Court orders landlord to pay management company for unpaid utility and maintenance debts totaling over 6000 euros.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the payment of approximately 6,566 euros to the property management company. The plaintiff successfully claimed debts for utilities, management fees, and late interest based on the residential property management agreement. The court ruled that the defendant remained liable for these obligations despite the transfer of ownership rights, mandating full payment within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 39. panta 5. punkts, 41., 93.-97., 189.-193., 204.1 pants; The court may order the payment of debts arising from a property management agreement to the management company when the debtor fails to pay, even if ownership rights have been transferred.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-03797-23/107
ECLI:LV:RPT:2023:1110.C68320522.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Elita Stelte-Auziņa
izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā arī prasītāja) 2022.gada 11.aprīlī cēla tiesā prasību pret /pers.
A/ (turpmāk tekstā arī atbildētāja) par parāda piedziņu. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas kopējo parādu 6049,75 euro apmērā, kuru veido parāds
par komunālajiem pakalpojumiem 3081,65 euro, parāds par pārvaldīšanu un apsaimniekošanu 1021,11 euro, parāds par maksājumiem dzīvokļu
īpašnieku kopības fondā 165,54 euro, nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 1,41 euro, likumiskie nokavējuma procenti 1041,05 euro, līgumsods
399,36, zemes nomas maksas parāds 257,07 euro, likumiskie nokavējuma procenti 62,64 euro un līgumsods 19,92 euro, piedzīt visus tiesāšanās
izdevumus un noteikt prasītājai tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos procentus gadā.
Prasītāja 2022.gada 30.jūnija iesniegumā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta daļas 4. un 6.punktu, 93.panta trešo daļu, lūdz piedzīt no
atbildētājas prasītājas labā samaksu par rakstveida tulkošanas pakalpojumiem 40,08 euro apmērā.
[2] Prasība pamatota ar Civillikuma 3.,1587., 1071., 1716., 1756., 1759., 1765., likuma Par valsts un dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta
septīto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu, 10.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 7.punktu.
[3] Prasības pietikumā norādīts, ka saskaņā ar informatīvo izziņu no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, atbildējai Rīgas pilsētas
zemesgrāmatas nodaļas nodalījumā Nr./numurs/ bija nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.14, /adrese/ kadastra Nr. /numurs A/, un
kopīpašuma 5423/237399 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas. Atbildētājai īpašuma tiesības izbeigušās 2016. gada 9.martā.
Par minētā atbildētājas īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu starp SIA “Kurzemes namu pārvaldnieks” un atbildētāju 2007.gada 12.martā
noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (turpmāk – līgums). Savukārt prasītāja, atbilstoši 2010. gada 29. decembra
Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumam, ir SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja”. Līgums noteic prasītājas, kā
pārvaldnieka, pienākumu veikt obligātās pārvaldīšanas darbības, savukārt atbildētājas, kā dzīvokļa īpašnieka, pienākumu segt mājas pārvaldniekam
obligātos izdevumus un citus ar mājas pārvaldīšanu saistītos izdevumus proporcionāli viņas dzīvokļa lielumam atbilstošai izdevumu daļai, pamatojoties uz
izsniegto rēķinu par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 30.datumam. Līgumā pielīgts atbildētājas pienākums maksāt līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās
parāda summas par katru kavēto dienu. Prasītāja dzīvojamo māju /adrese/ pārvalda uz likuma pamata, jo dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas
tiesības. Dzīvojamajai māja /adrese/ funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā ietilpst citai personai piederošs zemesgabals ar kadastra Nr. /numurs B/,
par kura daļu atbildētājai maksājama zemes nomas maksa.
[4] Pusēm paziņots par civillietas ierosināšanu, izskaidrotas procesuālās tiesības. Atbildētājai 2022.gada 6.jūnijā, atkārtoti 2023. gada 16.februārī,
Civilprocesa likuma 56.2 panta kārtībā nosūtīts prasības pieteikums, noteikts termiņš paskaidrojuma sniegšanai 30 dienas.
Atbildētāja paskaidrojumus tiesā par celto prasību nav iesniegusi.
Tiesa konstatē, ka atbildētājai sūtītais sūtījums nav izsniegts, jo atbildētāja atstājusi paziņoto dzīvesvietu. Civilprocesa likuma 56.2 panta otrā prim
daļa noteic, ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā un ir saņemts apstiprinājums par to neizsniegšanu, tiesa izvērtē
dokumentu neizsniegšanas iemeslus un dokumentu neizsniegšanas ietekmi uz tiesvedību nosaka saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Tiesa, izvērtējot
dokumentu neizsniegšanas iemeslus, var piegādāt dokumentus atkārtoti vai izmantot citu metodi dokumentu izsniegšanai. Ja dokumentus neizdodas
izsniegt atkārtoti, piemēro šā likuma 59.pantu.
Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantu, ievērojot drošības pasākumus un izvērtējot lietas apstākļus, nolemts lietu
izskatīt rakstveida procesā 2023.gada 8.novembrī, par ko lietas dalībnieki informēti, nosūtot 2023.gada 9.jūnijā paziņojumu un, ievietojot publikāciju
oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā no pusēm tiesā nav saņemti papildu paskaidrojumi, lūgumi, noraidījums tiesnesim.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka
pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
[6] Ar lietas materiāliem pievienotā dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/ zemesgrāmatu nodalījuma Nr./numurs/ II daļas 1.iedaļas 2.2., 2.3. un 3.1. punkta
ierakstiem apliecinās, ka atbildētājai līdz 2016. gada 9. martam zemesgrāmatā bija nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/ un
kopīpašuma 5423/237399 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas.
Lietas materiāliem pievienoto 2007. gada 12. marta dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu apstiprinās, ka prasītāja apņēmās
apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/, savukārt atbildētāja apņēmās samaksāt izdevumus, kas saistīti ar mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu
proporcionāli atbildētājas īpašumā esošā dzīvokļa īpašuma platībai un kopīpašuma domājamām daļām, kā arī norēķināties par saņemtiem pakalpojumiem
(līguma 1.punkts).
[7] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Civillikuma
1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās
izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 8. panta
pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Likuma Par valsts un
pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju 50. panta septītā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt
dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai,
ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī
tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51. panta otro daļu.
Saskaņā ar likuma Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju 50.panta ceturtajā daļā noteikto, ja īpašnieki nav vienojušies par dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu, to noteic saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1013
“Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Dzīvokļa
īpašuma likuma 13. panta pirmā daļa noteic, ka izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai dzīvokļa īpašnieks sedz
atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Ar prasības pieteikumam pievienoto parāda aprēķinu un atbildētājai izrakstītajiem rēķiniem apstiprinās, ka atbildētājai laika periodā no 2012.gada
1.novembra līdz 2016.gada 8.martam ir izveidojies parāds par komunālajiem pakalpojumiem 3081,65 euro, pārvaldīšanas maksu 1021,11 euro,
uzkrājumiem nākamo periodu plānotajiem remontdarbiem 165,54 euro, nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 1,41 euro, zemes nomu 257,07 euro
(kopā 4526,78 euro).
Atbildētāja nav cēlusi iebildumus par prasībā izvirzītajiem prasījumiem vai apstrīdējusi prasības pieteikumā norādītos faktus. Lietas izskatīšanas
gaitā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja parādu būtu samaksājusi. Līdz ar to tiesas ieskatā prasība šajā daļā ir apmierināma.
[8] Civillikuma 1716.panta pirmā un trešā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi
vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt
noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Noslēgtā līguma 3.7. punktā atbildētāja pielīga par kavētiem maksājumiem maksāt līgumsodu 0,2 % apmērā no kopējās parāda summas par katru
kavēto dienu. Ņemot vērā, ka atbildētāja ir pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu, no atbildētājas par labu prasītājai par laiku no 2012.gada 1.novembra
līdz 2016.gada 8.martam ir piedzenams līgumsods 419,28 euro.
[9] Civillikuma 1759. panta 1. punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Tiesa konstatēja, ka pēc īpašumtiesību
izbeigšanās atbildētāja nav veikusi parāda samaksu. Līdz ar to par periodu no 2016. gada 9.marta līdz 2020. gada 31. martam no atbildētājas par labu
prasītājai ir piedzenami prasītājas aprēķinātie likumiskie nokavējuma procenti 1103,69 euro.
[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta nosacījumiem tiesa noteic prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma
dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6% (seši procenti) gadā no ar spriedumu piedzītās summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka
procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu. Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta
atziņām (sk.2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC?1331/2016) likumiskie procenti, tiesības uz kuriem norādītas tiesas spriedumā atbilstoši
Civilprocesa likuma 195.pantam, aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad par laiku posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa
beigām. Ņemot vērā to, ka prasība par parāda piedziņu ir apmierināta, prasītājai nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma labprātīgās izpildes termiņa
beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no 1.atbildētājas, bet piedziņas neiespējamības gadījumā vai daļējas iespējamības gadījumā no
2.atbildētājas, sešus procentus no simta gadā no ar spriedumu piedzītās summas, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums
apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
[11] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus, līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā ir piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva 476,63 euro.
[12] Civilprocesa likuma 39.panta otrā daļa noteic, ka ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu,
izsniegšanu, tulkošanu, rakstveida pierādījumu atgriešanu saistīto izdevumu apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Summas, kas
nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida
pierādījumu atgriešanu, iemaksā valsts, kā to noteic Civilprocesa likuma 40.panta pirmā daļa. Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.20
“Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14.punkts noteic, ka izdevumu apmērs vienam pasta sūtījumam, ar kuru tiek nosūtītas
tiesas pavēstes vai citi tiesas dokumenti, ir 2,00 euro, savukārt 15. punkts noteic, ka ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus
aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu lietā. Lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz
250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanas izdevumi ir 5 euro.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteiktajam, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas brīža ir bijis atbrīvots,
piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos.
Konkrētajā lietā kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 9,00 euro, kuri piedzenami no atbildētājas valsts labā.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš minēto un, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41., 93. - 97., 189. – 193., 204.1 pantu,
tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu “Rīgas namu pārvaldnieks, SIA reģistrācijas Nr. 40103362321, parādu 6049,75
euro, tiesas izdevumus 476,63 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos uzdevumus 40,08 euro kopā 6566,46 euro (seši tūkstoš pieci simti sešdesmit seši euro
un 46 centi), nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi iemaksājami SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kontā: AS „Luminor Banka”,
LV63RIKO0002013197596.
Atzīt “Rīgas namu pārvaldnieks, SIA reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no
/pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no ar spriedumu piedzītās summas.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 euro (deviņi euro), kas iemaksājami
Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja banka Valsts
kase, BIC kods TRELLV22. Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas tiesas kancelejā vai nosūtams uz tiesas elektroniskā pasta
adresi rigas.pilseta@tiesas.lv, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde, maksājuma mērķī norādot – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.
C68320522.
Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā.
Lietas dalībnieks, kuram spriedums nosūtīts saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 pantu, apelācijas sūdzību var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma
izsniegšanas dienas.
Spriedums ir pievienots un pieejams tiešsaistes sistēmā 2023.gada 10.novembrī.
Tiesnese Elita Stelte-Auziņa
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.