Court imposes administrative arrest, fine, license revocation, and vehicle return for drunk driving conviction.

Lietvedības Nr. 1-0525-19/27

ECLI:LV:RVPT:2019:0808.130052519.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 8.augustā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā:

tiesnese B.Horuna,

ar tiesas sēžu sekretāri L.Beļkus un tulci J.Trimalnieci,

piedaloties /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

2019.gada 5.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes KPP Patruļpolicijas pārvaldes CPB 6.rotas jaunākais inspektors D.Beimo

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC412733 attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/ (turpmāk – /pers. A/) par

to, ka 2019.gada 5.augustā plkst.17.51 Rīgā, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli BMW 320, ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, pa Emmas

ielu no Vecāķu prospekta puses virzienā uz Vecmīlgrāvja 6.līniju, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē, ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā

gaisā 1,4628 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai bioloģiskajā vidē. Mērījumi veikti ar alkometru AlcoQuant 6020 A102836. Saskaņā ar Ceļu

satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu, stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

Tādējādi ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunkts un atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.15panta trešajā daļā.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 16 panta pirmajai daļai, šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā,

taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai tiesā.

Tiesas sēdē /pers. A/ piekrita Protokolā norādītajam un atzina faktu, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā vadīja savā turējumā esošu

transportlīdzekli, būdams alkohola reibumā. Norādīja, ka bija atstājis transportlīdzekli degvielas uzpildes stacijā (turpmāk – DUS) un gribēja doties uz

mājām. Saņēma telefona zvanu no mājām, bija nepatikšanas, dēļ kā izdzēra divas pudeles alus. Lai nevajadzētu maksāt sodu par automašīnas atstāšanu

DUS, nolēma to aizdzīt līdz mājām, t.i. aptuveni 40 metrus. Lūdza rast iespēju piemērot minimālo sodu. Paskaidroja, ka apgādībā personas nav, agrāk

nav sodīts, un nav saukts pie administratīvās atbildības, invaliditāte nav noteikts, strādā uzņēmumā ‘/Nosaukums/par operatoru.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus to kopumā un savstarpējā saistībā, noklausījusies /pers. A/ paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka ir pamats /pers.

A/ vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 149.15panta trešās daļas.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Latvijas APK 243. 1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu

liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie

pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas APK 149.15 panta trešās daļas ir pierādīta ar:

1. 2019.gada 5.augustā sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC412733 norādīto;

2. Valsts policijas darbinieka D.Beimo ziņojumā norādīto, ka 2019.gada 5.augustā D.Beimo strādāja ekipāžā 6004 ar dienesta

netrafarētu transportlīdzekli. No OVB saņēma informāciju par to, ka Emmas ielā DUS ‘’Viada’’ vadītājs sēž mašīnā un lieto

alkoholiskos dzērienus. Ierodoties notikuma vietā un apsekojot to, pamanīja transportlīdzekli BMW 320, ar numuru /reģistrācijas

numurs/, kurš atbilda dotajai informācijai no OVB. Pēc brīža D.Beimo pamanīja, ka vadītājs uzsācis kustību, nekavējoties to apturēja

ar speciālo skaņas un gaismas palīdzību. Pieejot pie vadītāja /pers. A/, veikta alkohola ekspertīze ar alkometru, pirmais mērījums uzrādīja

1,96 promiles, un pēc tam veicot otru mērījumu, tas uzrādīja 1,59 promiles. Vadītājam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols

PC412733;

3. 2019.gada 5.augusta Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB372488 un tam pievienotajām divām izdrukām par veikto

alkohola koncentrācijas pārbaudi /pers. A/ izelpā, 2019.gada 5.auggustā plkst.18.08 konstatējot minimālo alkohola koncentrāciju /pers. A/

izelpojamā gaisā – 1,4628% promiles. /pers. A/ ir parakstījis Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu, tādā veidā apliecinot, ka piekrīt

veiktās pārbaudes rezultātiem;

4. /pers. A/ tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem.

Vērtējot sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka nav pamata apšaubīt Transportlīdzekļa

vadītāja pārbaudes protokolā konstatēto alkohola koncentrāciju /pers. A/ izelpā un administratīvā pārkāpuma protokolā norādītos pārkāpuma

izdarīšanas apstākļus.

Tiesa nekonstatē iemeslus, kas būtu par pamatu lietā esošo pierādījumu atzīšanai par apšaubāmiem vai nepietiekamiem /pers. A/ pārkāpuma

izdarīšanas pierādīšanai. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt /pers. A/ vainu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un tiesa atzīst, ka ar lietā

esošajiem materiāliem ir pierādīta /pers. A/ vaina Latvijas APK 149. 15panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, proti, ka

administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. A/ vadīja transportlīdzekli, būdams alkohola reibuma stāvoklī, un viņa izelpotā gaisā

alkohola koncentrācija pārsniedz 1,0 promiles, proti, minimālā alkohola koncentrācija izelpā konstatēta 1,4628 % promiles, kas atbilst alkohola

koncentrācijai asinīs

Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem

vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Par /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņa dzīvesvietas adrese ir /adrese/, strādā par operatoru uzņēmumā ‘/Nosaukums/, agrāk nav

sodīts un nav saukts pie administratīvās atbildības.

Tiesa nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus atbilstoši Latvijas APK 33. un 34.pantā noteiktajam, kā arī

apstākļus, kas noteikti Latvijas APK 31.panta otrajā daļā, proti, kas būtu par pamatu tam, ka /pers. A/ nevar tikt piemērots administratīvais arests, cita

starpā, personai nav noteikta 1. vai 2.grupas invaliditāte.

Atbilstoši LAPK 149.15panta trešajai daļai, par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins

pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles,-transportlīdzekļa vadītājam piemēro

administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt piecdesmit līdz tūkstoš divsimt euro un atņem transportlīdzekļu

vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Ņemot vērā minēto un administratīvā soda mērķi, tiesa uzskata, ka /pers. A/ nosakāms Latvijas APK 149.1 5 panta trešās daļas

sankcijas ietvaros paredzētais minimālais sods, proti, uzliekams naudas sods 850 euro apmērā, piemērojams administratīvais arests uz 5

diennaktīm, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem, aizliedzot iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz 2 gadiem.

Saskaņā ar Latvijas APK 317.pantu lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un

lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums [..]. Lēmumu par administratīvo arestu izpilda divu gadu laikā no

lēmuma par administratīvo arestu nodošanas izpildei.

Latvijas APK 29.panta ceturtajā daļā noteikts, ka personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu

apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas

tiesības.

Savukārt Latvijas APK 29. 3pantā noteikts, ka aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības piemēro atpūtas kuģu vadītājiem,

kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana [..]. Atpūtas kuģu vadīšanas tiesību

iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.

Saskaņā ar Latvijas APK 291.panta otrās daļas 2.punktu, ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas

jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu. Līdz ar ko /pers. A/ izņemtā

transportlīdzekļa vadītāja apliecība /apliecības numurs/, sprieduma izpildei daļā par speciālo tiesību atņemšanu, nosūtāma Ceļu satiksmes drošības

direkcijai.

Atbilstoši Latvijas APK 299. 1 pantam, pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no soda uzlikšanas dienas. Minētā

panta trešā un ceturtā daļa nosaka, ka ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu stājies spēkā, stājas

spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts vadīt transportlīdzekļus līdz naudas soda

samaksai. Ja naudas sods nav samaksāts šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod piespiedu izpildei

tiesu izpildītājam. Lēmuma piespiedu izpilde notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Latvijas APK 258.pantā noteikts, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar

alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. Saskaņā ar Latvijas APK 274.panta otrās

daļas 12.punktu, nolēmumā administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, norāda ar alkohola koncentrācijas,

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas pienākumu, ja persona ir

atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

2018.gada 27.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.719 ‘’Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un

konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids’’ 2.punkts nosaka, ka alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam

pārbauda Valsts policijas darbinieks (..), izmantojot portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai. Savukārt šo noteikumu 10.punkts nosaka,

ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda ar Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs,

kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai lielāka par to, pārbaudes izdevumus 15,65 euro apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs.

No 2019.gada 5.augusta Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā norādītā secināms, ka minimālā alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā

/pers. A/ konstatētas 1,4628% promiles, kas pārsniedz Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt

transportlīdzekli. Līdz ar ko izdevumus par veikto alkohola koncentrācijas pārbaudi /pers. A/ jāieskaita institūcijas, kuras darbinieks ir veicis viņa

pārbaudi ar portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, tas ir, Valsts policijas kontā.

Latvijas APK 274.1 panta pirmā daļa nosaka, ka lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu jānosaka, kas

darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem vai citiem izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem.

Administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros tika izņemts transportlīdzeklis BMW 320, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kura

īpašnieks AS ‘’Renti’’, reģistrācijas numurs 40203174147, bet turētājs – pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/. Līdz ar ko, saskaņā

ar Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.2012-23-01, lietā izņemtais transportlīdzeklis ir atgriežams tā īpašniecei (skat.

Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr. 2012-23-01), vai pēc naudas soda samaksas tā turētājam – /pers. A/.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 29., 29.3, 31.- 34., pantu, 149.15 panta trešo daļu, 213., 243.-

244., 258., 272., 274., 275., 289.7, 289.16, 289.17, 291., 299., 299.1 pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.1 5 panta trešajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot:

1) administratīvo arestu uz 5 (piecām ) diennaktīm,

2) uzlikt naudas sodu EUR 850 (astoņi simti piecdesmit euro) apmērā,

3) atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem, aizliegt iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NMR

90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot no lēmuma par saukšanu pie

administratīvās atbildības numuru - 130052519). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Abrenes

ielā 8.

Izņemto transportlīdzekli BMW 320, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atdot atpakaļ šā transportlīdzekļa īpašniecei - AS

‘’Renti’’, reģistrācijas numurs 40203174147, vai pēc naudas soda samaksas tā turētājam /pers. A/, personas kods /personas kods/.

/pers. A/, personas kods /personas kods/, izņemto vadītāja apliecību /apliecības numurs/, nosūtīt iznīcināšanai Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Sprieduma izpildi daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uzdot Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Noteikt, ka ar alkohola koncentrācijas veiktās pārbaudes izdevumi 15,65 euro, samaksājami 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad nolēmums

stājies likumīgā spēkā, ieskaitot tos jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts policija; banka: Valsts kase; reģ.Nr.90000099040; Bankas kods:

TRELLV22; konta Nr.LV96TREL2140091033000, ar maksājuma mērķi – 05.08.2019. Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols

Nr.NB372488) par ko informēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas

biroju Rīgā, Gaujas ielā 15.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas

tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 8.augustā.

Tiesnese B.Horuna