Court partially allowed loan recovery claim for principal, interest, penalty, and court costs while dismissing warning fee.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against the defendant, who failed to submit a defense statement. While the court recognized the loan contract and ordered repayment of the principal, interest, and a reduced penalty, it rejected the specific request for the warning fee. The decision was based on the principle that warning-related costs are not compensable damages recoverable in a separate legal proceeding.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1943; Civil Law 1753; Civil Law 1756; Civil Law 1946; Civil Law 1717; Civil Law 1720; Civil Procedure Law 41; Civil Procedure Law 195; Civil Procedure Law 193; Civil Procedure Law 204.1; Civil Procedure Law 250.27; Civil Procedure Law 250.21: A warning fee is not a compensable loss recoverable under substantive law in a separate proceeding, but court costs are awarded proportionally to the extent of the claim's success.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29793713
Lietas arhīva Nr. C-4067-14/17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 11.novembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Jolanta Zaškina, rakstveida procesā, izskatīja civillietu SIA /Nosaukums A/ maza apmēra
prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu un
konstatēja
SIA /Nosaukums A/ cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par galvenā parāda Ls 40, lietošanas procentu Ls 40, līgumsoda Ls 40 un ar
brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu Ls 5,25 piedziņu sakarā ar pušu starpā 2012.gada 11.septembrī noslēgtā aizdevuma līguma neizpildi.
Atbildētājs, kuram 2013.gada 31.oktobrī uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikums paskaidrojumu sniegšanai, paskaidrojumus
noteiktajā termiņā nav sniedzis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
2013.gada 9.decembrī pusēm, ievērojot Civilprocesa likuma 56.panta noteikumus, nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā
un tiesas sprieduma pieejamības datumu.
Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība ir apmierināma daļēji.
Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
No lietas materiāliem redzams, ka 2012.gada 11.septembrī no atbildētāja norēķinu konta Nr./konta numurs/ tika apstiprināta reģistrācija kredīta
saņemšanai no SIA /Nosaukums A/, kā arī apstiprināta piekrišana kredītlīguma noteikumiem ar AKST kodu 2948 E878 A5CE 6EFD A583 ECCC
C161 5613 un prasītāja, pamatojoties uz atbildētāja iesniegumu, pēc reģistrācijas veikšanas ieskaitījusi iepriekš minētajā kontā aizdevumu Ls 40
apmērā (lietas 11.-12., 13., 18. un 20.lapa).
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pušu starpā tika noslēgts distances līgums par finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Saskaņā ar kredīta līguma vispārīgo noteikumu 2.1. un 2.6.1.punktu kredīta ņēmējam ir pienākums savlaicīgi atmaksāt kreditora piešķirto kredītu,
veikt maksājumu, kredīta procentu maksājumu un kredīta piešķiršanas komisiju.
Kā redzams no lietas materiālos esošā līguma pielikuma, kas satur informāciju par kredīta ņēmēja izvēlētajiem kredīta nosacījumiem, aizdevums
Ls 40 apmērā atbildētājam tika piešķirts uz laiku līdz 2012.gada 10.oktobrim.
Pēc minētā datuma atbildētājs aizdevumu neatdeva, paliekot parāda Ls 40 (56,91 euro), kas no atbildētāja piedzenams, pamatojoties uz
Civillikuma 1943.pantu.
Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas
vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši
tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.
Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Kā redzams no līguma pielikuma, kas satur informāciju par kredīta ņēmēja izvēlētajiem kredīta nosacījumiem, atbildētājs apņēmās samaksāt
prasītājai kredīta lietošanas procentus par laiku no 2012.gada 11.septembra līdz 2012.gada 10.oktobrim Ls 12 apmērā.
Ņemot vērā to, ka ne minētais līguma pielikums, ne arī kāds cits lietas materiālos esošais rakstveida pierādījums, ieskaitot pušu starpā noslēgto
kredīta līgumu, nesatur apstiprinājumu tam, ka puses būtu pielīgušas atbildētājam pienākumu maksāt kredīta lietošanas procentus tādā apmērā, kas
pārsniedz Ls 12, tiesa uzskata, ka no atbildētāja piedzenami pielīgtie kredīta lietošanas procenti 17,07 euro (Ls 12) apmērā, kā arī likumiskie procenti
par laiku no 2012.gada 11.oktobra līdz 2013.gada 21.oktobrim (prasības pieteikuma parakstīšanas diena) 3,51 euro apmērā (Ls 40 x 6 %: 365 x 376
nokavējuma dienas = Ls 2,47 jeb 3,51 euro).
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā līdz 31.12.2013) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību
tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu (redakcijā līdz 31.12.2013) līgumsoda
apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz
kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār,
kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Saskaņā ar kredīta līguma 6.1.punktu atbildētājs uzņēmies saistību par kredīta samaksas neveikšanu kredīta atmaksas dienā maksāt prasītājai
līgumsodu 1 % apmērā no termiņā nesamaksātās kredīta summas par katru nokavēto dienu.
Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu no 2012.gada 11.oktobra līdz 2013.gada 21.oktobrim, tas ir, par 376 kavējuma dienām Ls
150,40 apmērā, to labprātīgi samazinot līdz pamatparāda apmēram Ls 40, tātad faktiski piemērojot līgumsodu pēc zemākās likmes, kas, tiesas ieskatā,
konkrētajā gadījumā ir taisnīgs un samērīgs līgumsoda apmērs par atbildētāja pieļauto saistību izpildes nokavējumu.
Ņemot vērā minēto, no atbildētāja prasītājas labā, pamatojoties uz Civillikuma 1717. un 1720.pantu jāpiedzen līgumsods 56,91 euro (Ls 40)
apmērā.
Nav pamata apmierināt prasību daļā par ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu Ls 5,25 piedziņu.
Ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi nav atzīstami par ar konkrētās lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem vai arī zaudējumiem
materiālo tiesību izpratnē.
Augstākās tiesas spriedumos ir atzīts, ka jautājums par viena procesa ietvaros samaksāto tiesāšanās izdevumu piedziņu nevar tikt izlemts citā,
pavisam jaunā tiesvedības procesā, šo prasījumu pamatojot ar Civillikuma normām par zaudējumu atlīdzināšanu (Civillikuma 1770.-1792.pants).
Materiālās tiesību normas nav piemērojamas strīdos par izdevumu atlīdzību (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 21.janvāra spriedumu
lietā Nr.SKC-6, 2011.gada 6.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-143, 2013.gada 30.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC- 965).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas
izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 75,84 euro, ko veido valsts
nodeva 71,14 euro (Ls 50) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (Ls 3,30).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai atzīstamas tiesības par laiku no 2013.gada 22.oktobra līdz sprieduma izpildei /izsoles dienai/
saņemt no atbildētāja likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1 un 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/ /Nosaukums A/ labā neatmaksāto aizdevumu 56,91 euro, procentus par laika periodu no 2012.gada 11.septembra līdz
2012.gada 10.oktobrim 17,07 euro, nokavējuma procentus par laika periodu no 2012.gada 11.oktobra līdz 2013.gada 21.oktobrim 3,51 euro,
līgumsodu 56,91 euro un tiesas izdevumus 75,84 euro, kopā 210,24 euro (Divi simti desmit euro 24 centi).
SIA /Nosaukums A/ ir tiesības par laiku no 2013.gada 22.oktobra līdz sprieduma izpildei /izsoles dienai/ saņemt no /pers. A/ likumiskos
procentus (seši procenti no simta gadā) no neatmaksātās aizdevuma summas (56,91 euro).
Noteikt /pers. A/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas, samaksu veicot SIA
/Nosaukums A/ kontā AS „Swedbank” /numurs/.
Pārējā daļā prasību noraidīt.
Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas
apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese Jolanta Zaškina