Court orders gas company to collect unpaid gas fees, late charges, and court costs from individual defendant.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the collection of unpaid gas fees, late charges, and court costs. The plaintiff successfully proved the existence of a gas supply contract and the defendant's failure to pay for gas consumed between 2011 and 2013. Consequently, the court ruled in favor of the gas company, mandating payment of the principal debt, interest, and litigation expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 1., 863., 1230., 1587., 1652. p. 3., 1828. p., 204.1., 250.25. p., 27250. p., 41. p. 1. d., 34. p. 1. p. a., 97., 190., 193., 195., 27250. p.; The court may order the collection of a debt, late charges, and court costs when the plaintiff proves the existence of a contract and the defendant's failure to perform obligations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2017:1031.C33466517.1.S
Lieta Nr.C33466517
Lietas arhīva Nr.C-4665-17/20
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā 2017.gada 31.oktobrī
Rīgas rajona tiesas tiesnese A.Ilstere rakstveida procesā izskatīja civillietu AS ,,Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda
piedziņu.
Aprakstošā daļa
2017.gada 22.maijā tiesā saņemts AS ,,Latvijas Gāze” (turpmāk – prasītāja) pieteikums maza apmēra prasībā par parāda piedziņu no /pers. A/
(turpmāk - atbildētājs).
Pamatojoties uz Civillikuma 1., 863., 1230., 1587.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1828.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu
Nr.1048 ,,Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 34., 46., 65., 69., 72., 84.punktu un 36.5., 90.1., 90.3. un 90.4.apakšpunktu un Enerģētikas
likuma 18.pantu, lūgts:
1) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai galveno parādu 1153,05 euro par laika periodu no 2011.gada 1.decembra līdz 2013.gada 27.jūlijam;
2) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai nokavējuma procentus 918,82 euro par laika periodu no 2011.gada 18.janvāra līdz 2013.gada
25.augustam;
3) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus: samaksāto valsts nodevu 310,78 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
3,30 euro;
4) atzīt prasītājas tiesības par periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no
piespriestās, bet nesamaksātās parāda summas.
Prasībā norādīts, ka gazificētajā objektā /adrese/ (turpmāk – Objekts) izlietota dabasgāze, par ko nav veikta samaksa pilnā apmērā.
2010.gada 13.decembrī starp pusēm noslēgts Dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem Nr. 73-5482995 par dabasgāzes piegādi
Objektā (turpmāk – Līgums). Vienlaikus uzstādīts dabasgāzes patēriņa skaitītājs ar rādījumu 00000 m3, nodrošinot dabasgāzes piegādi Objektā.
Līguma 1.1., 2.1.2., 4.5., 5.1., 6.2. un 6.3.apakšpunkts, Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 ,,Dabasgāzes piegādes un
lietošanas noteikumi” 36.5., 90.1., 90.3. un 90.4.apakšpunkts, 69., 72., 84.punkts paredz atbildētāja saistību līdz Līguma darbības izbeigšanai veikt
maksājumus par patērēto dabasgāzi Objektā katru norēķinu periodu.
Atbildētājs līdz 2013.gada 27.jūlijam, kad Objektā parāda dēļ pārtraukta dabasgāzes piegāde (darbus veicot ārpus objekta), nav Līgumā un
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izbeidzis noslēgto Līgumu, nav arī izpildījis pielīgtās saistības. 2013.gada 12.septembrī Objektā piekļuvi
nodrošinājis tā jaunais īpašnieks, fiksēts dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījums 05383m3.
Atbildētāja nesamaksātais parāds ir 2071,87 euro, ko veido:
- 1153,05 euro – neveiktie maksājumi par patērēto dabasgāzi Objektā no 2011.gada 1.decembra līdz 2013.gada 27.jūlijam (dabasgāzes padeves
pārtraukšanai);
- 918,82 euro – nokavējuma procenti par samaksas kavējumu periodu no 2011.gada 18.janvāra līdz 2013.gada 25.augustam, t.i., 0,15% dienā
no kavētā maksājuma sakaņā ar Noteikumu Nr.1048 65.punktu.
Pirms prasības celšanas tiesā prasītāja aicinājusi atbildētāju veikt saistību izpildi, tajā skaitā, 2017.gada 10.martā nosūtot pretenziju uz atbildētāja
deklarēto dzīvesvietu, bet atbildētājs savas saistības labprātīgi nav izpildījis.
Prasītāja lietu lūgusi izskatīt rakstveida procesā un norādījusi, ka pirms prasības celšanas tiesā puses nav vienojušās par mediāciju, kā arī prasītāja
to nevēlas izmantot arī turpmāk.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem 2017.gada 24.maijā atbildētājam uz viņa deklarēto dzīvesvietas
adresi /dzīvesvieta/ (lietas 39.lapa), ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu
sniegšanai līdz 2017.gada 25.jūnijam (lietas 40.lapa).
Sūtījums atpakaļ tiesai nav atsūtīts, paskaidrojumi par prasību nav sniegti.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu 2017.gada
31.oktobrī pusēm paziņots 2017.gada 6.jūlijā (lietas 43.lapa).
Sūtījumi atpakaļ tiesai nav atsūtīti, atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.
Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likumu dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās
attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu [..].
Civilprocesa likuma 56.1panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja pavēste nosūtīta 56.pantā noteiktajā kārtībā, [..], uzskatāms, ka personai ir
paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu [..]. Savukārt 56.1panta otrā daļa noteic, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās
personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas
juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu
paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, [..], adresāts
var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.
Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta noteikumiem uzskatāms, ka tiesa ir informējusi atbildētāju par civillietas ierosināšanas
faktu un lietas izskatīšanas datumu.
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26pantu, lietu izskata rakstveida
procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,
un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas
datumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā arī
izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti, lietas izskatīšana
tiesas sēdē nav lūgta.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otrās daļas noteikumiem paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Pie minētajiem apstākļiem, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots.
Motīvu daļa
Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir
pamatota un apmierināma pilnībā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotību. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Tiesību doktrīnā V.Bukovskis uzsvēris, ka prāvnieku strīdīgās attiecības tiesa apspriež pēc tiem datiem, kurus puses iesniegušas tiesai un vienīgi šie
dati ir tiesai nepieciešamais procesuālais pierādījumu materiāls (V.Bukovskis, Civilprocesa mācības grāmata, Rīga, 1933., lpp.235).
Tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 250.23pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis rakstveida
paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, tādējādi tiesa secina, ka atbildētājam nav
pamatotu iebildumu pret prasību.
Lai gan atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tomēr tiesa tos vērtē
atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –
kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 2107.pants noteic, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu.
Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma
noteikumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 2004.pantu pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu.
Atbilstoši Civillikuma 2021.pantam no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījuma tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz
zaudējumu atlīdzību.
Savukārt Civillikuma 1432.pants noteic, kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskām sekām
un nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot.
Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra Noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (spēkā no 2008.gada
30.decembra līdz 2016.gada 11.februārim) 1.1.punkts paredz, ka šie noteikumi nosaka kārtību, kādā energoapgādes komersants (sistēmas operators)
piegādā un enerģijas lietotājs lieto dabasgāzi, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka atbildību, kā arī kārtību un gadījumus, kādos sistēmas operators var
pārtraukt dabasgāzes piegādi tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemto dabasgāzi vai nav izpildījuši citas saistības pret sistēmas operatoru.
Saskaņā ar Noteikumu Nr.1048 3.punktu dabasgāzi lietotājam piegādā saskaņā ar šiem noteikumiem un sistēmas operatora un lietotāja noslēgto
līgumu par dabasgāzes piegādi.
2010.gada 13.decembrī puses noslēgušas Dabasgāzes piegādes līgumu mājsaimniecības lietotājiem Nr.73-5482995 par dabasgāzes piegādi
objektā – /adrese/ (lietas 12.lapa).
2010.gada 13.decembrī sastādīts akts Nr.31 par norēķinu uzskaites mēraparāta vai dabasgāzes patēriņa skaitītāja pievienošanu un dabasgāzes
padevi, no kura redzams, ka gazificējamā objektā ir uzstādīta gāzes aparatūra ar rādījumu – 00000 (lietas 13.lapa).
Lietā nepastāv strīds par faktu, ka prasītāja ar līgumu uzņemtās saistības ir izpildījusi pilnā apmērā, t.i., dabasgāze objektam – /adrese/, ir piegādāta
saskaņā ar noslēgto līgumu.
Līguma 2.1.2.punkts paredz lietotāja (atbildētāja) pienākumu maksāt par gāzi atbilstoši Latvijas Republikas tiesību un normatīvajos aktos
noteiktajiem tarifiem, nodokļiem un citiem maksājumiem, kādi ir spēkā gāzes piegādes brīdī. Maksājumus veikt atbilstoši piegādātāja apstiprinātajiem
metodiskajiem noteikumiem tarifu piemērošanai.
Saskaņā ar Līguma 6.4.punktu atbildētājs apņēmies samaksāt par gāzi no gazificētā objekta īpašuma (valdījuma) lietojuma tiesību iegūšanas brīža.
Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 36.5.punkts noteic, ka lietotājam ir
pienākums līgumā noteiktajā kārtībā reģistrēt datus par izlietotās dabasgāzes daudzumu un ziņot sistēmas operatoram, kā arī izdarīt maksājumus līgumā
noteiktajos termiņos un apmērā.
Saskaņā ar noteikumu Nr. 1048 46.punktu par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar līgumu un sistēmas operatora apstiprināto
norēķinu kārtību. Norēķinu kārtībā paredz, kā lietotājs nolasa norēķinu uzskaites mēraparāta un dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījumus un paziņo tos
sistēmas operatoram [..]. Savukārt 90.1.punktā noteikts, ka mājsaimniecības lietotājam atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai,
maksājumi par dabasgāzi jāveic 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām. Norēķinu periods ir kalendāra mēnesis.
No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs savas saistības pēc noslēgtā līguma pienācīgi nav pildījis.
2012.gada 9.februārī atbildētājam nosūtīts atgādinājums par parādu Nr.85377020, atgādinot, ka atbildētāja parādsaistības ir Ls 405,30, parādu
lūgts samaksāt līdz 2012.gada 24.februārim (lietas 23.lapa).
2012.gada 16.martā atbildētājam nosūtīts atgādinājums par parādu Nr.86012396, atgādinot, ka atbildētāja parādsaistības ir Ls 513,39, parādu
lūgts samaksāt līdz 2012.gada 26.martam (lietas 24.lapa).
No izdrukas no Uzņēmumu datu bāzes redzams, ka atbildētājam ar Rīgas rajona tiesas 2012.gada 7.jūnija spriedumu pasludināts maksātnespējas
process un par administratori iecelta Kristīne Mergina, ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 15.augusta lēmumu pasludināta saistību dzēšanas procedūra
(lietas 25. – 26.lapa).
2012.gada 16.jūlijā prasītāja pieteikusi kreditora prasījumu pret parādnieku (atbildētāju) par summu Ls 865,50, norādot, ka parāds izveidojies pēc
2010.gada 13.decembra saskaņā ar Līgumu par dabasgāzes piegādi Nr.73-5482995 (lietas 27.lapa).
2012.gada 12.jūnijā sastādīts apsekošanas akts Nr.2 par gāzes padeves atslēgšanu par parādu objektā – /adrese/, konstatējot, ka objektā ir
nožogota teritorija, slēgta sēta, zvana nav. Vizuāli māja izskatās neapdzīvota, ir zaļā zona, uz ielas noslēgierīces nav. Lietotājs pie akta sastādīšanas nav
piedalījies (lietas 14.lapa).
2012.gada 3.novembrī sastādīts apsekošanas akts par gāzes padeves atslēgšanu objektā – /adrese/, konstatējot, ka māja nav apdzīvota, teritorija
iežogota un slēgta, no ārpuses gāzes padevi atslēgt nevarēja. Lietotājs pie akta sastādīšanas nav piedalījies (lietas 15.lapa).
2013.gada 25.aprīlī sastādīts apsekošanas akts par gāzes padeves atslēgšanu objektā – /adrese/, konstatējot, ka abonents nav mājās, telefons
neatbild, teritorija nožogota, pie vārtiem zvana nav. Teritorija ir zaļā zona, atslēgt iespējams tikai zaļajā zonā. Lietotājs pie akta sastādīšanas nav
piedalījies (lietas 16.lapa).
2013.gada 27.aprīlī sastādīts apsekošanas akts Nr.2 par gāzes padeves atslēgšanu objektā – /adrese/, konstatējot, ka māja ir neapdzīvota,
teritorija slēgta, iekļūt adresē nevar, jāsazinās ar mājas īpašnieku SIA ,,Vestbalt” par iespēju iekļūt adresē. Lietotājs pie akta sastādīšanas nav piedalījies
(lietas 17.lapa).
2013.gada 27.jūnijā atbildētājam un maksātnespējas procesa administratorei Kristīnei Merginai nosūtīts paziņojums Nr.20-4-3.28/6990P par
patērētās dabasgāzes parādu, kā arī lūdzot nodrošināt 2013.gada 10.jūlijā piekļūšanu gazificētā objekta dabasgāzes apgādes sistēmai, lai nolasītu
patēriņa skaitītāja kontroli un pārtrauktu gāzes padevi parāda dēļ (lietas 18.lapa).
2013.gada 10.jūlijā sastādīts apsekošanas akts Nr.1 par gāzes padeves atslēgšanu objektā – /adrese/, konstatējot, ka māja neapdzīvota, zvanot uz
norādītajiem telefonu Nr., zvērināta tiesu izpildītaja norādījusi, ka viņai nav atslēgas no mājas, uz ielas noslēgierīces nav, teritorija nožogota, ir zaļā zona.
Lietotājs pie akta sastādīšanas nav piedalījies (lietas 20.lapa).
Līguma 5.2.punkts noteic, ka piegādātājs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt Līgumu, ja lietotājs nepilda vai nepienācīgi pilda Līguma noteikumus, vai uz
Līguma izpildi attiecināmos Latvijas Republikas tiesību un normatīvos aktus, vai ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma / īres tiesības.
2013.gada 27.jūlijā sastādīts Akts Nr.647 par gāzes pārtraukšanu par parādu objektā – /adrese/, uzmetinot PE noslēgumuzmavu (lietas 21.lapa).
2013.gada 12.septembrī sastādīts Akts Nr.13 par norēķinu uzskaites mēraparāta vai dabasgāzes patēriņa skaitītāja kontroli, objektā – /adrese/,
konstatējot gāzes skaitītāja rādījumu 05383, piezīmes - gāze netiek lietota (lietas 22.lapa).
Ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 18.maija lēmumu atbildētāja saistību dzēšanas procedūra un maksātnespējas process izbeigts, neatbrīvojot
atbildētāju no atlikušajām parādsaistībām (lietas 28. – 32.lapa).
No lietas materiāliem redzams, ka 2017.gada 10.martā prasītāja nosūtījusi atbildētājam pretenziju Nr.39.2-10-2/2344P par parādu 2071,87 euro
objektā – /adrese/, lūdzot parādu samaksāt līdz 2017.gada 20.martam. Atbildētājs brīdināts par sekām, kādas iestāsies, ja parāds netiks samaksāts
(lietas 36.lapa).
Atbildētājs pretenziju atstājis bez ievērības un parāda samaksu nav veicis.
Saskaņā ar Līguma 5.1.punktu Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu un ir spēkā līdz brīdim, kad piegādātājs Līgumā noteiktajā kārtībā
vienpusēji izbeidz līgumu (5.1.2.punkts).
Savukārt Līguma 6.2.punkts noteic, ka mainoties lietotāja īpašuma / īres tiesībām uz gazificēto objektu, lietotājs ir atbildīgs par saņemtās gāzes
apmaksu līdz līguma izbeigšanai, kā arī citu Līgumā noteikto saistību izpildi.
Tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka prasītāja ir piegādājusi atbildētājam dabasgāzi un atbildētājam bija pienākums samaksāt par to atbilstoši
noteiktajiem tarifiem un termiņiem.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1590. pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..].
Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem,
bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti [..].
Atbildētājs atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka savas saistības viņš būtu izpildījis un
parādu par izmantoto dabasgāzi samaksājis.
No lietas materiālos esošā aprēķina redzams, ka dabasgāze Objektā no 2011.gada 30.novembra līdz 2013.gada 27.jūlijam (dabasgāzes padeves
pārtraukšanai) patērēta 2161 m3 par summu 1153,05 euro (lietas 34.lapa), ko prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja.
Pamatojoties uz minēto, tiesa secina, ka nav pamata apšaubīt prasītājas norādītos apstākļus, ka atbildētājam pastāv nenokārtotas maksājuma
saistības par patērēto dabasgāzi par laika periodu no 2011.gada 1.decembra (kā tas norādīts prasības pieteikumā) līdz 2013.gada 27.jūlijam 1153,05
euro apmērā, kas piedzenami par labu prasītājai.
Prasītāja lūdz piedzīt nokavējuma procentus 918,82 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2011.gada 18.janvāra līdz 2013.gada 25.augustam
(lietas 6.lapa).
No lietā iesniegtā aprēķina redzams, ka nokavējuma procenti ir aprēķināti par laika periodu no 2012.gada 18.janvāra līdz 2013.gada 25.augustam
(lietas 34. - 35.lapa). Līdz ar to tiesa konstatē, ka prasības pieteikumā ir ieviesusies pārrakstīšanās kļūda un par pareizo laika periodu ir uzskatāms tas,
kas norādīts parāda aprēķinā.
Kā arī no aprēķina redzams, ka nokavējuma procenti aprēķināti 935,47 euro, bet ņemot vērā to, ka saistību dzēšanas plāna ietvaros parādnieks
savas saistības dzēsis 16,65 euro apmērā, atlikušie nokavējuma procenti ir 918,82 euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir
parādnieka, bet otrajā - kreditora nokavējums.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis
garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.
Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: par katru parāda
samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem [..].
Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punkts noteic, ka par katru
veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus – 0,15 % dienā no nesamaksātās summas.
Tiesa secina, ka pamatojoties uz minēto, atbildētājam nokavējuma procenti jāmaksā, pamatojoties uz likumu.
Tā kā lietā ir iegūti pierādījumi par saistību izpildes nokavējumu un ar lietas materiāliem pievienoto parāda aprēķinu ir pierādīts, ka atbildētājam
aprēķinātie nokavējuma procenti ir 918,82 euro, tiesa atzīst, ka prasība daļā par nokavējuma procentu piedziņu ir apmierināma.
Tiesa secina, ka atbildētājs nav izpildījis saistību, ko uzņēmies ar dabasgāzes piegādes līgumu un pie šādiem apstākļiem prasība par parāda
pamatsummas par laika periodu no 2011.gada 1.decembra līdz 2013.gada 27.jūlijam 1153,05 euro un nokavējuma procentu 918,82 euro, kas
aprēķināti par laika periodu no 2012.gada 18.janvāra līdz 2013.gada 25.augustam, piedziņu apmierināma pilnībā.
Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet
nesamaksātās summas.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja
tāds norādīts prasības pieteikumā.
Civillikuma 1811.pants noteic, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i., nolīdzinot
parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1760.pantu un 1765.panta pirmo un ceturto daļu un izveidojušos tiesu praksi (Latvijas Republikas
Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņas 2014.gada 4.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-2742-14 (C17162112) un 2016.gada
29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC- 1331/2016 (C28283311) ) prasītājai ir tiesības saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no galvenā
parāda, kas aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad sākot ar tiesas nolēmuma stāšanos spēkā līdz nolēmuma izpildei.
Civillikuma 1759.panta 1. punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.
Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētājs savas uzņemtās saistības pienācīgi nav pildījis, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu atzīt tiesības sākot
ar nolēmuma stāšanos likumīgā spēkā līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6 procentus no neatmaksātā galvenā parāda 1153,05
euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla
lielumu.
Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,
kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas
pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 310,78 euro (lietas 8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (lietas
9.lapa).
Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas
samaksātā valsts nodeva 310,78 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam (15% no 2071,87 euro) un ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 3,30 euro, kopā 314,08 euro.
Civilprocesa likuma 204.1pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25 un
250. pantu, tiesa
no s pri e da
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642,
- parādu par patērēto dabasgāzi par laika periodu no 2011.gada 1.decembra līdz 2013.gada 27.jūlijam 1153,05 euro (viens tūkstotis viens simts
piecdesmit trīs euro un 5 centi);
- nokavējuma procentus par laika periodu no 2012.gada 18.janvāra līdz 2013.gada 25.augustam 918,82 euro (deviņi simti astoņpadsmit euro un
82 centi);
- valsts nodevu 310,78 euro (trīs simti desmit euro un 78 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (trīs euro un 30 centi),
pavisam kopā piedzenot 2385,95 euro (divi tūkstoši trīs simti astoņdesmit pieci euro un 95 centi).
Parāda summa iemaksājama AS „Latvijas Gāze” norēķinu kontā – AS ,,Citadele banka” Nr.LV32 PARX 0000 0044 6102 9.
Noteikt AS „Latvijas Gāze”, Reģ.Nr.40003000642, tiesības sākot ar sprieduma stāšanos spēkā līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)
saņemt likumiskos 6 % (seši procenti) gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 1153,05 euro (viens tūkstotis viens simts piecdesmit trīs euro un 5
centi), ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.
Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2017.gada
31.oktobra, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem
apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese (personiskais paraksts) A.Ilstere