Court convicts defendant of robbery with violence and orders state to recover legal aid costs.

Lieta Nr.12502001913/K29-0819/16

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2016.gada 6.maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Signe Grīnberga

ar sekretāri Jeranu Asatrjanu

tulku Jūliju Trimalnieci

piedaloties prokurorei Valentīnai Dežatkinai

zvērinātai advokātei Ivetai Feldmanei

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzēts /pers. B/, personas kods /personas kods/, par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas

paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā.

Pārbaudījusi krimināllietas materiālus, tiesa

konstatēja

/pers. B/ izdarīja svešas mantas nolaupīšanu (laupīšanu), kas saistīta ar vardarbības piedraudējumu, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts sekojošos apstākļos: 2012.gada 6.jūnijā, izmeklēšanas gaitā precīzi nenoskaidrotā laikā un vietā, /pers. B/, /pers.

C/, /pers. D/, /pers. E/, atrodoties alkohola ietekmē, vienojās personu grupā par laupīšanas izdarīšanu attiecībā pret /pers. F/. Ap plkst. 17.30, atrodoties

Rīgā, pie nama Nr.3 Spīķeru ielā, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotas automašīnas salonā, kur pirms tam /pers. D/, rīkojoties saskaņā ar

iepriekš sadalītajām lomām, aicināja iesēsties /pers. F/ un viņas paziņu /pers. G/, aizbildinoties ar palīdzību /pers. F/ mobilā telefona pārdošanā. /pers. F/

iedeva /pers. E/, kas tajā brīdī atradās pie automašīnas stūres, kā mobilā telefona potenciālajiem pircējam, rokās mobilo telefonu Nokia 5230 - Ls 45,00

jeb 64,03 EUR vērtībā. Tajā brīdī, darbojoties saskaņoti, automašīnas salonā aizmugurējā sēdeklī iekāpa /pers. B/ un /pers. C/, iesēžoties blakus /pers.

F/ un /pers. G/ (no abām pusēm), tādā veidā liedzot viņiem iespēju pamest automašīnas salonu. Rīkojoties vienoti, laupīšanas nolūkā, lai novērstu cietušās

iespējamo pretošanos, /pers. B/, pielika pie cietušās /pers. F/ sāniem speciāli šim nolūkam iepriekš paņemto Record cal.9mm P.A.Knall Nr.20026 gāzes

pistoli, savukārt /pers. C/ ar mērķi iebiedēt un ietekmēt cietušo, pielika speciāli šim nolūkam iepriekš paņemto nazi pie /pers. G/ kakla, tādējādi

piedraudot cietušajai /pers. F/ un /pers. G/ ar vardarbību. Automašīnai virzoties, pa ceļam līdz /adrese/, /pers. B/, pieprasīja cietušajai /pers. F/ atdot

viņam piederošo mobilo telefonu LG T300 Ls 15 jeb 21,34 EUR vērtībā ar atmiņas karti 1GB Ls 4 jeb 5,69 EUR vērtībā, ko cietusī /pers. F/ ņemot

vērā viņa, /pers. C/, /pers. E/ un /pers. D/ vienotās darbības un demonstrēto kopējo gatavību iespējamās pretošanās gadījumā pielietot vardarbību,

baidoties par savu dzīvību un veselību, izņēma no savas somiņas un atdeva /pers. B/.

Apstājoties pie nama Nr./adrese/, Rīgā un izkāpjot no automašīnas, turpinot savas noziedzīgās darbības /pers. B/, atbilstoši lomu sadalījumam

/pers. E/, /pers. D/ un /pers. C/ klātbūtnē no /pers. F/ somiņas pēc vardarbības draudu piemērošanas automašīnā pret /pers. F/ atklāti nolaupīja /pers. F/

piederošo mobilo telefonu Samsung S5230 (la fleur korpusā) Ls 48,00 jeb 68,30 EUR vērtībā, mobilo telefonu Philips Xenium X 100 Ls 10,00 jeb

14,23 EUR vērtībā.

Tādējādi /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ personu grupā nolaupīja /pers. F/ piederošu mantu - mobilos telefonus Ls 122,00 jeb 173,59

EUR vērtībā.

Laupīšanas rezultātā nolaupīto /pers. F/ mantu sadalīja savā starpā.

Ar norādītajām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. B/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 176.panta otrās

daļas atzina pilnībā, izdarīto nožēloja un pieteica tiesai lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem noklausoties lietas dalībnieku viedokļus, tiesa nolēma neizdarīt

pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais pilnībā atzīst savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, to atzina arī pirmstiesas kriminālprocesā un

tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā /pers. B/ vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. B/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas ir pareiza un par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.

Nosakot soda veidu un mēru /pers. B/, jāņem vērā Krimināllikuma 46.pantā noteiktie soda noteikšanas vispārējie principi, jāņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, vainīgā personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta noteikumiem /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, klasificējams kā smags noziegums (likuma redakcijā

no 2013.gada 1.aprīļa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešās daļas nosacījumiem tiesas sēdē pārbaudīti apsūdzētā /pers. B/ personību raksturojošie dati.

Pārbaudot apsūdzētā personību tiesas sēdē noskaidrots, ka /pers. B/ dzimis /datums/Rīgā, ar pamatizglītību, neprecējies, apgādājamo personu nav,

pirms apcietinājuma strādāja Lielbritānijā, deklarētas dzīvesvietas Latvijā nav, līdz apcietinājumam dzīvojis /adrese/.

/pers. B/ iepriekš sodīts, pēdējo reizi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2016.gada 10.martā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas

paredzēts Krimināllikuma 183.panta otrajā daļā ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz vienu gadu,

spriedums stājies spēkā 2016.gada 30.martā.

Izskatāmo noziedzīgo nodarījumu izdarījis nedzēstas sodāmības laikā pēc Jelgavas tiesas 2007.gada 9.janvāra sprieduma.

Bez tam /pers. B/ tiesāts 2016.gada 25.aprīlī Jelgavas tiesā pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 175.panta otrās daļas ar brīvības

atņemšanu uz sešiem mēnešiem, bez mantas konfiskācijas. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu daļēji pieskaitīts sods pēc spriedumu kopības

ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 10.marta spriedumu un noteikts galīgais sods, ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, diviem

mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz vienu gadu. Spriedums nav stājies likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošo apstākli atzīstams tas, ka viņš ir vaļsirdīgi atzinies un

nožēlojis izdarīto.

Par apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1. punktu atzīstams tas, izdarītais

noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Bez ievērības tiesa neatstāj arī to, ka /pers. B/, piekrizdams pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, paātrinājis krimināltiesisku

attiecību noregulēšanu un atvieglojis tiesas procesu, proti, izmantojis savas Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā minētās tiesības uz

sadarbību un izvēlējies vienkāršāka procesa veidu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās

daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

Krimināllikuma 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas ir bijis

spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, savukārt Krimināllikuma 5.panta otrajā daļā noteikts, ka likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina

sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti

pirms attiecīgā likuma spēkā stāšanās, kā arī uz personu, kura izcieš sodu vai izcietusi sodu, bet kurai ir saglabājusies sodāmība.

Saskaņā ar „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4.punktu personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā

stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, ņemot vērā, ka maksimālais soda

apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma

spēkā stāšanās dienas.

Minētā likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 6.punktā noteikts, ka gadījumā, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu

Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības

atņemšanas sodu.

Tā kā pārejas noteikumu 6.punkts ir imperatīva tiesību norma, tiesai tā obligāti jāpiemēro ikreiz, kad par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu

Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam, tiesa ņem prokurores viedokli par soda noteikšanu apsūdzētajam brīvības atņemšanas veidā. Tiesa

vērtē arī apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, apsūdzētā veselības, materiālo un ģimenes stāvokli.

Papildus tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda preventīvo mērķi, un proti, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot

taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu

likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Izvērtējot visus lietas apstākļus, apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, ņemot vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošo

un atbildību pastiprinošo apstākli, kā arī prokurores tiesas debatēs izteikto viedokli par apsūdzētajam piemērojamo sodu brīvības atņemšanas veidā, tiesa

uzskata, ka apsūdzētajam nosakāms sods reālas brīvības atņemšanas veidā.

Nosakot konkrētus soda termiņus, tiesa ņem vērā /pers. B/ attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, to ka viņš ir agrāk tiesāts, ka izskatāmo

noziedzīgo nodarījumu izdarījis nedzēstas sodāmības laikā, secinājumus nav izdarījis un savu uzvedību un attieksmi pret likuma un morāles normām nav

mainījis.

Izvērtējusi minētos apstākļus, tiesa secina, ka /pers. B/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu sods nosakāms Krimināllikuma 176. panta otrās daļas

sankcijas ietvaros reāla brīvības atņemšanas soda veidā, pietuvinot sankcijā paredzētā soda minimālajai robežai, prokurores prasītajā apmērā, ko tiesa

konkrētajos apstākļos uzskata par /pers. B/ izdarītajam atbilstīgu un taisnīgu soda veidu un mēru.

Lai nodrošinātu sprieduma izpildi, līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim /pers. B/ piemēroto drošības līdzekli –apcietinājumu atstāt negrozītu.

Ņemot vērā apsūdzētā /pers. B/ personību, Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzēto papildsodu - mantas konfiskāciju, piemērot nav

lietderīgi, taču /pers. B/ piemērojams sankcijā paredzētais obligātais papildsods - policijas kontrole, lai pēc pamatsoda izciešanas pakļautu /pers. B/

pastiprinātai uzvedības kontrolei, tādējādi mazinot recidīva risku.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 690.panta otro daļu, soda termiņā /pers. B/ ieskaitīt Apvienotajā Karalistē aizturēšanā un apcietinājumā

pavadīto laiku no 2015.gada 5.janvāra līdz 2016.gada 19.janvārim.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, soda termiņā /pers. B/ ieskaitīt Latvijas Republikā apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada

19.janvāra līdz 2016.gada 6.maijam.

/pers. F/ pieteikto kaitējuma kompensāciju 173,59 EUR apmērā nenoteikt, jo tā solidāri piedzītano līdzdalībā esošām personām ar Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 11.janvāra spriedumu.

Tiesa konstatē lietā procesuālos izdevumus un uzskata, ka minēto izdevumu atlīdzināšanas pienākums uzliekams apsūdzētajam /pers. B/, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta pirmās daļas nosacījumiem.

Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. B/ aizstāvību realizēja zvērināta advokāte Iveta Feldmane, kurai saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada

22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un

to izmaksas kārtību” par sniegto juridisko palīdzību no valsts līdzekļiem izmaksājami 190.68 euro.

Jautājums par lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, 511.pantu, 512.pantu, 520.pantu, 524.pantu, 527.pantu, 528.pantu,

529.pantu, 530.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā

un sodīt ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu sešiem mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz vienu gadu.

Soda termiņu skaitīt no 2016.gada 6.maija.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 690.panta otro daļu, soda termiņā ieskaitīt Apvienotajā Karalistē aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku

no 2015.gada 5.janvāra līdz 2016.gada 19.janvārim.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, soda termiņā /pers. B/ ieskaitīt Latvijas Republikā apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada

19.janvāra līdz 2016.gada 6.maijam.

Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim /pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu - atstāt negrozītu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja darbu šajā procesā 190,68 Euro (simtu

deviņdesmit euro 68 centu) apmērā.

Noteikt 30 dienu termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās dienas procesuālo izdevumu labprātīgai nomaksai Valsts kases BIC kods TRELLV22,

NMR 90000050138, kontā Nr./konta.nr/, maksājuma veikšanas faktu apliecinošu dokumentu iesniedzot tiesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 634.panta 4.1 daļu tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūtīs izpildei pēc tam, kad beigsies

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Lietiskos pierādījumus – gāzes pistoli un divas patronas, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma stāšanās spēkā nosūtīt

Nodrošinājuma valsts aģentūrai, iznīcināšanai.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma

pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu, iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā.

Pilna teksta sprieduma pieejamības datums – 2016.gada 12.maijs.

Tiesnese Signe Grīnberga