Court partially allowed loan claim, reducing penalty due to unfair terms and rejecting specific loss claim.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's small claims action against the defendant for loan repayment. While the court ordered payment of the principal, interest, and a reduced penalty totaling 294.00 Lats, it rejected the claim for 5.25 Lats in costs related to the warning procedure and the original 168.00 Lats penalty. The decision was based on the finding that the loan terms violated the principle of equal treatment and unfairly favored the lender, necessitating a reduction of the penalty, while the specific warning costs were deemed non-legal proceedings expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 189.-195. panti; Civilprocesa likuma 204.1 pants: The court may reduce contractual penalties when terms violate the principle of equal treatment, but costs for warning procedures are not considered litigation expenses under Civil Law.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28381013
Lietas arhīva Nr. C-3810-13/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2013.gada 11.novembrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese V.Vjatere, izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību
„Ātrais kredīts” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa.
2013.gada 26.jūlijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Ātrais kredīts” (turpmāk - Prasītājs) cēlusi tiesā maza apmēra prasību par
naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs).
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 27.februārī Atbildētājs Prasītāja mājas lapā www.atraiskredits.lv aizpildīja reģistrācijas
formu, apliecināja, ka piekrīt kredītlīguma (Kredīta līguma kopējie noteikumi, kuru AKST kods ir 12C3 947C 38FC 0BAD 9AF1 65DD
5626 354F - turpmāk Noteikumi), apstiprināja reģistrāciju un no sava konta uz Prasītāja kontu veica reģistrācijas maksājumu Ls 0,01
apmērā.
Atbildētājs izvēlējās kredīta nosacījumus, apstiprinājis reģistrāciju un no sava konta uz Prasītāja kontu veica reģistrācijas maksājumu
Ls 0,01 apmērā.
2012.gada 27.februārī Prasītājs uz Atbildētāja norādīto kontu pārskaitīja pieprasīto kredītu Ls 150,00 apmērā, nosakot atmaksas
termiņu līdz 2012.gada 13.martam un procentus par kredīta lietošanu, par 14 dienām, kas ir Ls 18,00. Kredīta summu un kredīta
atmaksas termiņu Atbildētāja izvēlējās Prasītāja mājas lapā sadaļā „PIETEIKUMI”.
Atbildētājs ir veicis astoņus kredīta atmaksas termiņa pagarinājumus. Pēdējais pagarinājums veikts 2012.gada 18.septembrī,
iemaksājot kredīta procentu summu Ls 30,00 apmērā, kredīta atmaksas termiņš pagarināts par 28 dienām (līdz 2012.gada
16.oktobrim). Noteiktajā termiņā Atbildētājs doto aizdevumu neatmaksāja, kā arī neveica kredīta procentu summas maksu.
Lai patērētājiem katru reizi nebūtu jāveic reģistrācija Prasītāja mājas lapā uz šī paša kredītlīguma noteikumiem 2012.gada 20.jūlijā
Atbildētājs pieprasīja kredītu Ls 60,00 apmērā. Izvērtējot Atbildētāja iespējas atmaksāt kredītu un to, ka kredītlīgums no kredīta
ņēmēja un kreditora puses netika izbeigts, 2012.gada 20.jūlijā, Prasītājs pārskaitīja pieprasīto kredītu Ls 60,00 apmērā uz Atbildētāja
norādīto norēķina kontu, nosakot atmaksas termiņu līdz 2012.gada 17.augustam un procentus par kredīta lietošanu par 28 dienām Ls
16,00. Kredīta summu un kredīta atmaksas termiņu Atbildētāja izvēlējās Prasītāja mājas lapā sadaļā „PIETEIKUMI”.
Atbildētājs ir veicis divus kredīta atmaksas termiņa pagarinājumus. Pēdējais pagarinājums veikts 2012.gada 18.septembrī,
iemaksājot kredīta procentu summu Ls 12,00 apmērā, kredīta atmaksas termiņš pagarināts par 28 dienām (līdz 16.10.2012.).
Noteiktajā termiņā Atbildētājs doto aizdevumu neatmaksāja, kā arī neveica kredīta procentu summas maksu.
Noteikumu 9.1.punkts paredz, ka kredītlīgums stājas spēkā no tā brīža, kad kredīta ņēmējs apstiprinājis piekrišanu Vispārīgiem
noteikumiem, apstiprinājis reģistrāciju, apstiprinājis kredīta nosacījumus, saņēmis no kreditora kredīta nosacījumu apstiprinošu īsziņu
un ir noslēgts uz noteiktu laiku. Ja kredīta ņēmējs nepilda Kredītlīgumā paredzētās kredīta ņēmēja saistības, kredītlīgums paliek spēkā
līdz kredīta ņēmēja saistību pilnīgai izpildei.
Noteikumu 2.1.punkts paredz, ka kredītlīgums darbības laikā kreditors apņemas kredīta ņēmējam piešķirt kredītus un kredīta ņēmējs
apņemas saņemtos kredītus savlaicīgu atmaksāt kreditoram un samaksāt kredīta maksājumus, kredīta procentus un kredīta
piešķiršanas komisiju.
Noteikumu 4.1.punkts paredz, lai saņemtu kredītu, kredīta ņēmējam ir pienākums izvēlēties kredīta nosacījumus. Kredīta ņēmējs
nosacījumus var izvēlēties tikai pēc piereģistrēšanās. Noteikumu 4.2. punktu – kredīta nosacījumus izvēlas divējādi: 1) atzīmējot
vēlamos kredīta nosacījumus mājas lapā; 2) Nosūtot kredīta nosacījumus kreditoram īsziņas veidā, saskaņā ar mājas lapā minēto
kārtību. Noteikumu 1.13.punktu - kredīta nosacījumi – kredīta summa, termiņš, kredīta maksājums, maksājuma diena, maksājuma
apmērs un citi nosacījumi. Aizdevuma līguma speciālie noteikumi – nosacījumi, kādus izvēlējies Atbildētājs un Prasītājs tiem piekritis.
Līdz ar to, Atbildētājam ir pienākums maksāt nolīgto kredīta procentu summu par kredīta lietošanu. Prasītājs ar Atbildētāju vienojās, ka
kredīta procentu summa par kredīta pamatsummas lietošanu kredītam ar atlikumu Ls 150,00 ir Ls 30,00 par 28 dienām (par kredīta
termiņu no 2012.gada 18.septembra līdz 2012.gada 16.oktobrim), un kredīta procentu summa par kredīta pamatsummas lietošanu
kredītam ar atlikumu Ls 60,00 ir Ls 12,00 par 28 dienām (par kredīta termiņu no 2012.gada 18.septembra līdz 2012.gada
16.oktobrim), arī šīs summas Atbildētājs nav samaksājis.
Saskaņā ar noteikumu 10.punktu „Noslēguma noteikumi” 10.2.apakšpunktu – visus paziņojumus puses viena otrai sniedz rakstveidā.
Puses vienojas, ka paziņojumi, kas nosūtīti otrai pusei pa elektronisko pastu vai īsziņas veidā, pēc adreses vai uz numuru, ko kredīta
ņēmējs sniedzis „Ātrais kredīts” lietotāja zonā reģistrācijas brīdī un kreditora mājas lapā, ir pielīdzināmi rakstveida paziņojumiem.
Prasītājs nosūtīja Atbildētājam vairākus atgādinājumus, paziņojumus, brīdinājumus uz Atbildētāja norādīto elektronisko pasta adresi.
Atbildētājs nav paziņojis Prasītājam par adrešu maiņu, nereaģēja uz Prasītāja nosūtītajiem brīdinājumiem un neuzskatīja par vajadzīgu
aizdevumu atmaksāt norādītajā termiņā, kā arī nav centies vienoties ar Prasītāju par citiem atmaksas termiņiem.
Ņemot vērā, ka Atbildētājs neveica kredīta atmaksu saskaņā ar kredītlīgumu, Prasītājs saskaņā ar noteikumu 6.1.punktu uzsāka
aprēķināt līgumsodu 1% apmērā no laikā neapmaksātās kredīta summas par katru nokavēto dienu.
Atbildētājs izmanto un nav atmaksājis aizdevuma summu, kā arī līdz pat prasības pieteikuma sastādīšanas dienai nav centusies
noslēgt ar Prasītāju jaunu parāda atmaksas grafiku.
Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja parādu Ls 635,25 apmērā, kas sastāv no kredīta pamatsumma parāda Ls 210,00, procentu
summas Ls 210,00,līgumsoda Ls 210,00 un zaudējumiem Ls 5,25 apmērā; visus tiesāšanās izdevumus un noteikt Prasītājam tiesības
līdz sprieduma pilnai izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātās kredīta summas Ls 210,00, sākot ar sprieduma spēkā
stāšanās brīdi.
Prasītājs prasības pieteikumā izteicis lūgumu izskatīt lietu rakstveida procesā.
Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta prasībām 2013.gada 07.augustā nosūtīts prasības pieteikums un
paskaidrojuma veidlapas. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250. 22panta prasībām Atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības.
Atbildētājs informēts, ka lietu izskatīs tiesnese V.Vjatere, izskaidrotas noraidījuma tiesības un kārtība.
Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus
nav pieteicis, jo visi Atbildētājam sūtītie tiesas dokumenti saņemti atpakaļ tiesā ar VAS „Latvijas pasts” norādi, ka beidzies
glabāšanas laiks .
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas
adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi
savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas
adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Ievērojot, ka Atbildētājam rakstiski
paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2013.gada 11.novembrī un par iespēju saņemt sprieduma norakstu sākot ar
minēto datumu, nosūtot paziņojumu uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi, uzskatāms, ka persona tiesas paziņojumu ir
saņēmusi.
Civilprocesa likuma 250.1 8 pants nosaka, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc
vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos izņēmumus.
Civilprocesa likuma 25025.panta otrā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Noraidījums tiesnesei līdz nolēmuma pieņemšanai nav iesniegts.
Motīvu daļa
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma
daļēji.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 250.23un 250.24 pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav
cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu
iebildumu pret prasību.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.panta noteikumiem saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai
pēc likuma.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju
vai pakalpojuma sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta
iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila,
Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.
Savukārt Ministru Kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumu „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” 2.un
3.punkts nosaka, ka šie noteikumi piemērojami distances līgumiem par finanšu pakalpojumu sniegšanu, kas tiek slēgti starp finanšu
pakalpojumu sniedzēju un patērētāju, kas ir fiziska persona. Finanšu pakalpojums šo noteikumu izpratnē ir jebkurš kredītiestādes,
kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas), apdrošināšanas, privāto pensiju, ieguldījumu vai maksājumu pakalpojums, ko pakalpojuma
sniedzējs savas profesionālās darbības ietvaros sniedz patērētājam.
Pušu līgumiskās attiecības pierāda distances Kredīta līgums (Kredīta līguma vispārīgie noteikumi AKST kods12C3 947C 38FC
0BAD 9AF1 65DD 5626 354F, saskaņā ar minēto līgumu, Atbildētājs ir saņēmis kredītu Ls 150,00 apmērā, ar atmaksas termiņu 14
dienas un procentiem par aizdevuma lietošanu Ls 18,00 un kredītu Ls 60,00 apmērā, ar atmaksas termiņu 28 dienas un procentiem
par aizdevuma lietošanu Ls 16,00.
Saskaņā ar Kredīta līguma kopējo noteikumu 2.1.punktu Kredītlīguma darbības laikā kreditors apņemas piešķirt kredītus, un kredīta
ņēmējs apņemas saņemtos kredītus savlaicīgi atmaksāt kreditoram, un samaksāt kredīta maksājumus.
Saskaņā ar Kredīta līguma kopējo noteikumu 2.7.2.punktā puses ir pielīgušas, ka kredīta ņēmējs, noslēdzot Kredītlīgumu, ir tiesīgs
izmantot pakalpojumus kreditora elektroniskajos kanālos. Puses vienojas, ka visas kredīta ņēmēja darbības un apstiprinājumi, kas
veikti, izmantojot identitātes apliecināšanas līdzekļus, ir pielīdzināmi darījumiem, kas noslēgti rakstveidā, un tiem ir tādas pašas
tiesiskās sekas kā rakstītajiem dokumentiem, kas apstiprināti ar kredīta ņēmēja vai pušu parakstiem.
Atbilstoši Kredīta līguma kopējo noteikumu 3.1.punktam, lai saņemtu kredītu no kreditora, kredīta ņēmējam reģistrācijas formā, kuru
kreditors sniedz savā mājas lapā, jāievada personas kods, elektroniskā pasta adrese, mobilā tālruņa numurs, jāizveido parole,
jāapliecina sava piekrišana/nepiekrišana attiecībā uz kreditora tiesībām apstrādāt kredīta ņēmēja norādītos personas datus kredītu
piešķiršanas nolūkā un tiešā mārketinga mērķiem. Pēc iepazīšanās ar Kredītlīgumu kredīta ņēmējam jāapliecina, kas tas ir iepazinies
un piekrīt Kredītlīguma Vispārīgajiem noteikumiem.
Atbilstoši minēto noteikumu 3.1.1.3.punktam, kredīta ņēmējam ir jāapstiprina reģistrācija un jāveic reģistrācijas maksājums, ko drīkst
veikt tikai no kredīta ņēmēja personīgā konta, kurā viņš vēlas saņemt kredītu. Kredīta līguma kopējo noteikumu 3.1.1.4.punkts paredz,
ka klients, veicot reģistrācijas maksājumu, apstiprina reģistrāciju.
Savukārt minēto noteikumu 3.2.punkts paredz, ka, lai saņemtu kredītu, kredīta ņēmējam ir pienākums izvēlēties kredīta nosacījumus,
atzīmējot vēlamos nosacījumus mājas lapā, vai arī nosūtot kreditoram nosacījumus īsziņas veidā. Kad kredīta ņēmējs ir apstiprinājis
kredīta nosacījumus, tiek uzskatīts, ka puses ir vienojušās par kredīta nosacījumiem un tos apstiprinājušas ar elektroniskajiem
parakstiem.
Tiesa atzīst, ka līgums noslēgts atbilstoši Ministru Kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumos „Par distances līgumu par finanšu
pakalpojumu sniegšanu” noteiktajai kārtībai.
Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma
1533.pantu šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,
ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Ar lietā esošo maksājuma dokumentu pieradīts, ka 2012.gada 27.februārī Prasītājs izsniedzis Atbildētājam kredītu Ls 150,00 apmērā
(lietas 30.lapa). 2012.gada 20.jūlijā Prasītājs izsniedzis Atbildētājam kredītu Ls 60 apmērā (lietas 22.lapa).
No lietas materiāliem redzams, ka Prasītājs nosūtīja Atbildētājam vairākus atgādinājumus, paziņojumus un brīdinājumus, saskaņā ar
līguma nosacījumiem, pa elektronisko pastu (lietas 15.-20.lapa).
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka Atbildētājs nav veicis parāda apmaksu pēc Prasītāja nosūtītā paziņojuma, kā arī nav nokārtojis savas
saistības pret Prasītāju līdz lietas izskatīšanai tiesā pēc būtības, tādejādi ir pielaidis parāda samaksas nokavējumu.
Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš ir saņēmis. Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma
daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā. Atbildētājam jāatdod tāda pati
summa, kādu viņš saņēmusi.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, to, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesā nav iesniegti dokumenti, kas
apliecinātu, ka Atbildētājs ir veicis pilnu vai daļēju aizdevuma atmaksu. Līdz ar to no Atbildētājas par labu Prasītajam piedzenama
parāda pamatsumma Ls 210,00 apmērā.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.
Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt
procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties. Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka
aktā vai darījumā.
No aizdevuma līguma speciālajiem noteikumiem izriet, ka puses vienojušās par līguma nosacījumiem, tajā skaitā noteikts, ka
aizdevuma līguma kredītu procentu summa tiek noteikta nevis procentuāli, bet konkrētā apmērā – kredītu procentu summa par kredīta
pamatsummas lietošanu kredītam ar atlikumu Ls 150,00 ir Ls 30,00 un kredīta procentu summa par kredīta pamatsummas lietošanu
kredītam ar atlikumu Ls 60,00 ir Ls 12,00. Atmaksas datums gan kredīta summai, gan procentu atmaksai noteikts viens.
Atbildētājam aizdevums Ls 150,00 apmērā tika piešķirts aizdevums uz 14 dienām. Atbildētājs ir veicis astoņus kredīta atmaksas
termiņa pagarinājumus. Pēdējais pagarinājums ir veikts 2012.gada 18.septembrī, kredīta atmaksas termiņš ir pagarināts par 28
dienām - līdz 2012.gada 16.oktobrim.
Aizdevums Ls 60,00 apmērā Atbildētājam tika piešķirts uz 28 dienām. Atbildētājs ir veicis divus kredīta atmaksas termiņa
pagarinājumus. Pēdējais pagarinājums veikts 2012.gada 18.septembrī, kredīta atmaksas termiņš pagarināts par 28 dienām – līdz
2012.gada 16.oktobrim.
Kredīta līguma vispārīgo noteikumu 5.1.punkts paredz, ka kredīta atmaksas dienā kredīta ņēmējam ir pienākums atmaksāt visu
atmaksājamo summu.
Tiesa atzīst, ka Prasītājam nebija tiesību aprēķināt kredīta procentus pēc līguma darbības termiņa beigām, tas ir, pēc 2012.gada
16.oktobra.
Līdz ar to, tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami nesamaksātie aizdevuma procenti Ls 30,00 par laika periodu
no 2012.gada 18.septembra līdz 2012.gada 16.oktobrim un aizdevuma procenti par summu Ls 12,00 apmērā par laika periodu no
2012.gada 18.septembra līdz 2012.gada 16.oktobrim, kopā Ls 42,00. Pārējā daļā Ls 168,00 prasība noraidāma.
Civillikuma 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne
tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Atbilstoši lietā esošajam parāda aprēķinam un saskaņā ar Līguma 6.1.punktu, Prasītājs par maksājumu kavējumu aprēķinājis
līgumsodu Ls 571,20 apmērā. Vadoties no labas ticības principa, Prasītājs ir samazinājis līgumsodu līdz 210,00.
Šajā sakarā tiesa norāda, ka, lai gan līgumsods nav aprobežots, tomēr likumdevējs ar Civillikuma 1724.1pantu norādījis, ka
līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas
vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Savukārt tiesas pienākums ir izvērtēt norādīto saistību
un prasījumu tiesisko pamatojumu kontekstā ar samērīguma un taisnīguma principu, ievērojot Civillikuma normu jēgu.
Senāta judikatūrā, kas izveidojusies ar Senāta 2004.gada 22.septembra spriedumu lietā Nr.SKC- 441, 2005.gada 26.janvāra
spriedumu lietā Nr.SKC-48, 2008.gada 14.maija spriedumu lietā Nr.SKC-212, 2010.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-113,
Senāts atzinis, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, izvērtējot konkrētos apstākļus, izlemjams pēc tiesas ieskata
saskaņā ar Civillikuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem.
Tomēr tā kā neproporcionālais līgumsoda lielums likumā atstāts atklāta juridiskā jēdziena formā, tas katrā konkrētā gadījumā
izvērtējams atbilstoši lietā nodibinātajiem faktiskajiem apstākļiem.
Līgumsods saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu ir pametums, ko kāds uzņēmies ciest sakarā ar savu saistību, ja viņš šo saistību
neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. No minētās likuma normas konstatējams, ka līgumsods, kas nav noteikts konkrētā summā, bet
procentos, var augt līdz bezgalībai. Kā atzinis Senāta Civillietu departaments 2008.gada 14.maija spriedumā lietā SKC -212, kur
vērtēta līgumsoda apmēra pamatotība, likumā nevar būt ietverta šāda līgumsoda būtība.
Civillikums neaizliedz līgumsoda noteikšanu procentuālā izteiksmē, bet ir jābūt saprātīgām robežām, kuru noteikšana kļūst par tiesas
kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma principus.
Līdz ar to, sakarā ar likuma tieša norādījuma neesamību jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu izlemjams pēc tiesas
ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta piekto daļu. Samērojot pušu tiesiskās intereses nolūkā nodrošināt prognozējamas un
atbildīgas civiltiesiskās apgrozības attiecības, lai šīs lietas ietvaros līgumsods nodrošinātu Prasītāja zaudējumu atlīdzību, tiesa
uzskata, ka līgumsods nosakāms mazākā apmērā, nekā to lūdz Prasītājs.
Tiesa atzīst, ka līgumsods 20 % apmērā no visas kavēto maksājumu kopsummas būtu vērtējams kā saprātīgs un taisnīgs.
Vienlaikus tiesa atzīst, ka tiesai nav tiesību un tas arī nebūtu taisnīgi pilnībā atbrīvot Atbildētāju no nokavējuma sekām (līgumsoda), tas
ir, atbildības par maksājumu termiņu kavējumu gadījumā, kad Prasītājs pamatoti pieprasīja saņemto pakalpojumu apmaksu, jo tādā
gadījumā Atbildētājs netiktu motivēta nokārtot savas līgumsaistības atbilstoši noslēgtā līguma noteikumiem, netiktu ievērotas Prasītāja
tiesības saņemt naudas summu par kavējuma laiku, kā arī tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips par labu Atbildētājam.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsodu samazināt, un līgumsods piedzenams Ls 42,00 apmērā.
Līdz ar to kopējā parāda summa, kādā prasība ir apmierināma un piedzenama no Atbildētāja sastāv no pamatparāda Ls 210,00,
procentiem Ls 42,00 apmērā, līgumsoda Ls 42,00 apmērā, kopā Ls 294,00.
Prasītājs lūdz piedzīt ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos zaudējumus Ls 5,25 apmērā, norādot, ka sakarā ar Atbildētāja saistību
neizpildi Prasītājs bija spiests vērsties pret Atbildētāju ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.
Tiesa norāda, ka ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi Ls 5,25 Civillikuma 41.panta izpratnē nav tiesāšanas izdevumi šī
procesa ietvaros. Līdz ar to prasība daļā par ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu Ls 5,25 apmērā piedziņu ir noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt 6 % gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Tā kā prasība ir apmierināta daļā par Ls 294,00 piedziņu, no Atbildētājas par labu Prasītājam
piedzenama valsts nodeva Ls 50,00 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30, kopā Ls 53,30.
Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,
tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97., 189.-195., 204.1, 250.25pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ātrais kredīts” maza apmēra prasību par naudas piedziņu daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Ātrais kredīts”, vienotais
reģistrācijas numurs 40103183139, parādu Ls 294,00, kas sastāv no aizdevuma pamatsummas Ls 210,00, procentiem par laika
periodu no 2012.gada 18.septembra līdz 2012.gada 16.oktobrim Ls 42,00, līgumsoda Ls 42,00, kā arī tiesas izdevumus Ls 53,30,
kopā Ls 347,30 (trīs simti četrdesmit septiņi lati, 30 santīmi).
Samaksa veicama AS „Swedbank” norēķinu kontā Nr.LV41HABA0551021740568.
Prasību daļā par zaudējumu Ls 5,25 piedziņu noraidīt.
Prasību daļā par līgumsoda Ls 168,00 piedziņu noraidīt.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Ātrais Kredīts”, reģistrācijas numurs 40103183139, tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās aizdevuma
pamatsummas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Senāta Civillietu
departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese V.Vjatere