Appeal court dismissed appeal against administrative penalty for driving under influence, upholding original verdict.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court dismissed the appellant's appeal against a first-instance judgment imposing a 13-day administrative arrest and license revocation for driving under the influence. The appellant argued that procedural rights were violated because they were not notified of the court hearing, though police had served the violation protocol and a summons to appear. The court ruled that proper notification occurred via registered mail and that the appellant's absence was justified by their prior departure from Latvia, thereby upholding the original penalty as fair and proportionate.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.1 pants; 260.1 pants; 268.1 pants; 286.1 panta 1. punkts; 286.2 pants: The court must verify that procedural rights were respected even if the accused was absent, provided notification was sent via registered mail and the absence was not due to the court's failure to convene.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lieta Nr. 115068007/2 143/AA43 – 0976 – 08/11
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 25.februārī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Vīgants, tiesneši S.Liniņa un V.Endzelis
piedaloties P.M. pārstāvim J.K.,
atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par P.M. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta piektās daļas, sakarā ar P.M. apelācijas sūdzību par Jelgavas tiesas tiesneses 2007.gada 20.jūlija lēmumu.
Administratīvā apgabaltiesa
konstatēja:
[1] Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas inspektors 2007.gada 25.jūnijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 133939. Protokolā konstatēts, ka 2007.gada 5.aprīlī plkst.1930 Jelgavā, pa Mednieku ielu virzienā no Vizbuļu ielas uz Viskaļu ielas pusi P.M. vadīja automašīnu SAAB 9 – 5, valsts reģistrācijas numurs (dzēsts valsts reģistrācijas numurs), būdams narkotisko vielu ietekmē (medicīniskās pārbaudes protokols Nr.68). Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu piemērots aizliegums izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Protokolā secināts, ka P.M. izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.15 panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu.
[2] Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2007.gada 20.jūlija lēmumu (turpmāk – Lēmums) P.M. atzīts par vainīgu Latvijas APK 149.15 panta piektās daļas paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 13 (trīspadsmit) diennaktīm, ar naudas sodu Ls 500 (pieci simti latu) apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Lēmums pamatots ar šādiem apstākļiem. [2.1] Administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA133939 saskaņā ar Latvijas APK 248.1 pantu, sastādīts bez pārkāpēja klātbūtnes, jo P.M. nereaģēja uz aicinājumiem ierasties Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldē protokola sastādīšanai. [2.1.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 12.jūnijā ierakstītā vēstulē uz P.M. deklarēto dzīves vietu Sarmas ielu 5, Jelgavā nosūtīta pavēste par ierašanos Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldē 2007.gada 22.jūnijā. [2.1.2] Policijas darbinieki 2007.gada 12.jūnijā un 18.jūnijā ieradās P.M. dzīves vietā, kur P.M. netika sastapts.
Minēto apstākļu dēļ 2007.gada 25.jūnijā administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts bez P.M. klātbūtnes un protokola kopija nosūtīta personai pa pastu ierakstītā sūtījumā uz deklarēto dzīves vietu un vienlaikus P.M. nosūtīta pavēste par ierašanos uz administratīvās lietas izskatīšanu Jelgavas tiesā 2007.gada 6.jūlijā plkst. 0900. [2.1.3] Atbilstoši Latvijas APK 248.1pantam uzskatāms, ka P.M. ar administratīvā pārkāpuma protokolu iepazinies septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā, proti, 2007.gada 3.jūlijā un ir informēts par administratīvās lietas izskatīšanas laiku un vietu. [2.1.4] Uz administratīvās lietas izskatīšanas sēdi 2007.gada 6.jūlijā plkst. 0900 P.M. neieradās un nepaziņoja par neierašanās iemesliem.
Saskaņā ar Latvijas APK 268.1 pantu 2007.gada 6.jūlijā P.M. atkārtoti uz viņa deklarēto dzīves vietu ierakstītā sūtījumā tika nosūtīta pavēste ierasties uz administratīvās lietas izskatīšanu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 135.panta trešajai daļai uzskatāms, ka izsaucamajai personai par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā – 2007.gada 13.jūlijā. No pasta paziņojuma redzams, ka tiesas pavēsti P.M. nesaņēma, jo dzīves vietā adresāts netika sastaps un nereaģēja uz aicinājumu ierasties pēc sūtījuma.
Ņemot vērā minēto un vadoties no Latvijas APK 270.pantu, administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta bez P.M. klātbūtnes. [2.2] Lēmumā secināts, ka P.M. vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierāda administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 133939, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (turpmāk - ONAP) Zemgales reģionālās nodaļas priekšnieka J.Staļģevica ziņojums un Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākā inspektora A.Tutiņa ziņojums, medicīniskās pārbaudes protokols Nr.68 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai, ķīmiski – toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti Nr.2157 un citi lietā esošie pierādījumi. [2.3] Ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 133939, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes ONAP Zemgales reģionālās nodaļas priekšnieka J.Staļģevica ziņojumu un Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākā inspektora Aigara Tutiņa ziņojumu konstatēts, ka 2007.gada 5.aprīlī plkst.1930 Jelgavā, pa Mednieku ielu, virzienā no Vizbuļu ielas uz Viskaļu ielas pusi, vadītājs P.M. vadīja automašīnu SAAB 9 – 5 ar valsts reģistrācijas numuru (dzēsts valsts reģistrācijas numurs).
V.M. turējumā. V.M. dzīvo vienā dzīvesvietā ar P.M., tādēļ Jelgavas policijas darbiniekiem bija iespējams objektīvi noskaidrot apstākļus par P.M. prombūtni. [3.3] Pastāv pretrunas starp medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.68 un Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes ONAP Zemgales reģionālās nodaļas priekšnieka J.Staļģevica ziņojumā norādīto informāciju, kurā iemesls P.M. pārbaudei bija informācija, ka P.M. nepārtraukti lieto narkotiskās un psihotropās vielas un tas, ka pārbaudes brīdī P.M. izskats liecināja par viņa atrašanos narkotisko vai psihotropo vielu reibuma stāvoklī.
Turpretī medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.68 ārsts konstatēja, ka nav ārēju pazīmju par narkotisko vielu klātbūtni organismā. Narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai tika ņemti P.M. bioloģiskās vides (urīna un asins) paraugi. [3.4] Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti Nr.2157 norāda, ka veicot P.M. urīna izmeklēšanu, atrastas tetrahidrokanabinola skābes „zīmes”, bet asinīs nav atrastas nekādas vielas, kas norādītu uz narkotiku klātbūtni un papildus šaubas par vielas klātbūtni rada izmeklēšanas rezultātos lietotais termins „zīmes”.
[4] Administratīvās apgabaltiesas sēdē P.M. pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību, lūdza atcelt pārsūdzēto lēmumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Mutvārdu paskaidrojumos pārstāvis atsaucās uz apstākļiem, kas minēti apelācijas sūdzībā.
Motīvu daļa
[5] Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu apelācijas kārtībā, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, apelācijas sūdzībā minētos argumentus un izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā savāktos pierādījumus Administratīvā apgabaltiesa secina, ka turpmāk minēto iemeslu dēļ pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts, bet apelācijas sūdzība ir noraidāma.
[6] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai. Administratīvā apgabaltiesa izskatījusi lietu pēc būtības, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, izvērtējusi apelācijas sūdzībā minētos argumentus, secina, ka ir pareizs un pietiekams pārsūdzētajā lēmumā ietvertais pamatojums (skatīt sprieduma [2] punktu) par P.M. vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149.15 panta piektajā daļā. Apgabaltiesa pievienojas pārsūdzētajā lēmumā izteiktajai motivācijai par P.M. noteiktā administratīvā soda veidu un tā apmēru.
[7] Par apelācijas sūdzībā izteiktajiem argumentiem Administratīvā apgabaltiesa norāda turpmāk minēto. [7.1] Latvijas APK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā. Likums nosaka, ka šos faktus konstatē:
- ar protokolu par administratīvo pārkāpumu;
- ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu;
- ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības;
- ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem;
- ar eksperta atzinumu;
- ar lietiskajiem pierādījumiem;
- ar protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu; ar citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem. [7.2] Izskatāmajā lietā ziņas par P.M. atrašanos narkotisko vielu ietekmē pierāda ziņas par faktiem, kas fiksētas Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.68 narkotisko un psihotropo vielu ietekmes/iespaida noteikšanai un minētā protokola pielikums par ķīmisko toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem (lietas lapa 4,5). Administratīvā apgabaltiesa pārbaudījusi un izvērtējusi minētos pierādījumus secina, ka tie attiecas uz izskatāmo lietu un pierādījumi ir pieļaujami izskatāmajā lietā, jo pierādījumi iegūti kārtībā kāda paredzēta MK noteikumos Nr.15.
[7.3] Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.68 norādīts, ka kompetenta ārstniecības iestādes amatpersona, ņemot vērā ziņas, kas fiksētas pārbaudes protokolā Nr.68 un ķīmisko toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātos Nr.2157, secināja, ka P.M. konstatēta narkotisko vielu ietekme. Savukārt lietā nepastāv strīds par to, ka esot narkotisko vielu ietekmē 2007.gada 5.aprīlī plkst.1930 Jelgavā, pa Mednieku ielu P.M. vadīja transporta līdzekli. P.M. apgalvojumu par to, ka minētajā laikā viņš neatradās narkotisko vielu ietekmē, neapstiprina iepriekš minētie rakstveida pierādījumi, tādēļ šādu pārkāpēja apgalvojumu apgabaltiesa noraida, kā nepamatotu. [7.4] Administratīvā apgabaltiesa secina, ka P.M. savu nepiekrišanu veiktās pārbaudes rezultātiem nav izteicis MK noteikumu Nr.15 30.punktā noteiktajā kārtībā, kas paredz, ja pārbaudāmā persona nepiekrīt medicīniskās pārbaudes rezultātiem, materiālu paraugus nosūta Narkoloģijas valsts aģentūrai atkārtotiem laboratoriskiem izmeklējumiem. Norādītie fakti apstiprina, ka P.M. 2007.gada 5.aprīlī plkst.1930 Jelgavā, pa Mednieku ielu virzienā no Vizbuļu ielas uz Viskaļu ielas pusi vadīja automašīnu SAAB 9 – 5, valsts reģistrācijas numurs (dzēsts valsts reģistrācijas numurs), būdams narkotisko vielu ietekmē. Ar norādītajām darbībām P.M. ir izdarījis Latvijas APK 149.15 panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu.
[8] Latvijas APK 32.pants noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka P.M. par Latvijas APK 149.15 panta piektajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu attiecīgajā tiesību normā paredzētais administratīvā aresta soda mērs un noteiktais naudas soda apmērs, kā arī transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas termiņš atbilst likuma nosacījumiem. Izraugoties un nosakot soda veidu un mēru, pārsūdzētajā lēmumā P.M. pamatoti noteikts 13 dienu administratīvā aresta termiņš, jo lietā ir konstatēts apstāklis, kas pastiprina P.M. atbildību un nav konstatēti apstākļi, kas mīkstinātu P.M. atbildību par izdarīto pārkāpumu. Nosakot sodu, ir ņemtas vērā ziņas par P.M. personību un tas, ka P.M. agrāk ir vairākkārt saukts pie administratīvās atbildības par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē. Minētie apstākļi norāda, ka P.M. piemērotais administratīvais sods noteikts saskaņā ar Latvijas APK 32.panta nosacījumiem. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu P.M. noteikts taisnīgs un samērīgs sods.
[9] Administratīvā apgabaltiesa kā nepamatotu noraida apelācijas sūdzībā norādīto, ka P.M. likumā noteiktā kārtībā nebija paziņots par lietas izskatīšanu. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pie administratīvās atbildības saucamajai personai P.M. Latvijas APK noteiktajā kārtībā paziņots par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu, kā arī par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu Jelgavas tiesā. Minēto faktu apstiprina policijas darbinieku dienesta ziņojumi un pierādījumi par korespondences nosūtīšanu ierakstītā sūtījumā (lietas lapas 8- 13). Par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu Jelgavas tiesā P.M. paziņots Latvijas APK 268.1 pantā noteiktajā kārtībā, bet tiesas pavēste P.M. nav izsniegta tā iemesla dēļ, ka adresāts pavēsti nav pieprasījis (lietas lapas 22-23). Administratīvā apgabaltiesa secina, ka lietvedības norises laikā administratīvā pārkāpuma lietā tika ievērotas pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesības, kas norādītas Latvijas APK 260.pantā. P.M., kurš tiek vainots administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, laika periodā no 2007.gada 9.jūnija līdz 2007.gada 13.augustam bija izceļojis no Latvijas Republikas, bet tas nav pamats, lai atzītu, ka tiesnesis nebija tiesīgs izskatīt lietu bez P.M. piedalīšanās. Latvijas APK 262.pants noteic, ka persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības un cietušais administratīvā pārkāpuma lietā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību atbilstoši Administratīvā procesa likuma noteikumiem. Lietas apstākļi norāda, ka P.M. bija tiesības likumā noteiktā kārtībā pilnvarot citu personu, kas pārstāvētu P.M. administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.
[10] Minēto iemeslu dēļ Administratīvā apgabaltiesa atstāj negrozītu pārsūdzēto lēmumu un noraida P.M. apelācijas sūdzību.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto, Latvijas APK 286.1panta 1.punktu un 286.2 pantu, Administratīvā procesa likuma 307.-309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
Atstāt negrozītu Jelgavas tiesas tiesneses 2007.gada 20.julija lēmumu par P.M. (personas kods (dzēsts personas kods)) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.15panta piektās daļas pārkāpumu, bet P.M. sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no tiesas sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Vīgants
Tiesneši V.Endzelis
S.Liniņa