Court convicts defendant of evading license revocation penalty with new driving offense and imposes combined sentence.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of evading a suspended sentence by driving a vehicle without a license after having it revoked. The defendant pleaded guilty, and the prosecutor confirmed no evidence review was needed under the Criminal Procedure Law. Consequently, the court imposed a one-month suspended sentence combined with the original 220 hours of forced labor and a three-year license revocation.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 312. pants; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant evades a suspended sentence by committing a new offense, the court may impose a heavier penalty and combine it with the original suspended sentence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 11400001916
K11-0063-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs, 2016.gada 29.februārī
Cēsu rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis H.Brasovs
ar sekretāri I.Zviedri
piedaloties prokuroram L.Šņepstam
atklātā tiesas sēdē izskatot krimināllietu
/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312.panta,
k o ns t a t ē j a :
/pers. A/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.
2015.gada 24.novembrī Aizkraukles rajona tiesa /pers. A/ atzina par vainīgu Krimināllikuma 262.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā un sodīja ar piespiedu darbu uz 220 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem. 2015.gada 8.decembrī spriedums
stājās spēkā. /pers. A/ sodāmība nav noņemta vai dzēsta.
Neskatoties uz to, 2016.gada 9.janvārī ap plkst.21:00 /pers. A/, laikā, kad viņam ar Aizkraukles rajona tiesas spriedumu atņemtas
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, vadīja /pers. B/ piederošo automobili ,,Opel Astra Caravan” ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ Cēsu
novadā, Vaives pagastā pa vietējas nozīmes autoceļu, kas savieno apdzīvotas vietas “Mežmaļi” un “Priekuļi”, Priekuļu virzienā. /pers. A/, vadot minēto
transportlīdzekli, nobrauca no brauktuves, t.i., izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā pats cieta. Tādējādi /pers. A/ izvairījās no tiesas
piespriestā tiesību ierobežošanas soda: transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas izciešanas.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 312.panta paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ atzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 312.panta, neapstrīdēja noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izteica lūgumu tiesā neizdarīt pierādījumu pārbaudi.
Prokurors atzina, ka ir konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie apstākļi, līdz ar ko lietā nav nepieciešams izdarīt pierādījumu
pārbaudi.
Tā kā apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu
un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, apsūdzētais pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un
sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.
Ņemot vērā, ka tiesā netika veikta pierādījumu pārbaude, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta 3.daļu, pierādījumu analīze un to
uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Atzīstot apsūdzētā vainu par pierādītu, noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu
Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā soda
mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos
apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, Krimināllikuma 312.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu, par atbildību mīkstinošu apstākli /pers. A/ atzīstama savas vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 1.punktu, apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošie apstākļi ir tas, ka izdarītie noziedzīgie nodarījumi
veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
/pers. A/ agrāk 9 (deviņas) reizes tiesāts, pēdējo reizi 2015.gada 24.novembrī Aizkraukles rajona tiesā pēc Krimināllikuma 262.panta 2.daļas,
sodīts ar piespiedu darbu uz 220 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2015.gada
8.decembrī. /l.l.30-35/ Valsts probācijas dienests Cēsu teritoriālā struktūrvienība informē, ka /pers. A/ piespiedu darba izpildi nav uzsācis. Informējis
VPD, cietis auto avārijā, smaga kājas trauma, nepieciešama ilgstoša ārstēšanās, iespējama invaliditāte. Neizciestā soda daļa uz tiesas dienu 29.02.2016.
/pers. A/ ir 220 (divi simti divdesmit) piespiedu darba stundas. Pēdējā gada laikā /pers. A/ administratīvi sodīts 2015.gada 25.oktobrī par Ceļu satiksmes
likuma pārkāpumiem ar naudas sodu 85 EUR, naudas sods nav nomaksāts. Nav arī nomaksāti 2006., 2007. un 2012.gadā uzliktie administratīvie
naudas sodi. Latvijas APK 38.pants nosaka, ka persona nav uzskatāma par administratīvi sodītu, ja gada laikā no dienas, kad beigusies soda izpildīšana,
persona nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu. Ņemot vērā, ka kopš pēdējā soda piemērošanas nav pagājis gads, nav nomaksāti iepriekš
piemērotie naudas sodi, /pers. A/ uz krimināllietas izskatīšanas dienu uzskatāms par administratīvi sodītu personu. /l.l.36/ /pers. A/ deklarētā dzīvesvieta ir
/adrese/. Faktiskā dzīvesvieta /adrese/. /pers. A/ ir precējies, apgādībā viens nepilngadīgs bērns. /l.l.26-29/ /pers. A/ strādā SIA “/Nosaukums/” par
strādnieku. No darba vietas raksturots kā zinošs un kvalificēts darbinieks, uzticētos pienākumus izpildījis ar lielu atbildību un precizitāti, godprātīgs, nav
bijuši darba disciplīnas pārkāpumi vai kavējumi.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa bez apsūdzētā personību raksturojošām ziņām, viņa attieksmes pret
izdarīto, ņem vērā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Krimināllikuma 312.panta sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar
piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta 4.daļu, brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda
mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Ņemot vērā, ka /pers. A/ jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarījis mēneša laikā pēc Aizkraukles rajona tiesas sprieduma spēkā stāšanās, ar kuru
par transportlīdzekļa vadīšanu bez tiesībām un alkohola reibumā tika sodīts ar piespiedu darbu, secināms, ka ar alternatīvajiem sodiem nav panākts soda
mērķis, līdz ar ko par jauno izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam sods nosakāms brīvības atņemšanas veidā. Lemjot jautājumu par nosakāmā
soda veidu, tiesa ņem vērā, ka šajā lietā noziedzīgais nodarījums izdarīts ar transportlīdzekli, par kura vadīšanu /pers. A/ jau tika tiesāts Aizkraukles
rajona tiesā.
Lemjot jautājumu par nosakāmā soda mēru, tiesa ņem vērā gan apsūdzētā attieksmi pret nodarījumu, ģimenes apstākļus, apgādājamās personas,
nodarbošanos. Izvērtējot šos apstākļus, tiesa secina, ka sodu iespējams noteikt īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā. Ņemot vērā, ka lietā konstatēts gan
atbildību mīkstinošs, gan pastiprinošs apstāklis, sods nosakāms tuvāk panta sankcijas vidējai robežai. Pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī sekas
(miesas bojājumi ar ilgstošu veselības traucējumu), kādas nozieguma izdarīšanas rezultātā iestājušās pašam apsūdzētajam.
/pers. A/ nav izcietis pamatsodu un papildsodu, kas noteikts ar Aizkraukles rajona tiesas 2015.gada 24.novembra spriedumu, līdz ar ko galīgais
sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, piemērojot pilnīgu sodu saskaitīšanas principu, jo /pers. A/ atkārtoti izdarījis pārkāpumus, kas
saistīti ar paaugstinātas bīstamības objekta – transportlīdzekļa vadīšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 524., 527., 528. un 529.panta, tiesa
no s p r ie d a :
/pers. A/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 312.panta un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta 1.daļu, noteiktajam sodam pilnībā pievienojot pamatsodu un papildsodu, kas nav izciests pēc Aizkraukles
rajona tiesas 2015.gada 24.novembra sprieduma, galīgo sodu noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi, piespiedu darbu uz 220 (divi simti
divdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trim) gadiem 9 (deviņiem) mēnešiem 9 (deviņām) dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu, piespriesto piespiedu darbu izpildīt patstāvīgi, tā izpildi uzsākot pēc īslaicīgas brīvības atņemšanas
soda izciešanas.
Soda izciešanas termiņu /pers. A/ skaitīt no faktiskās aizturēšanas brīža.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts atstāt negrozītu, līdz tiesas spriedums stāsies
likumīgā spēkā.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā
10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Cēsu rajona tiesā.
Tiesnesis H.Brasovs