Legislator Case Law & Legislation
C23028313 / SPC-0044-13 AI generated

Supreme Court quashes lower court's full capacity restriction order due to procedural violations and lack of specific limitation analysis.

Case Number C23028313 / SPC-0044-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia quashed the Madona Regional Court's decision to fully restrict the capacity of action of a mentally ill person. The lower court failed to analyze the specific scope of the restriction required by law and violated procedural rules by not summoning the affected person for a hearing. Consequently, the court ordered a new trial to ensure the restriction is limited only to the extent necessary to protect the individual's interests.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 266. panta 3. daļa; Civilprocesa likuma 268. panta 1. un 5. daļa; Civillikuma 356.1 pants; Civillikuma 357. pants; Civillikuma 358.1 pants: A court restricting a person's capacity must summon the person for a hearing, limit the restriction to the specific scope of inability, and establish a guardian; a blanket full restriction without individual assessment violates substantive and procedural law.

Keywords

AI generated
capacity restriction guardian appointment mental health procedural due process specific limitation scope Civil Procedure Law Civil Code

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Art. 266 para. 3
Civil Procedure Law Art. 268 para. 1
Civil Procedure Law Art. 268 para. 5
Civil Procedure Law Art. 356.1
Civil Procedure Law Art. 357 para. 3
Civil Procedure Law Art. 358.1
Civil Code Art. 355 para. 1

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.C23028313

SPC – 44/2013

SPRIEDUMS

Rīgā 2013.gada 10.oktobrī

Latvijas Republikas Augstākas tiesas Senāta Civillietu departaments šādā sastāvā:

senatore referente A.Vītola

senators A.Laviņš

senators V.Maksimovs

izskatīja rakstveida procesā Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Madonas rajona

tiesas 2013.gada 13.februāra spriedumu /pers. E/ pieteikumā par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. E/ 2013.gada 8.janvārī iesniedzis tiesā pieteikumu par /pers. F/ rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu.

Pieteikumā norādīts, ka /pers. F/, pieteicēja tēvs, ir pirmās grupas invalīds, kurš nespēj sevi aprūpēt un ir pilnībā kopjams. Atbilstoši ģimenes ārstes

/pers. G/ izrakstam no pacienta /pers. F/ ambulatorās pacienta medicīniskās kartes, pieteicēja tēvs slimo ar Alcheimera slimību, KSS, slodzes

stenokardiju II pakāpi, HSM II arteriālu hipertensiju, kā arī norādīts stāvoklis pēc PTCA LM ar stentu (21.12.2007.).

Tā kā /pers. F/ pienākas mantojums, bet sava veselības stāvokļa dēļ /pers. F/ ar mantojumu saistītos jautājumus risināt nespēj, pieteikuma

apmierināšanas gadījumā tos būtu iespējams risināt /pers. E/ kā tēva aizgādnim.

Pieteikums pamatots ar Civillikuma 357., 358.1, 359., 360., 364.2 panta pirmās daļas 1.punktu un Civilprocesa likuma 24., 264., 264.1 pantu,

270. - 270.6 pantu, 270.7 un 270.12 pantu.

[2] Ar Madonas rajona tiesas 2013.gada 13.februāra spriedumu /pers. E/ pieteikums apmierināts. Tiesa nospriedusi ierobežot /pers. F/ rīcībspēju

pilnā apmērā un iecelt par /pers. F/ aizgādni /pers. E/, paredzot aizgādnim tiesības pārstāvēt minēto personu visās valsts un pašvaldības iestādēs un tiesās,

kā arī viņa vārdā rīkoties ar naudas līdzekļiem un īpašumiem, lemt jautājumus, kas saistīti ar /pers. F/ ārstēšanos.

Tiesa, ņemot vērā /pers. F/ patreizējo slimības stadiju, un to, ka viņš nav spējīgs saprast un vadīt savas darbības pat elementāru lietu veikšanā,

secinājusi, ka /pers. F/ rīcībspēja ierobežojama pilnā apmērā, jo ar lietā esošajiem pierādījumiem - ģimenes ārstes SIA ,,Anitas Klūgas doktorāts”

pacienta /pers. F/ ambulatoro karti (sk. lietas 10.lpp.) un SIA ,,Madonas slimnīca” psihoneiroloģiskā kabineta dr.Dreimanes secinājumiem par /pers. F/

patreizējo veselības stāvokli (sk. lietas 19.-30., 34.lpp.) pierādīts, ka /pers. F/ ir smagi slims.

Spriedums pamatots ar Civillikuma 357. un 358.1, 359., 360.pantu un Civilprocesa likuma 24., 264.1 pantu, 268., 269.pantu, un tas kā

nepārsūdzēts stājies likumīgā spēkā.

[3] Protestu par Madonas rajona tiesas 2013.gada 13.februāra spriedumu iesniedzis Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības

departamenta virsprokurors, lūgdams spriedumu atcelt materiālo tiesību normu nepareizas piemērošanas un procesuālo tiesību normu būtisku pārkāpumu

dēļ un pieteikumu nodot jaunai izskatīšanai. Protestā minēti šādi argumenti.

[3.1] Tiesa, ierobežojot /pers. F/ rīcībspēju pilnā apmērā, pārkāpusi Civillikuma 358.1 panta pirmo daļu, kas noteic, ka rīcībspēja personai ar

garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību

vadīt.

Ar Satversmes tiesas 2010.gada 27.decembra spriedumu lietā Nr.2010-38-01 „Par Civillikuma 358.panta un 364.panta atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 96.pantam” atzīts, ka no Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā izriet valsts pienākums paredzēt tādus rīcībspējas

ierobežošanas mehānismus, kas ietver individuālu situācijas izvērtējumu un katrai konkrētai situācijai piemērotākā ierobežojuma izvēli. Regulējums, kas

neparedz nekādas robežsituācijas un nosaka vienīgi pilnīgu rīcībspējas atņemšanu, cilvēktiesību prasībām neatbilst.

Pamatojoties uz minēto, Civilprocesa likuma 268.pants 2012.gada 29.novembrī izteikts jaunā redakcijā, kas ir spēkā no 2013.gada 1.janvāra,

paredzot, ka šādu kategoriju lietās tiesai ir jāvērtē personas konkrēti rīcībspējas ierobežojumi un jānorāda tie spriedumā, ko tiesa šajā gadījumā nav

darījusi, tādējādi pārkāpjot minētās normas prasības.

[3.2.] Pretēji Civillikuma 357.pantam tiesa sprieduma rezolutīvajā daļā nav noteikusi aizgādnību, bet gan iecēlusi aizgādni, kas saskaņā ar

Civillikuma 355.pantu ir bāriņtiesas nevis tiesas pienākums. Tādējādi tiesa pārkāpusi savas pilnvaras, pieņemot lēmumu jautājumā, kurā likums pilnvarojis

lemt citu institūciju.

Motīvu daļa

[4] Iepazinies ar lietas materiāliem un apsvēris protestā norādītos argumentus, Senāts atzīst, ka Madonas rajona tiesas 2013.gada 13.februāra

spriedums ir atceļams tālāk minēto apsvērumu dēļ.

[5] Ar Satversmes tiesas 2010.gada 27.decembra spriedumu lietā Nr.2010-38-01 Civillikuma 358.pants un 364.pants atzīti par neatbilstošiem

Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam un par spēkā neesošiem no 2012.gada 1.janvāra.

Pamatojoties uz minēto Satversmes tiesas spriedumu un lai īstenotu ANO 2006.gada 13.decembra Konvencijas „Par personu ar invaliditāti

tiesībām” 12.pantā noteiktās valsts saistības, veikti grozījumi Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā, kas stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Ar likuma grozījumiem pilnīgas rīcībnespējas institūts aizstāts ar ierobežotās rīcībspējas institūtu, paredzot individuālu situācijas izvērtējumu un

katrai konkrētai situācijai piemērotākā risinājuma izvēli, neierobežojot personu vairāk, nekā tas ir nepieciešams pašas personas tiesību aizsardzībai.

No pieteikuma satura izriet, ka /pers. F/ rīcībspējas ierobežošana saistīta ar viņa kopšanas nepieciešamību un nepieciešamību risināt kādus

mantojuma jautājumus. Cita starpā, pierādījumi, kas varētu apliecināt, ka /pers. F/ ir risināmi kādi mantojuma jautājumi, lietas materiālos nav atrodami.

Civillikuma 357.pants noteic, ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams šīs

personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 358.1 pantu rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tādā

apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt. Tiesa, izvērtējot personas spējas, vispirms nosaka, vai un kādā

apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un tikai pēc tam - vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi.

Tas nozīmē, ka tiesai, vadoties no konkrētajiem apstākļiem un iesniegto pierādījumu satura, jākonstatē, kādas tieši personas tiesības aizskartas, vai

ierobežojums ir vienīgais veids, kā aizsargāt personas intereses, jāizvērtē konkrētās personas spēju apjoms, turklāt ierobežojums jānosaka tādā veidā un

apjomā, kādā tas būtu vislabvēlīgākais un visvairāk vajadzīgs pašai personai. Tāpat tiesai, nosakot rīcībspējas ierobežojumu, jāvērtē, vai un kādā apjomā

aizgādnim jāpieņem lēmumi kopā ar aizgādnībā esošo.

Ar Madonas rajona tiesas 2013.gada 13.februāra spriedumu, nevērtējot konkrētus rīcībspējas ierobežojumus, /pers. F/ rīcībspēja ierobežota pilnā

apmērā, kā pamatojumu minot vienīgi /pers. F/ „patreizējo slimības stadiju” un to, ka viņam ir „smaga slimība”.

Turklāt rīcībspējas ierobežošana pilnā apmērā ir pretrunā ar Civillikuma 356.1 pantu, kas skaidri un nepārprotami paredz, ka personiskajās

nemantiskajās tiesībās persona nav ierobežojama.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 266.panta trešajai daļai tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, par kuras rīcībspējas ierobežošanu

izskata lietu. Pieteikuma noraksts nosūtams personai, kurai ierosināts ierobežot rīcībspēju un nodibināt aizgādnību (..), nosakot tai laiku, ne ilgāku par 30

dienām, paskaidrojumu iesniegšanai.

Savukārt Civilprocesa likuma 268.panta piektā daļa noteic, ka pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa tā norakstu nosūta (..) personai, kuras

rīcībspēja ierobežota.

Konkrētajā gadījumā nevienu no minētajām likuma prasībām tiesa nav izpildījusi, un tādējādi persona, kuras rīcībspēja ierobežota, par tiesvedības

procesu vispār nav tikusi informēta.

[7] Civillikuma 357.panta trešais teikums noteic, ka, ierobežojot rīcībspēju, personai nodibināma aizgādnība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 268.panta pirmo daļu, ja tiesa uz pierādījumu pamata konstatē, ka personas rīcībspēja ir ierobežojama, tā taisa

spriedumu, kurā norāda rīcībspējas ierobežojuma apjomu un ar kuru nodibina aizgādnību.

Madonas rajona tiesa taisot spriedumu par /pers. F/ rīcībspējas ierobežošanu, nodibinājusi nevis aizgādnību, kā to paredz likums, bet, pārsniedzot

savas kompetences robežas, iecēlusi aizgādni, kas saskaņā ar Civillikuma 355.panta pirmās daļas pirmo teikumu ir tikai bāriņtiesas kompetencē.

[8] Ievērojot minēto, Madonas rajona tiesas 2013.gada 13.februāra spriedumu nevar atzīt par likumīgu un pamatotu, tāpēc tas atceļams, lietu

nododot jaunai izskatīšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu, Senāts

no s pri e da

Madonas rajona tiesas 2013.gada 13.februāra spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Senatore (paraksts) A.Vītola

Senators (paraksts) A.Laviņš

Senators (paraksts) V.Maksimovs

NORAKSTS PAREIZS

Senatore A.Vītola

Rīgā 2013.gada 10.oktobrī