Court orders municipality to pay rent arrears, late fees, and court costs to tenant for breach of lease.

NORAKSTS

Lietas Nr. C30556916

Lietas arhīva Nr. C-5569-16/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 12.jūlijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Inga Pujate, Abrenes ielā 3, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja civillietu

Rīgas pilsētas pašvaldības maza apmēra prasībā pret individuālo komersantu “/Nosaukums A/” par naudas piedziņu.

Ap r ak s t o š ā d aļ a

[1] 2016.gada 27.aprīlī Rīgas pilsētas pašvaldība (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Civillikuma 148.panta 13.daļu, 1587.,

1651., 1652.panta trešo daļu., 2141., 2146.pantu, cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret

individuālo komersantu “/Nosaukums A/” (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka starp Rīgas pilsētas pašvaldību, Rīgas domes īpašuma departamenta personā kā iznomātāju

un IK “/Nosaukums A/”, reģ. Nr./numurs/, kā nomnieku, 2012.gada 08.augustā tika noslēgts nekustamā īpašuma nomas līgums Nr.DI-

12-337-lī (turpmāk tekstā - Līgums). Saskaņā ar Līgumu Atbildētājs nomāja no Prasītāja daļu nekustamā īpašuma /adrese A/, kas sastāv

no skolas ēkas (kadastra apzīmējums /numurs A/, ar kopējo platību 1865m2) - 1.stāva telpām Nr.1-4 (A kāpņu telpā) ar kopējo platību

26,16 m2, 1.stāva telpu Nr.3 (B kāpņu telpā) ar kopējo platību 54,98 m2 un 1.stāva telpu Nr.4 (B kāpņu telpā) ar kopējo platību 49,23

m2, kā arī ēkai piesaistītā zemes gabala (kadastra apzīmējums /numurs B/, ar kopējo platību 578m2) domājamo daļu 40,41 m2 platībā

(turpmāk tekstā - Nekustamais īpašums).

Līguma 3.2.1.punkts nosaka, ka maksājumus par Nekustamā īpašuma lietošanu Nomnieks veic pa kalendārajiem mēnešiem un tie

ir jāieskaita Iznomātāja norēķinu kontā.

2014.gada 22.decembrī starp Prasītāju un Atbildētāju tika noslēgta vienošanās Nr.DI-12-337-lī/1 par parāda samaksu un Līguma

grozījumiem.

Tā kā Atbildētājs nepildīja ar Līgumu uzņemtās saistības, tad Prasītājs 2015.gada 01.decembrī nosūtīja Atbildētājam brīdinājumu

Nr.l-7/DI-15-1506-nd (turpmāk tekstā - Brīdinājums), kurā lūdza veikt nomas maksas parāda samaksu. Papildus Atbildētājs tika

brīdināts, ka gadījuma, ja norādītājā termiņā netiks veikta visa parāda samaksa, tad Brīdinājums uzskatāms kā Prasītāja paziņojums par

Līguma izbeigšanu pirms termiņa ar 2015.gada 30.decembri.

Līguma 5.1.2.apakšpunkts nosaka, ka Iznomātājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, neatlīdzinot Nomniekam zaudējumus,

kas saistīti ar Līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja Nomnieka nomas maksas parāds pārsniedz viena mēneša nomas maksas apmēru.

Tā kā Atbildētājs Brīdinājumā norādītajā termiņā neveica parāda samaksu, tad 2015.gada 30.decembrī starp Atbildētāju un

Prasītāju tika parakstīts akts Nr. DIIPP-15-159-akt par nekustamā īpašuma - skolas ēkas /adrese/ (kadastra apzīmējums /numurs A/)

daļas - 1.stāva (A kāpņu telpa) telpas Nr.1-4, 1 .stāva (B kāpņu telpa) telpu Nr.3-4 nodošanu - pieņemšanu.

Civillikuma 2141.pants nosaka, ka “nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos... “,

savukārt saskaņā ar Civillikuma 2146.pantu, “nomas vai īres maksa jāsamaksā pilnīgi... “.

Saskaņā ar Līguma nosacījumiem Atbildētājam tika izrakstīti rēķini par nomas maksu, taču Atbildētājs neveica 01.09.2015. rēķina

Nr.051728, 01.10.2015. rēķina Nr.056293, 02.11.2015. rēķina Nr.064688 un 01.12.2015. rēķina Nr.070626 samaksu, kā rezultātā,

par laika periodu no 2015.gada 01.septembra līdz 2015.gada 30.decembrim izveidojās nomas maksas parāds 842,36 euro (astoņi simti

četrdesmit divi eiro un 36 centi) apmērā.

Tā kā Atbildētājs, neveicot nomas maksas maksājumus Līgumā noteiktajos termiņos, pieļāva nokavējumu, tad, pamatojoties uz

Līguma 3.6.punktu, Atbildētājam ir pienākums maksāt nokavējuma procentus 0,1% apmērā no kopējās pamatparāda summas par katru

nokavēto dienu. Saskaņā ar parāda aprēķinu un Atbildētājam izrakstītajiem rēķiniem (01.10.2015. rēķins Nr.008374kav; 02.11.2015.

rēķins Nr.009068kav; 24.11.2015. rēķins Nr.009412kav; 01.12.2015. rēķins Nr.009803kav; 06.01.2016. rēķins Nr.000079kav),

nokavējuma procenti par laika periodu no 2015.gada 01.septembra līdz 2015.gada 30.decembrim kopā sastāda 56,96 euro (piecdesmit

seši eiro un 96 centi).

Saskaņā ar parāda aprēķinu Atbildētāja kopējais parāds uz Līguma, laušanas brīdi (30.12.2015.) ir 899,32 euro (astoņi simti

deviņdesmit deviņi eiro un 32 centi), kas sastāv no nomas maksas 842,36 euro (astoņi simti četrdesmit divi eiro un 36 centi) un

nokavējuma procenti 56,96 euro (piecdesmit seši eiro un 96 centi).

Līdz pat šim brīdim Atbildētājs nav veicis nomas maksas parāda un nokavējuma procentu samaksu.

Saistības pilnīgs un pienācīgs izpildījums ir viens no saistību izbeigšanās veidiem. Atbildētāja galvenā saistība nav izbeigusies, jo

Atbildētājs nav izpildījis saistību pilnā apmērā, līdz ar to, Atbildētāja pienākums ir samaksāt visu izveidojušos parādu.

[1.2] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas prasītāja labā nesamaksāto parādu 899,32 euro apmērā un samaksāto valsts nodevu un

tiesāšanās izdevumus.

[2] 2016.gada 28.aprīlī atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas vienlaikus ir arī atbildētājas juridiskā adrese – Rīga,

/adrese/, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2016.gada 30.maijam,

papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot atbildētājas tiesības lūgt

lietas izskatīšanu tiesas sēdē. Vienlaikus atbildētājai izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās

tiesības, tajā skaitā – tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, papildus informējot, ka lietu skatīs tiesnese I.Pujate.

Atbildētāja nedz norādītajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav sniegusi paskaidrojumus par iesniegto

prasības pieteikumu, kā arī nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

2016.gada 3.jūnijā pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada 12.jūlijā un par iespēju saņemt

sprieduma norakstu, sākot ar minēto datumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, proti,

ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka personai ir

paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar

pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta sestajai daļai tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās

adreses.

Ievērojot to, ka pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā paziņots 2016.gada 3.jūnijā, nosūtot minēto informāciju uz

prasības pieteikumā norādīto atbildētājas juridisko adresi un prasītāja juridisko adresi, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un

paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir nosūtīts Civilprocesa likuma 56.pantā un 56.1pantā noteiktajā kārtībā.

Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības

kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos

izņēmumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par

datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

Motī vu daļ a

[4 ] Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa

likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas procesuālās tiesības, kas paredzētas Civilprocesa likuma 250.23 un 250.24 pantā – nav sniegusi

paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka

atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā

norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un

dzīvē gūtiem novērojumiem.

[5] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 2112.pants nosaka, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu

kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits

lietošanas piešķīruma līgums - īre.

Lietā nav strīda par faktu, ka starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un atbildētāju –individuālo komersantu “/Nosaukums A/” –

2012.gada 8.augustā noslēgts Nekustamā īpašuma nomas līgums Nr.DI-12-357-lī (turpmāk – līgums), ar kuru Rīgas domes Īpašuma

departaments nodod, bet atbildētāja pieņem lietošanā Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma /adrese B/ daļu, kas sastāv

no skolas ēkas (kadastra apzīmējums /numurs A/, ar kopējo platību 1 865,00 m2) 1.stāva telpas Nr.1-4 (A kāpņu telpā) ar platību 26,16

m2 un 1.stāva (B kāpņu telpā) telpu Nr.3 ar platību 54,98 m2 un telpu Nr.4 ar platību 49,23 m2, ar kopējo iznomāto platību 130,37 m2,

un Īpašumam piesaistīto zemes gabalu (kadastra apzīmējums /numurs B/, ar kopējo platību 578,00m2) domājamo daļu 40,41 m2 platību.

Saskaņā ar minētās Nekustamā īpašuma nomas līguma 3.1.punktu par nekustamā īpašuma lietošanu atbildētāja apņēmusies

samaksāt Rīgas domes Īpašuma departamentam noteikto maksu par īpašuma lietošanu 145,14 LVL mēnesī, tai skaitā 21% PVN un

3.1.2. punktu maksu par Zemesgabala lietošanu 4,13 LVL mēnesī, tai skaitā 21% PVN.

Tā kā atbildētāja nepildīja līgumā noteiktās saistības, starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un atbildētāju – individuālo

komersantu “/Nosaukums A/” – 2014.gada 22.decembrī noslēgta Vienošanās DI-12-337-lī/1 pie 08.08.2012. noslēgtā nekustamā

īpašuma nomas līguma Nr.DI-12-337-lī (turpmāk – vienošanās), par parāda samaksu un līguma grozījumiem.

Saskaņā ar Vienošanās pie 08.08.2012. noslēgtā nekustamā īpašuma nomas līgumu 2.punktu puses vienojās, ka atbildētāja nomas

maksas parādu 1 529,83 euro apmērā veiks saskaņā ar parāda samaksas grafiku, veicot maksājumus 2014.gada 30.oktobrī, 2014.gada

8.decembrī, 2014.gada 30.decembrī, 2015.gada 30.janvārī un 2015.gada 28.februārī.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka, noslēdzot nekustamā īpašuma nomas līgumu un vienošanos, puses vienojušās par darījuma

būtiskajām sastāvdaļām ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šī vienošanās uzskatāma par galīgi noslēgtu

un kā neapstrīdētā tā ir spēkā esoša un pusēm saistoša.

Ievērojot minēto, secināms, ka, noslēdzot minēto nekustamā īpašuma nomas līgumu un vienošanos pie minētā līguma, pušu starpā

nodibinātas un pastāv saistību tiesiskās attiecības un Rīgas pilsētas pašvaldībai kā prasītājam ir radušās prasījuma tiesības pret

atbildētāju.

[6] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 2141.panta noteikumiem, nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos.

Saskaņā ar pušu starpā noslēgtās vienošanās 2.punktu, atbildētāja apņēmās atmaksāt prasītājam nomas maksas parādu 1 529,83

euro apmērā, veicot samaksu vairākos maksājumos (2014.gada 30.oktobrī, 2014.gada 8.decembrī, 2014.gada 30.decembrī, 2015.gada

30.janvārī un 2015.gada 28.februārī) uz vienošanās 5.3.punktā norādīto norēķinu kontu (lietas 23.-26.lapa). Saskaņā ar vienošanās

6.punktu minētā vienošanās stājas spēkā pēc tās parakstīšanas dienas ar reģistrēšanas dienu Rīgas domes lietvedības informācijas

sistēmā. Lietā nav strīda par faktu, ka pušu starpā noslēgtā vienošanās ir stājusies spēkā.

Kā redzams no lietas materiāliem, prasītājs izrakstījis atbildētājai rēķinus Nr.051728, Nr.056293, Nr.064688, Nr.070626,

Nr.008374KAV, Nr.009068KAV, Nr.009412KAV, Nr.009803KAV, Nr.000079KAV par telpu nomu un kavējuma naudas samaksu

(lietas 30.-38.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav iesniegusi tiesai

paskaidrojumus par prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai pierādījumus tam,

ka atbildētāja pilnā apmērā un noteiktajā termiņā būtu veikusi no pušu starpā noslēgtās vienošanās izrietošās saistības un norēķinājusies

ar prasītāju par telpu lietošanu.

Tā kā atbildētāja nav apstrīdējusi parāda aprēķinu, kā arī tiesā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētāja būtu veikusi samaksu par

nomas maksu, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja sagatavoto parāda aprēķinu un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, līdz ar to tiesa

atzīst, ka prasība par nomas maksas par nekustamā īpašuma lietošanu 842,36 euro apmērā piedziņu no atbildētājas ir pamatota un

apmierināma.

[7] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas nokavējuma procentus 56,96 euro apmērā.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.panta

noteikumiem, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu

Civillikuma 1651.pantā noteikts, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums.

Civillikuma 1828.pants paredz, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu.

Pušu starpā noslēgtās vienošanās 2.punktā puses vienojušās, ka samaksa par nomas maksas parādu veiks ar sastādīto grafiku

2014.gada 8.decembrī – 305,97 euro, 2014.gada 30.decembrī – 305,97 euro, 2015.gada 30.janvārī 305,97 euro un 2015.gada

28.februārī 305,97 euro, savukārt vienošanās 5.4.punkts paredz, ka par maksājuma termiņa kavējumiem nomnieks maksā prasītājai

nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru nokavēto dienu.

Kā redzams no lietas materiāliem, prasītājs 2015.gada 1.decembrī nosūtījis atbildētājai brīdinājumu, lūdzot veikt parāda samaksu

nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 10.decembrim samaksāt parāda summu.

Prasītājs par laiku no 2015.gada 1.septembra līdz 2015.gada 30.decembrim aprēķinājis nokavējuma procentus 56,96 euro apmērā

no nesamaksātās nomas maksas (lietas 29.lapa), par ko izrakstījis rēķinus atbildētājai (lietas 30.-38.lapa).

Ievērojot minēto, secināms, ka atbildētāja pieļāvusi parādnieka nokavējumu, līdz ar to iestājies līgumiskais pamats nokavējuma

procentu aprēķinam.

Tā kā atbildētāja nav iesniegusi tiesai iebildumus par veiktā nokavējuma procentu aprēķinu, kā arī nav iesniegusi pierādījumus tam,

ka parāda samaksa būtu veikta, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā aprēķina pamatotību, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība par

nokavējuma procentu 56,96 euro piedziņu no atbildētājas par laiku no 2015.gada 1.septembra līdz 2015.gada 30.decembrim ir

pamatota un apmierināma.

[8] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi

tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 842,36 euro, ņemot vērā Civillikuma

1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētājas prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi –

valsts nodeva 134,90 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un

izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību tiesā, kopā 139,60 euro.

[10] Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu

piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189. – 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no individuālā komersanta “/Nosaukums A/”, reģistrācijas nr./numurs/, par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai, reģistrācijas

Nr.90000064250, 1 038,92 euro (viens tūkstotis trīsdesmit astoņi euro un deviņdesmit divi centi), kas sastāv no:

- galvenā parāda 842,36 euro (astoņi simti četrdesmit divi euro un trīsdesmit seši centi);

- nokavējuma procentiem 56,96 euro (piecdesmit seši euro un deviņdesmit seši cents) par laiku no 2015.gada 1.septembra līdz

2015.gada 30.decembrim;

- valsts nodevas 134,90 euro (viens simts trīsdesmit četri euro un deviņdesmit centi);

- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 euro (četri euro un septiņdesmit centi).

Samaksa prasītāja labā izdarāma uz Rīgas domes Īpašuma departamenta kontu: LV87NDEA0020300003010, Nordea Bank AB

Latvijas filāle.

Noteikt individuālajam komersantam “/Nosaukums A/” sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Noteikt Rīgas pilsētas pašvaldībai, reģistrācijas Nr.90000064250, tiesības par laiku n o sprieduma pasludināšanas dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no individuālā komersanta “/Nosaukums A/”, reģistrācijas nr./numurs/, likumiskos 6% no

simta gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 842,36 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums

apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2016.gada 12.jūlijs.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate