Court dismisses appeal against fine for entering restricted zone without permit, upholding administrative penalty.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the complainant's appeal against a 50 EUR fine for entering a restricted zone in Jūrmala without obtaining a pass. The police issued the penalty based on photo evidence showing the vehicle entered the zone on August 14, 2017, without authorization. The court rejected the argument that the violation was trivial, ruling that the facts did not justify exemption and the fine was proportionate and legally sound.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 33., 34., 289.12 panti: Administrative penalties must be applied equally and proportionately; triviality of violation requires specific circumstances to justify exemption, otherwise fines remain valid.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2019:0212.1A33026618.3.S
Lieta Nr.1A33026618
Nr.1A-0063-19/26
SPRIEDUMS
Jūrmalā 2019.gada 12.februārī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese G.Lapiņa,
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 7.jūnija
lēmumu Nr.1-13/346 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.720401”.
Aprakstošā daļa
2018.gada 13.martā plkst.16.23 Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.720401
/pers. A/, kurā norādīts, ka pārkāpums izdarīts Jūrmalā, “Priedaines satiksmes mezgls” 2017.gada 14.augustā plkst.18.34, transportlīdzekļa VOLVO,
valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.
Protokolā norādīts, ka ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša
režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo
noteikumu 49.punktā. Par minēto pārkāpumu /pers. A/ uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā. Protokols sastādīts bez personas klātbūtnes.
Par minēto administratīvā pārkāpuma protokolu /pers. A/ iesniedza sūdzību.
Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 7.jūnija lēmumu Nr.1-13/346 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.720401”, saskaņā ar Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1., 243., 243.1, 244., 286.panta otro daļu un 287.panta pirmās daļas 1.punktu nolemts ar pašvaldības policijas
2018.gada 13.marta administratīvā pārkāpumu protokolu ZZ Nr.720401 pieņemto lēmumu - naudas sods 50,00 EUR, atstāt negrozītu, bet sūdzību
noraidīt.
Lēmumā norādīts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā izskatot 2018.gada 27.martā ar Nr. 1-13/346 reģistrēto /pers. A/, sūdzību, konstatēja,
ka pašvaldības policija, pamatojoties uz 2018. gada 13.februārī saņemtajām fotofiksāciju izdrukām no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas
kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole”, konstatēja, ka 2017.gada 14.augustā plkst.18.34 iesniedzēja ar
transportlīdzekli VOLVO, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā,
neiegādājoties caurlaidi. Pašvaldības policija norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas, kā transportlīdzekļa
īpašnieks norādīta juridiska persona /Nosaukums/, bet kā turētājs SIA “/Nosaukums A/”.
Pašvaldības policija norāda, ka par 2017.gada 14.augusta transportlīdzekļa iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides Pašvaldības policijai kļuva zināms
2018.gada 13.februārī, 2018.gada 13.februārī tika ierosināta tiesvedība Nr.1-28.1/3296 un 2018.gada 16.februārī transportlīdzekļa turētājam - SIA
“/Nosaukums A/”, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ tika izsūtīts izsaukums ierasties Pašvaldības policijā 2018.gada 13.martā plkst.13:20.
Pašvaldības policijā 2018.gada 6.martā saņemts iesniedzējas rakstisks paskaidrojums, kuros iesniedzēja paskaidro, ka ir transportlīdzekļa vadītāja, un
2018.gada 6.martā iesniedzēja parakstīja apliecinājumu, ka ir iepazinusies ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā noteiktajiem
personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, pienākumiem un tiesībām kā arī norādīja to, ka piekrīt, ka administratīvo pārkāpumu protokoli tiks
sastādīti bez iesniedzējas klātbūtnes. 2018.gada 13.martā iesniedzējai Pašvaldības policijas inspektors sastādīja administratīvo pārkāpumu protokolu
Nr.ZZ720401 par iebraukšanu Jūrmalā, neiegādājoties caurlaidi. Iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā bez caurlaides,
ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, tādējādi izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo Noteikumu 49.punktā.
Lēmumā norādīts, ka 2018.gada 5.aprīlī saņemta iesniedzējas sūdzība. Lēmumā atreferēts sūdzības iesniedzējas sūdzības saturs.
Iestāde lēmumā atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta ceturto daļu, 243., 243.1, 244., 272., 286.panta pirmo un
otro daļu, Noteikumu 5.punktu, 49.punktu un norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas, kā transportlīdzekļa
īpašnieks norādīta juridiska persona SIA “/Nosaukums/”, bet kā turētājs SIA “/Nosaukums A/”, tātad, transportlīdzeklis neatbilst nevienam no
Noteikumu 20.punkta kritērijiem.
Lēmumā iestāde atsaukusies uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 246.panta pirmo daļu, 205.panta pirmās daļas 3.punktu, 209.panta
otro daļu 211.2pantu un Noteikumu 48.punktu un norāda, ka pamatojoties uz Pašvaldības policijas 2017.gada 21.marta rīkojumu Nr.1-6/13 “Par JPPP
amatpersonu pilnvarošanu”, Pašvaldības policijas inspektori pilnvaroti izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt sodu par Notikumu 5.punkta
prasību pārkāpumu. Iestāde lēmumā atsaukusies uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 5.pantu 26.panta trešo daļu, 260.panta otro daļu.
Iestāde uz iesniedzējas sūdzības [1.] punktā norādīto, paskaidro, lai Sistēma identificētu, ka transportlīdzeklis ir iesniedzējas lietošanā, bija
nepieciešams izpildīt Noteikumu 27.punkta prasības, tas ir, caurlaides (izņemot caurlaidi vienreizējai iebraukšanai un automātisko elektronisko caurlaidi)
saņemšanai un caurlaides pārreģistrācijai persona izmanto Jūrmalas pilsētas domes nodrošināto elektronisko pakalpojumu tīmekļa vietnē
www.epakalpojumi.jurmala.lv vai vēršas Jūrmalas pilsētas domes Apmeklētāju apkalpošanas centrā. Noteikumu 35.punkts nosaka, ka persona var
pārliecināties par izsniegtās caurlaides (izņemot caurlaidi vienreizējai iebraukšanai) derīguma termiņu, izmantojot unikālā references koda nolasīšanas
lietotni, vai pašvaldības tīmekļa vietnē, norādot transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru un reģistrācijas apliecības numuru.
Iestāde uz iesniedzējas sūdzības [2.] punktā minēto paskaidro, ka, informācija no Sistēmas par iesniedzējas noteikumu pārkāpumu, tika saņemta
2018.gada 13.februārī un 2018.gada 13.februārī uzsākta administratīvā lietvedība Nr.1-28.1/3296. Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 37.pantu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja
pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas. Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no
administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.
Iestāde uz iesniedzējas sūdzības [3.] punktā minēto norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.ZZ Nr.720401 8.punktā iesniedzējai,
piedaloties administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanā ir jānorāda informācija par papildus iesniegtajiem paskaidrojumiem, un par to jāparakstās
protokolā, bet ņemot vērā to, ka iesniedzēja ar savu parakstu apliecināja, ka nevēlās piedalīties administratīvā protokola sastādīšana, pašvaldības
policijas inspektors informāciju par iesniedzējas paskaidrojumiem norādīja Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr ZZ Nr.720401 - 10.p. Iesniedzējai
saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta otro daļu bija iespēja piedalīties administratīvās lietas izskatīšanā un administratīvo
pārkāpumu protokolu sastādīšanas gaitā, tādējādi pārliecinoties par dokumenta kopijas atbilstību oriģināldokumentam. Procesuālo tiesību normu
pārkāpums ir jāvērtē atkarībā no tā ietekmes uz galīgā lēmuma saturu. Attiecībā uz privātpersonu procesuālais pārkāpums kļūst tiesiski nozīmīgs tikai tad,
ja tas ietekmēja vai varēja ietekmēt lēmuma par administratīvā pārkāpuma konstatēšanu saturu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta
piekto daļu, apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu.
Šādā veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā. (skat. Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2013.gada 30.aprīļa spriedumu lietā
Nr.A420513212).
Iestāde uz iesniedzējas sūdzības [5.] punktā minēto, paskaidro, ka Noteikumu pārkāpšanas konstatēšana un vainīgo personu obligāta sodīšana ir
nepieciešama, lai nodrošinātu Noteikumu ievērošanu un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā
atbildība par Noteikumu pārkāpšanu. Pretējā gadījumā, ja iestādei būtu iespējams Noteikumu pārkāpuma gadījumā izvēlēties soda apmēru, tad iestādei
nebūtu iespējams izvairīties no vienlīdzības principa pārkāpšanas. Savukārt, pastāvot tiesiskajam regulējumam, kas uzliek par pienākumu sodīt personas,
kas ir pārkāpušas Noteikumus, ir panākta vienlīdzīga attieksme pret visām personām un taisnīguma ievērošana, piemērojot administratīvos sodus.
Norāda, ka Noteikumi pieņemti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām”43.panta pirmās daļas 13.punktu. Likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmā daļa
nosaka, ka spēkā esošie Noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Savukārt, likuma “Oficiālo
publikāciju un tiesiskās informācijas likums” 2.pants nosaka, ka oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā
publicētā informācija ir oficiāla publikācija. Informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību
aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu. Noteikumi Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēti 2017.gada 2.februārī. Pirms
iebraukšanas Jūrmalā ir izvietotas ceļa zīmes, kas informē par Noteikumu prasībām. Ceļa zīmes uzskatāmas par tādu īpaša veidu administratīvo aktu, kas
radīts ar mērķi nodrošināt satiksmes drošību un Noteikumu ievērošanu. Ceļa zīme kā administratīvais akts ir uzskatāma par paziņotu katram konkrētam
satiksmes dalībniekam, kad satiksmes dalībnieks ir tai pietuvojies pietiekami tuvu, lai varētu to ieraudzīt. Izvietotā informācija uz ceļa zīmēm ir jāievēro
visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Ja ir izvietotas ceļa zīmes, kas nosaka īpašus Noteikumus, iebraucot Jūrmalā, transportlīdzekļu vadītājiem ir
jāpakļaujas to prasībām. Par Noteikumu pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids - naudas sods 50 euro. Līdz ar to nav nepieciešams vērtēt
lietderības apsvērumus, lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu, pietiek ar pārkāpuma konstatāciju. Tā kā Noteikumu izdevējs ir noteicis par
šo pārkāpumu konstantu soda apmēru, iestādei ir pienākums attiecīgā punkta sankcijā minēto sodu piemērot. Tādējādi, izskatāmajā gadījumā iestādei
nav piešķirta rīcības brīvība soda noteikšanā, jo piemērojamā tiesību norma neparedz piemērot citu soda veidu vai apmēru. Līdz ar to, pieteicēja
tiesiskais statuss, mantiskais stāvoklis vai citi apstākļi šajā gadījumā nevar ietekmēt piemērojamā soda apmēru. Par normatīvajos aktos noteikto prasību
un pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo sodu. Ja normatīvie akti paredz konkrētu kārtību, tad visiem šāda noteiktā kartība ir obligāta un neviens
nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvēja citi apstākļi, lai neievērotu tiesību normās noteiktās prasības (skat. Administratīvā
rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012.gada 28.decembra spriedumu lietā Nr. 1422110120).
Iestāde atsaucoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.panta pirmo un otro daļu, 243.panta ceturto daļu, 9.panta pirmo daļu atzīst,
ka transportlīdzeklis 2017.gada 14.augustā plkst.18:34 iebrauca Jūrmalā, un autovadītājs neiegādājās caurlaidi. Iesniedzējas vaina administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides ir pierādīta ar 2018.gada 13.marta protokolu ZZ Nr.720401, fotofiksāciju izdrukām no
Sistēmas, izdruku no CSDD informatīvās sistēmas, caurlaides pārbaudes izdruku, firmas.lv izdruku un iesniedzēja pamatoti un likumīgi saukta pie
administratīvās atbildības.
2018.gada 12.jūlijā tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 7.jūnija lēmumu Nr.1-13/346 “Par
apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.720401”.
Sūdzībā norādīts, ka ar 2018.gada 7.jūnija lēmumiem Nr.1-13/346 un Nr.1-13/381 Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks /valsts
amatpersona/noraidīja /pers. A/ (pēc laulības - /pers. A/), sūdzību par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektora Valsts amatpersona 2018.gada
8., 13. un 19.martā sastādītajiem 14 (četrpadsmit) administratīvā pārkāpum protokoliem ZZ Nr.719908-ZZ Nr.719913, ZZ Nr.720401 un ZZ
Nr.720471-ZZ Nr.720477 par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā bez caurlaides, piemērojot naudas sodu 50,00
EUR par katru iebraukšanas reizi, kopsummā – 700,00 EUR. Iesniedzēja šiem lēmumiem nepiekrīt un pāsūdz tos pilnā apjomā, pamatojieties uz
2018.gada 26. un 29.martā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšniekam /valsts amatpersona/ iesniegtajās sūdzības norādītajiem argumentiem.
Sūdzībā norādīts, ka ar 2018.gada 8.jūnijā spēkā stājušos Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā
Nr.1A33025717 daļēji ir apmierināta iesniedzējas apelācijas sūdzība par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas sastādītajiem 77 administratīvā
pārkāpuma protokoliem par laika periodu no 2017.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 7.augustam, ar tiesas spriedumu spēka atstāts administratīvā pārkāpuma
protokols ZZ Nr.703831, savukārt pārējie 76 identiski administratīvā pārkāpumā protokoli ZZ Nr.703832-ZZ Nr.703907 - atcelti.
Sūdzības iesniedzēja norāda, ka četrpadsmit protokoli, kurus ar saviem lēmumiem spēkā atstājis Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks
/valsts amatpersona/, ir identiski atceltajiem - tie sastādīti 2018.gada 8., 13. un 19.martā par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides laika
periodā no 2017.gada 10.augusta līdz 2017.gada 28.augustam, tas ir, laika posmā pirms tam, kad Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija lūdza iesniedzēju
ierasties Pašvaldības policijas iecirknī Dubultu prospektā 2, Jūrmalā, kur viņa pirmo reizi informēta par minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
Tādējādi konstatējams, ka lēmumi, par kuriem tiek iesniegta šī sūdzība, attiecas uz tiem pašiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas jau izvērtēti
spriedumā. Minētajā spriedumā norādīts - konkrētajā, proti, iesniedzējas, lietā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija mākslīgi radījusi situāciju, uzsākot
vienlaicīgi administratīvā pārkāpuma lietvedību par 77 pārkāpumu gadījumiem, jo laika periods starp pirmo fiksēto pārkāpumu 2017.gada 1.aprīlī un
pēdējo fiksēto pārkāpumu 2017.gada 7.augustā nav atzīstams par saprātīgu, lai valsts iestāde, aizbildinātos ar noslodzi, kapacitātes trūkumu un tamlīdzīgi,
nepaziņotu pārkāpējai par izdarīto pārkāpumu un neuzliktu sodu jau pēc pirmā pārkāpuma konstatēšanas. Iesniedzējai nav saprotama arī Jūrmalas
pilsētas Pašvaldības policijas rīcība, pēc policijai priekšnieka /valsts amatpersona/ 2017.gada 19.oktobra lēmumā Nr.1-13/566 (par iesniedzējas
pārkāpumiem laika periodā no 2017.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 7.augustam) norādītā, ka 2017.gada 21.augustā; iegūtas ziņas par administratīvo
pārkāpumu - iebraukšanu īpaša režīmā zonā Jūrmala bez caurlaides - tās apkopojot par laika posmu līdz 2017.gada 7.augustam, nevis līdz iegūšanas
datumam, proti, 21.augustam. Savukārt, kā secināms no Pašvaldības policijas priekšnieka /valsts amatpersona/ lēmumos minētā, atkārtoti informācija par
iesniedzējas iespējamo administratīvo pārkāpumu apkopota tikai pēc sešiem; mēnešiem - 2018. gada 8.februārī. Kā iepriekš secināts spriedumā,
tādējādi ir pārkāpts taisnīguma princips, jo šādu situāciju radījusi policijas bezdarbība.
Sūdzības iesniedzēja vērš tiesas uzmanību uz faktu, kas apstiprinās arī spriedumā kā tiesas secinājums - apstāklis, kad Pašvaldībās policijas rīcībā
nonāk ziņas par pārkāpuma faktu, ir tieši atkarīgs no tā, kad Pašvaldības policijas attiecīga amatpersona šos datus pieprasa. Proti, atbilstoši Jūrmalai
pilsētas domes iekšējiem noteikumiem “Transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā nodevas samaksas
kontroles informācijas sistēmas organizatoriskie un lietošanas noteikumi Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijā” 23.punktam tieši Pašvaldības policijas
priekšnieks saviem darbiniekiem - inspektoriem - pieprasa pieeju (nosaka) nepieciešamās lomas (skatīšanās, datu salīdzināšana un labošana,
administratīvo protokolu apstrādāšana) īstenošanai, savukārt saskaņā ar iekšējo noteikumu 49.2.punktu lietotājs (Pašvaldības policijas inspektors) meklē
lietojumprogrammā iespējamā pārkāpēja transportlīdzekli, atlasot un šķirojot pieejamās ziņas. Tādējādi konstatējams, ka 1) darbības minētajā
informācijas sistēmā ir Pašvaldības policijas ikdienas darbs; 2) pieeja ziņām sistēmā Pašvaldības policijai ir visu laiku (7/24 on-line režīmā); 3) minētās
ziņas netiek pieprasītas un iegūtas no citas institūcijas; tās Pašvaldības policijai ir pieejamas visu laiku. Sūdzības iesniedzēja atsaucas uz Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1pantu un norāda, ka Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija administratīvo lietvedību iesniedzējas pārkāpumu
lietā saskaņa ar lēmumos minēto uzsāka 2018.gada 8.februārī, lai gan pirmais pārkāpums, atbilstoši administratīvā pārkāpuma protokola ZZ Nr.719908
5.punktā minētajam izdarīts 2017.gada 10.augustā plkst.09:08, par ko veikta foto fiksācija, kā tas norādīts protokola 10.punktā.
Sūdzībā norādīts, ka sistēma strādā nepārtrauktas darbības režīmā, ko apliecina administratīvo pārkāpumu protokolos norādītais precīzi fiksētais
pārkāpuma izdarīšanas laiks. Tas nozīmē, ka sistēmas lietotājiem šī informācija ir pieejama (ar to saprotot iespēju to iegūt un izmantot) nepārtraukti.
Tādējādi pamatojums, ka ziņas par iesniedzējas pārkāpumiem no sistēmas saņemtas gandrīz 6 mēnešus pēc pirmā pārkāpuma izdarīšanas un tā
fiksēšanas brīža, tāpēc administratīvā lietvedība uzsākta tikai 2018.gada 8.februārī, ir tiesiski apšaubāms, nav ticams un drīzāk liecina par Jūrmalas
pilsētas Pašvaldības policijas nespēju regulāri pārbaudīt sistēmā fiksēto informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem. Vienlaikus tas nevar būt
attaisnojums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 pantā noteiktā termiņa administratīvo pārkāpumu lietvedības uzsākšanai neievērošanai,
savu darbību veicot aptuveni tā - tad, kad mums bija iespēja (laiks, resursi, vēlēšanas u.tml.) pārbaudīt sistēmu, tad arī konstatējām daudzas reizes veikto
pārkāpumu, un to arī uzskatām par ziņu saņemšanas brīdi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta izpratnē. Konkrētajā gadījumā
Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijai atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1pantam ne vēlāk kā 2017.gada 15.augustā (nevis
2018.gada 8.februārī) bija pienākums sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides, ko
iesniedzēja izdarīja 2017.gada 10.augustā. Minēto apliecina arī Tieslietu ministrijas skaidrojums par 238.1panta piemērošanu, kurā norādīts:
administratīvā pārkāpuma protokols kā lēmums par lietvedības uzsākšanu jāpieņem triju darba dienu laikā no ziņu saņemšanas par iespējamu
administratīvā pārkāpuma izdarīšanu (www.lvportals.lv/print_ekons.php?id=1851).
Sūdzībā norādīts, ka Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks /valsts amatpersona/ savus lēmumus kļūdaini pamatojis ar Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.pantu, kas reglamentē nevis administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanas kārtību (tā noteikta Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1pantā), bet gan noilguma iestāšanos, kas piemērojama citos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos, proti,
situācijā, kad ziņas (vai informācija) par iespējamu administratīvo pārkāpumu saņemtas, piemēram, septiņus mēnešus pēc tā izdarīšanas - tādā gadījumā
lietvedības uzsākšana nav iesākama noilguma dēļ. Savukārt konkrētajā situācijā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšniekam bija jāpiemēro
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1pants, kas precīzi nosaka administratīvās lietvedības uzsākšanas termiņu pēc attiecīgu ziņu
(informācijas) saņemšanas.
Sūdzībā norādīts, ka administratīvais sods atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantam ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots,
lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiesību pārkāpējs
neizdarītu jaunus pārkāpumus. Ņemot vērā iepriekš minēto Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka kļūdaino Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 37.panta piemērošanu, loģiski secināms, ka Pašvaldības policijas faktiskā rīcība administratīvā soda noteikto mērķi nesasniedz un
nemaz nevar sasniegt. 2018.gada 8.februārī uzsākot lietvedību par 2017.gada 10.augustā un turpmāk veiktu vienu un to pašu administratīvo pārkāpumu,
iesniedzējai nebija savlaicīgi zināms par tā izdarīšanu un tādējādi nebija iespējams minēto pārkāpumu novērst un neatkārtot. Gluži pretēji - šāda
Pašvaldības policijas rīcība nostiprināja pārliecību, ka sistēma iesniedzējas transportlīdzekli identificē automātiski un nekāda -papildu caurlaide
iebraukšanai Jūrmalā nav nepieciešama. Līdz ar to piemērotais sods kļūst bezjēdzīgs attiecībā uz soda preventīvo dabu atturēt no jaunu pārkāpumu
izdarīšanas. Tāpat lēmumos atkārtoti nav izvērtēts iesniedzējas sūdzībās minētais apsvērums - ja sods par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides viņai būtu
piemērots pēc pirmās pārkāpuma izdarīšanas reizes, tas būtu sasniedzis mērķi - informēt par caurlaides nenoformēšanu, kā rezultātā izdarīts pārkāpums,
un audzināt likumu ievērošanas garā – noformējot caurlaidi turpmākajām iebraukšanas reizēm Jūrmalā visas sezonas garumā. Iesniedzēja vērš tiesas
uzmanību uz faktu, ka tajā pašā dienā, kad viņa tika informēta par administratīvo pārkāpumu, proti, 2017.gada 28.augustā, uzreiz tika uzrakstīts
iesniegums par caurlaides iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalā noformēšanu un līdz lēmuma pieņemšanai un faktiskai tās saņemšanai iesniedzēja
iegādājās vienreizējas caurlaides iebraukšanai Jūrmalas pilsētā.
Sūdzības iesniedzēja arī informē, ka, izskatot protokolus, Jūrmalas pilsētas Pašvaldības priekšnieks /valsts amatpersona/ ir pārkāpis Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu augstāka
iestāde izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Atbilstoši lēmumos minētajam, sūdzības par protokoliem Jūrmalas pilsētas
Pašvaldības policijā saņemtas 27.martā un 5.aprīlī, bet izskatītas - tikai 7.jūnijā, tas ir, vairāk nekā 70 dienu laikā. Iesniedzēja vērš uzmanību, ka Jūrmalas
pilsētas Pašvaldības priekšnieks 2018.gada 24.aprīlī, 8.maijā un 25.maijā informēja, ka iesniedzējas sūdzības atrodas izskatīšanas stadijā un to
izskatīšanas termiņš tiek pagarināts, vienlaikus ne šajās vēstulēs, ne divos papildu iesniegumos (8.maijā un 11.jūnijā) nespējot pamatot, kurš normatīvais
akts viņam piešķir tiesības pagarināt sūdzības izskatīšanas termiņu. Iesniedzējas ieskatā, aizbildināšanās ar noslodzi un kapacitātes trūkumu nav pietiekami
argumenti šāda lēmuma pieņemšanai, tam nepieciešams arī atbilstošs normatīvais regulējums, kurš obligāti norādāms starplēmumā par sūdzības
izskatīšanas termiņa pagarinājumu.
Sūdzībā norādīts, ka lēmumu pieņemšanā ir pārkāpts arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pants, kas nosaka, ka, uzliekot sodu, ņem
vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus, un
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.panta 7.punkts, kas paredz, ka lietas izskatīšanā konstatētie apstākļi, kuri mīkstina vai pastiprina
atbildību par administratīvo pārkāpumu, jānorāda lēmumā. Pretēji Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka /valsts amatpersona/ apsvērumam,
ka - tā kā par Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta pārkāpumu piemērojams konstants sods – 50,00 EUR, iesniedzējas tiesiskais statuss, mantiskais stāvoklis un
citi apstākļi nevar ietekmēt piemērojamā soda apmēru, iesniedzēja vērš uzmanību arī uz spriedumā noteikto - konkrētajā lietā ir pārkāpts taisnīguma
princips (policijas bezdarbība, ilgu laika posmu uzkrājot informāciju par administratīvo pārkāpumu un par to neinformējot pārkāpēju) un saprātīguma
princips (informāciju par iespējamu pārkāpumu policija savlaicīgi nav darījusi zināmu pārkāpējai). Papildus akcentējams, ka tiesiskais statuss, mantiskais
stāvoklis un citi apstākļi (motivācija, subjektīvā attieksme pret notiekošo u.c.) vērtējama ne vien konkrēta soda (50,00 EUR) aspektā, bet arī tā
piemērošanas reižu skaita (iepriekš - 77, tagad - 14, kopā - 91) ietvarā. Arī spriedumā noteikts, ka konkrētajā lietā spēkā atstājams pirmais
administratīvā pārkāpuma protokols (par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides 2017.gada 1.aprīlī), bet pārējie protokoli atceļami,
piemērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta pirmās daļas nosacījumus un atzīstot iesniedzējas pārkāpumu par maznozīmīgu.
Sūdzības iesniedzēja papildus minētajam informē, ka ar savas aizstāves starpniecību sazinājās ar Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieku
/valsts amatpersona/, aicinot izvērtēt lēmumu atcelšanas lietderību, pamatojoties uz spēkā stājušos Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas spriedumu,
kurā konkrētās lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi jau izvērtēti. Piekrītot, ka arī lēmumos minētie protokoli ir identiski, jo iesniedzēja par administratīvā
pārkāpuma izdarīšanu tika informēta tikai 2017.gada 28.augustā. Pašvaldības policijas priekšnieks darīja zināmu, ka, konsultējoties ar Jūrmalas pilsētas
domes juristiem, viņš uzskata, ka atcelt vai grozīt pieņemtos lēmumus nav nekāda pamata. Vienlaikus akcentējams - kaut gan kā lēmumu pieņemšanas
datums norādīts 2018.gada 7.jūnijs (spriedums pasludināts 8.jūnijā), reāli lēmumi nosūtīti pēc sprieduma spēkā stāšanās (8.jūnijs un 11.jūnijs), pie tam
sprieduma pasludināšanas datums Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijai biji zināms jau 2018.gada 29.maijā. Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 205.panta ceturto daļu, 288.pantu, 289.pantu un 289.1pantu, iesniedzēja lūdz atcelt Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas
priekšnieka /valsts amatpersona/ 2018.gada 7.jūnija lēmumu Nr.1-13/346 administratīvo pārkāpumu lietās ZZ Nr.719908 - ZZ Nr.719913 un ZZ
Nr.720401 un 2018.gada 7.jūnija lēmumu Nr.1-13/381 administratīvo pārkāpumu lietās ZZ Nr.720471-ZZ Nr.720477 un izbeigt lietu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata
rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās
atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida
procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.
Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav izteikuši lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tiesa atzīst par iespējamu iesniegto sūdzību izskatīt
rakstveida procesā, par ko iepriekš paziņots /pers. A/ un iestādei – Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai, 2018.gada 23.jūlijā nosūtot paziņojumu, kurā
norādīts, ka 2019.gada 12.februārī tiesas kancelejā būs pieejams nolēmums.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka /pers. A/ sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības
policijas 2018.gada 7.jūnija lēmumu Nr.1-13/346 “Par apstrīdēto lēmumiem ZZ Nr.720401” nav pamatota un ir noraidāma.
Tiesa konstatē, ka /pers. A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka Jūrmalā, “Priedaines satiksmes mezgls” 2017.gada 14.augustā
plkst.18.34, transportlīdzekļa VOLVO, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Protokolā norādīts, ka ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu
Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais
pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā. Par minēto pārkāpumu /pers. A/ uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā.
Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 7.jūnija lēmumu Nr.1-13/346 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.720401” nolemts ar
pašvaldības policijas 2018.gada 13.marta administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.720401 pieņemto lēmumu - naudas sods 50,00 EUR, atstāt
negrozītu, bet sūdzību noraidīt.
No lietā esošās laulības apliecības /apliecības numurs/, redzams, ka sūdzības iesniedzējas /pers. A/ uzvārds pēc laulības noslēgšanas ir /pers.
A/(lietas 4.lapa).
Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā” 5.punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša
režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.
Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā” 49.punkts noteic, ka par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai
vadītājam piecdesmit euro.
Ar lietas materiāliem pierādīts, ka transportlīdzekļa VOLVO, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, īpašniece ir SIA “/Nosaukums/” un
transportlīdzekļa turētāja ir SIA /Nosaukums A/ (lietas 21.-22.lapa).
Tiesa konstatē, ka uz minēto transportlīdzekli nav attiecināmi saistošo noteikumu 20. un 21.punkta nosacījumi, kas paredz atbrīvojumus no
nodevas maksāšanas, iebraucot īpašā režīma zonā Jūrmalā.
Ar lietas materiāliem pierādīts, un lietā nav strīda, ka 2017.gada 14.augustā, kurā izdarīts administratīvais pārkāpums, minētā transportlīdzekļa
vadītāja bija sūdzības iesniedzēja /pers. A/ (lietas 37.; 38.lapa).
Lietā nav strīda, ka 2017.gada 14.augustā, kad izdarīts administratīvais pārkāpums konkrētajam transportlīdzeklim nebija saņemta caurlaide, lai
iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalā.
Lietā nepastāv strīds par to, ka /pers. A/ ir deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalā un uz viņu ir attiecināmi saistošo noteikumu 21.1.1.punkta nosacījumi,
kas paredz, ka nodevu nemaksā, ja pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide personai, kura ir deklarējusi dzīves vietu Jūrmalas
pilsētā.
Tiesa secina, ka sūdzības iesniedzēja nav vērsusies Jūrmalas domes attiecīgajā institūcijā un šo caurlaidi nav saņēmusi, par ko lietā strīda nav.
Sūdzības iesniedzēja norāda, ka iestāde nav ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmajā daļā noteikto termiņu
administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai.
No administratīvo pārkāpumu lietas materiāliem redzams, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas atbildīgais darbinieks transportlīdzekļa, ar
valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, caurlaides derīguma pārbaudi veicis 2018.gada 13.februārī (lietas 23.lapa).
2018.gada 13.februārī pašvaldības policijas darbinieks sastādījis ziņojumu (lietas 26.lapa). Ar Jūrmalas pašvaldības policijas Administratīvās
nodaļas priekšnieka rezolūciju 2018.gada 13.februārī uzsākta administratīvā lietvedība, attiecīgi pēc tam 2018.gada 13.martā sastādīts administratīvā
pārkāpuma protokols.
Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir pamatots un ievēroti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmās daļas
nosacījumi, un likumā paredzētais noilguma termiņš, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības un uzliktu sodu nav iestājies.
Tiesa atzīst, ka fotofiksācija apstiprina, ka sūdzības iesniedzējas vadītais transportlīdzeklis 2017.gada 14.augustā plkst.18.34 iebrauca īpašā režīma
zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, un tādējādi sūdzības iesniedzēja kā transportlīdzekļa vadītāja pārkāpusi
Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā” 5. punkta prasības.
Sūdzības iesniedzēja atsaucoties uz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2018.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.1A33025717, norāda,
ka ar minēto spriedumu lietā viņas apelācijas sūdzība daļēji apmierināta atceļot 76 (septiņdesmit sešus) administratīvo pārkāpumu protokolus no 77
(septiņdesmit septiņiem) un norāda, ka konkrētais administratīvā pārkāpuma protokols ir identisks minētajiem atceltajiem administratīvo pārkāpumu
protokoliem, tādējādi lēmums, par kuru iesniegta sūdzība attiecas uz tiem pašiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas jau izvērtēti Rīgas
apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas spriedumā.
Tiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodas sūdzības iesniedzējas paskaidrojums, kas sniegts 2018.gada 6.martā, kurā viņa cita starpā norāda, ka
lūdz pārskatīt un anulēt sastādītos protokolus, jo ir deklarēta savā nekustamajā īpašumā un bija pārpratusi domes noteikumus pēc jaunajiem noteikumiem
(lietas 37.lapa).
Tiesa norāda, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija 2018.gada 8.jūnija spriedumā lietā Nr.1A33025717 ir norādījusi arī uz to, ka
gadījumā, kad persona ir deklarēta Jūrmalas pilsētā un nav vērsusies Jūrmalas domes attiecīgajā institūcijā, un caurlaidi nav saņēmusi, viņai nav tiesību
paļauties, ka bez šādas caurlaides saņemšanas viņa tiks automātiski iekļauta attiecīgā elektroniskā sistēmā, un ka šāda caurlaide viņai tiks piešķirta
elektroniski.
Tāpat sūdzībā norādīts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas prettiesiskā bezdarbība ir sekmējusi pārkāpumu vairākkārtēju izdarīšanu,
necenšoties atturēt no turpmāku pārkāpumu izdarīšanas un savlaicīgi nebrīdinot par tiem.
Tiesa norāda, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība ar 2017.gada 12.janvāra saistošajiem noteikumiem Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša
režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” ir noteikusi kārtību, kādā personas var iebraukt ar transportlīdzekļiem īpaša režīma zonā Jūrmalā
un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālās caurlaides iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalā, un par to ir uzstādījusi attiecīgas informatīvas zīmes pirms
iebraukšanas Jūrmalā, tostarp, pirms Priedaines satiksmes mezgla. Tiesa norāda, ka par saistošo noteikumu noteiktās kārtības izpildi ir atbildīga attiecīga
persona, bet Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija kontrolē šīs kārtības izpildi, līdz ar to sūdzības iesniedzēja nepamatoti norāda, ka iestāde ir sekmējusi
pārkāpumu izdarīšanu un nav centusies atturēt no pārkāpumu izdarīšanas. Tiesa norāda, ka, nesaņemot caurlaidi, pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā
tika pārkāpta saistošajos noteikumos noteiktā kārtība, par ko /pers. A/ ir atbildīga.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija 2018.gada 8.jūnija spriedumā lietā Nr.1A33025717 norādījusi, ka tiesas secinājumi konkrētajā
lietā par konkrētajiem apstākļiem nav vispārināmi un ir attiecināmi tikai uz izskatāmo lietu.
Ievērojot iepriekšminēto tiesa atzīt, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas izdarītie secinājumi un sniegtais vērtējums lietā
Nr.1A33025717 nav attiecināms uz izskatāmo lietu.
Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas norādīto, ka sūdzība par sākotnējo lēmumu iesniegta 2018.gada 27.martā, un kā redzams, no apstrīdētā lēmuma,
tad tas nav pieņemts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmajā daļā noteiktajā 30 dienu termiņā, tiesa, vērtējot minētos apstākļus,
atzīst, ka ir pārkāpts likumā noteiktais 30 dienu termiņš sūdzības izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai. Taču vienlaikus atzīst, ka minētā termiņa
nokavējums nav vērtējams kā noilgums lietā un nav pamats lietvedības izbeigšanai. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pantam,
kas noteic administratīvā pārkāpuma lietvedību nepieļaujošus apstākļus, lietvedību nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība ir jāizbeidz, ja ir pagājuši šā
kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi. Citu procesuālo termiņu nokavējums nav pamats lietvedības izbeigšanai.
Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā termiņa nokavējums neietekmē lēmuma saturu, sūdzības izskatīšanas rezultātā pieņemtā lēmuma izdošanas
datums neietekmē faktu, ka administratīvais pārkāpums ir izdarīts, un minētais nav vērtējams kā sūdzības iesniedzējas tiesību uz lietas izskatīšanu
saprātīgā termiņā aizskārums. Turklāt, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 285.panta pirmo daļu, sūdzības iesniegšana par
administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, aptur šī lēmuma izpildi, sekojoši, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.pantā noteiktā
termiņa neievērošana nepasliktina pie administratīvās atbildības sauktās personas faktisko un tiesisko situāciju.
Tiesa saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 trešo daļu, pievienojas Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada
7.jūnija lēmumā Nr.1-13/346 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.720401” norādītajai motivācijai un atzīst, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav
nepieciešams.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka 2017.gada 14.augustā konkrētajam transportlīdzeklim nebija saņemta caurlaide, lai iebrauktu
īpaša režīma zonā Jūrmalā. Tiesa atzīst, ka administratīvais pārkāpums ir pareizi kvalificēts pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo
noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta, un sūdzības iesniedzējas
vaina ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem.
Fakts, ka sūdzības iesniedzēja par lietā pastāvošiem faktiem un apstākļiem sniedz saviem ieskatiem un izpratnei atbilstošu vērtējumu un nonāk pie
citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu lēmuma atcelšanai.
Administratīvais sods /pers. A/, noteikts Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu
iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 49.punkta sankcijā noteiktajā apmērā, tas ir, 50,00 EUR apmērā.
Sūdzības iesniedzēja norāda, ka iestāde, pārkāpusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, lēmumā norādot, ka par pārkāpumu
paredzēts viens konstants sods, iesniedzējas tiesiskais statuss, mantiskais stāvoklis un citi apstākļi nevar ietekmēt piemērojamā soda apmēru.
Sūdzības iesniedzēja norāda, ka 2017.gada 28.augustā, uzreiz tika uzrakstīts iesniegums par caurlaides iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalā
noformēšanu un līdz lēmuma pieņemšanai un faktiskai tās saņemšanai iesniedzēja iegādājās vienreizējas caurlaides iebraukšanai Jūrmalas pilsētā.
Minētais apstiprinās ar caurlaides izdruku par laika periodu no 2017.gada 29.augusta līdz 2017.gada 1.oktobrim (lietas 25.lapa).
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta pirmo daļu, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu,
ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma
lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.
Kā atzīts judikatūrā, administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā pārkāpuma raksturu un
citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik
nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura)
līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu (sk.
Augstākās tiesas 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-15/2009 14.punktu).
Personu saukšanai pie administratīvās atbildības par šādiem pārkāpumiem jāatbilst vienlīdzīgai normatīvo aktu un soda uzlikšanas kritēriju
piemērošanai. Tikai tādos gadījumos, kad, izvērtējot visu apstākļu kopumu (pārkāpuma raksturu, izdarīšanas apstākļus, vietu un citas ziņas, kas
attiecināmas uz administratīvās atbildības kritēriju izvērtēšanu), ja tie apliecina pārkāpuma nebūtisko nozīmi (maznozīmīgumu), var tikt lemts par
pārkāpēja atbrīvošanu no administratīvās atbildības, saglabājot atbildības preventīvās funkcijas izpildi – mutvārdu aizrādījumu.
Lietā nav konstatējami no sūdzības iesniedzējas gribas neatkarīgi apstākļi, kas būtu lieguši viņai izpildīt normatīvo aktu prasības.
Konkrētajā gadījumā izvērtējot gan pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, tad pārkāpumu nav tiesiska pamata atzīt par maznozīmīgu.
Šādos apstākļos, ja tas būtu attiecināms uz līdzīgiem pārkāpumiem, atbrīvojot pārkāpēju no administratīvās atbildības, neveidotos vienlīdzīga, tiesiska un
judikatūrai atbilstoša administratīvo sodu piemērošana.
Tiesa atzīst, ka lietā nav konstatējami atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
33. un 34.pantu.
Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietā /pers. A/ administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, ņemot vērā
administratīvā soda preventīvo raksturu, tiesa uzskata, ka ar to ir iespējams sasniegt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā noteikto
mērķi.
Tādējādi tiesa uzskata, ka piemērotais naudas sods ir samērīgs, un piemērots pamatoti un atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
32.panta prasībām.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka
no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā
prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz
jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2010.gada 11.marta
sprieduma lietā Nr. SKA-66/2010 14.punktu, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-186/2012 10.punktu, 2013.gada
1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-584/2013 10.punktu).
Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtē citus argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos
secinājumus.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzības iesniedzējas sūdzība noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, tiesa
nosprieda
atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 7.jūnija lēmumu Nr.1-13/346 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.720401”, un /pers.
A/ sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Sprieduma pieejamības datums Rīgas rajona tiesas kancelejā – 2019.gada 12.februārī.
Tiesnese G.Lapiņa