Court fully allowed landlord's claim to terminate lease and recover rent arrears against absent tenant.

Lietas Nr. C32341015

Lietas arhīva Nr. C-0400-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 15.februārī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs

ar tiesas sēdes sekretāri L.Viļumu

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „/pers. P/” prasībā pret /pers. A/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2015.gada 20.oktobrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts SIA „/pers. P/” prasības pieteikums pret /pers. A/ par īres līguma

izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA “/pers. P/” apsaimniekošanā atrodas māja, kas atrodas /adrese/.

2001.gada 15.janvārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Dzīvojamās mājas telpas īres līgums par /adrese/. Saskaņā ar līgumu prasītāja vienmēr

pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētājs nav norēķinājies par īres maksu, saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem

pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.pantu, 10.pantu, 11.pantu, 28. 2pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1587.pantu, 1651.pantu, 1652.panta trešo daļu, 1662.pantu, 1716.pantu, 1765.pantu, 1779.pantu,

1828.pantu, Civilprocesa likuma 26.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 127.pantu SIA “/pers. P/” lūdz atzīt par izbeigtu 2001.gada 15.janvāra

Dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot atbildētāju bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu EUR

2505,21, līgumsodu EUR 250,52, likumiskos nokavējuma procentus EUR 108,79, samaksāto valsts nodevu EUR 382,01 un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 4,70, kā arī atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda

summas.

Atbildētājs nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis /pers. C/ prasību uzturēja, precizējot, ka lūdz izbeigt īres līgumu un izlikt atbildētāju no dzīvojamās platības

bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Ziņu par neierašanās iemesliem

nav.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, nolēma izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Tiesa nolēma taisīt aizmugurisku spriedumu, jo atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot

neierašanās iemeslu.

MOTĪVU DAĻA

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, noklausījusies paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No Civillikuma 1425.panta izriet, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

Civillikuma 1652.panta 3.punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas

īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Likumā “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2pantā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes

locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un

nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un

normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir

publicēts brīdinājums.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā), saskaņā ar šī panta trešo daļu līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra, un saskaņā ar

1717.pantu Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt

samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, bez tam 1720.pants paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis

norunāts vai līgumsods norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu, 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz

tiesisku darījumu, vai uz likumu un saskaņā ar Civillikuma 1765.panta otro daļu likumisko procentu apmērs līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs,

— seši procenti no simta gadā.

No lietas materiālos esošā 2001.gada 15.janvāra Dzīvojamo telpu īres līguma, redzams, ka tas noslēgts starp Rīgas pašvaldības SIA

“Sarkandaugava” kā izīrētāju un atbildētāju kā īrnieku. Līguma 1.1.punktā noteikts, ka izīrētājs nodod, bet īrnieks pieņem lietošanā dzīvojamo telpu,

/adrese/. Līguma 2.2.punktā noteikts, ka maksa par komunālajiem pakalpojumiem veicama pēc noteiktiem tarifiem. Saskaņā ar 2.4.punktu īres maksas

un maksas par pakalpojumiem (ja tā tiek maksāta vienlaicīgi ar īres maksu) kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājama soda nauda 0,1%

apmērā no mēneša maksājumu summas. Saskaņā ar 3.1.punktu šis līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu un tiek noslēgts uz beztermiņa laiku.

No lietas materiāliem izriet, ka izīrētājs un īrnieks sastādījuši aktu 2001.gada 15.janvārī ar to, ka izīrētājs nodod un īrnieks pieņem dzīvojamo telpu

19,61 m2 kopplatībā.

No lietas materiālos esošās izziņas no Uzņēmuma reģistra redzams, ka 2010.gada 29.decembrī tika reģistrēta un izveidota SIA „/pers. P/”,

apvienojot, tajā skaitā, SIA “/Nosaukums/”.

No lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas būvvaldes 30.05.2016 lēmuma Nr.BV-16-242-ls redzams, ka ir mainīta mājas /adrese/ adrese uz

/adrese/.

No prasības pieteikuma redzams, ka atbildētājs sākot ar 2001.gada augustu nav norēķinājies par īres maksu, saņemtajiem apsaimniekošanas un

komunālajiem pakalpojumiem.

No 2015.gada 20.maija pirmstiesas brīdinājuma, kas nosūtīts atbildētājam, izriet, ka prasītāja informēja atbildētāju par esošajām parādsaistībām,

kā arī brīdināja par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētāja pamatparāds prasītājai sastāda EUR 2505,21, līgumsods - EUR 250,21 un likumiskie procenti - EUR

108,79 par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 8.oktobrim.

Atbildētājs nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasību, kā arī nav iesniedzis pierādījumus par

daļēju vai pilnīgu parāda apmaksu.

Tiesa, izvērtējot prasītājas iesniegto atbildētāja parāda aprēķinu, atzīst, ka minētais parāda aprēķins ir pareizs un pamatots, savukārt aprēķinātais

līgumsods ir samērīgs un proporcionāls, jo nepārsniedz 10% no parāda pamatsummas.

Rezumējot teikto, kā arī vadoties no Civilprocesa likuma 96.panta piektās daļas, tiesa atzīst, ka pastāv pamats izbeigt 2001.gada 15.janvāra

Dzīvojamās telpas īres līgumu ar atbildētāju, izliekot atbildētāju no dzīvokļa Nr.22, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, kā arī piedzīt no

atbildētāja, par labu SIA „/pers. P/” pamatparādu EUR 2505,21, līgumsodu EUR 250,52 un likumiskos nokavējuma procentus EUR 108,79 par laika

periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 8.oktobrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Ņemot vērā minēto, pastāv pamats piedzīt no atbildētāja, par labu prasītājai valsts nodevu EUR 382,01 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

EUR 4,70.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

SIA „/pers. P/” prasību apmierināt pilnībā.

Izbeigt 15.01.2001 Dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. A/, personas kods /personas kods/, izliekot /pers. A/, personas kods /personas kods/,

no /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „/pers. P/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu EUR 2505,21,

līgumsodu EUR 250,52 un likumiskos nokavējuma procentus EUR 108,79 par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 8.oktobrim.

Noteikt SIA „/pers. P/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods

/personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešus procentus) gadā no nenomaksātās piedzenamās pamatparāda summas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „/pers. P/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts nodevu EUR 382,01

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70.

SIA “/pers. P/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, kredītiestādes nosaukums un bankas konts, kurā veicama samaksa: AS “/banka/”, konta

Nr./konta numurs/.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona

tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilnā sprieduma sastādīšanas datums ir 2017.gada 17.februāris.

Tiesnesis (personiskais paraksts) V.Prudņikovs

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis V.Prudņikovs

Rīgā 2017.gada 17.februārī.