Legislator Case Law & Legislation
C29463718 / C-1835-19 ECLI:LV:RLPT:2019:0521.C29463718.5.S AI generated

Insurance claim dismissed because plaintiff failed to prove defendant's fault and causal link to water damage.

Case Number C29463718 / C-1835-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the insurance company's claim for damages against the property management company for water damage to an apartment. The plaintiff failed to provide evidence proving the defendant's negligent conduct or the causal link between the defendant's actions and the flood. Consequently, the court ruled that the statutory conditions for liability were not met, leading to the rejection of the entire claim including interest.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 193. un 250.27 panti; A party cannot claim damages from a B party without first proving B's fault and the causal connection between B's conduct and the loss.

Keywords

AI generated
insurance claim rejection property management liability burden of proof failure causal link requirement negligence in maintenance

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 250.27 pants
Civilprocesa likuma 93. pants 4. daļa
Civillikuma 1587. pants
Civillikuma 1635. pants
Civillikuma 1652. pants
Civillikuma 1753. pants
Civillikuma 1754. pants
Civillikuma 1756. pants
Civillikuma 1775. pants
Civillikuma 1779. pants
Civillikuma 1759. pants 1. punkts
Par apdrošināšanas līgumu likuma 40. pants 1. daļa
Apdrošināšanas līguma likuma 45. pants
Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C29463718

Nr.C-1835/19

ECLI:LV:RLPT:2019:0521.C29463718.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 21.maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese L.Mikulāne

rakstveida procesā izskatīja civillietu Apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA” prasībā pret SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 11.oktobrī Apdrošināšanas akciju sabiedrība „BALTA”, kuras vārdā rīkojas pilnvarotā pārstāve Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

„JULIANUS INKASSO LATVIJA”, cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu

piedziņu (nekustamais īpašums /adrese A/), kura 2018.gada 19.oktobrī tika precizēta, lūdzot tiesu, pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanas līgumu”

40.panta pirmo daļu, Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.-6.pantu,

Civillikuma 1587., 1635., 1652., 1753., 1756., 1775. un 1779.pantu, piedzīt no atbildētājas zaudējumus 2282,79 EUR, likumiskos procentus 20,02

EUR, kā arī samaksātos tiesas izdevumus, nosakot prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas 6% gadā no galvenā

parāda.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Starp prasītāju un /pers. A/ ticis noslēgts apdrošināšanas līgums par dzīvokļa /adrese A/, apdrošināšanu uz laiku no 2018.gada 1.februāra līdz

2019.gada 31.janvārim, kura darbības laikā minētais dzīvoklis ticis applūdināts aukstā ūdens ūdensvada bojājuma dēļ.

[1.2] Prasītāja izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību 2179,49 EUR.

[1.3] Ņemot vērā to, ka atbildētāja kā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldniece varējusi novērst ūdens noplūdi, regulāri apsekojot dzīvojamo māju un

veicot nepieciešamos remontdarbus vai tehnisko apkopi, prasītāja uzskata, ka atbildētāja pilnībā atbild par nodarītajiem zaudējumiem.

[1.4] Ņemot vērā to, ka atbildētāja nebija labprātīgi atlīdzinājusi zaudējumus, prasītāja atbilstoši sadarbības līgumam Nr.01490-05-11 pilnvarojusi

Sabiedrību ar ierobežotu atbildību „JULIANUS INKASSO LATVIJA” iekasēt no atbildētājas radītos zaudējumus tiesas ceļā, kā dēļ prasītājai radušies

papildu zaudējumi 103,30 EUR par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā (nepieciešamo dokumentu

izprasīšana un apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana utt.).

[2] 2018.gada 29.novembrī tiesā saņemts atbildētājas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” rakstveida paskaidrojums par celto prasību, kurā norādīts, ka

atbildētāja neatzīst prasību tālāk norādīto apsvērumu dēļ.

[2.1] Prasītāja bija apdrošinājusi dzīvokli Nr.37 /adrese/, bet, kā izriet no 2018.gada 16.aprīļa akta Nr.1-8/9942, applūdināts ticis dzīvoklis Nr.53, nevis

Nr.37.

[2.2] Atbildētājas rīcībā neesot akta par dzīvokļa Nr.37 applūdināšanu.

[3] Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots 2019.gada 20.martā attiecīgi Civilprocesa likuma 56.panta sestajā un 6.1 daļā noteiktajā

kārtībā.

[4] 2019.gada 21.maijā civillietā tika pasludināts saīsinātais spriedums, bet 2019.gada 22.maijā tiesā saņemts prasītājas Apdrošināšanas akciju

sabiedrības „BALTA”, kuras vārdā rīkojas pilnvarotā pārstāve Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „JULIANUS INKASSO LATVIJA”, sprieduma

sastādīšanas lūgums.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumu un atbildētājas rakstveida paskaidrojumu, kā arī pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida

pierādījumus, uzskata, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

[5.1] Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 14.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-255/2009, 2013.gada 24.maija spriedumu lietā Nr.SKC-

132/2013, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 20.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-242/2016, 2017.gada 28.novembra spriedumu

lietā Nr.SKC-376/2017, ECLI:LV:AT:2017:1128.C27147414.1.S un 2017.gada 7.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-384/2017,

ECLI:LV:AT:2017:1207.C32341509.1.S ) ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasībai ir nepieciešams konstatēt visus civiltiesiskās atbildības

priekšnoteikumus: 1) zaudējumu esamību; 2) prettiesiski vainojamu rīcību; 3) cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un rīcību.

[5.2] Izvērtējusi prasības pieteikumu un atbildētājas rakstveida paskaidrojumu, tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka dzīvojamā māja /adrese/,

atrodas atbildētājas pārvaldīšanā. Lietā faktiski pastāv strīds par dzīvokļa /adrese A/, applūdināšanas faktu.

[5.3] No lietas materiālos esošās ģimenes apdrošināšanas polises Nr.577256314 izdrukas (lietas 22.-23.lapa) redzams, ka /pers. A/ apdrošināja

dzīvokli /adrese A/, Apdrošināšanas akciju sabiedrībā „BALTA” uz laiku no 2018.gada 1.februāra līdz 2019.gada 31.janvārim.

[5.4] Savukārt no lietas materiālos esošās SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” 2018.gada 16.aprīļa akta Nr.1-8/9942 kopijas (lietas 24.-25.lapa) izriet, ka

notikusi /pers. B/ piederošā dzīvokļa /adrese B/, nevis /pers. A/ piederošā dzīvokļa /adrese A/, saliešana, ko izraisīja aukstā ūdens stāvvada plīsums.

Tiesa uzskata, ka /pers. B/ piederošā piektajā stāvā esošā dzīvokļa saliešanas fakts pats par sevi neapliecina to, ka tika saliets arī /pers. A/ piederošais

pirmajā stāvā esošais dzīvoklis.

[5.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Arī judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 22.marta sprieduma lietā Nr.SKC-106/2013 (C33301409) 7.1.punktu, Augstākās tiesas

Civillietu departamenta 2017.gada 12.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-152/2017, ECLI:LV:AT:2017:1012.C30283207.1.S, 9.punktu un 2017.gada

28.novembra sprieduma lietā Nr.SKC-376/2017, ECLI:LV:AT:2017:1128.C27147414.1.S , 8.punktu) ir nostiprināta atziņa, ka, lai noskaidrotu lietas

apstākļus, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā zaudējumu piedziņas lietās, tiesai jāņem vērā, ka prasītājam jāpierāda:

1) tiesību aizskārums, ar ko viņam nodarīti zaudējumi (sk. Civillikuma 1635.pantu);

2) ar šo tiesību aizskārumu nodarīto zaudējumu apmērs (sk. Civillikuma 1779.pantu).

Savukārt atbildētājam jāpierāda:

1) ka viņš nav vainojams zaudējumu nodarīšanā (sk. Civillikuma 1636. un 1638.pantu);

2) vai ka prasītājs pats vainīgs pie zaudējumu nodarīšanas, jo nav ievērojis pienācīgu rūpību (sk. Civillikuma 1646. un 1776.pantu);

3) vai ka prasītājs pats rīkojies ļaunā nolūkā (sk. Civillikuma 1642.pantu).

Lai gan prasītāja, ceļot prasību, iesniegusi tiesā /pers. A/ 2018.gada 10.aprīļa atlīdzības pieteikuma un Apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA”

pārstāvja 2018.gada 10.aprīļa bojātā īpašuma apskates protokola kopijas (lietas 26.-27., 28.-29.lapa), tiesa uzskata, ka tie paši par sevi nepierāda

/pers. A/ piederošā dzīvokļa applūdināšanas cēloni, atbildētājas prettiesiski vainojamo rīcību, kā arī cēlonisko sakaru starp zaudējumu rašanos un

atbildētājas rīcību, jo minētie dokumenti faktiski atspoguļo bojātā nekustamā īpašuma īpašnieces viedokli par applūdināšanas cēloni. Savukārt no

2019.gada 11.aprīlī tiesā saņemtā prasītājas pārstāves iesnieguma izriet, ka /pers. A/ nebija vērsusies SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” bojātā dzīvokļa

apsekošanas akta sastādīšanai.

Arī prasītājas 2019.gada 11.aprīlī tiesā saskaņā ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 19.marta lēmumu iesniegtās prasītājas un tās

pilnvarotās pārstāves Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „JULIANUS INKASSO LATVIJA” pārstāvju sarakstes izdrukas (lietas 81.-82.lapa)

nepierāda /pers. A/ piederošā dzīvokļa applūdināšanas cēloni, atbildētājas prettiesiski vainojamo rīcību, kā arī cēlonisko sakaru starp zaudējumu rašanos

un atbildētājas rīcību, jo minētā sarakste satur tikai un vienīgi atsauci uz citas personas (/pers. A/) sniegtajām ziņām.

Savukārt citus pierādījumus prasītājas pārstāve nav iesniegusi un lūgumu par liecinieku nopratināšanu nav pieteikusi, lai gan tai Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2019.gada 19.marta lēmumā atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta ceturtās daļas prasībām tika norādīts uz pierādījumu trūkumu.

[5.6] Ņemot vērā to, ka prasītāja nav pierādījusi atbildētājas prettiesiski vainojamu rīcību, kas radījusi tai zaudējumus, kā arī cēlonisko sakaru starp

atbildētājas rīcību un zaudējumu rašanos, nav nepieciešams izvērtēt atlikušo obligāto zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumu.

Tādējādi Apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA” prasība pret SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu 2282,79 EUR piedziņu ir

noraidāma.

[5.7] Ņemot vērā to, ka prasība daļā par zaudējumu piedziņu ir noraidāma, atbilstoši Civillikuma 1754.pantam prasība daļā par likumisko procentu

20,02 EUR piedziņu arī nevar tikt apmierināta.

Turklāt saskaņā ar Augstākās tiesas judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 21.marta spriedumu lietā Nr.SKC-135/2014

(C32103508), 2016.gada 4.marta spriedumu lietā Nr.SKC-40/2016 (C27197411), 2018.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-90/2018

(C04239908), 2018.gada 29.marta spriedumu lietā Nr.SKC-110/2018 (C27162714), ECLI:LV:AT:2018:0329.C27162714.1.S un 2018.gada

30.augusta spriedumu lietā Nr.SKC112/2018 (C27190211), ECLI:LV:AT:2018:0830.C27190211.1.S) nostiprinātajām atziņām laikā, kad pušu starpā

pastāv strīds par maksājamām summām, neveidojas Civillikuma 1759.panta 1.punkta tiesību normas sastāvs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193. un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt Apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, prasību pret SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321, par zaudējumu piedziņu.

Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2019.gada 20.jūnija, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesā.

Tiesnese L.Mikulāne