Court finds administrative violation of police control and imposes a 10 euro fine for missing residence.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of violating police control requirements by failing to be present at his residence during the monitored night hours. Although the defendant admitted guilt and expressed remorse, the court noted his prior criminal record and the serious nature of the violation as aggravating factors. Consequently, the court imposed a monetary fine of 10 euros to uphold the authority of the control order.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; Krimināllikuma 45. panta: A person subject to police control who intentionally fails to be at their designated residence commits an administrative violation punishable by a fine or administrative arrest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 133041416
Lietas arhīva Nr. 1-0414-16/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 5.maijā
Rīgas rajona tiesas tiesnese V.Puškundze
ar sekretāri M.Salenieci
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Baložu iecirkņa saņemtos administratīvā
pārkāpuma materiālus par /pers. A/ (turpmāk Persona), personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
2016.gada 21.aprīlī Rīgas rajona tiesā saņemts un reģistrēts VP RRP Baložu iecirkņa administratīvā pārkāpuma materiāls par to, ka 2016.gada
3.aprīlī, plkst.00:00, tika konstatēts, ka /pers. A/ nav atradies savā dzīvesvietā /adrese/, kurš pēc soda izciešanas atbrīvojās no Valmieras cietuma un,
kuram ar Rīgas apgabaltiesas 2006.agda 8.marta spriedumu tika piespriests papildsods – policijas kontrole uz trīs gadiem, sakarā ar ko laika periodā no
plkst.23:00 līdz 06:00 /pers. A/ jāatrodas savā dzīvesvietā.
Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 177.pantā.
Par minēto pārkāpumu 2016.gada 18.aprīlī amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC186715 (lietas 3.1apa).
Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu atzina un izdarīto nožēloja. Paskaidroja, ka šādas rīcības motīvs ir bijusi vēlme strādāt un gūt ienākumus, savas
rīcības sekas apzinās. Atgriežoties Latvijā ir uzsācis darba tiesiskās attiecības SIA “/Nosaukums A/” un paredzamie ienākumi tajā ir minimālās algas
apmērā. Tāpat norādīja, ka nav precējies un viņa apgādībā nav esošu personu.
MOTĪVU DAĻA
Iepazīstoties ar administratīvā pārkāpuma protokolu, pārbaudot un izvērtējot tajā sniegtās ziņas kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem un paša
/pers. A/ paskaidroto tiesas sēdē, tiesa secina, ka /pers. A/ ar savām darbībām izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK
177.pantā.
Krimināllikuma 45.pants noteic, ka policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas
vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.
Saskaņā ar Latvijas APK 177.pantu par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole,
naudas sodu uzliek līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem konstatēts, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2006.gada 8.marta
spriedumu /pers. A/ par Krimināllikuma 117.panta 6. un 10.punktā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir noteikts sods brīvības atņemšana uz
divpadsmit gadiem, ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trīs gadiem (lietas 19.-30.lapa).
Ar Valmieras cietuma izziņu konstatēts, ka /pers. A/ ir atbrīvots pēc soda izciešanas 2014.gada 24.jūlijā, 2014.gada 28.jūlijā VP Vidzemes
reģiona Cēsu iecirknī ir pieņemts lēmums par policijas kontroles lietas iekārtošanu (lietas 31.-32.lapa). Savukārt ievērojot /pers. A/ iesniegumu par
dzīvesvietas maiņu un /pers.L/ iesniegumu par atļauju dzīvot /adrese A/, Rīgas rajonā, policijas kontroles lieta 2014.gada 1.augustā ir iekārtota VP RRP
Baložu iecirknī (lietas 34.-40.lapa).
Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka 2014.gada 1.augustā policijas kontroles lietas ietvaros /pers. A/ piemēroti sekojoši ierobežojumi: aizliegums
bez policijas atļaujas atstāt Latvijas Republikas robežas; divas reizes nedēļā reģistrēties VP RRP Baložu iecirknī, Ķekavas novadā, Baložos, Rīgas ielā
20, pie inspektores N.Seļezņovas vai dežūrdaļā; aizliegums atstāt savu dzīvesvietu Ķekavas novadā, /adrese/, no plkst.23:00 līdz plkst.06:00; aizliegumu
lietot alkoholiskos dzērienus sabiedriskās vietās vai atrasties sabiedriskās vietās alkohola vai narkotisko vielu reibuma stāvoklī (lietas 41.lapa).
2015.gada 17.decembrī pieņemts jauns lēmums par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, nosakot /pers. A/ aizliegumu izbraukt bez
policijas atļaujas ārpus Latvijas Republikas robežām; pienākums 4 (četras) reizes mēnesī (vienu reizi nedēļā) reģistrēties VP Reģionālās pašvaldības
policijas Ķekavas pārvaldē, Ķekavas novadā, Ķekavā, Gaismas ielā 19/9; aizliegums atstāt savu dzīvesvietu laikā no plkst.23:00 līdz plkst.06:00, kā arī
aizliegumu lietot alkoholiskos dzērienus sabiedriskās vietās vai atrasties sabiedriskās vietās alkohola vai narkotisko vielu reibuma stāvoklī (lietas 47.lapa).
No IeM Informācijas centra izdrukas redzams, ka policijas kontroles laiks /pers. A/ noteikts līdz 2017.gada 23.jūlijam (lietas 39.lapa).
Ar minētiem ierobežojumiem /pers. A/ iepazīstināts 2016.gada 4.janvārī, par ko liecina viņa atveidotais paraksts uzlikto ierobežojumu izpildes
kārtībā, kā arī paša sniegtie rakstveida paskaidrojumi policijas iecirknim, dzīvesvietas adrese saziņai ar iestādi norādīta Ķekavas novads, /adrese/ (lietas
48.-50.lapa).
Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Ja vien
administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem,
kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona (Latvijas APK 243.panta ceturtā daļa).
Saskaņā ar Latvijas APK 9.pantu administratīvais pārkāpums ir prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai
bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā
paredzēta administratīvā atbildība.
Lietā nav strīds par to, ka /pers. A/ administratīvajā protokolā norādītajā dienā nebija atradies savā dzīvesvietā, minētais apstāklis fiksēts
amatpersonas ziņojumā, Aktā par personas pārbaudi dzīvesvietā (lietas 7.-9.lapa), kā arī atspoguļojas ENŽ žurnālā un pašas Personas rakstveida
paskaidrojumos Baložu iecirkņa amatpersonai (lietas 10.-11.lapa).
Pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot tos kopsakarā, tiesa uzskata, ka /pers. A/ veiktās darbības ir kvalificētas pareizi, jo protokolā norādītajā
datumā viņš nebija atradies savā dzīvesvietā, no paša paskaidrojumiem izriet, ka darba meklējumos īslaicīgi bija izbraucis no Latvijas Republikas,
tādējādi tīši pārkāpjot policijas lēmumā noteiktos pienākumus.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus /pers. A/ neapstrīdēja, savas rīcības sekas apzinās.
Izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola un pārējiem administratīvās lietas materiāliem to kopumā un saistībā, tiesa atzīst,
ka /pers. A/ ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto pārkāpumu, un viņa vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.
Uzliekot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un
pastiprinošie apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu par vainu mīkstinošo apstākli ir atzīstams Personas izdarītā vaļsirdīga nožēlošana. Saskaņā ar Latvijas APK
34.pantu atbildību pastiprinoši apstākļi netiek konstatēti.
Nosakot sodu tiesa ņem vērā personas raksturojošus datus, proti, /pers. A/ personību, vainas pakāpi un mantisko stāvokli, kā arī pārkāpuma
raksturu un izdarīšanas apstākļus.
Par /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņa deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir /adrese/, ir administratīvi sodīts, piemērotais naudas sods
nomaksāts, strādā SIA “/Nosaukums A/” un paredzamie ienākumi ir minimālās darba algas apmērā, nav precējies, viņa apgādībā nav personu.
Ņemot vērā lietā esošās ziņas, pārkāpuma raksturu un Personas raksturojošās ziņas, tiesa uzskata, ka soda mērķi – audzināt Personu, kura
izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likuma ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai Persona neizdarītu jaunus pārkāpumus, var
panākt piemērojot naudas sodu 10 euro apmērā.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas APK 31., 33., 34., 289.16, 317. pantu,
nosprieda:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā, izdarīšanā
un sodīt ar naudas sodu 10 (desmit) euro apmērā.
Naudas sodu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas ieskaitīt: Valsts kase, reģ.Nr.90000050138, konta
Nr.LV34TREL1060191011100, Valsts kase, kods TRELLV22, mērķis: naudas sods (procesa dalībnieka personas dati) administratīvā pārkāpuma lietā
Nr. 133041416, un maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā, Lomonosova ielā 10, Rīgā.
Saskaņā ar Latvijas APK 296.pantu, ja spriedums par administratīvā soda uzlikšanu nav izpildīts labprātīgi, mēneša laikā pēc šajā kodeksā
labprātīgai izpildei paredzētā termiņa notecējuma, spriedumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod izpildinstitūcijai.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese V.Puškundze