Supreme Court dismisses appeal for inadmissible request regarding civil servitude dispute in administrative proceedings.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court dismissed the appeal against a lower court's decision to reject a request for administrative review. The applicant sought to resolve a dispute over access to his property via a servitude, which the lower court correctly identified as a civil matter requiring private law resolution. The court held that the appeal was inadmissible because the request did not seek a specific administrative act but rather a civil remedy, and the government's response to a third party did not constitute a reviewable administrative decision.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 191. pants; 320.1 pants: A request for administrative review is inadmissible when the applicant's objective is to obtain a civil law remedy for a dispute over property rights, as such matters fall outside the scope of administrative proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2023:0414.SKA067023.3.L
Nr. 670004723, SKA-670/2023
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2023.gada 14.aprīlī
[1] Senātā saņemta pieteicēja /pers. C/ blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2023.gada 23.marta lēmumu, ar kuru atteikts
pieņemt pieteicēja pieteikumu.
[2] Pārbaudot pārsūdzēto tiesneša lēmumu un blakus sūdzību, senatoru kolēģija pieteicēja blakus sūdzību atzīst par acīmredzami nepamatotu.
[3] Tiesnesis pārsūdzētajā lēmumā atzina, ka pieteicējs, vēršoties ar iesniegumiem pašvaldībā, vēlas panākt konkrētu tiesisko risinājumu, proti,
atrisināt jautājumu par piebraucamo ceļu uz viņa īpašumu, vienlaikus apšaubot pašvaldības 2022.gada 1.aprīlī trešajai personai sniegto atbildi
Nr. 8.2/22/382, uz kuras pamata, viņaprāt, noraidīta pieteicēja prasība par ceļa servitūta nodibināšanu civillietā. Līdz ar to pieteicēja iesniegumiem nav
piemērojams ne Iesniegumu likuma, ne Informācijas atklātības likuma regulējums.
Tiesnesis atzina, ka pieteicēja tiesiskā interese vispārīgi nav īstenojama administratīvā procesa kārtībā, bet jautājums par ceļa servitūta nodibināšanu
ir risināms civiltiesiskā kārtībā, vienojoties ar ieinteresētajām personām ārpustiesas kārtībā vai strīda gadījumā vēršoties ar prasību vispārējās jurisdikcijas
tiesā. Tiesnesis norādīja, ka no pašvaldības atbildēm, tai skaitā arī no 2023.gada 28.februāra vēstules Nr. 4.9.1/23/970, konstatējams, ka pašvaldība no
pieteicēja sagaida sadarbību problēmsituāciju konstruktīvā risināšanā un tā ir aicinājusi viņu vērsties ar iesniegumu pašvaldībā par servitūta nodibināšanu
pašvaldībai piederošajos īpašumos.
Tāpēc tiesnesis secināja, ka pieteicēja pieteikumu ir atsakāms pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas
1.punktu. Atsakot pieņemt pamatprasījumu, tiesnesis atteicās pieņemt arī ar to saistīto atlīdzinājuma prasījumu.
[4] Pieteicējs blakus sūdzībā norāda, ka tiesnesis nav ņēmis vērā, ka lietā ir izšķirams jautājums, vai pašvaldības 2022.gada 1.aprīļa vēstulē
Nr. 8.2/22/382 trešajai personai norādītais, ka pašvaldība neiebilst pret pārvietošanos ar transporta līdzekli pa krasta kāpu aizsargjoslu, ir tiesisks un
atbilst normatīvajiem aktiem. Pieteicējs norāda, ka tiesnesis nav ņēmis vērā, ka pašvaldība iejaucās civiltiesiskās attiecībās, sniedzot trešajai personai
atzinumu, ka pieteicējs var piekļūt savam nekustamajam īpašumam pa pašvaldībai piederošiem nekustamajiem īpašumiem, izmantojot dabisko brauktuvi.
Pieteicējs pašvaldībai neesot lūdzis sniegt šādu atzinumu, un atzinums ir aizskāris pieteicēja tiesiskās intereses.
Senatoru kolēģija atzīst, ka pieteicēja argumenti nerada šaubas par pārsūdzētā lēmuma pamatotību.
Pašvaldība ar 2022.gada 1.aprīļa vēstuli Nr. 8.2/22/382 ir sniegusi atbildes uz trešās personas pārstāvja 2022.gada 22.marta pieprasījumā
uzdotajiem jautājumiem. Trešās personas pārstāvja pieprasījumā ir norādīts, ka pašvaldības sniegtā atbilde tiks izmantota kā pierādījums konkrētā
civillietā. Tādējādi pašvaldības sniegtā informācija ir vērtējama kā pierādījums civillietā, kopsakarā ar citiem pierādījumiem. Savukārt pieteicējam kā šīs
civillietas dalībniekam bija tiesības izteikt savus iebildumus par šo pierādījumu. Ar pašvaldības 2022.gada 1.aprīļa vēstuli nav skarti publisko tiesību
jautājumi, kuru izvērtēšana ir administratīvās tiesas kompetencē, tāpēc tiesnesis pamatoti atzina, ka tā nav atsevišķi pārsūdzama administratīvā procesa
kārtībā.
Tiesnesis pareizi atzina, ka no pieteikuma neizriet, ka tas būtu izskatāms kā pieteikums par atbildes sniegšanu uz iesniegumu Iesnieguma likuma
izpratnē. Pieteicēja mērķis ir atrisināt jautājumu par piebraucamo ceļu uz viņa īpašumu. Savukārt neatbildēšana uz personas iesniegumu kā faktiskā rīcība
ir vērtējama tad, ja persona vēršas iestādē ar lūgumu iegūt iestādes viedokli par kādu jautājumu, ar kuru personas subjektīvās tiesības netiek izmainītas.
Konkrētais gadījums tāds nav, līdz ar to tiesnesis pareizi atzina, ka pašvaldības 2023.gada 28.februāra vēstules Nr. 4.9.1/23/970 pārsūdzība
administratīvajā tiesā nav pieļaujama.
Senatoru kolēģija papildus paskaidro, ka pašvaldības lēmumi nodibināt ceļa servitūtu savā nekustamajā īpašumā par labu kādam citam īpašumam ir
attiecināmi uz darbību privāto tiesību jomā, līdz ar to nav pārbaudāmi administratīvā procesa kārtībā.
Pārējie pieteicēja blakus sūdzības argumenti nevar mainīt senatoru kolēģijas atzīto par pārsūdzētā lēmuma pareizību.
[5] Tā kā blakus sūdzība ir acīmredzami nepamatota, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 320.1pantam ir pamats atteikumam to izskatīt.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 320.1pantu un 338.panta astoto daļu, senatoru kolēģija
nolēma
atteikt izskatīt /pers. C/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2023.gada 23.marta lēmumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore R. Vīduša Senatore I. Freimane Senatore I. Višķere