Court partially allowed bank debt collection claim converting unpaid Ls to Euro and rejecting specific penalty claims.

Lieta Nr. C15 1066 14

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2014. gada 28.maijā

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese J. Mauliņa

ar tiesas sēžu sekretāri K.Girucku, D.Kalniņu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „NORVIK BANKA” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014. gada 2.janvārī tiesā saņemts prasītāja AS „NORVIK BANKA” prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. C/ par parāda

piedziņu (lietas 4.-6.lapa), kurā lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma

saistības - pamatparādu Ls 2 951,12, nesamaksātos procentus par aizdevuma izmantošanu Ls 1 585,06, likumiskos procentus Ls

230,68, līgumsodu Ls 1 480,18; noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6%

gadā no piespriestās, bet neizpildītās, pamatsummas; kā arī piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikums motivēts ar to, ka 2009.gada 1.oktobrī, veicot atbildētājas iepriekšējo parāda saistību

pārstrukturizēšanu, puses noslēdza Aizdevuma līgumu Nr. PTKR003929, saskaņā ar kuru atbildētājai tika piešķirts aizdevums Ls

2 971,01 atbildētājas saistību pilnīgai izpildei pret prasītāju, ar procentu likmi 24% un ar atmaksas termiņu līdz 2015.gada

28.oktobrim. Atbildētājai bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 28.datumam, nodrošinot, lai maksājuma grafikā norādītajos

datumos atbildētājas kontā ir pietiekošs atlikums patēriņa kredīta atmaksas un/vai procentu samaksas maksājumu veikšanai.

Saskaņā ar līguma 3.1.punktu, par katru līgumā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu atbildētājai jāmaksā līgumsods 0,15% no

savlaicīgi nesamaksātās summas, ja nokavējums saistīts ar neiespējamību veikt naudas līdzekļu norakstīšanu no norēķinu konta

naudas trūkuma vai cita no prasītāja neatkarīgu apstākļu dēļ. Atbildētāja saistības nepildīja, jo nenodrošināja pietiekošu naudas

līdzekļu atlikumu kontā kredīta maksājumu veikšanai, pēdējais maksājums veikts 2011.gada 8.martā Ls 20 apmērā. Līguma

3.3.punktā puses pielīgušas, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no līgumā noteikto saistību izpildes. Prasītājs uzskata, ka

atbildētājai saskaņā ar līguma 2.2.1.apakšpunktu ir pienākums atmaksāt saņemto kredītu, samaksāt procentus un pienācīgi izpildīt

citas līgumā minētās saistības.

Norāda, ka ar 2012.gada 2.jūlija paziņojumu atbildētajai tika dots 10 dienu termiņš saistību izpildei, atbildētāja saistības

neizpildīja, prasītājs līgumu izbeidza 2012.gada 13.jūlijā.

Paskaidro, ka iepriekš Jelgavas tiesas zemesgrāmatu nodaļa 2012.gada 5.septembrī pieņēma lēmumu atstāt bez

izskatīšanas pieteikumu lietā par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret atbildētāju.

Atbildētājas no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības ir Ls 6 247,04, ko veido pamatparāds Ls 2 951,12,

nesamaksātie procenti par aizdevuma izmantošanu Ls 1 585,06, likumiskie procenti Ls 230,68 un līgumsods Ls 1 480,18. Prasītājs

norāda, ka līgumiskos procentus tas aprēķinājis no 2009.gada 28.decembra līdz 2012.gada 13.jūlija, kad tika izbeigts pušu

noslēgtais Aizdevuma līgums, savukārt no 2012.gada 14.jūlija līdz 2013.gada 22.oktobrim prasītājs bija tiesīgs aprēķināt likumiskos

procentus. Prasītājs paskaidro, ka līgumsods tiek aprēķināts no 2010.gada 28.janvāra līdz 2012.gada 28.jūnijam.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717.pantu, 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757.pantu, 1759.panta

1.punktu, 1762.panta 1.punktu, 1764.pantu, 1765.panta pirmo daļu, 1811., 1934., 1943.pantu, 1946.panta pirmo daļu.

2014.gada 11.februārī Jelgavas tiesā saņemti prasītāja AS „NORVIK BANKA” prasības pieteikuma precizējumi (lietas 29.-

30.lapa), kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1833.pantu, precizē prasības pieteikuma lūgumu daļu un lūdz tiesu apmierināt prasību;

piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības - pamatparādu 4 199,07 euro,

nesamaksātos procentus par aizdevuma izmantošanu 2 255,34 euro, likumiskos procentus 328,23 euro, līgumsodu 2 106,11 euro,

kopā piedzenot 8 888,75 euro; noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6%

gadā no piespriestās, bet neizpildītās, pamatsummas; kā arī piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam visus tiesāšanās izdevumus.

Tiesas sēdē nav ieradies prasītāja pārstāvis, par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots – nosūtīta pavēste (lietas 1.lapa).

2014.gada 14.maijā Jelgavas tiesā saņemts prasītāja pārstāves rakstisks lūgums izskatīt lietu pārstāvja prombūtnē, norāda,

ka prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem, lūdz piedzīt no atbildētājas visus tiesas izdevumus.

Tiesas sēdē nav ieradusies atbildētāja /pers. C/, kurai par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots – nosūtīta pavēste uz

atbildētājas deklarēto dzīvesvietu, ko apliecina ieraksts lietas uzziņas lapā, ziņas no Tiesu informācijas sistēmas. Atbildētājai sūtītā

pavēste nav saņemta atpakaļ Jelgavas tiesā. Tiesa atzīst, ka atbildētāja aicināta uz tiesu atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta

prasībām un minētajā pantā ietvertajai prezumpcijai par tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu. Atbildētājas iesniegumi nav

saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti, tiesai nav zināmi viņas neierašanās attaisnojoši iemesli, prasība nav

apstrīdēta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu tiesa nolēma skatīt lietu bez prasītāja pārstāvja un atbildētājas klātbūtnes, jo

nesaskatīja citus, Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos, lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos rakstiskos pierādījumus un prasībā norādītos apstākļus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu aizmugurisks ir spriedums, pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Novērtējot lietas materiālus tiesa atzīst, ka aizmuguriska sprieduma taisīšana ir pamatota, jo atbildētāja nav sniegusi

paskaidrojumus par prasību, nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus. Lietā esošie rakstveida

pierādījumi un prasītāja pārstāvja rakstveida paskaidrojumi atzīstami par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

Tiesa uzskata, ka lieta iztiesājama, ievērojot Civillikuma Ievada 3.pantu, kurā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība

apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau

iegūtās tiesības.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Starp pusēm 2009.gada 01.oktobrī noslēgts Aizdevuma līgums Nr. PTKR003929 (par atbildētājas iepriekšējo parāda saistību

pārstrukturizēšanu) (lietas 10-11.lapa), saskaņā ar kuru prasītājs piešķir atbildētājai kredītu 4 227,37 euro (Ls 2 971,01), nosakot

procentu likmi 24% gadā. Puses pielīgušas, ka aizņēmēja atmaksā kredītu un maksā aizdevējam procentus par kredīta izmantošanu

Maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā. Saskaņā ar līguma maksājumu

grafiku atbildētājai bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 28.datumam (lietas 12., 13.lapa). Puses vienojušās, ka kredīta atmaksas

termiņš ir 2015.gada 28.oktobris.

Tiesa atzīst, ka minētais līgums noslēgti atbilstoši Civillikuma prasībām, neviena no pusēm tos nav apstrīdējusi, un līdz ar to tie

ir saistoši līgumslēdzējām pusēm.

Ar atbildētājas /pers. C/ aizdevuma konta izrakstu (lietas 14.lapa) pierādīts, ka prasītājs izsniedzis atbildētājai aizdevumu

atbilstoši 2009.gada 01.oktobrī noslēgtajam Aizdevuma līgumam Nr. PTKR003929.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa kā aizņēmies.

Pamatparāda apmērs pēc 2009.gada 01.oktobrī noslēgtā Patēriņa kredīta līguma Nr. PTKR003929 pierādīts ar lietā esošiem

aprēķiniem (lietas 16., 17., 18.lapa), jo nav apstrīdēts (Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa). Arī Civillikuma 1838.panta izpratnē

samaksas pierādījums gulstas uz parādnieku. Atbildētāja samaksu nav pierādījusi.

2009.gada 01.oktobra Aizdevuma līguma Nr. PTKR003929 2.3.2.punktā pielīgtas prasītāja kā aizdevēja tiesības vienpusēji

pirms termiņa izbeigt līgumu un pieprasīt no atbildētājas kā aizņēmējas pirms termiņa (desmit dienu laikā no aizdevēja rakstveida

paziņojuma nosūtīšanas dienas) nodrošināt norēķinu kontā kredīta summu, aprēķināto procentu un līgumsodu summu, ka aizņēmēja

pārkāpj kādu no līguma noteikumiem vai pārkāpj kāda cita aizņēmējas un aizdevēja starpā noslēgtā līguma noteikumus, vai līguma,

kas noslēgts starp aizņēmēju un kādu no aizdevēja meitas sabiedrībām, kas sniedz finanšu pakalpojumus (SIA „NORVIK LĪZINGS”

u.c.) noteikumus, vai ja tiek pārkāpti galvojuma līguma (ja tāds ir noslēgts) noteikumi.

2012.gada 2.jūlijā prasītājs nosūtījis atbildētājai brīdinājumu, kurā paziņojis, ka ar 2012.gada 13.jūliju vienpusēji atkāpjas no

aizdevuma līguma, ja atbildētāja 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas nenodrošinās savā bankas kontā no aizdevuma

līguma izrietošo parāda summu (nesamaksātie ikmēneša maksājumi un līgumsods), kas 2012.gada 2.jūlijā bija 3 352,66 euro (Ls

2 356,26).

Tiesā nav saņemti pierādījumi, ka atbildētāja samaksājusi prasītāja norādīto parādu pilnībā. Nav strīda par to, ka atbildētāja

nav pildījusi līguma nosacījumus, neveicot maksājumus termiņā un pilnā apjomā. Atbildētāja likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi

prasītāja norādītās kopējās saistības uz 2013.gada 27.decembri, pret prasītāja aprēķinu pareizību iebildumus nav izvirzījusi.

Tiesai nav pamata uzskatīt pušu minētos pielīgtos līguma nosacījumus par netaisnīgiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

izpratnē. Turklāt ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1 pants pieļauj iespēju kredīta devējam pieprasīt kredīta pirmstermiņa

atmaksu, ja notiek kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšana ilgāk kā par 60 dienām vai biežāk kā trīs reizes

gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām.

Ņemot vērā, ka atbildētāja ir pieļāvusi maksājumu kavējumu ilgāk kā par 60 dienām (lietas 13.lapa), banka ir izmantojusi

savas pielīgtās tiesības un ar 2012.gada 2.jūlija paziņojumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu Nr.2-7/8516 ir paziņojusi /pers. C/

par Aizdevuma līguma vienpusēju izbeigšanu, pieprasot izpildīt uzņemtās saistības un norādot uz prasības celšanu tiesā, ja parāds

noteiktajā termiņā netiks samaksāts (lietas 15.lapa).

Novērtējot minēto, tiesa atzīst, ka iestājies parādnieka nokavējums un prasītājam ir tiesības saskaņā ar augstāk minētajiem

Aizdevuma līguma nosacījumiem vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt neatmaksāto aizdevuma pamatsummu, aizdevuma

lietošanas procentus, kā arī līgumsodu.

Jau iepriekš spriedumā tiesa norādīja, ka puses Aizdevuma līguma Nr. PTKR003929 1.3.punktā ir vienojušās, ka par

aizdevuma izmantošanu tiek maksāta procentu likme 24% gadā no faktiski izmantojamās kredīta summas, vadoties no faktiskā

dienu skaita mēnesī un pieņemot, ka gadā ir 360 dienas (lietas 10.lapa).

Aizdevuma līguma Nr. PTKR003929 3.1.punktā puses ir panākušas vienošanos par to, ka par katru līguma 2.2.1. un

2.2.3.punktā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu aizņēmēja maksā aizdevējam līgumsodu 0,15% apmērā no savlaicīgi

nesamaksātās summas, ja nokavējums saistīts ar neiespējamību veikt naudas līdzekļu norakstīšanu no norēķinu konta līguma

21.3.punktā minētajā kārtībā naudas trūkuma vai citu no aizdevēja neatkarīgu apstākļu dēļ (lietas 11.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1946. pantu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā

gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās

vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik

daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1721.pantu, ja kāds izpilda tikai daļu no savas saistības, tad tomēr viņam jāsamaksā viss līgumsods,

bet ne tikai samērīga daļa.

Civillikuma izpratnē līgumsods ir saistību tiesību pastiprinājums saistības neizpildīšanas vai pienācīgas neizpildīšanas

gadījumā, kas pastiprina konkrētas personas saistību vai nodrošina saistību izpildi un pastāv kā civiltiesisks sods.

Līgumsods ir civiltiesību institūts ar divējādu dabu, no vienas puses tas ir saistības pastiprinājums, no otras puses līgumsods

kļūst par atbildības izpausmi, ja pastiprinājums izrādījies nepietiekams (K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Rīga, 2006., 115.lpp.).

Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko

līdzekļu piemērošanu, par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips.

Tiesa atzīst, ka jāņem vērā tiesu prakse, kas satur norādi, ka līgumsods nevar kļūt par nepamatotas iedzīvošanās iespēju

sakarā ar cita subjekta kļūdām, neizdarību vai pat apzinātu pārkāpumu.

Ar prasības pieteikumā norādītajiem un prasībai pievienotajiem parāda summas aprēķiniem (lietas 5., 16., 17.lapa) pierādīts,

ka atbildētājas /pers. C/ līgumisko aizdevuma lietošanas procentu parāds no 2009.gada 28.decembra līdz 2012.gada 13.jūlijam ir

2 255,34 euro (Ls 1 585,06) un līgumsoda parāds no 2010.gada 28.janvāra līdz 2012.gada 28.jūnijam ir 2 106,11 euro (Ls

1 585,06).

Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1.pantā norādītais

labas ticības princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie

pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr. SKC – 644/2013 ar

atkāpšanos no līguma vairs nepastāv līgumisks (juridisks) pamats piemērot bijušā līguma noteikumus par līgumiskajiem procentiem

un līgumsodu. Prasītājam bez šaubām ir tiesības saņemt kredīta nedzēsto pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu, kas

uzkrājušies līdz līguma izbeigšanas brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas pie citas personas – tad no līguma izbeigšanas brīža

arī likumiskos procentus saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu likumisks (likumā noteikts). Līgumsods šādā situācijā Civillikumā nav

noteikts.

Ar šo spriedumu Senāts atkāpjas no judikatūras un izdara precizējumu, ka līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad

līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt.

Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka

saistība, t.i. nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Tiesai nav pamats apšaubīt prasītāja norādīto, ka atbildētāja pēdējo maksājumu veikusi 2011.gada 8.martā 28,46 euro (Ls

20) apmērā (lietas 4., 18.lapa). Tiesa no pierādījumiem lietā secina, ka atbildētāja maksājumus ar kavējumiem veikusi jau no

2010.gada janvāra. Savukārt prasītājs savu tiesību, saskaņā ar Aizdevuma līguma Nr. PTKR003929 2.3.2.punktā pielīgto, vienpusēji

pirms termiņa izbeigt līgumu izmantoja 2012.gada 2.jūlijā, no līguma atkāpjoties ar 2012.gada 13.jūliju.

Saskaņā ar Civillikuma 1657.pantu tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām gadījumos, kad

viņu nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.

Vērtējot prasījumu par aizdevuma lietošanas procentu, kā arī līgumsoda piedziņas pamatotību, tiesa ņem vērā Zemgales

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2012.gada 6.novembra spriedumā lieta Nr. C15293409 un 2012.gada 29.novembra

spriedumā lieta Nr. C15225811 izdarītās atziņas, ka divi gadi ir pārāk ilgs laika periods jautājuma izlemšanai par līguma

pārtraukšanu. Šāds laika periods neatbilst normālai banku praksei, jo parasti bankas (pie līdzīgiem līguma nosacījumiem par tiesībām

vienpusēji atkāpties no līguma) izlemj jautājumu par atkāpšanos no līguma 2-3 mēnešu laikā no brīža, kad aizņēmējs sāka kavēt

saistību izpildi. Tiesa pievienojas Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas izdarītajām atziņām, ka šādas aizdevēja rīcības

rezultātā radīta situācija, kas ir neizdevīga aizņēmējam, jo gadījumā, ja aizdevējs saprātīgā termiņā būtu izlēmis jautājumu par

atkāpšanos no līguma, līgumisko procentu un līgumsods pieaugums būtu mazākā apmērā.

Jautājuma izlemšanu par aizdevēja pielīgto tiesību izmantošanu vienpusēji izbeigt līgumu tikai 2012.gada 13.jūlijā tiesa nevērtē

kā tiesību godprātīgu izlietošanu. Turklāt tiesa no pierādījumiem lietā secina, ka nav pamata uzskatīt, ka arī atbildētāja ir pietiekami

aktīvi rīkojusies, la ar savām faktiskām darbībām samazinātu parādu bankai vai saskaņā ar līguma nosacījumiem atdotu aizdevumu

pirms termiņa. Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka pusēm jāuzņemas līdzatbildība par minētās situācijas sekām. Līdz ar to tiesa

uzskata par taisnīgu strīda risinājumu, atbrīvojot atbildētāju daļēji no līgumsoda un līgumisko aizdevuma lietošanas procentu samaksas

pienākuma, noteikt atbildētājai pienākumu samaksāt līgumsodu no 2010.gada 28.janvāra līdz 2012.gada 28.jūnijam ½ no 2 106,12

euro (Ls 1 480,18) jeb 1 053,06 euro (Ls 740,09) un līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus no 2009.gada 28.decembra līdz

2012.gada 13.jūlijam ½ no 2 255,34 euro (Ls 1 585,06) jeb 1 127,67 euro (Ls 792,53).

Tiesai nav pamata atzīt, ka būtu pārkāptas atbildētājas, kā patērētājas, tiesības.

Pie apstākļiem, kad atbildētāja nav izteikusi nekādus iebildumus prasītājam vai arī tiesai Aizdevuma līgumu apspriešanas

sakarā, tiesai nav pamata uzskatīt, ka pusēm par to pastāvētu domstarpības. Turklāt, kā secināms no Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma 6.panta trešā daļas ne katrs neapspriests līguma noteikums ir atzīstams par netaisnīgu. Par netaisnīgu līguma noteikumu

uzskatāms tāds noteikums, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu

kompensāciju par līgumsaistību neizpildi.

Tiesa uzskata, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenamais līgumsods 1 053,06 euro (Ls 740,09) apmērā vērtējams

kā samērīgs un taisnīgs arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma kontekstā, ņemot vērā nokavētā perioda ilgumu un pamatparāda

apmēru, līgumsoda funkcijas, kā arī to, ka pienākums maksāt līgumsodu iestājas atbildētājas līguma saistību nepildīšanas rezultātā

nav pretrunā labas ticības principam.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus – 6% gadā par sava kapitāla lietošanu – pēc vienpusējas atkāpšanās

no līguma 2012.gada 14.jūlijā un līdz pat prasības celšanas brīdim – 2013.gada 22.oktobrim 328,23 euro (Ls 230,68) apmērā. Tiesai

nav pamata apšaubīt minētā prasījuma apmēru, kas pierādīts ar aprēķinu (lietas 16.lapa) un skaidrojumu prasības pieteikumā (lietas

5.lapa), pretēji pierādījumi nav iesniegti, summa nav apstrīdēta. Tiesa uzskata, ka šajā lietā saskaņā ar Civillikuma 1759.panta

2.punktu no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami nokavējuma procenti 328,23 euro (Ls 230,68), kas radušies par sveša

kapitāla lietošanu pēc līgumisko attiecību izbeigšanas.

Novērtējot teikto, tiesa uzskata, ka ir pierādīts, ka atbildētāja nav pildījusi ar līgumu uzņemtās saistības, kas ir pamats

pamatparāda, līgumisko procentu samazinātā apmērā un līgumsoda samazinātā apmērā piedziņai, kā arī pieprasīto likumisko

procentu piedziņai.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un

konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu pēc prasītāja lūguma, ir pamats noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestā, bet nepiedzītā, pamatparāda 4 199,07 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu 576,14 euro (Ls 404,91) (lietas 7., 9.lapa), maksājis ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 7,84 euro (lietas 8.lapa; 2014.gada 13.maija maksājuma uzdevums Nr.130514/2).

Tā kā prasījums apmierināts daļēji, no atbildētājas tiesas izdevumi piedzenami proporcionāli: valsts nodeva 434,81 euro (kas

aprēķināta sekojoši: prasības summa ir 8 888,75 euro jeb 100%; apmierinātā prasības summa ir 6 708,03 euro (4 199,07 euro +

1 127,67 euro + 328,23 euro + 1 053,06 euro), kas ir x; x = 6 708,03 euro x 100/8 888,75 euro = 75,47%; 75,47% no 354,20 euro =

248,40 euro); ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,92 euro (kas aprēķināta sekojoši 75,47% no Ls 7,84), kopā 440,73 euro.

Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļā noteikts, ka, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet

nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes (turpmāk — Padome)

noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta

kopsumma veidojas no konvertētajām sastāvdaļām. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma nepārsniedz sākotnējo

tiesiskā instrumenta kopsummu latos, kura konvertēta euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos

noapaļošanas principus. Minētā likuma sestā panta pirmajā daļā norādīts, ka latu konvertācijā uz euro izmanto Padomes noteikto

maiņas kursu no latiem uz euro. Savukārt šā panta otrajā daļā noteikts, ka naudas summas un vērtības naudas izteiksmē pēc latu

konvertācijas uz euro noapaļo līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata. Ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, tad

centa vērtība nemainās. Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad cents tiek noapaļots par vienu vienību uz augšu.

Atbilstoši iepriekš norādītajam un faktam, ka no 2014.gada 1.janvāra notikusi Latvijas pāreja uz euro,tad visi maksājumi, kas iepriekš

norādīti latos tiek pārrēķināti pēc Padomes noteiktā maiņas kursa 0,702804 lati par 1 euro un attiecīgi pēc konvertācijas arī

noapaļoti.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms 7 dienu termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. un 97. pantu, tiesa

nosprieda

prasību par parāda piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS „NORVIK BANKA”, vienotais reģistrācijas Nr.

40003072918, no 2009.gada 1.oktobra Aizdevuma līguma PTKR003929 izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības –

pamatparādu 4 199,07 euro, aizdevuma lietošanas līgumiskos procentus no 2009.gada 28.decembra līdz 2012.gada 13.jūlijam

1 127,67 euro, aizdevuma lietošanas likumiskos procentus no 2012.gada 14.jūlija līdz 2013.gada 22.oktobrim 328,23 euro,

līgumsodu no 2010.gada 28.janvāra līdz 2012.gada 28.jūnijam 1 053,06 euro un tiesas izdevumus 440,73 euro, veicot samaksu

prasītāja norādītā kontā LV44LATB000000PATEREUR, SWIFT: LATBLV22.

Noteikt AS „NORVIK BANKA”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003072918, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt 6% (seši procenti) gadā no piespriestā, bet nepiedzītā, pamatparāda 4 199,07 euro.

Prasības daļā par aizdevuma lietošanas līgumisko procentu 1 127,67 euro un līgumsoda 1 053,06 euro piedziņu prasību

noraidīt pilnīgi.

Noteikt termiņu /pers. C/ labprātīgai sprieduma izpildei 7 (septiņu) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pilna spieduma sastādīšanas datums – 2014.gada 11.jūnijs.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Zemgales

apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Atbildētājas 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Jelgavas tiesā pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese J.Mauliņa