokļa privatizāciju /dzēsta adrese/ (liters 1).

Ņemot vērā Zemesgrāmatā ierakstītos datus, ka uz zemesgabala /dzēsta adrese/ atrodas namīpašums (liters 001), un Rīgas domes Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas 2006.gada 13.janvāra vēstulē Nr.4.4.1/ILP-06-33-dv sniegto informāciju, ka nekustamā īpašuma Rīgā, /dzēsta adrese/, sastāvā ir dzīvojamā ēka (liters 1) un nedzīvojamā ēka (liters 3), un Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 14.06.2006. izziņā Nr.2A- 5.2/3386 norādīto informāciju, ka /dzēsta adrese/ atrodas dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu /dzēsts kadastra numurs/, privatizācijas komisija pretēji pieteicējas norādītajam, tieši ir izskatījusi lietu pēc būtības, jo /dzēsta adrese/

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com dzīvojamās ēkas ar literu Nr.2 vispār nav. Ņemot vērā, ka dzīvojamās mājas ar literu Nr.2 /dzēsta adrese/ vispār nav, privatizācijas komisija ņēma vērā, ka pieteicēja vēlas privatizēt īrēto dzīvokli daudzdzīvokļu mājā /dzēsta adrese/ un tā kā šajā adresē atrodas tikai daudzdzīvokļu māja ar literu Nr.1, tad privatizācijas komisija izskatīja pieteicējas iesniegumu pēc būtības. Ņemot vērā iepriekšminēto, dzīvojamā mājā Rīgā, /dzēsta adrese/, esošie dzīvokļi nav privatizējami. [4] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja uz tajā norādītiem motīviem. [5] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis pieteikumu neatzina uz paskaidrojumos minētajiem motīviem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot pieteicējas pieteikumu, atbildētāja paskaidrojumus, lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [7] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103. pantā ir noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumus rīcības brīvības ietvaros. Tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde ir rīkojusies saskaņā ar procesuālajām un materiālajām tiesību normām.

Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību. [8] Pieteicēja tiesā ir iesniegusi pieteikumu par to, ka atbildētāja viņai ir atteikusi dzīvokļa Nr.25, /dzēsta adrese/, Rīgā likumīgās privatizācijas tiesības. Lietā nav konstatēts strīds par to, ka pieteicēja dzīvo uz īres līguma pamata iepriekš minētajā dzīvoklī. Tomēr, atbildētāja pārsūdzētajā lēmumā ir norādījusi, ka nav pamata nodot privatizācijai norādīto dzīvokli, jo tas nepieder pašvaldībai un pati ēka /dzēsta adrese/ neatrodas Rīgas domes Īpašuma departamenta bilancē.

Līdz ar to ir konstatējams, ka starp procesa dalībniekiem ir strīds par to, vai atbildētāja pareizi ir konstatējusi faktiskos apstākļus, kas attiecas uz strīdus dzīvokļa piederību. [9] Privatizācija ir tāda īpašuma formu maiņa, kuras rezultātā valsts vai pašvaldības īpašums pāriet privātpersonu īpašumā. Arī Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.panta vienpadsmitajā punktā ir paredzēts, ka privatizācija ir darbību kopums, kuru rezultātā valsts vai pašvaldību daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājās iegūst īpašumā fiziskās un juridiskās personas.

Arī izejot no minētā likuma 2. pantā formulētā likuma mērķa, var konstatēt, ka attiecīgais likums nosaka vienīgi valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas kārtību. Latvijas Republikā nepastāv neviens normatīvais akts, kas piespiestu privātpersonu nodot savu īpašumu privatizācijai, vēl vairāk – nepastāv neviens normatīvs akts, kas šajā sakarā dotu tiesības valsts vai pašvaldību institūcijām rīkoties ar privātpersonai uz īpašuma tiesību pamata piederošu mantu, jo

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com īpašuma tiesību neaizskaramību regulē gan Latvijas Republikas Satversmes, gan Civillikuma normas. [10] No lietas materiāliem, konkrēti no datorizētās zemesgrāmatas bāzes Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.26931 izdrukas par nekustamo īpašumu /dzēsta adrese/, Rīgā (lietas lapa 48) ir redzams, ka minētais nekustamais īpašums nepieder ne valstij, ne pašvaldībai, bet gan privātpersonām, proti, uz visu nekustamo īpašumu – zemesgabalu un uz zemesgabala atrodošos namīpašumu – īpašuma tiesības ir nostiprinātas N.D. un A.P., pamatojoties uz zemesgrāmatu tiesneses G.G. 2000.gada 26.jūlija lēmumu.

Īpašuma iegūšanas pamats – 2000. gada 22. jūnija Rīgas pilsētas zemes komisijas lēmums Nr.12/96 un 1997. gada 9. jūnija denacionalizācijas apliecība Nr.71/164, kas izdota uz Rīgas Domes 1997.gada 27. maija lēmuma Nr.2488 par īpašuma denacionalizāciju pamata. Savukārt, šobrīd zemesgrāmatā kā šī nekustamā īpašuma īpašnieks ir reģistrēta A.A.. Zemesgrāmatas nodalījumā ir norādīts, ka uz zemes gabala atrodas tikai viena dzīvojamā māja. Kā namīpašuma apzīmējums ir norādīts liters Nr.001, atbilstoši inventarizācijas dokumentiem.

No tā, no Tehniskās inventarizācijas lietas, kas sastādīta 1949. gadā (lietas lapas 8-27), kā arī no pārsūdzētajā Rīgas domes lēmumā minētā, pieteicēja ir secinājusi, ka denacionalizēta un N.D. un A.P. atrieztā ēka ir pavisam cita ēka nekā tā, kurā dzīvo pietiecēja. Kā redzams no Rīgas Domes 1997.gada 27. maija lēmuma Nr.2488, tas ir pieņemts, pamatojoties uz N.D. un A.P. iesniegumiem par īpašuma denacionalizāciju, Rīgas Dome, atgriežot namīpašumu bijušajiem īpašniekiem, ir vadījusies no īpašuma sastāva, kas norādīts Tehniskās inventarizācijas lietā, kas sastādīta 1949. gadā (lietas lapas 8-27).

No šīs lietas var redzēt, ka uz zemes gabala Rīgā, /dzēsta adrese/ (44.grupa, Nr.45, kas atbilst kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/) 1949. gadā ir atradušās trīs ēkas, proti, koka ēka ar apzīmējumu liters Nr.1, mūra ēka ar apzīmējumu Nr.2 un garāža ar apzīmējumu Nr.3. Tiesas sēdē pieteicēja norādīja, ka koka ēka vēl padomju laikā tika nojaukta. Lietā nav arī strīda, ka uz zemes gabala pēc adreses Rīgā, /dzēsta adrese/ Rīgas Domes 1997.gada 27. maija lēmuma pieņemšanas brīdī bija tikai divas ēkas, no kuras viena bija dzīvojamā ēka (pēc 1949. gada Tehniskās inventarizācijas lietas ar apzīmējumu liters 2) un garāža (pēc 1949. gada Tehniskās inventarizācijas lietas ar apzīmējumu liters 3), Kā tas redzams no Rīgas Domes 1997.gada 27. maija lēmuma Nr.2488 (lietas lapa 51), proti, no Lēmuma 4. punkta garāžas ēka (pēc 1949. gada Tehniskās inventarizācijas lietas ar apzīmējumu liters 3), kas daļēji atrodas uz minētā zemes gabala nav tikusi denacionalizēta.

Lai gan Lēmumā nav norādīts iemesls, kāpēc netika denacionalizēta ēka ar literu Nr.3, no minētās Tehniskās inventarizācijas lietas, proti, no attiecīgās Pamatceltnes kartītes Nr.3 (lietas lapas

24 otra puse), var redzēt, ka šīs ēkas (garāžas) uzcelšanas gads ir 1948. Līdz ar to, tiesa secina, ka Rīgas Dome pareizi nav denacionalizējusi šo ēku, jo tā nav bijusi nacionalizēta un uzcelta uz zemes gabala pēc tā nacionalizācijas. No minētā Lēmuma ir arī redzams (6. punkts), ka par nojaukto ēku liters 1 (atbilstoši 1949. gada inventarizācijas plānam) N.D. un A.P. ir piešķirti

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com kompensācijas sertifikāti. No iepriekš minētā var secināt tikai to, ka N.D. un A.P. ir denacionalizēta vienīgā uz attiecīgā zemes gabala esošā dzīvojamā ēka, un citu dzīvojamo ēku minētajām personām pašvaldība nemaz nevarēja denacionalizēt. [11] Iepriekš minēto apstiprina arī tas, ka tiesas sēdē pieteicēja norādīja, ka ap 2000. gadu ēkai it kā esot uzradies saimnieks. Savukārt, tiesas sēdē tika konstatēts, ka pašvaldībai nav dokumentu, kas apliecinātu, ka starp pieteicēju un pašvaldību ir spēkā esošs dzīvojamās telpas īres līgums.

Tāpat pieteicēja mutiski norādīja, ka īres maksu maksājot apsaimniekotājam – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Nav konstatēts, ka īres maksa tiktu maksāta pašvaldībai. [12] No pārsūdzētā lēmuma ir redzams, ka Rīgas dome ir norādījusi, ka strīdus dzīvojamā ēka no 01.12.2000. neatrodas tās bilancē (minēto apstiprina Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas 2006. gada 13. janvāra izziņa), bet gan 01.06.2000. ir denacionalizēta un atdota agrākajiem īpašniekiem. Tiesa nav ieguvusi dokumentāli pamatotu informāciju par to, ka dzīvojamā ēka pēc adreses Rīgā, /dzēsta adrese/ būtu pašvaldības īpašums.

Šādus pierādījumus nav iesniegusi arī pieteicēja. [13] Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 10.pantā ir noteikti privatizācijas nosacījumi, ja dzīvojamā māja ir nacionalizēta vai nelikumīgi atsavināta, proti, viendzīvokļa māju vai tās domājamo daļu, vai daudzdzīvokļu māju, kā arī dzīvokli, neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu daudzdzīvokļu mājā, kas nacionalizēta vai nelikumīgi atsavināta pēc 1940.gada 21.jūlija, privatizē, ja:

1) mājas bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki nav iesnieguši pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;

2) pieteikums noraidīts likumā noteiktajā kārtībā;

3) mājas bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki pieprasījuši kompensāciju par nacionalizēto vai nelikumīgi atsavināto dzīvojamo māju. Kā var secināt no iepriekš konstatētā (skat. šī sprieduma [10] punktu), par dzīvojamo ēku Rīgā, /dzēsta adrese/ ir ticis iesniegts denacionalizācijas pieteikums un tas ir apmierināts, proti, pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par namīpašuma denacionalizāciju. [14] Pieteicēja norāda, ka, viņasprāt, N.D. un A.P. ir pieprasījuši kompensāciju par nacionalizēto vai nelikumīgi atsavināto dzīvojamo māju un to saņēmuši, kas it kā izriet no Rīgas Domes 1997.gada 27. maija lēmuma Nr.2488 (lietas lapa 51) Lēmuma 6. punkta, jo gan zemesgrāmatā, gan Rīgas domes lēmumā ir norādīts liters 1 (001).

Tiesa nevar piekrist pieteicējas secinājumam, jo no Rīgas Domes 1997.gada 27. maija lēmuma Nr.2488 tieši un nepārprotami izriet, ka kompensācijas sertifikāti ir piešķirti vienīgi par nojaukto koka ēku, kura pēc 1949. gada inventarizācijas lietas ir bijusi apzīmēta ar liters 1, nevis par kādu citu ēku. Līdz ar to tiesa konstatē, ka nav iestājušies Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 10.pantā noteiktie apstākļi, kas pieļautu nacionalizētas dzīvojamās mājas privatizāciju.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com [15] Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka lai pārbaudītu, vai ir pamats dzīvojamo telpu nodot privatizācijai, un lai pārbaudītu pieteicējas privatizācijas iesniegumā minēto, atbildētāja ir pieprasījusi izziņas no Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas un Valsts zemes dienesta. Uz saņemtajām izziņām, zemesgrāmatas nodalījuma datiem, kā arī Rīgas Domes 1997.gada 27. maija lēmumu Nr.2488, Atbildētāja ir pamatojusi lēmumu par atteikumu pieteicējai nodot privatizācijai dzīvokli Nr.25, Rīgā, /dzēsta adrese/.

Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas 2006. gada 13. janvāra izziņā ir norādīts, ka nekustamā īpašuma Rīgā, /dzēsta adrese/ sastāvā ir divas ēkas – lit.1 dzīvojamā ēka un lit.2 nedzīvojamā ēka (garāža). Pēdējā no 2000. gada 1. decembra atrodas atbildētājas bilancē. Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālā nodaļa 2006. gada 14. jūnijā ir sniegusi izziņu (lietas lapas 53, 54) par to, kādas ēkas uz minēto datumu atrodas uz zemes gabala pēc adreses Rīgā, /dzēsta adrese/. No šīs izziņas redzams, ka uz zemes gabala pēc adreses Rīgā, /dzēsta adrese/ ir dzīvojamā ēka ar kadastra apzīmējumu /dzēsts kadastra numurs/ un garāža ar kadastra apzīmējumu /dzēsts kadastra numurs/.

Šīs izziņas pielikumā ir apzīmējumu pārejas tabula (lietas lapa 54), no kuras redzams, ka ēkai ar literu 1 ir piešķirts kadastra apzīmējums /dzēsts kadastra numurs/. No iepriekš minētājām izziņām tiesa secina, ka vienīgajai uz zemes gabala Rīgā, /dzēsta adrese/ esošajai dzīvojamajai ēkai pašreiz ir kadastra apzīmējums /dzēsts kadastra numurs/, kas atbilst agrāk lietotajam apzīmējumam – liters 1. Tomēr no šī fakta vien (ēkai bija apzīmējums liters 1) tiesai nav pamata uzskatīt, ka denacionalizēta būtu cita neesoša, proti, nojaukta ēka, tāpat no šī apzīmējuma paša par sevi nevar secināt, ka N.D. un A.P. ir saņēmuši kompensāciju par dabā esošo ēku, kuru vajadzēja denacionalizēt saskaņā ar likuma noteikumiem.

Lai gan nav iegūti tieši pierādījumi tam, ka pēc koka ēkas, kas 1949. gada inventarizācijas plānā bija apzīmēta ar liters 1, nojaukšanas, veicot jaunu inventarizāciju pirms īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā, ir mainīts attiecīgais namīpašuma apzīmējums, tiesas ieskatā nav pamata uzskatīt, ka denacionalizēta nebūtu tieši tā ēka, kurā dzīvo pieteicēja, jo minētais nepārprotami izriet no Rīgas Domes 1997.gada 27. maija lēmuma Nr.2488. Pie kam ne minētais lēmums, ne uz tā pamata izdarītais ieraksts zemesgrāmatā likumā noteiktā kārtībā nav ticis ne apstrīdēts, ne pārsūdzēts. [15] Kā jau minēts iepriekš, saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.pantu privatizēt var vienīgi dzīvokļus valstij un pašvaldībām piederošās dzīvojamajās mājās. Gan no ieraksta Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.26931, gan no iepriekš minētajām Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas un Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālā nodaļas izziņām, gan no atbildētājas paskaidrojumiem tiesas sēdē, ir konstatēts, ka dzīvojamā ēka Rīgā, /dzēsta adrese/ nepieder Rīgas pašvaldībai.

Savukārt citas dzīvojamās ēkas Rīgā, /dzēsta adrese/ nav. Vienīgi nekustamā īpašuma īpašniekam saskaņā ar Civillikuma 1036. un 1037. pantiem ir pilnas varas tiesības pār savu nekustamo īpašumu un brīvas

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com tiesības ar to rīkoties. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku ir atzīstams tas, kas par tādu ir ierakstīts zemesgrāmatā. Nevienai citai personai nav tiesību rīkoties ar svešu īpašumu bez īpašnieka piekrišanas. Līdz ar to arī Rīgas domei nav šādu tiesību. Saskaņā ar APL 7. pantu iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka Rīgas domes 2006.gada 22.jūnija lēmums Nr.1-43/RD-06-1468-ap, ar kuru ir atstāts spēkā Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2006. gada 9. februāra lēmums Nr.DMPK-06-22-1-18/461-ap, ar kuru savukārt pašvaldība ir attiekusies pieteicējai nodot privatizācijai dzīvokli Nr.25, Rīgā, /dzēsta adrese/ ir likumīgs un pamatots. Līdz ar to nav pamata arī apmierināt pieteicējas pieteikumā izteikto lūgumu uzlikt pienākumu Rīgas domei izdot atļauju pieteicējai privatizēt dzīvokli Nr.25, Rīgā, /dzēsta adrese/.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

S.M. pieteikuma par Rīgas domes 2006.gada 22.jūnija lēmuma Nr.1- 43/RD-06-1468-ap atcelšanu noraidīt. Šo spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2008.gada 20.februārī.

Tiesnesis /paraksts/ Dz.Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis _______________________ Dz.Melbārdis Rīgā, 2008.gada 20.februārī

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com