Court dismisses appeal against fine for repeated property maintenance violations citing aggravating circumstances.

Lietas Nr. 133055916

Lietas arhīva Nr. 1-0559-16/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2016.gada 14.novembrī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ineta Riekstiņa, rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas

2016.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.D55-335/16, un

k o ns t a t ē ja

2016.gada 22.martā Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas vecākā inspektore Agnese Sarma-Šķestere sastādījusi

administratīvā pārkāpuma protokolu CA 003774 par to, ka 2016.gada 21.martā plkst.11.15 konstatēts, ka netiek uzturēts kārtībā /pers. A/ piederošais

kopīpašums /adrese/. Īpašuma teritorijā nav savāktas nokritušās koku lapas, koku zari un dažāda veida atkritumi (pudeles, maisiņi, ķieģeļi u.c.). Īpašumu

norobežojošam žogam vietām trūkst dēļi. Tādējādi pārkāptas Ventspils pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumu Nr.7 punktu 6.1.1.

un 21.2.prasības, un /pers. A/ ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Ventspils pilsētas domes Saistošo noteikumu Nr.7

38.punktā (lietas 30.lapa).

Ar Ventspils pilsētas domes administratīvās komisijas 2016.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.D55-335/16 /pers. A/ sodīta ar naudas sodu 30 euro

apmērā (lietas 29.lapa).

Lēmumā konstatēts, ka saskaņā ar ierakstu Ventspils tiesas Zemesgrāmatas nodaļas Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/,

īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs B/, īpašniece ir /pers. A/.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ administratīvi sodīta pēc Ventspils pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr.7 “Ventspils pilsētas

teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” (apstiprināti ar Ventspils pilsētas domes 2012.gada 3.februāra lēmumu Nr.25 (prot. Nr.8; 3.§))

(turpmāk - Saistošie noteikumi Nr.7) 15.12.2015. Tā kā Saistošie noteikumi Nr.7 nosaka vienīgi kārtību, kādā kopjama Ventspils pilsētas administratīvā

teritorija un uzturamas tajā esošās ēkas un būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību un aizsardzību, līdz ar to šie pārkāpumi komisijas ieskatā

uzskatāmi par līdzīgiem. /pers. B/ Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 24.panta pirmās daļas otrais punkts noteic, ka gada laikā atkārtoti izdarīts

līdzīgs pārkāpums vērtējams kā atbildību pastiprinošs apstāklis.

Tādejādi ir izdarīts administratīvais pārkāpums, kas kvalificējams Saistošo noteikumu Nr.7 6.1.1.punktā, kas īpašniekam nosaka teritorijas

sakopšanas pienākumu īpašumā, un Saistošo noteikumu Nr.7 21.2.punktā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums savlaikus veikt īpašuma uzturēšanas

darbus, remontdarbus - ēku un būvju fasāžu (tai skaitā logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu), žogu (tai skaitā vārtu, vārtiņu) renovāciju, kā arī nojaukt

funkcijas zaudējušas būves vai to elementus. Saistošo noteikumu Nr.7 38.punkts noteic, ka par šo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu

vai uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz 350 euro.

Izskatot lietu, komisija secinājusi:

• Pārkāpējas vaina ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CA003774 un citiem lietas materiāliem par izdarīto administratīvo

pārkāpumu, kas atbilst Saistošo noteikumu Nr.7 6.1.1. un 21.2.punktam.

• Lietā nav konstatēti atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi.

• Ir konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis - gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta.

• Par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots savlaikus. Lūgums par lieta izskatīšanas atlikšanu nav saņemts.

Ņemot vērā augstākminēto, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 24.panta pirmās daļas otro punktu, 210.pantu un

274.pantu, Saistošo noteikumu Nr.7 6.1.1., 21.2., 38.punktu, Ventspils pilsētas domes Administratīvā komisija nolēmusi sodīt /pers. A/ ar naudas sodu

30 euro apmērā.

2016.gada 10.maijā Ventspils pilsētas domes administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu par lēmuma Nr.D55-335/16 kļūdu labošanu (lietas

42.lapa).

Lēmumā norādīts, ka komisija konstatē, ka Ventspils pilsētas domes administratīvā komisija 2016.gada 19.aprīļa lēmumā Nr.D55-335/16 tehnisku

iemeslu dēļ ieviesusies kļūda – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 34.panta vietā norādīts 24.pants.

LAPK 278.1panta trešā daļa nosaka, ka institūcija (amatpersona), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc savas iniciatīvas vai

pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma

būtību.

Komisija secinājusi, ka notikusi pārrakstīšanās kļūda, labojums lietas būtību nemaina, jo lēmumā ir izklāstīts panta saturs.

Ventspils pilsētas domes administratīvā komisija nolemj labot lēmuma Nr.D55-335/16 tekstā frāzi „24.panta” uz frāzi „34.panta”.

Lēmumu 2016.gada 29.aprīlī pārsūdzējis /pers. A/ pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ (lietas 5.-8.lapa).

Sūdzībā norādīts, ka 2016.gada 19.aprīlī Ventspils pilsētas domes administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu D55-334/16 un D55-335/16,

piemērojot viņam un viņa sievai /pers. A/ administratīvo sodu 30 euro apmērā katram. Minētajam lēmumam nepiekrīt un pārsūdz to, pamatojoties uz

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279. un 280.pantu.

Attiecīgie lēmumi pieņemti, neiedziļinoties lietas būtībā, un neizvērtējot /pers. B/ un viņa sievas iespējas veikt attiecīgi iespējamā pārkāpuma

novēršanu un nepieļaušanu. Kā arī procesā pieļautas procesuālās kļūdas.

Sūdzībā norādīts, ka īpašumu Ventspilī ar sievu iegādājies 2005.gadā, jo saskatījis iespēju izveidot šeit ģimenes māju, un izvēloties Ventspili kā

ideālu vietu saviem bērniem. Īpašumu iegādājušies, ņemot kredītu AS Swedbank. Tā kā īpašuma cenas, būvniecības un tai skaitā remonta cenas strauji

augušas, iespēja atjaunot māju uzreiz nav radusies, jo izmaksas izrādījušās lielākas nekā iespējas. Nolēmis veikt visu pakāpeniski, sākot ar projektēšanu,

arhitektūrisko izpēti, ņemot vērā to, ka ēkai izrādījies ir Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu statuss uz atsevišķiem elementiem, kas diemžēl,

zemesgrāmatā līdz iegādes brīdim nebija reģistrēts un arī pārdevēja par to noklusējusi. Sākoties krīzei, sapratis, ka arī iespēja pakāpeniski atjaunot šo

īpašumu nav. Neskatoties uz to, nezaudējis cerības par iespēju atjaunot ēku, ja ne dzīvošanai, tad vismaz kādai biznesa iespējai. 2009.gadā vērsies

Valsts garantijas fondā, kas informējis, ka principā, izveidojot šeit viesu namu, būtu iespēja saņemt valsts garantiju fonda atbalstu. 2010.gadā vērsies

valsts Hipotēkas un zemes bankā, lai varētu saņemt kredītu. Neskatoties uz Valsts garantijas fonda vēstuli par iespējamo atbalstu, Hipotēkas un zemes

banka diezgan ciniskā veidā atteikusi kredītu, pasakot, ka Ventspilī nav nekādas perspektīvas viesu namu biznesam. Un viņu valsts paredzētā kreditēšana

ir citiem konkrētiem mērķiem, diemžēl kuros sūdzības iesniedzējs nav spējis saskatīt perspektīvas savam īpašumam. Līdz ar to visas cerības par ēkas

atjaunošanu zudušas, jo citas komercbankas kredītus atteikušas, ņemot vērā, ka ir jau kredītu saistības.

Visu šo periodu maksājuši visus nodokļus Ventspils pilsētai saistībā ar minēto īpašumu. Ēku noslēguši atbilstoši saistošajiem noteikumiem. Ietves,

zālāju un teritoriju kopj Ventspils labiekārtošanas kombināts, ar ko noslēgts līgums, par ko arī sūdzības iesniedzējs ilgstoši maksā, lai uzturētu ēku

kārtībā. Tā kā paši nedzīvo Ventspilī un šobrīd arī Latvijā, lūdzis šo pašvaldības SIA informēt, ja rodas nepieciešamība pēc papildus darbiem. Attiecīgi ar

PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” radušās vairākas neizprotamas situācijas. Lūgts pārbaudīt, vai ir nepieciešama uzkopšana, bet rezultātā

tāmes vietā atsūtīts rēķins par it kā paveikto darbu vairāk kā Ls 1000 apmērā, bet paralēli tiek arī piemērots sods, līdz ar to nav izprotams, ir veikta

uzkopšana vai nav, summas ir nesamērīgas. Bijušas situācijas, ka rēķinā iekļauj kopšanu, bet darbs nav veikts, ko sarakstē atzīst arī paši iestādes

darbinieki. Rodas neizpratne, kā vēl lai rūpējas par īpašumu, neesot uz vietas? Pa visu šo laika periodu ēka vairākkārtīgi ir uzlauzta, vienu reizi tikusi

dedzināta, nozagti vēsturiskie logu slēģi un durvju rokturis. Nemitīgi tiek bojāta un lauzta sēta. Teritorija pieguļ skolas teritorijai un bieži teritorijā iekļūst

skolnieki un citas svešas personas, kas bojā īpašumu. Pašvaldības policija līdz šim nav informējusi par kādu aizturēto personu sūdzības iesniedzēja

teritorijā, kaut iesniegumos Ventspils pilsētas institūcijām norādījuši un lūguši kontrolēt šo situāciju, jo zaudējumi tiek radīti arī sūdzības iesniedzējai.

2014.gadā vērsies Ventspils pilsētas domē ar lūgumu dzēst neesošās ēkas no inventarizācijas lietas, jo, iegādājoties īpašumu, bijušas tikai divas ēkas -

māja un garāža, attiecīgi pārējās ēkas bijušas jau nojauktas, kas arī bija nosvītrots inventarizācijas lietā, bet nebija labots. Diemžēl pilsētas dome atteikusi

dzēst neesošās ēkas, norādot, ka ir saglabājušies pamati un līdz ar to apzinīgi turpina maksāt nodokļus par neesošām ēkām.

Sūdzībā norādīts, ka pēdējos gadus aktīvi cenšas pārdot īpašumu, gan ievietojot sludinājumus, gan caur mākleriem, bet diemžēl, neviens nav

izrādījis vēlmi iegādāties īpašumu, kaut pārdošanas cena ir zem tirgus cenas un ēku gatavi atsavināt par atlikušo kredīta summu.

Vēlas norādīt, ka administratīvā pārkāpuma protokolā radītos pārkāpumus, piegružojot teritoriju, izlaužot sētas dēļus un veicot citas pretlikumīgas

darbības, radījušas trešās personas, nevis paši. Protams, izprot, ka noteikumi nosaka viņa pienākumus uzturēt ēku un teritoriju kārtībā, bet, ņemot vērā

apstākli, ka šeit nedzīvo, tas ir praktiski neiespējami un šobrīd nonākuši absurdā situācijā, ka maksā nodokļus par īpašumu, maksā par ietves un zālāja

kopšanu pašvaldības SIA, īpašums tiek bojāts no trešo personu puses, bet vēl rodas izdevumi, maksājot administratīvos sodus, novēršot radītos

postījumus u.t.t.

Papildus norāda, ka, izskatot lietu, nav ņemta vērā virkne vainu mīkstinošu apstākļu, kā arī cilvēcisko apstākļu, bet tikai pavirši ir atsauce uz

iepriekš piemēroto administratīvo sodu par šo pašu pārkāpumu. Ņemot vērā, ka administratīvai komisijai ir tiesības piekļūt publiskām datu bāzēm,

uzskata, ka komisijai bija iespēja noskaidrot, ka ģimenē audzina un uztur 3 nepilngadīgus bērnus, ka /pers. A/ jau ilgstošu laiku nedzīvo Latvijā un nav

deklarēta /adrese/. Kā arī nosūtot 2016.gada 22.marta uzaicinājumus Nr.5-23/45 un 5-23/46 norādīts, ka uz Administratīvās komisijas sēdi jāierodas

2016.gada 1.martā. Šobrīd sūdzības iesniedzējas pārstāvis ar ģimeni atrodas Spānijā, ko arī /pers. A/ deklarējusi Pilsonības un migrācijas pārvaldē un ir

attiecīgi Spānijas rezidente. /pers. A/ dotajā brīdī ir bez ienākumiem. /pers. B/ strādā par maksātnespējas administratoru un Garkalnes novada domē.

Viņa ienākumi par pagājušo gadu attiecīgi sastādījuši aptuveni 890 euro mēnesī, par kuriem tiek uzturēti 5 cilvēki un maksātas divas hipotēkas. Ar minēto

informāciju var iepazīties 2015.gada amatpersonas deklarācijā. Pēc hipotēku nomaksas atlikusī summa sastāda aptuveni 150 euro, par ko /pers. B/ uztur

ģimeni. Protams, saprot, ka tas neatbrīvo no pienākuma uzkopt teritoriju, bet viņam nav līdzekļu, par ko algot kādu vēl darbinieku vai arī, lai veiktu ēkas

pārbūvi. Labi, ka bijuši uzkrājumi, no kuriem ir iespēja savilkt galus. Protams, var pārmest, kādēļ netiek atsavināti īpašumi, bet diemžēl, Ventspils

īpašumu tirgo jau 5 gadus un nevienam tas nav vajadzīgs. Tirgo par hipotēkas summu. Varētu pārmest, kādēļ netirgo otru īpašumu, bet diemžēl, mūsu

lieliskās valsts Ieņēmuma dienests 2013.gada novembrī piemērojis liegumu atsavināt šo īpašumu (minētais liegums redzams Zemesgrāmatas datos). Šim

lēmumam par pamatu bijuši VID nepamatoti pārrēķinātie nodokļi, kurus pārsūdzējis un vinnējis pirmās instances administratīvajā tiesā un administratīvajā

apgabaltiesā, bet šobrīd, ņemot vērā valsts sistēmas un tiesu sistēmas darbību, VID iesniedzis kasācijas sūdzību, ko tiesu kolēģija izskatīs tikai 2017.gadā

(Lieta Nr.A420514513). Arī pārdodot šo īpašumu, laikam būs jāpiemaksā Nordea bankai, jo izrādās valstī ir nekustamā īpašuma cenu kritums. Uz

minēto Administratīvās komisijas sēdi nav bijusi iespēja ierasties, jo kopš 2015.gada decembra atrodas Spānijā, kur cietis incidentā un lauzis kāju.

2015.gada decembrī veikta operācija un kājā ievietoti divi titāna implanti. Attiecīgi līdz šim brīdim turpina ārstēšanos Spānijā, jo pēcoperācijas posmā

piemērotas rehabilitācijas un citas procedūras. Minētais apstāklis ir arī iemesls, kādēļ pats personīgi nevar sakopt minēto īpašumu.

Sūdzībā norādīts, ka ir noguruši no nemitīgas sodu maksāšanas, uzkopšanas rēķinu apmaksas, remontēšanas u.t.t. Piedāvājot iegādāties zem tirgus

vērtība šo vērtīgo, kā norāda Ventspils būvinspekcija, ēku pašai Ventspils pilsētai, lai varētu sakopt un uzturēt pilsētas vidi diemžēl, saņēmuši atteikumu.

Papildus vēlas norādīt, ka nav izprotams Ventspils pilsētas administratīvās komisijas lēmumos norādītais LAPK 24.panta pirmās daļas 2.punkts, jo

minētajam pantam daļas nesatur punktus.

Atvainojas par emocijām, izprot, ka tas nav pieļaujams tiesas procesā, bet jāatzīst, ka administratīvais process ir pielaidīgāks un līdz ar to lūdz tiesu

izskatīt sūdzību. Lēmumus D55-334/16 un D55-335/16 pārsūdz daļēji, jo atzīst, ka, protams, minētie fakti ir notikuši viņu “neizdarības” rezultātā, un visa

likuma bardzība jāuzņemas sūdzības iesniedzējas pārstāvim un viņa sievai Latvijas valsts priekšā, jo pretējā gadījumā tiks apdraudēta valsts vai

sabiedriskā kārtība, īpašums, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteiktā pārvaldes kārtība, attiecīgi lūdz izvērtēt vainu mīkstinošos apstākļus, kurus nav

ņēmusi vērā administratīvā komisija, savā aizņemtībā, neiepazīstoties ar publiski pieejamo datu bāžu informāciju un uzaicinot uz administratīvās komisijas

sēdi (kā norādīts uzaicinājumā 2016.gada 1.martā), kas jau ir bijusi acīmredzot, notikusi vēl pirms uzaicinājuma sastādīšanas (2016.gada 22.marts). Un

protams, ka tas jau nekas, ka trešajām personām, bojājot un postot viņu īpašumu, šajā brīdī netiek apdraudēta sabiedriskā kārtība vai viņa īpašums un

personām par to, kas to veica, nav jāuzņemas atbildība, bet īpašniekam. Lūdz izvērtēt šos apstākļus un samazināt soda apmēru līdz minimālajam

piemērojamam sodam, kā arī izskatīt lietu rakstveida procesā.

Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2016.gada 17.maija lēmumu atstāta bez virzības /pers. A/ pilnvarotā pārstāvja /pers. B/ iesniegtā sūdzība par

Ventspils pilsētas domes administratīvās komisijas 2016.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.D55-335/16, nosakot sūdzības iesniedzējai termiņu līdz 2016.gada

22.jūnijam sūdzībai pievienoto dokumentu svešvalodā uz 5 lapām tulkojuma iesniegšanai valsts valodā (lietas 44.lapa).;

2016.gada 1.jūnijā tiesā saņemti /pers. A/ pilnvarotā pārstāvja /pers. B/ paskaidrojumi par Rīgas rajona tiesas 2016.gada 17.maija lēmumu (lietas

47.lapa).

Paskaidrojumos norādīts, ka 2016.gada 17.maijā tiesa nolēmusi atstāt bez virzības /pers. A/ pilnvarotā pārstāvja /pers. B/ iesniegto sūdzību par

Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2016.gada 29.aprīļa lēmumu Nr.D55-335/16, nosakot sūdzības iesniedzējai termiņu 2016.gada

22.jūnijam sūdzībai pievienoto dokumentu svešvalodā uz 5 lapām tulkojuma iesniegšanai valsts valodā.

Par minēto pielikumu vēlas paskaidrot, ka šie dokumenti nav būtiski pie lietas izskatīšanas, jo satur tikai informāciju, par /pers. B/ veikto operāciju

Spānijā, kas apliecināja, ka nav varējis ierasties uz Administratīvās komisijas sēdi un kā arī norādīja par /pers. B/ veselības stāvokli, kas liedza personīgi

veikt sakopšanas darbus. Šiem dokumentiem nav nekāda sakara ar /pers. A/ sūdzību, bet attiecināmi pie /pers. B/ sūdzības.

Ņemot vērā šo dokumentu nenozīmīgumu pie lietas izskatīšanas, atsauc to pievienošanu lietas materiāliem, kā arī lūdz pieņemt /pers. A/ pilnvarotā

pārstāvja sūdzību un ierosināt tiesvedību par Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2016.gada 29.aprīļa lēmumu Nr.D55-335/16.

2016.gada 6.jūlijā tiesā saņemti Ventspils pilsētas domes administratīvās komisijas paskaidrojumi (lietas 54.-56.lapa).

Paskaidrojumos norādīts, ka /pers. A/ (turpmāk- pieteicēja) sūdzību par Ventspils pilsētas domes administratīvās komisijas (turpmāk- komisija)

2016.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.D55-335/16, ar kuru pieteicēja sodīta ar administratīvo naudas sodu 30 euro apmērā, ar lūgumu samazināt uzlikto

naudas sodu līdz minimālajam, uzskata par nepamatotu un noraidāmu, jo pieteicēja pārkāpusi spēkā esošos, likumā noteiktā kārtībā publicētos

(laikrakstos „Ventas Balss” un „Latvijas Vēstnesis”, kā arī mājaslapā vww.likumi.lv) ar Ventspils pilsētas domes 03.02.2012. lēmumu Nr.25 apstiprināto

Ventspils pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.7 „Ventspils pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” (turpmāk- noteikumi Nr.7)

punktus 6.1.1. un 21.2., par ko saskaņā ar minēto noteikumu punktu 38 fiziskām personām paredzēta administratīvā atbildība brīdinājuma vai

administratīvā naudas soda veidā līdz 350 euro.

Uzsver, ka noteikumu Nr.7 šos pašus punktus 6.1.1. un 21.2. pieteicēja pēdējā gada laikā pārkāpusi atkārtoti.

Minētie noteikumi Nr.7 izdoti, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 43.pantu, tie ir spēkā, līdz ar to nekustamā īpašuma īpašniecei- pieteicējai

ir pienākums uzturēt kārtībā savu nekustamo īpašumu /adrese A/, kura viena no kopīpašniecēm viņa ir, atbilstoši šo noteikumu Nr.7 prasībām.

Komisija administratīvo lietu izskatījusi pieteicējas prombūtnē.

Paskaidrojumos norādīts, ka par komisijas sēdes norises laiku 2016.gada 19.aprīlī plkt.17.00 un vietu Ventspilī, Andreja ielā 3, pieteicējai bija

zināms. Tas redzams no 2016.gada 22.marta administratīvā pārkāpuma protokola CA 003774 12.punktā “Informācija par administratīvā pārkāpuma

lietas izskatīšanas vietu un laiku” norādītās informācijas. Protokols ar tam pievienotajiem materiāliem 2016.gada 23.martā pieteicējai nosūtīts ar ierakstītu

pastu.

Tas redzams no lietā esošās VAS “Latvijas Pasts” izsniegtās “Vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksta/kvīts Nr.17/03 PS27”, kas datēta ar

2016.gada 23.martu, un uz kuras ir pasta spiedogs un pasta darbinieces paraksts par sūtījuma pieņemšanu nosūtīšanai.

Komisija šo administratīvo lietu izskatījusi tikai uz to materiālu, kas bija lietā, pamata: 2016.gada 22.marta administratīvā pārkāpuma protokols CA

003774; Protokolam CA 003774 pievienotās sešas fotofiksācijas; Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas 2016.gada 22.marta

/pers. A/ adresētais uzaicinājums Nr.5-23/46 “Par īpašumu /adrese/” (atzīmēts, ka 2016.gada 22.marta uzaicinājumā Nr.5-23/46 kā primārais

uzskatāms lūgums-uzaicinājums uzturēt īpašumu/adrese A/ atbilstoši noteikumu Nr.7 prasībām. Savukārt norāde, ka komisijas sēde notikšot 2016.gada

1.martā, uzskatāma par pārrakstīšanās kļūdu, jo pareizais laiks un vieta, kad notiks komisijas sēde, norādīts 2016.gada 22.marta administratīvā

protokola CA 003774 12.punktā, kas kopā ar citiem protokolam pievienotajiem materiāliem ar ierakstītu pastu nosūtīts pieteicējai); izdruka no Ventspils

tiesas zemesgrāmatu nodaļas par nekustamo īpašumu /adrese A/; izdruka no APUS (administratīvo pārkāpumu uzskaites sistēma) par /pers. A/.

Paskaidrojumos norādīts, ka pretēji Latvijas APK 280.panta pirmās daļas 4.punkta prasībām, pieteicēja vispār nav motivējusi, kā izpaužas

lēmuma nepareizība.

Sūdzībā minētie argumenti, kas kā noprotams no pieteicējas pozīcijām, attaisnojot viņas darbību/bezdarbību: nodokļu maksāšana; it kā līguma

slēgšana ar Ventspils labiekārtošanas kombinātu; it kā ēkas uzlaušanas, sētas laušanas fakti (tātad nav bijusi apsardze); it kā cenšanās pārdot īpašumu; it

kā trešo personu pretlikumīgas darbības attiecībā pret īpašumu; it kā esošās hipotekārās saistības.

Šie sūdzībā minētie fakti neattiecas uz administratīvās lietas materiāliem un uz komisijas 2016.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.D55-335/16, līdz ar to tie

nav ņemami vērā.

Civillikuma 994.pants noteic, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Līdz ar to īpašnieka

pienākums ir ievērot un izpildīt visas nastas, kas gulstas uz viņa nekustamo īpašumu.

Tas nozīmē, ka īpašniekam pašam jārūpējas par savu īpašumu, nevis šis pienākums būtu uzliekams pašvaldības institūcijām, kā to savas sūdzības

otrās lapas otrajā rindkopā deklarē pieteicēja: “…Pašvaldības policija līdz nav mūs informējusi par kādu aizturētu personu mūsu teritorijā, kaut esam

iesniegumos Ventspils pilsētas institūcijām norādījuši un lūguši kontrolēt šo situāciju...”.

Paskaidrojumos uzsvērts, ka īpašumu var pārdot par tādu cenu, par kādu to pērk, nevis par cenu, kādu piedāvā pārdevējs.

Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” pašvaldība savā īpašumā var iegādāties tādu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pašvaldības funkciju

nodrošināšanai.

Neatbilst patiesībai pieteicējas apgalvojums, ka nav ņemti vērā vainu mīkstinoši apstākļi.

Nosakot soda mēru, komisija ir ņēmusi vērā vainu mīkstinošus apstākļus: noteikumu Nr.7 38.punktā paredzēts naudas sods līdz 350 euro.

Pieteicējai uzlikts naudas sods 30 euro apmērā, kas ir 11,66 reizes mazāks par maksimālo sodu 350 euro, vai 8,57 % no maksimālā soda 350 euro.

Paskaidrojumos norādīts, ka komisija konstatējusi vainu pastiprinošo apstākli - ar komisijas 2015.gada 15.decembra lēmumu Nr.D55-954/15

pieteicējai par analogu pārkāpumu uzlikts naudas sods 50 euro, tomēr komisija atradusi par iespējamu pie atkārtota analoga pārkāpuma izdarīšanas

uzlikt pieteicējai mazāku naudas sodu 30 euro apmērā.

Ar 2016.gada 10.maija komisijas lēmumu veikts pārrakstīšanās kļūdas labojums 2016.gada 19.aprīļa komisijas lēmumā Nr.D55-335/16. Par to

paziņots pieteicējai.

2016.gada 10.maija lēmums par pārrakstīšanās kļūdas labojumu 2016.gada 19.aprīlī lēmumā Nr.D55-335/16 ar komisijas 2016.gada 11.maija

pavadvēstuli Nr.1-28/13.10/64 nosūtīts Rīgas rajona tiesai Siguldā.

Pamatojoties uz augšminēto, pieteicējas /pers. A/ sūdzību par Ventspils pilsētas domes administratīvās komisijas 2016.gada 19.aprīļa lēmumu

Nr.D55-335/16, lūdzot samazināt soda apmēru līdz minimālajam, lūdz noraidīt kā nepamatotu.

MOTĪVU DAĻA

Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, sūdzībā norādītos argumentus, tiesa

uzskata, ka Ventspils pilsētas domes administratīvās komisijas 2016.gada 19.aprīļa lēmums Nr.D55-335/16 atstājams negrozīts, bet /pers. A/

sūdzība noraidāma.

Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatē.

Sūdzības iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības par 2012.gada 3.februāra Ventspils pilsētas saistošo noteikumu Nr.7 „Ventspils pilsētas

teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumu” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 6.1.1. un 21.2.punkta pārkāpumu.

Saistošo noteikumu II.daļa par Zemes gabalu un tam piegulošo teritoriju uzturēšanu un kopšanu 4.punkts noteic, ka zemes gabala un tam piegulošo

publiskā lietošanā esošo teritoriju uzturēšanu nodrošina, un par teritorijas savlaicīgu uzkopšanu un sanitāro tīrību ir atbildīgs neapbūvēta zemes gabala

īpašnieks vai valdītājs, vai apbūvēta zemes gabala gadījumā – būves īpašnieks vai valdītājs, ja vien līgumā vai saistošā dokumentā nav noteikts citādi. Ja

zemes gabala īpašnieks (valdītājs) vai lietotājs ar līgumu vai normatīvajos aktos citā kārtībā paredzētā veidā nodevis pienākumu uzturēt zemes gabalu citai

personai, atbild tā persona, kura šo pienākumu uzņēmusies, ja vien netiek noskaidrots, ka zemes gabala īpašnieks (valdītājs) vai lietotājs, nododot šo

pienākumu, rīkojies vieglprātīgi.

Saskaņā ar Saistošo noteikumu 5.punktu, ja nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala un ēkas, kas pieder dažādām personām, tad par

nekustamā īpašuma un tam piegulošo teritoriju uzturēšanu ir atbildīgs ēkas īpašnieks, ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība.

Atbilstoši Saistošo noteikumu 6.punktam šo noteikumu 4.punktā un 5.punktā minētās personas nodrošina: 6.1.Nekustamā īpašuma teritorijās:

6.1.1.teritorijas sakopšanu.

Savukārt atbilstoši Saistošo noteikumu 21.2.punktam šo Noteikumu 19.punktā minētajām personām, ievērojot Ventspils pilsētas saistošo teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumos noteikto, ir pienākums savlaicīgi veikt īpašuma uzturēšanas darbus, remontdarbus – ēku un būvju fasāžu (tai skaitā

logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu), žogu (tai skaitā vārtu, vārtiņu) renovāciju, kā arī nojaukt funkcijas zaudējušas būves vai to elementus.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243.1 pants noteic, ka ir šādi pierādīšanas līdzekļi:

1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi;

2) personu liecības;

3) eksperta atzinums;

4) kompetentās institūcijas atzinums;

5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;

6) elektroniskie pierādījumi;

7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem.

Savukārt Latvijas APK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota

uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Lietā nepastāv strīds par to, ka sūdzības iesniedzēja ir nekustamā īpašuma, sastāvoša no zemes gabala 784 kv.m. un uz tā atrodošā

namīpašuma, kas atrodas /adrese/, ½ domājamās daļas īpašniece, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotā Ventspils pilsētas zemesgrāmatas

nodalījuma Nr.383 izdruka (lietas 34.-36.lapa).

No minētās zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas redzams, ka otras ½ domājamās daļas minētā nekustamā īpašuma īpašnieks ir sūdzības

iesniedzējas pilnvarotais pārstāvis /pers. B/.

No lietas materiālos esošā administratīvā pārkāpuma protokola izriet, ka 2016.gada 22.martā Ventspils pilsētas domes Būvniecības

administratīvās inspekcijas vecākā inspektore A.Sarma-Šķestere sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CA003774 par to, ka 2016.gada

21.martā plkst.11:15 konstatēts, ka netiek uzturēts kārtībā sūdzības iesniedzējai piederošais kopīpašums /adrese/. Īpašuma teritorijā nav savāktas

nokritušās koku lapas, koku zari un dažāda veida atkritumi (pudeles, maisiņi, ķieģeļi u.c.). Īpašumu norobežojošam žogam vietām iztrūkst dēļi. Tādējādi

ir pārkāptas „Ventspils pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumu Nr.7” 6.1.1. un 21.2. punktu prasības (lietas 30.lapa).

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka protokolam pievienotas fotogrāfijas 6 gb., kas apstiprinās ar lietas materiāliem

pievienotajām 6 fotogrāfijām (lietas 32.-33.lapa).

Tiesa secina, ka lietas materiāliem pievienotās fotogrāfijas apstiprina administratīvā pārkāpuma protokolā konstatēto.

Sūdzības iesniedzēja nav apstrīdējusi administratīvā pārkāpuma protokolā konstatēto.

Tādējādi tiesa uzskata, ka ar administratīvā pārkāpuma lietā iegūtajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka sūdzības iesniedzēja ir pārkāpusi

Saistošo noteikumu 6.1.1 un 21.2.punkta noteikumus.

No sūdzības izriet, ka, nosūtot 2016.gada 22.marta uzaicinājumu Nr.5-23/46, tajā norādīts, ka uz administratīvās komisijas sēdi jāierodas

2016.gada 1.martā, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotais Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas 22.03.2016.

uzaicinājums Nr.5-23/46 (lietas 31.lapa).

Tajā pat laikā administratīvā pārkāpuma protokolā CA003774 norādīts, ka protokolam pievienots uzaicinājums Nr.5-23/46, un protokolā

norādīta informācija par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku 2016.gada 19.aprīlī Ventspilī, Andreja ielā Nr.3 plkst.17:00.

Protokolā norādīts, ka protokola kopija nosūtīta pa pastu ierakstītā vēstulē (lietas 30.lapa).

Atbilstoši Latvijas APK 248.pantam, ja, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, iestādei ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks,

paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda administratīvā pārkāpuma

protokolā.

Tā kā administratīvā pārkāpuma protokolā nepārprotami norādīta gan administratīvā pārkāpuma protokola izskatīšanas vieta un laiks, tiesa

uzskata, ka uzaicinājumā ir ieviesusies pārrakstīšanās kļūda, kā to savā paskaidrojumā norādījusi arī Ventspils pilsētas domes administratīvā komisija, kas

konkrētajā gadījumā nav uzskatāma par būtisku.

Saskaņā ar Latvijas APK 268. 1panta pirmo daļu paziņojumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku ierakstītā

sūtījumā nosūta personai ne vēlāk kā desmit dienas pirms lietas izskatīšanas.

No lietas materiāliem pievienotā vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksta/kvīts Nr.17/03 redzams, ka administratīvā pārkāpuma

protokola kopija sūdzības iesniedzējai un viņas pilnvarotajam pārstāvim nosūtīta 2016.gada 23.martā pēc adreses /adrese A/, Garkalnes novads (lietas

37.lapa).

Lai arī no iesniegtās sūdzības izriet, ka sūdzības iesniedzēja nav deklarēta /adrese/, Garkalnes novadā, no sūdzībai pievienotās /pers. A

pers.B/2007.gada 28.martā izsniegtās universālās pilnvaras, kas iereģistrēta Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāra Sandras Eilandes aktu un apliecinājumu

reģistrā ar Nr.3644, izriet, ka /pers. A/ pilnvarojusi /pers. B/ pārvaldīt visāda veida viņai piederošo mantu (gan kustamu, gan nekustamu) un rīkoties ar

to, un saņemt viņai pienākošos visāda veida korespondenci.

Līdz ar to tiesa secina, ka protokola kopiju sūdzības iesniedzēja ir saņēmusi.

Tiesa uzskata, ka nepamatots un noraidāms ir sūdzības iesniedzējas arguments par to, ka ietves, zālāju un teritoriju kopj Ventspils

labiekārtošanas kombināts, ar ko ir noslēgts līgums, jo šāds pierādījums - ar Ventspils labiekārtošanas pārvaldi noslēgtais līgums, uz ko savā sūdzībā

atsaukusies sūdzības iesniedzēja, tiesai nav iesniegts.

Sūdzības iesniedzējas arguments, ka sūdzības iesniedzēja ilgstoši nedzīvo Latvijā un šobrīd ar ģimeni atrodas Spānijā, un ir bez

ienākumiem, tiesas ieskatā nav pamats, lai atbrīvotu nekustamā īpašuma īpašnieku no tam normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem.

Tas apstāklis, ka sūdzības iesniedzēja iegādājusies nekustamo īpašumu, bet tajā nedzīvo, izvēloties dzīvot Spānijā, ir sūdzības iesniedzējas

brīva izvēle, taču tas neatbrīvo nekustamā īpašuma īpašnieku no likuma ievērošanas un administratīvās atbildības par normatīvo aktu pārkāpumiem.

Civillikuma 994.pants noteic, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka paskaidrojumos tiesai Iestāde pamatoti norādījusi, ka īpašnieka pienākums ir ievērot un izpildīt visas nastas,

kas gulstas uz viņa nekustamo īpašumu, kas nozīmē, ka īpašniekam ir jāuzņemas saistības rūpēties par savu īpašumu, uzturēt un sakopt to atbilstoši spēkā

esošajiem normatīvajiem aktiem.

To, ka nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums uzturēt kārtībā savu īpašumu atbilstoši pašvaldības saistošo noteikumu prasībām

neatkarīgi no sava finansiālā stāvokļa, analoģiskās lietās norādījusi Rīgas apgabaltiesa 2014.gada 21.janvāra spriedumā lietā Nr.133051212, 2014.gada

13.februāra spriedumā lietā Nr.133031213.

Latvijas APK 32.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Saistošo noteikumu 38.punktu par šo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām

personām – līdz 350 euro, juridiskajām personām – līdz 1400 euro.

Kā tika konstatēts, tad sūdzības iesniedzējai uzlikts naudas sods 30 euro apmērā.

No pārsūdzētā lēmuma izriet, ka lietā nav konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi, bet ir konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis –gada

laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru jau persona administratīvi sodīta.

No lietas materiāliem pievienotās izdrukas no Administratīvo pārkāpumu uzskaites sistēmas par /pers. A/ izdarītajiem administratīvajiem

pārkāpumiem redzams, ka ar Ventspils pilsētas domes administratīvās komisijas 2015.gada 15.decembra lēmumu Nr.D55-954/15 par Ventspils pilsētas

domes Saistošo noteikumu Nr.7, 6.1.1. un 21.2.punktu pārkāpumu /pers. A/ uzlikts naudas sods 50 euro apmērā (lietas 38.lapa).

Līdz ar to tiesa secina, ka sūdzības iesniedzējai par gada laikā atkārtoti izdarītu līdzīgu pārkāpumu Iestāde uzlikusi naudas sodu mazākā,

t.i., 30 euro apmērā.

Tiesa atzīst, ka, ņemot vērā apstākli, ka sūdzības iesniedzēja gada laikā ir izdarījusi līdzīgu administratīvo pārkāpumu, tad piemērotais

naudas sods 30 euro apmērā ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu, un nav pamata tā samazināšanai, kā to lūgusi sūdzības iesniedzēja.

Izvērtējusi administratīvās lietas materiālus to kopumā, tiesa atzīst, ka Ventspils pilsētas domes administratīvās komisijas 2016.gada 19.aprīļa

lēmums Nr.D55-335/16 ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība ir noraidāma.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 panta otro, trešo, sesto daļu, 289.18 panta pirmo daļu, tiesa

no s pri e da

Atstāt negrozītu Ventspils pilsētas domes administratīvās komisijas 2016.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.D55-335/16, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese I.Riekstiņa