Taxi company appeal dismissed; court upheld fine for operating without required taxi identification sign.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the taxi company's appeal against an administrative fine for operating a light taxi without the mandatory identification sign. The company argued that the violation applied only to commercial passenger transport, not mere participation in traffic, citing a specific police protocol. The court rejected this distinction, ruling that the administrative offense statute covers participation in traffic and the evidence was sufficient to support the penalty.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 137.1 panta trešā daļa; LAPK 22. pants: Participation in traffic constitutes an administrative offense under the Administrative Offences Law, regardless of whether commercial passenger transport is the primary activity.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 130068815
Lietas arhīva Nr. 1-0688-15/27
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 13.oktobrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese B.Horuna,
rakstveida procesa, izskatot sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, sūdzību par Rīgas
domes satiksmes departamenta 2015.gada 6.jūlija lēmumu Nr.DS-15-1525-nd, administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, konstatēja
Aprakstošā daļa
2015.gada 19.maijā Rīgas pašvaldības policijas inspektore Inga Liepiņa sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV175281 par to, ka
vieglo taksometru pasažieru pārvadātājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “/Nosaukums/” 2015.gada 18.marta plkst.13:15 Rīgā,
Aizsaules ielā 1, pieļāva, ka taksometrs VW /TL modelis/, valsts reģistracijas /TL numurs/ piedalījās ceļu satiksmē, nenodrošinot ar noteiktām prasībām
atbilstošu aprīkojumu, t.i. taksometra pazīšanās zīmi-īpašu izgaismotu taksometriem paredzēto pazīšanās zīmi, kas piestiprināta uz transportlīdzekļa jumta.
Tādējādi nav ievērots Ministru kabineta 03.07.2012. noteikumu Nr.648 “Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem”
apakspunktā 8.1. noteiktās prasības, par ko atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK) 137.1panta trešajā
daļā.
Ar Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienesta 2015.gada 28.maija lēmumu Nr. 941/2015-ls SIA “/Nosaukums/” ir uzlikts naudas
sods EUR 80 apmerā par LAPK 137.1panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu.
Nepiekrītot augstāk minētajam lēmumam, 2015.gada 11.jūnijā SIA “/Nosaukums/” to pārsūdzēja Rīgas domes Satiksmes departamentā (turpmāk
– Iestāde). Ar Rīgas domes Satiksmes departamenta 2015.gada 6.jūlija lēmumu(turpmāk – Iestādes lēmums) SIA “/Nosaukums/” sūdzība tika noraidīta,
atstājot spēkā Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienesta 2015.gada 28.maija lēmumu Nr. 941/2015-ls.
Iestādes lēmumā norādīts, ka “/Nosaukums/” uzskata, ka Ministru kabineta 2012.gada 3 jūlija noteikumu Nr.468 “Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu
ar vieglajiem taksometriem” (turpmāk - MK noteikumi Nr.468) 8.1 .apakšpunkts par pazīšanas zīmi, kas nostiprināta uz taksometra jumta, attiecas uz pasažieru
komercpārvadājumu veikšanu, nevis uz piedalīšanos ceļu satiksmē, ko regulē Ceļu satiksmes noteikumi. 2015.gada 19.maija administratīvā pārkāpuma protokolā
NR.ZV175281 skaidri un nepārprotami uzrakstīts “vieglo taksometru pasažieru pārvadātājs SIA “/Nosaukums/” pieļāva, ka taksometrs VW /TL modelis/, valsts
reģistrācijas numurs /TL numurs/, piedalījās ceļu satiksmē.
LAPK 137.1 panta trešā daļa ir piemērojama, ja tiek veikti pasažieru pārvadājumi. Par piedalīšanos ceļu satiksmē ir piemērojams cits pants.
Ņemot vērā minēto, SIA “/Nosaukums/” lūdz atcelt Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.
Izvērtējot SIA “/Nosaukums/” sūdzību un administratīvā pārkāpuma lietā esošos dokumentus, Iestāde konstatēja, ka 2015.gada 18.martā, apmēram
plkst. 13:14, Aizsaules ielā 1, Rīgā, Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk - Pašvaldības policija) amatpersona pārbaudīja taksometru, valsts reģistrācijas numurs /TL
numurs/, kuru vadīja /pers. C/, personas kods /personas kods/. Pārbaudes laikā konstatēts, ka taksometrs nav aprīkots ar pazīšanas zīmi, kas ir nostiprināma uz
transportlīdzekļa jumta. Par veikto pārbaudi 2015.gada 18.martā sastādīts apskates protokols AJL/RPZR-15-312, Pašvaldības policijas amatpersonas R.Straumes
ziņojums, kā arī veikta fotofiksācija.
Saskaņā ar departamenta rīcībā esošo informāciju, SIA “/Nosaukums/” ir piešķirta Rīgas domes licence pasažieru pārvadājumiem ar vieglo taksometru
Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā /licences numurs/ un licences kartīte pasažieru pārvadāšanai ar vieglo taksometru Rīgas pilsētas administratīvajā
teritorijā /licences kartītes numurs/ (ar derīguma termiņu no 2015.gada 18.marta līdz 2015.gada 31.martam) taksometram, valsts reģistrācijas numurs /TL
numurs/.
Iestādes lēmumā citēta Autopārvadājumu likuma 29.panta otrā daļa un 35.panta sestā daļa, kā arī norādīts, ka MK noteikumu Nr.468 8.1 .apakšpunkts,
saskaņā ar kuru taksometra aprīkojumam jāatbilst normatīvajos aktos par ceļu satiksmi noteiktajām prasībām, kā arī papildus ir aprīkots un apgādāts ar pazīšanas
zīmi – īpašu izgaismotu taksometru pazīšanas zīmi, kas ir nostiprināta uz transportlīdzekļa jumta. Pazīšanas zīme ir ieslēgta, ja taksometrs ir brīvs, un izslēgta, ja tas
ir aizņemts. Pazīšanas zīmes priekšpusē un aizmugurē ir attēlota taksometra atšķirības zīme. Tā ietver lielo burtu "T" un tam abās pusēs divās rindās šahveidā
izvietotus melnus kvadrātus uz balta fona. Minimālais kvadrātu skaits katrā pusē burtam ir pieci, divi kvadrāti izkārtoti augšējā rindā, trīs - apakšējā rindā.
Tādējādi, Pašvaldības policijas amatpersona secināja, ka, nenodrošinot taksometra pazīšanas zīmes uzstādīšanu uz taksometra jumta, SIA “/Nosaukums/” ir
izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība LAPK 137.1 panta trešajā daļā, proti, kurā noteikta atbildība par taksometra nenodrošināšanu ar
noteiktām prasībām atbilstošu aprīkojumu.
Par konstatēto pārkāpumu Pašvaldības policijas amatpersona 2015.gada 18.maijā SIA “/Nosaukums/” valdes locekļa /pers. E/ klātbūtnē sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. ZV 175281.
Bez tā, Iestādes lēmumā norādīts, ka 2015.gada 19.maija paskaidrojumā /pers. E/ norādīja, ka 2015.gada 18.martā taksometra vadītājs /pers. C/ ar
automašīnu, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, neveica komercdarbību, bet devas uz Miera ielu 76, lai pagarinātu licences kartīti. Šādā veidā viņš neveica
komercdarbību, bet piedalījās ceļu satiksmē. Pēc licences kartītes saņemšanas vadītājs uzlika plafonu un sāka veikt komercdarbību.
Ar Pašvaldības policijas 2015.gada 20.maija vēstuli Nr.2-5/RPZR-15-195-dv SIA “/Nosaukums/” administratīvā pārkāpuma lietas materiāli tika pārsūtīti
Rīgas domes Satiksmes departamentam izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai.
Uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, kas tika nozīmēta uz 2015.gada 28.maiju, ieradās SIA “/Nosaukums/” valdes loceklis /pers. E/ un mutiski
norādīja, ka pārvadātāja vainu izdarītajā pārkāpumā atzīst un turpmāk pievērsis pastiprinātu uzmanību tam, lai tādi pārkāpumi neatkārtotos.
Izvērtējot lietas apstākļus, kā arī lietā esošus pierādījumus, Rīgas domes Satiksmes departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienesta
(turpmāk – Kontroles dienests) priekšnieka vietnieks konstatēja, ka ar lietas materiāliem ir pierādīta SIA “/Nosaukums/” vaina 2015.gada 18.martā izdarītājā
administratīvajā pārkāpumā, par kuru atbildība paredzēta LAPK 137.1 panta trešajā daļā, un 2015.gada 28.maijā pieņēma lēmumu Nr.941/2015-ls uzlikt SIA
“/Nosaukums/” administratīvo sodu – naudas sodu 80,00 EUR (astoņdesmit euro un 00 centu) apmērā.
Izvērtējot SIA “/Nosaukums/” sūdzībā minēto, kā arī lietā esošos dokumentus, Iestāde secina, ka Kontroles dienesta priekšnieka Lēmums par
administratīvā soda uzlikšanu SIA “/Nosaukums/” atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.
Iestādes lēmumā citēts LAPK 1.pants un 137.panta trešā daļa.
Pamatojoties uz administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem materiāliem, Iestāde konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka 2015.gada 18.martā taksometrs, valsts
reģistrācijas numurs /TL numurs/, kuru vadīja /pers. C/, piedalījās ceļu satiksmē.
Izvērtējot SIA “/Nosaukums/” sūdzību, Iestāde secina, ka lietā ir strīds par to, vai konkrētajā gadījumā SIA “/Nosaukums/” ir veicis pasažieru
komercpārvadājumus ar vieglo taksometru, kā rezultātā viņam bija pienākums ievērot MK noteikumos Nr.468 noteiktās prasības attiecība uz taksometra
aprīkojumu, tajā skaitā taksometra pazīšanas zīmes uzstādīšanu uz jumta.
Iestāde lēmumā atsaucas uz MK noteikumu Nr.468 9.1.punktu, kas nosaka, ja izsniegtās speciālās atļaujas (licences) vai licences kartītes derīguma termiņš
ir beidzies vai tā ir anulēta, piedalīties ceļu satiksmē ar taksometru ir aizliegts. Minēto noteikumu 29.6.punkts nosaka, ka vadītājam ir aizliegts taksometru izmantot
ārpus vadītāja darba laika.
Izvērtējot minētās tiesību normas, Iestāde secina, ka taksometrs var piedalīties ceļu satiksmē tikai ar mērķi sniegt pasažieru pārvadājumus ar taksometru,
līdz ar to taksometra aprīkojumam, piedaloties ceļu satiksmē, vienmēr jāatbilst normatīvo aktu prasībām.
Tādējādi, pasažiera neesamība taksometra salonā nevar būt par pamatu apgalvojumam, ka attiecīgais taksometrs konkrētajā brīdī nesniedz taksometra
pakalpojumus.
Iestādes lēmumā norādīts, ka no LAPK 137.1 panta trešās daļas dispozīcijas neizriet, ka pārkāpuma sastāva konstatēšanai ir nepieciešama pasažiera faktiskā
pārvadāšana, bet ir noteikts, ka pārkāpums izpaužas kā taksometra nenodrošināšana ar noteiktām prasībām atbilstošu aprīkojumu.
Papildus Iestāde norāda, ka saskaņā ar Rīgas domes 2004.gada 11.maija saistošo noteikumu Nr.62 „Pasažieru pārvadājumu ar vieglajiem taksometriem
licencēšanas noteikumi" 1.8.punktu, pārvadātājam, kurš saņēmis licenci pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem, jānodrošina darba, satiksmes drošības
un citu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto prasību, kas attiecas uz konkrēto pasažieru komercpārvadājumu veidu, ievērošana. Savukārt, saskaņā ar
minēto noteikumu 6.1.punktu, pārvadātājs ir atbildīgs par Latvijas Republikas likumdošanas aktu, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu, šo noteikumu
un citu Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz komercdarbību, kura norādīta izsniegtajā licencē.
No minētajām tiesību normām izriet, ka tieši pārvadātājs, par kuru konkrētajā gadījumā ir uzskatāms SIA “/Nosaukums/”, ir atbildīgs par taksometra
noformējuma un aprīkojuma atbilstību Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, un līdz ar ? arī atbildīgs par sava darbinieka rīcību, kuras rezultāta ir notikusi
attiecīgo normatīvo aktu prasību neievērošana.
Ņemot vērā minēto, Iestāde secina, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts LAPK 137.1 panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs SIA
“/Nosaukums/” darbībā.
Iestādes lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Iestādes rīcībā esošo informāciju SIA “/Persona A/” ar departamenta Kontroles dienesta amatpersonas 2015.gada
9.februāra lēmumiem Nr.183/2015-ls un Nr.184/2015-ls tika saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 137.1 panta trešās daļas, piemērojot nauda sodu EUR
70 katrā gadījumā, ar 2015.gada 9. un 17.marta lēmumiem Nr.438/2015-ls un Nr.471/2015-ls - pēc LAPK 137.1 panta trešās daļas, piemērojot naudas sodu EUR
75 katrā gadījumā.
Tādējādi pie apstākļiem, kad ir pierādīts SIA “/Nosaukums/” izdarītais administratīvais pārkāpums, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un būtību, kā arī
apstākli, ka SIA “/Nosaukums/” līdz Lēmumā minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanai tika saukts pie administratīvās atbildības par līdzīgiem pārkāpumiem,
kas atzīstams par atbildību pastiprinošo apstākli, saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu, Iestāde uzskata, ka konkrētajā gadījumā SIA “/Nosaukums/”
par LAPK 137.1panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu piemērotais administratīvais naudas sods EUR 80 apmērā ir atbilstošs SIA “/Nosaukums/”
izdarītajam pārkāpumam, LAPK 22.pantā paredzētajam administratīvā soda mērķim un ir nepieciešams, lai ieaudzinātu SIA “/Nosaukums/” apzinātu attieksmi pret
saviem pienākumiem, kuri viņam uzlikti kā pārvadātājam.
Ņemot vērā augstāk minēto, Iestāde nolema atstāt negrozītu Rīgas domes Satiksmes departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles
dienesta priekšnieka vietnieka O.Vējoņa 2015.gada 28.maija lēmumu Nr.941/2015-ls, bet SIA “/Nosaukums/” sūdzību noraidīt.
Nepiekrītot Iestādes lēmumam, uzskatot to par nepamatotu, prettiesisku un atceļamu, SIA “/Nosaukums/” (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) to
pārsūdzēja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, lūdzot atcelt Iestādes lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka vieglajā taksometrā strādā cilvēki nevis roboti. Taksometra vadītājs pats izlemj vai uzņemt pasažieri, vai pēc darba dienas
braukt uz garāžu un doties atpūtā. Tāpat var būt citi iemesli, lai taksometrs piedalītos ceļu satiksmē, piemēram, pēc vadītāja slimības brauc uz VTA vai verifikāciju,
taksometrs ir salūzis, bet nav bīstams, lai piedalītos ceļu satiksmē un dodas uz remonta bāzi, pamatojoties uz Darba likuma 141.panta pirmo daļu, 145.panta pirmo
daļu taksometra vadītājs ir paņēmis pārtraukumu darba, u.t.t..
Uzskata par pilnīgi nepamatotu Iestādes lēmumā izteikto secinājumu, ka taksometrs var piedalīties ceļu satiksmē tikai ar mērķi sniegt pasažieru
pārvadājumus ar taksometru, līdz ar to taksometra aprīkojumam, piedaloties ceļu satiksmē, vienmēr jāatbilst normatīvo aktu prasībām, tādejādi pasažiera
neesamība taksometra salona nevar būt par pamatu apgalvojumam, ka attiecīgais taksometrs konkrētajā brīdī nesniedz taksometru pakalpojumus.
Sūdzībā norādīts, ka saskaņā ar Autopārvadājuma likuma 1.panta 26.punktu, pasažieru un kravas komercpārvadājumi — pasažieru un kravas
pārvadāšana par maksu profesionālas darbības veidā. Pašvaldības policija konstatēja, ka taksometrs piedalījās ceļu satiksmē, tad tur arī tas piedalījās,
nevis veica komercdarbību – nav fiksēts LAPK 137.1 panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma objekts un objektīvā puse, subjekts un
subjektīvā puse. Ja ir pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumi, tad par to ir sodāms taksometra vadītājs, nevis pārvadātājs.
Sūdzības iesniedzējs citē Administratīvā procesa likuma 51. un 55.pantu un norāda, ka ir pārkāptas komersanta cilvēktiesības, jo Administratīvā pārkāpuma
protokolu atbilstoši savai kompetencei varēja sastādīt Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienests, pamatojoties uz RPP iesniegumu, nevis Rīgas
pašvaldības policija.
Pamatojoties uz augstāk minēto, sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt Rīgas domes Satiksmes departamenta 2015.gada 6.jūlija lēmumu Nr.DS-15-1525-nd un
izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.
2015.gada 17.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti Rīgas domes Satiksmes departamenta paskaidrojumi par SIA
“/Nosaukums/” sūdzību, uzskatot to par nepamatotu un noraidāmu.
Paskaidrojumos citēts MK noteikumu Nr.468 8.1. apakšpunkts, un norādīts, ka LAPK 137.panta trešajā daļā ir noteikta pārvadātāja atbildība par
taksometra nenodrošināšanu ar noteiktām prasībām atbilstošu aprīkojumu. Tādējādi arī LAPK 137.1 panta trešās daļas dispozīcija neparedz, ka minētajā pantā
noteiktā pārkāpuma sastāva konstatēšanai, ir nepieciešams konstatēt pasažieru faktisko pārvadāšanu. Konkrētajā gadījumā pilnīgi pietiekoši ir konstatēt faktu, ka
attiecīgais taksometrs nav aprīkots atbilstoši MK noteikumu Nr.468 prasībām.
Bez tā, Iestādes paskaidrojumos norādīts, ka sūdzībā minētās atsauces uz Administratīvā procesa likuma normām konkrētajā gadījumā nav pamatotas, jo
administratīvā pārkāpuma lietvedība ir veicama saskaņā ar LAPK ietverto regulējumu.
Savukārt LAPK 247.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, nosaka šis likums vai citi
normatīvie akti. Protokolus ir tiesīgas sastādīt arī attiecīgi pilnvarotas pašvaldības amatpersonas.
Saskaņā ar likuma “Par policiju” 19.panta sesto daļu, pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12.panta pirmās daļas
1.-6., 8.-12., 14.1, 14.3, 15., 17., 20., 21., 24., 26.-28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības. Savukārt likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas 4.punkts
nosaka, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības sastādīt protokolus par administratīvajiem
pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu
un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot
viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.
Tādējādi, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu par konstatēto administratīvo pārkāpumu, Rīgas pašvaldības policijas darbinieks rīkojās atbilstoši
normatīvo aktu prasībām.
LAPK 289.6 panta pirmā daļā noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa
mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida
procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo
dokumentu pamata.
No lietas materiāliem secināms, ka sūdzības iesniedzējs nav lūdzis skatīt sūdzību mutvārdu procesā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
LAPK 268.1pantu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots, nosūtot paziņojumu 2015.gada 21.augustā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, un izvērtējusi pārsūdzētā Iestādes lēmuma tiesiskumu un pamatotību kopsakarā ar sūdzībā ietvertajiem argumentiem,
iestādes paskaidrojumos norādīto, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums ir atstājams negrozīts, bet SIA “/Nosaukums/” sūdzība ir noraidāma turpmāk
norādīto apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar LAPK 289.6 panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus: 1)vai ir noticis administratīvais
pārkāpums, 2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, 3) vai persona ir sodāma par šo
administratīvo pārkāpumu, 4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību, 5) kāds administratīvais sods piemērojams personai, 6) vai apmierināms
pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams, 7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā
pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.
Tiesa konkrētajā lietā nekonstatē Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā
lēmuma atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.
Latvijas APK 237.pantā ir norādīti lietvedības administratīvo pārkāpumu lietās uzdevumi. Viens no tiem prasa administratīvo pārkāpumu lietas
izlemt stingri saskaņā ar likumā noteiktajām normām, proti, no šī uzdevuma izriet prasība iestādei, kas veic lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās
stingri ievērot gan likumos noteiktās materiālās tiesību normas, gan stingri vadīties no noteiktajām procesuālajām tiesību normām. Līdz ar to arī tiesai ir
pienākums izvērtēt, vai administratīvā pārkāpumā lietvedībā ir ievērotas materiālās un procesuālās tiesību normas, kuras noteic Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodekss un citi normatīvie akti.
Atbilstoši Latvijas APK 9.panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības
izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par
kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Tātad, lai personas rīcību Latvijas APK izpratnē atzītu par pārkāpumu, tai ir jābūt prettiesiskai. Savukārt,
lai personas rīcību atzītu par prettiesisku, ir jākonstatē, ka persona ir pārkāpusi tiesību normas, par kuru pārkāpumu ir paredzēta administratīvā atbildība
saskaņā ar LatvijasAPK.
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas
paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;
elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.
Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Latvijas APK 137.1 panta
trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Tiesa atzīst, ka Rīdas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošus pierādījumus,
izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas APK prasībām, līdz ar ko tiesa pilnībā pievienojas Rīgas domes satiksmes departamenta
2015.gada 6.jūlija lēmuma Nr.DS-15-1525-nd motivācijai.
Latvijas APK 289.13 panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks
argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Tiesa, atbilstoši Latvijas APK 289.13.panta trešās daļas regulējumam, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums attiecībā uz administratīvā
pārkāpuma (tā sastāvu) pastāvēšanu un sūdzības iesniedzēja vainu šī administratīvā pārkāpuma izdarīšanā konkrētā lietā ir pareizs un pietiekams. Līdz ar
to tiesai nav nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt.
Papildus par sūdzībā ietvertajiem argumentiem, tiesa norāda turpmāk minētos apsvērumus.
No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem redzams, 2015.gada 19.maijā Pašvaldības policijas inspektore Inga Liepiņa sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV175281 attiecībā pret SIA “/Persona A/” par LAPK 137.1panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma
izdarīšanu.
Ar Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienesta 2015.gada 28.maija lēmumu Nr. 941/2015-ls vieglo taksometru pasažieru
pārvadātājs SIA “/Nosaukums/” ir saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 137.1panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu, proti par to, ka
2015.gada 18.marta plkst.13:15 Rīgā, Aizsaules ielā 1, pieļāva, ka taksometrs VW /TL modelis/, valsts reģistracijas /TL numurs/ piedalījās ceļu
satiksmē, nenodrošinot ar noteiktām prasībām atbilstošu aprīkojumu, t.i. taksometra pazīšanās zīmi-īpašu izgaismotu taksometriem paredzēto pazīšanās
zīmi, kas piestiprināta uz transportlīdzekļa jumta.
SIA “/Nosaukums/”, uzskatot 2015.gada 28.maija lēmumu Nr. 941/2015-ls par nepamatotu un prettiesisku, to pārsūdzēja. Ar Iestādes
2015.gada 6.jūlija lēmumu Nr.DS-15-1525-nd augstāk minētais lēmums atstāts negrozīts.
Latvijas APK 137.1. panta trešā daļa noteic, ka par taksometra nenodrošināšanu ar noteiktām prasībām atbilstošu aprīkojumu, uzliek naudas
sodu pārvadātājam -juridiskajai personai no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.
No administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā secināms, ka 18.03.2015. ap plkst.13.14 Rīgā, Aizsaules ielā 1, Rīgas pašvaldības policijas
darbinieks, pārbaudot taksometru, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, kuru vadīja /pers. C/, konstatēja, ka minētais taksometrs nav aprīkots ar
pazīšanas zīmi, kas nostiprināma uz transporlīdzekļa jumta. Par minēto pārbaudi tika sastādīts apskates protokols, pašvaldības policijas amatpersonas
ziņojums, kā arī tika veikta fotofiskācija, kas ir atrodami lietas materiālos.
Lietā nepastāv strīds par to, ka sūdzības iesniedzējam ir piešķirta Rīgas domes licence pasažieru pārvadājumiem ar vieglo taksometru Rīgas
pilsētas administratīvajā teritorijā, kā arī licences kartīte pasažieru pārvadāšanai ar vieglo taksometru Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, ar
derīguma termiņu no 2015.gada 18.marta līdz 2015.gada 31.martam, taksometram ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/. Kā arī nav strīda par to, ka
administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā minētais taksometrs piedalījās ceļu satiksmē.
Saskaņā ar Autopārvadātāju likuma 29.panta otro daļu, vieglais taksometrs ir vieglais automobilis, kas paredzēts pasažieru pārvadāšanai pēc
individuālā pasūtījuma un apgādāts ar ierīci, kura uzrāda pakalpojuma maksu un kuras rādījumi tiek izmantoti ienākumu uzskaitē. Savukārt minētā likuma
35.panta sestā daļa noteic, ka kārtību, kādā veicama pasažieru pārvadāšana ar vieglajiem taksometriem, nosaka Ministru kabinets.
Ministru kabineta noteikumu Nr.468 8.1.apakšpunkts noteic, ka taksometra aprīkojumam jāatbilst normatīvajos aktos par ceļu satiksmi noteiktajām
prasībām, kā arī papildus ir aprīkots un apgādāts ar pazīšanas zīmi – īpašu izgaismotu taksometru pazīšanas zīmi, kas ir nostiprināta uz transportlīdzekļa jumta.
Pazīšanas zīme ir ieslēgta, ja taksometrs ir brīvs, un izslēgta, ja tas ir aizņemts. Pazīšanas zīmes priekšpusē un aizmugurē ir attēlota taksometra atšķirības zīme. Tā
ietver lielo burtu "T" un tam abās pusēs divās rindās šahveidā izvietotus melnus kvadrātus uz balta fona. Minimālais kvadrātu skaits katrā pusē burtam ir pieci, divi
kvadrāti izkārtoti augšējā rindā, trīs - apakšējā rindā.
Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem, proti, administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, apskates protokolu, Pašvaldības policijas
darbinieka ziņojumu, fotofiksācijām, pierādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā iepriekš minētais taksometrs nebija
aprīkots ar pazīšanas zīmi, kas nostiprināma uz transportlīdzekļa jumta, ko vajadzēja nodrošināt SIA ‘/Nosaukums/’’, atbilstoši Rīgas domes 2004.gada
11.maija saistoši noteikumu Nr.62 ‘’Pasažieru pārvadājumu ar vieglajiem taksometriem licencēšanas noteikumu’’ 1.8 un 6.1.apakšpunktiem, kas noteic,
ka pārvadātājam, kurš licenci pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem, jānodrošina darba, satiksmes drošības un citu Latvijas republikas
normatīvajos aktos noteikto prasību, kas attiecas uz konkrēto pasažieru komercpārvadājumu veidu, ievērošanu. Kā arī pārvadātājs ir atbildīgs par
Latvijas republikas Ministru kabineta noteikumu, šo noteikumu un citu Latvijas republikas normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz komercdarbību,
kura norādīta izsniegtajā licencē.
Ievērojot minētajās likuma normās noteikto, kā arī saskaņā ar Latvijas APK 137.1. panta trešajā daļā noteikto, tiesa atzīst arī par nepamatotu
sūdzības iesniedzēja argumentu, ka pie administratīvās atbildības būtu saucams nevis pārvadātājs, bet gan taksometra vadītājs, jo tieši pārvadātājs,
konkrētajā gadījumā – sūdzības iesniedzējs, ir atbildīgs par taksometra noformējuma un aprīkojuma atbilstību Latvijas Republikas normatīvo aktu
prasībām, un tādējādi ir arī atbildīgs par sava darbinieka rīcību, kuras rezultātā netika ievērotas attiecīgo normatīvo aktu prasības.
Tiesa atzīst arī par nepamatotu sūdzības iesniedzēja atsauci uz Administratīvā procesa likuma 51.pantu (Administratīvās lietas piekritība), jo
administratīvā pārkāpuma lietvedība ir veicama saskaņā ar Latvijas APK ietverto regulējumu.
Vērtējot sūdzības iesniedzēja argumentu, ka pašvaldības policijas darbinieks nebija tiesīgs sastādīt konkrēto administratīvā pārkāpuma protokolu, bet gan to
varēja sastādīt Rīgas domes satiksmes departamenta Kontroles dienests, tiesa šo argumentu atzīst par nepamatotu.
Saskaņā ar likuma “Par policiju” 19.panta sesto daļu, pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12.panta pirmās daļas
1.-6., 8.-12., 14.1, 14.3, 15., 17., 20., 21., 24., 26.-28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības. Minētā likuma 12.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka policijas
darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā
paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati,
administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem
administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.
Likuma „Par policiju” 2.1 pants nosaka, ka pašvaldības policijas darbinieks ir persona, kura ieņem pašvaldības iedibinātu policijas amatu un pilda
šajā likumā noteiktos pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Šā likuma 3.panta pirmajā daļā ir norādīts, ka policijas uzdevumi ir
garantēt personu un sabiedrības drošību; novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus; atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas,
kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus; likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību iestādēm, privātpersonām un personu apvienībām to tiesību
aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā; savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus.
Latvijas APK 1.panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu
sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto
pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras
ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret
saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.
Rīgas Pašvaldības policijai, saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta ceturto punktu, pildot uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir
tiesības sastādīt protokolus par administratīviem pārkāpumiem.
Iepriekš minētās tiesību normas uzliek par pienākumu Rīgas Pašvaldības policijai veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā, arī veikt pārbaudes,
lai nodrošinātu likumu prasību ievērošanu ( sk. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2013.gada 7.jūnijā spriedums lietā Nr.104AA-576-
13/4).
Līdz ar to tiesa atzīst, ka Rīgas pašvaldības policijas inspektore bija tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV175281,
konstatējot administratīvā pārkāpuma faktu, un turpmāk minēto protokolu, nosūtot izskatīšanai Rīgas domes satiksmes departamentam, rīkojās savas
kompetences ietvaros.
Tiesa atzīst, ka lietas materiālos esošie pierādījumi ir pietiekami un atzīstami par pieļaujamiem, kurus iestāde ir novērtējusi pēc savas iekšējās
pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas, kas balstīta uz
taisnības principiem, un pamatoti secinājusi, ka sūdzības iesniedzēja ir izdarījusi Latvijas APK 137.1. panta trešajā daļā paredzēto administratīvo
pārkāpumu.
Vērtējot SIA ‘/Nosaukums/’’ piemēroto administratīvo sodu – naudas sodu 80,00 EUR apmērā, tiesa atzīst, ka iestāde ņēma vērā Latvijas APK
32.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība
par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā
pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējai sods ir noteikts pamatoti un tiesiski. Līdz ar to, ņemot vērā administratīvā soda preventīvo raksturu, tiesa
uzskata, ka tas sasniedz Latvijas APK 22.pantā noteikto mērķi, t.i., administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura
izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs.
Iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa nekonstatē, ka iestāde administratīvās lietas izskatīšanas procesā iestādē, būtu pieļāvusi procesuālos
pārkāpumus, kas būtu par pamatu pārsūdzētā lēmuma atcelšanai.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums, par kuru iesniegta sūdzība, atzīstams par tiesisku un pamatotu un atstājams negrozīts, bet par
to iesniegtā sūdzība ir noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz LAPK 5., 243.-244., 288., 289.6, 289.7, 289.12, 289.13pantu, tiesa
nosprieda
atstāt negrozītu Rīgas domes satiksmes departamenta 2015.gada 6.jūlija lēmumu Nr.DS-15-1525-nd un SIA “/Nosaukums/” sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Faktiskais pilna sprieduma sastādīšanas laiks – 2015.gada 30.decembris.
Tiesnese B.Horuna