Court allows landlord's small claims suit for rent arrears and costs, rejecting a specific travel expense claim.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the landlord's request for reimbursement of 4.28 euros spent on an address inquiry, ruling it was not a litigation cost. While rejecting this specific item, the court fully awarded the landlord's claim for unpaid rent and other legal fees totaling over 500 euros. The decision establishes that expenses unrelated to proving the claim's merits, such as administrative inquiries, do not qualify as litigation costs under the Civil Procedure Law.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41.pants, 44.pants; Expenses incurred for administrative inquiries regarding a defendant's address are not considered litigation costs under Article 44 of the Civil Procedure Law if they do not contribute to proving the claim.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C12367216
Lietas arhīva Nr.C-0960-17
S P RIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Krāslavā 2017.gada 13.februārī
Daugavpils tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Galeja
izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Promano Lat” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
Prasītāja SIA “Promano Lat” 2016.gada 15.novembrī iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu. Prasības
pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 31.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts nekustamā īpašuma īres līgums Nr.IL-244/2012 par prasītājai
piederošā īpašuma /adrese/ izīrēšanu līdz 2013.gada 30.jūlijam. Nekustamais īpašums atradās atbildētājas lietošanā.
Atbilstoši līguma 4.1.punktam īres maksa tika noteikta 56,91 euro par vienu kalendāro mēnesi. Puses vienojās, ka drošības nauda 113,83 euro,
kura bija iemaksāta izīrētāja kontā pēc iepriekšējā īres līguma Nr.IL-19/2010, tiek uzglabāta izīrētāja kontā no līguma izrietošo saistību izpildes
nodrošināšanai.
Saskaņā ar līguma 4.3.punktu īrnieks maksā izīrētājam par komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem, kurus īrnieks saņem ar izīrētāja
starpniecību, maksājumus veicot līdz katra mēneša 25.datumam par iepriekšējo mēnesi saskaņā ar rēķiniem.
2013.gada 1.augustā starp pusēm tika noslēgta vienošanās Nr.642/2013 2012.gada 31.jūlija nekustamā īpašuma īres līgumam, ar kuru puses
vienojās, ka īres līguma termiņš tiek pagarināts līdz 2013.gada 31.oktobrim. 2013.gada 1.novembrī starp pusēm tika noslēgta vienošanās Nr.893/2013,
pamatojoties uz kuru īres līguma termiņš tika pagarināts līdz 2014.gada 31.janvārim. 2014.gada 31.janvārī starp pusēm tika noslēgta vienošanās Nr.IL-
013/2014 un puses vienojās, ka nekustamā īpašuma īres līgums tiek pagarināts līdz 2014.gada 31.jūlijam.
2014.gada 10.jūlijā starp pusēm tika noslēgts jauns nekustamā īpašuma īres līgums Nr.IL-070/2014. Īres līguma termiņš noteikts līdz 2015.gada
31.janvārim. Saskaņā ar līguma 4.1.punktu īres maksa tika noteikta 60 euro par vienu kalendāro mēnesi, kas jāsamaksā izīrētāja kontā līdz 25.datumam
par kārtējo mēnesi. Drošības nauda 113,83 euro apmērā, kuru īrnieks iemaksājis nekustamais īpašuma īres līguma darbības laikā, tiek uzglabāta izīrētāja
kontā līguma saistību izpildes nodrošināšanai. Slēdzot šo līgumu, īrnieks papildināja drošības naudu par 6,17 euro.
Atbildētāja no līguma izrietošās saistības kārtoja nepilnīgi un neregulāri. 2014.gada 11.aprīlī prasītāja konstatēja, ka atbildētāja ir uzkrājusi nesegtās
parādsaistības 84,08 euro apmērā un atbilstoši līguma 4.1.punktam tās tika samaksātas no iemaksātās drošības naudas, atbildētājai par to tika paziņots
un pieprasīts atjaunot drošības naudu.
Atbildētāja turpināja uzkrāt parādsaistības. 2015.gada 7.janvārī prasītāja konstatēja, ka atbildētājas parādsaistības ir 320,56 euro, ko veido
parāds par komunālajiem maksājumiem 57 euro un īres maksa 263,56 euro. Prasītāja informēja atbildētāju, ka daļa no parāda 29,75 euro apmērā tiks
samaksāta no drošības naudas atlikuma, atlikusī parāda summa ir 290,81 euro, un prasītāja paziņoja, ka, pamatojoties uz līguma 10.2., 10.2.1.punktu,
prasītāja vienpusēji atkāpjas no līguma pirms termiņa beigām ar 2015.gada 30.janvāri. 2015.gada 2.februārī starp pusēm tika noslēgta vienošanās par
nekustamā īpašuma īres līguma izbeigšanu, kurā puses vienojās par nesamaksātajiem rēķiniem, ka vienošanās noslēgšanas dienā atbildētājas parāds ir
378,75 euro, kas tiks samaksāts līdz 2015.gada 30.jūnijam, kā arī saskaņā ar vienošanās 4.1.punktu atbildētāja apņēmās samaksāt rēķinus par
elektrību, ko atbildētāja ir saņēmusi 2015.gada janvārī.
2015.gada 2.februārī puses parakstīja pieņemšanas-nodošanas aktu Nr.NP 070/2015 par telpu nodošanu izīrētājam sakarā ar telpu īres līguma
izbeigšanu, un fiksēja komunālo pakalpojumu uzskaites mērierīču rādītājus. Nekustamo īpašumu pārņēma prasītāja.
Tā kā līdz 2015.gada 30.jūnijam atbildētāja nebija samaksājusi parādus, 2015.gada 6.oktobrī prasītāja nosūtīja atbildētājai pirmstiesas pretenziju,
bet parāds nav samaksāts.
Atbildētāja nav samaksājusi rēķinus par īri par laiku no 2013.gada novembra līdz 2014.gada decembrim 293,81 euro apmērā un rēķinus par
elektroenerģiju par laiku no 2014.gada aprīļa līdz 2015.gada janvārim 94,51 euro. Atbildētājas kopējais parāds prasītājai ir 388,32 euro.
Prasītāja pilnībā veica norēķinus par elektrību, kuru atbildētāja ir saņēmusi ar prasītājas starpniecību nekustamajā īpašumā /adrese /.
Sakarā ar to, ka prasītājai bija nepieciešams no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iegūt ziņas par atbildētājas dzīvesvietu, prasītājai radās
Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 3.punktā, 44.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētie izdevumi, samaksājot 4,28 euro par rakstveida
pierādījuma iegūšanu.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1756., 1757., 1765., 1785., 1652., 1662., 2112., 2113., 2120., 2122., 2124.pantu, likuma “Par dzīvojamo
telpu īri” 5., 11.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas prasītājas labā parādu 388,32 euro, valsts nodevu 71,14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
4,70 euro, izdevumus par rakstiska pierādījuma iegūšanu 4,28 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevums (izdevumus par advokāta palīdzību). Lūdz atzīt
prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.
Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26pantu, lietu izskata rakstveida
procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,
un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
2016.gada 21.decembrī tiesnese noteica civillietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 13.februārī. Prasītājai un atbildētājai ir paziņots
datums, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas
izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.
Prasītājas pārstāvis un atbildētāja nav pieteikuši noraidījumu tiesnesei.
Atbildētāja/pers. A/ 2016.gada 20.decembrī iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumu, kurā norāda, ka prasību atzīst pilnā apmērā. Atbildētāja
nelūdz lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Mo t īvu d a ļa
Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
Atbildētāja/pers. A/ rakstveida paskaidrojumā norāda, ka prasību atzīst pilnā apmērā.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties (..).
Dzīvojamās telpas īres maksu veido: dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas
platībai, un peļņa.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3pantu dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas
lietošanas laikā saņem īrnieks: 1) pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un
sadzīves atkritumu izvešana); 2) papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais ūdens, gāze,
elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.), un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.
Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos
termiņos un kārtībā.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut
arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, ja procentu apmērs nav noteikts aktā vai darījumā, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos
procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta sniegtajiem pakalpojumiem. Lietā iesniegts maksājuma
dokuments par samaksas veikšanu zvērinātai advokātei 62,26 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi - atlīdzināmie izdevumi advokāta
palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne
vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Savukārt Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās
instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā
atlīdzības apmēra.
Civilprocesa likuma 44.panta otrā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums
ir apmierināts pilnīgi vai daļēji (..).
Tiesa uzskata, ka no atbildētājas prasītājas labā atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkta un otrās daļas
nosacījumiem jāpiedzen ar lietas vešanu saistītie izdevumi 58,25 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai ir jāpiedzen samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva
71,14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 75,84 euro.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus 4,28 euro apmērā, kas prasītājai radās sakarā ar ziņu par atbildētājas
deklarēto dzīvesvietu pieprasīšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Tiesa atzīst, ka prasība daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu 4,28 euro apmērā ir noraidāma. No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja
samaksājusi 4,28 euro par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņu, lai noskaidrotu atbildētājas deklarēto dzīvesvietu. Izdevumi par minētās izziņas
saņemšanu nav atzīstami par ar lietas vešanu saistītiem izdevumiem Civilprocesa likuma 44.panta izpratnē. Minētā izziņa par atbildētāja deklarēto
dzīvesvietu nav atzīstama par rakstveida pierādījumu lietā, tā kā nav attiecināma uz celtās prasības prasījumu pierādīšanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas
izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms
nekavējoties.
Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 44., 97., 193., 195., 250.25pantu tiesa
n o s p r i e d a
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Promano Lat”, reģistrācijas Nr.40103235197,
parādu 388,32 euro (trīs simti astoņdesmit astoņi euro, 32 centi) un tiesāšanās izdevumus 134,09 euro (viens simts trīsdesmit četri euro, 09 centi), kopā
522,41 euro (pieci simti divdesmit divi euro, 41 cents), ieskaitot kontā LV42NDEA0000082319816, Nordea Bank AB Latvijas filiāle.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Promano Lat” tiesības saņemt no /pers. A/ sešus procentus gadā no pamatsummas parāda
388,32 euro (trīs simti astoņdesmit astoņi euro, 32 centi) no 2017.gada 13.februāra līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Noteikt /pers. A/ termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2017.gada 13.februāra Latgales apgabaltiesai,
apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.
Tiesnese I.Galeja