Supreme Court dismisses appeal against acquittal of deceased defendant, ending proceedings due to lack of legal basis.

ECLI:LV:AT:2021:1214.11200010214.8.L

Lieta Nr. 11200010214, SKK-112/2021

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2021.gada 14.decembrī

Tiesa šādā sastāvā: senatori Inguna Radzeviča, Ivars Bičkovičs, Anita Poļakova

izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurora Aivara Egles kasācijas protestu un cietušo

/pers. A/ un /pers. B/ pārstāvja /pers. C/ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas 2020.gada 29.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Zemgales rajona tiesas 2020.gada 3.marta spriedumu

/pers. D/, personas kods /personas kods/,

atzīta par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 138.panta otrās daļas un attaisnota.

/pers. D/ piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – atcelts.

Cietušās /pers. A/ kaitējuma kompensācijas pieteikums atstāts bez izskatīšanas.

[2] /pers. D/ tika celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 138.panta otrās daļas par to, ka viņa nolaidīgi pildīja ārstniecības personas profesionālos

pienākumus, un šis nodarījums vainīgā neuzmanības dēļ bija par iemeslu cietušā nāvei.

[3] Ar Zemgales apgabaltiesas 2020.gada 29.septembra spriedumu, iztiesājot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar Zemgales tiesas apgabala

prokuratūras prokurora A. Egles apelācijas protestu un cietušo /pers. A/ un /pers. B/ pārstāvja /pers. C/ apelācijas sūdzībām, Zemgales rajona tiesas

2020.gada 3.marta spriedums atcelts.

/pers. D/ atzīta par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 138.panta otrās daļas un attaisnota.

/pers. D/ piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – atcelts.

Cietušās /pers. A/ kaitējuma kompensācijas pieteikums atstāts bez izskatīšanas.

[4] Par Zemgales apgabaltiesas 2020.gada 29.septembra spriedumu Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors A. Egle iesniedzis kasācijas

protestu, bet cietušo /pers. A/ un /pers. B/ pārstāvis /pers. C/ – kasācijas sūdzību.

[4.1] Prokurors A. Egle kasācijas protestā lūdz atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu pilnībā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas

instances tiesā, norādot, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128.panta otrās daļas

prasībām to kopumā un savstarpējā sakarībā un līdz ar to nepamatoti atzinusi, ka apsūdzētās /pers. D/ nodarījumā nav viņai inkriminētā noziedzīgā

nodarījuma subjektīvās un objektīvās puses.

[4.2] Cietušo /pers. A/ un /pers. B/ pārstāvis /pers. C/ kasācijas sūdzībā lūdz atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu pilnībā un nosūtīt lietu

jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, norādot, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 128.panta otrās un trešās daļas prasībām, iepriekš noteiktu augtāku ticamības pakāpi piešķirot ekspertu atzinumiem un ekspertu liecībām tiesā, kā

arī nav motivējusi, kādēļ tā noraida pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība, un līdz ar to nepamatoti taisījusi lietā attaisnojošu spriedumu.

[5] Ar Senāta 2020.gada 17.decembra lēmumu lietā ierosināta kasācijas tiesvedība un lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

[6] Atbilstoši Vienotās migrācijas informācijas sistēmas datiem apsūdzētā /pers. D/ /datums/mirusi.

Motīvu daļa

[7] Senāts atzīst, ka kasācijas tiesvedība lietā izbeidzama.

Kriminālprocesa likuma 377.pantā norādīti kriminālprocesu nepieļaujošie apstākļi. Šā panta 5.punkts noteic, ka kriminālprocesu nedrīkst uzsākt,

bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai

mirušo reabilitētu.

Personu nereabilitējoši apstākļi norādīti Kriminālprocesa likuma 380.pantā, kas noteic, ka persona netiek reabilitēta, ja kriminālprocesu izbeidz ar

lēmumu, kāds paredzēts šā likuma 377.panta 3., 4., 5. un 9.punktā, 379.panta pirmajā un otrajā daļā, 410.panta pirmajā daļā, 415.pantā, 415.1 panta

pirmajā daļā, 421.pantā, 605.panta pirmajā daļā, 615.panta trešajā daļā, kā arī notiesājoša sprieduma gadījumā.

Attaisnojoša sprieduma taisīšanas gadījumā persona tiek reabilitēta.

Kriminālprocesa likuma 481.pantā reglamentēta kriminālprocesa izbeigšana tiesas sēdē. Šā panta 1.1 daļa noteic: ja apsūdzētais ir miris lietas

izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka

pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā. Personai, kura pieprasījusi procesa

turpināšanu, ir tiesības pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances tiesas lēmumu.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 560.panta ceturtā daļa noteic, ka gadījumā, ja apsūdzētais, kurš savā apelācijas sūdzībā ir apstrīdējis savu vainu

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai nodarījuma faktiskos apstākļus, ir miris, viņa sūdzība ir jāizskata.

No Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punktā ietvertā nosacījuma, to aplūkojot sistēmiski ar Kriminālprocesa likuma 481.panta 1.1 daļā un

560.panta ceturtajā daļā noteikto, izriet, ka lietas izskatīšana tiesā, ja apsūdzētais ir miris, pieļaujama tikai tajos gadījumos, kad process nepieciešams, lai

mirušo reabilitētu. Analoģisku secinājumu, interpretējot minētās tiesību normas, Senāts paudis 2015.gada 30.oktobra lēmumā lietā Nr. SKK-425/2015

(Augstākās tiesas 2015.gada 30.oktobra lēmums lietā Nr. SKK-425/2015 (11351035608)).

Ievērojot to, ka abu zemāko instanču tiesas taisījušas lietā attaisnojošus spriedumus, ar kuriem apsūdzētā ir reabilitēta, Senāts atzīst, ka lietas

izskatīšanas turpināšanai pret mirušo /pers. D/ sakarā ar prokurora kasācijas protestu un cietušo pārstāvja kasācijas sūdzību nav tiesiska pamata.

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka mirušas personas tiesāšana neizbēgami nonāk pretrunā ar Konvencijas 6.pantā nostiprinātajiem

principiem, jo pēc savas dabas nav savienojama ar pušu līdztiesības principu un visām no tiesībām uz taisnīgu tiesu izrietošajām garantijām. Turklāt ir

pašsaprotami, ka nav iespējams sodīt mirušu personu, un šajā sakarā tiek kavēts kriminālprocess. Jebkāda soda piemērošana mirušajam aizskar viņa

cieņu. Visbeidzot mirušas personas tiesāšana ir pretrunā šīs Konvencijas 6.panta mērķim, kā arī šim pantam raksturīgajam labas ticības principam un

efektivitātes principam (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019.gada 27.augusta sprieduma lietā „Magnitskiy and Others v. Russia”, iesniegumu

Nr. 32631/09 un 53799/12, 281.punkts).

Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka kasācijas tiesvedība lietā izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585.pantu un 587.panta pirmās daļas 5.punktu, tiesa

nolēma:

izbeigt kasācijas tiesvedību krimināllietā /pers. D/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 138.panta otrās daļas.

Lēmums nav pārsūdzams.

I. Radzeviča I. Bičkovičs A. Poļakova