Legislator Case Law & Legislation
11390037319 / K73-1718-19 ECLI:LV:ZRT:2019:0625.11390037319.1.S AI generated

Court convicts defendant for maliciously failing to comply with domestic violence protection order and imposes short-term imprisonment.

Case Number 11390037319 / K73-1718-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant for maliciously failing to comply with a protective order issued under the Law on Protection from Domestic Violence. The defendant admitted guilt and requested to skip the evidence examination, which the court granted under Article 499 of the Criminal Procedure Law. Consequently, the court sentenced the defendant to twenty days of short-term imprisonment, noting his recidivism as an aggravating factor.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 168.1 pants; Kriminālprocesa likuma 499 pants: A defendant's admission of guilt allows the court to skip evidence examination and convict based on the admitted facts, while recidivism serves as an aggravating circumstance for sentencing.

Keywords

AI generated
malicious non-compliance domestic violence protection order admission of guilt recidivism aggravation short-term imprisonment evidence examination waiver criminal procedure law

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 168.1 pants
Kriminālprocesa likuma 499 pants
Krimināllikuma 46 pants
Krimināllikuma 7 pants
Krimināllikuma 48 pants
Krimināllikuma 52 pants

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 2008.gada 1.jūlija kopsapulces par sodu piemērošanas praksi
Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 8.jūnija lēmumu lietā Nr.SKK-24/2011
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada 30.septembra lēmumu lietā Nr.SKK-306/2014
8.jūnija lēmumu lietā Nr.SKK-24/2011, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada 30.septembra lēmumu lietā Nr.SKK-306/2014).
ECLI:LV:ZRT:2019:0625.11390037319.1.S
Court convicts defendant for maliciously failing to comply with domestic violence protection order and imposes short-term imprisonment.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.11390037319

Lietas arhīva Nr. K73-1718-19/50

ECLI:LV:ZRT:2019:0625.11390037319.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2019.gada 25.jūnijā

Zemgales rajona tiesa tiesnese L.Sprigule

piedaloties prokurorei S.Janševskai

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 168.1panta.

Aprakstošā daļa

Apsūdzētais/pers. A/ ļaunprātīgi nepildīja nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību.

Ar Zemgales rajona tiesas 2019.gada 3.aprīļa lēmumu tika noteikta pagaidu aizsardzība pret vardarbību, piemērojot pagaidu aizsardzības līdzekļus pret

vardarbību, nosakot /pers. A/ ierobežojumus, tostarp, aizliegumu tuvoties tuvāk par 100 metriem mājoklim /adrese/ un aizliegums jebkurā veidā sazināties ar

/pers. C/.

2019.gada 10.jūnijā /pers. A/, zinādams par viņam noteiktajiem ierobežojumiem, ļaunprātīgi nepildīja lēmuma nosacījumus ap plkst.18.00 telefoniski

sazinājās ar /pers. C/, bet ap pulksten 18.15 un pulksten 22.30 aizgāja uz /pers. C/ mājokli /adrese/, kur atradās pie dzīvokļa ārdurvīm.

Tādējādi /pers. A/izdarīja Krimināllikuma 168.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Nopratināts kā apsūdzētais /pers. A/ atzina savu vainu viņam inkriminētajās darbībās un pieteica lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas

izmeklēšanā.

Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesa pieņēma lēmumu

neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, apsūdzētajam ir izskaidrota pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

/pers. A/ darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 168.1panta, jo /pers. A/ ļaunprātīgi nepildīja nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, tiesa, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī

vainīgā personību. Savukārt, atbilstoši minētās normas trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu Krimināllikuma 168.1pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā kriminālpārkāpums, par

kura izdarīšanu šī panta sankcija paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Tiesa vērtē noziedzīgā nodarījuma apstākļus, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas veidu, radīto kaitējumu. /pers. A/ izdarīja noziegumu, kas vērsts pret

ģimeni. Tiesa vērē, ka ar nozieguma izdarīšanu nav iestājušās smagas sekas.

Ar IeM Informācijas centra izdruku no Integrētās Iekšlietu informācijas sistēmas pierādīts, ka /pers. A/ vairākkārt tiesāts (lietas 29.-37.lapa),

pēdējo reizi ar Zemgales rajona tiesas 2019.gada 29.janvāra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz diviem

mēnešiem, sods izciests-2019.gada 10.februārī.

Atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrajai daļai tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstina vaļsirdīgā atzīšanās izdarītajā, izdarītā nožēlošana.

Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantoja Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicināja procesa norisi, piesakot lūgumu

neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, kas liecina par viņa attieksmi pret apsūdzību.

Atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktam apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprina tas, ka noziedzīgais nodarījumus veido noziedzīgo

nodarījumu recidīvu.

Izvērtējot lietas apstākļus, noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā personību, radīto kaitējumu, tiesa atzīst, lai sasniegtu soda mērķi: aizsargāt

sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un

atturētos no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētajam ir piemērojams likumā paredzētais sods – īslaicīga brīvības atņemšana.

Tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētajam konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis. Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un

Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 2008.gada 1.jūlija kopsapulces par sodu piemērošanas praksi lēmuma 15. un 16.punktā norādīto, atbildību pastiprinošu

apstākļu esamība ir pamats bargāka soda piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu piespriežams, šādus apstākļus nekonstatējot.

Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis

nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Augstākā tiesa ir norādījusi, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana neveicina arī soda prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas,

ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas (skat. Augstākās tiesas Senāta 2011.gada

8.jūnija lēmumu lietā Nr.SKK-24/2011, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada 30.septembra lēmumu lietā Nr.SKK-306/2014).

/pers. A/ turpina izdarīt noziegumus, nav sapratis izdarīto noziegumu sekas, nav izvērtējis savu rīcību, līdz ar to tiesai nav radusies pārliecība, ka /pers. A/

turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Tā kā sodu pēc Zemgales rajona tiesas 2019.gada 29.janvāra sprieduma /pers. A/ ir izcietis, galīgais sods lietā nav nosakāms.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto, piekto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitāms aizturēšanas laiks šajā kriminālprocesā-no 2019.gada

10.jūnija līdz 12.jūnijam.

/pers. A/ piemērots drošības līdzeklis- pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē. Spriedumam stājoties spēkā drošības līdzeklis ir atceļams.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520.,523., 527., 528., 529.,530., 531. pantu,

Rezolutīvā daļa

Tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 168.1panta un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz divdesmit dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto, piekto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitīt aizturēšanas laiku no 2019.gada 10.jūnija līdz 2019.gada

12.jūnijam.

Drošības līdzekli- pieteikšanos noteiktā laikā policijas iestādē /pers. A/, negrozīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 diena laikā apelācijas kārtībā, daļā par tiesas noteikto sodu vai procesuālajiem pārkāpumiem, no pilna sprieduma

pieejamības dienas-2019.gada 5.jūlija, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese

L.Sprigule